📜

4. Catuttho paricchedo

Viññāṇakkhandhapakiṇṇakanayasaṅkhepo

192.

Ekadhādinayodāni , paṭuvaḍḍhāya yoginaṃ;

Vuccate visayaggāhā, sabbamekavidhaṃ manaṃ.

193.

Ekāsīti tibhūmaṭṭhaṃ, lokiyaṃ suttarañca taṃ;

Sesaṃ lokuttaraṃ aṭṭha, anuttarañcitī dvidhā.

194.

Lokapākakriyāhetū , cekahetūti sattahi;

Tiṃsa nādhipati sādhi-pati sesātipī dvidhā.

195.

Chandacittīhavīmaṃsā-svekena matimā yutaṃ;

Vinā vīmaṃsamekena, ñāṇahīnamanaṃ yutaṃ.

196.

Parittānappamāṇāni, mahaggatamanāniti;

Tidhā chanava caṭṭha ca, tinavā ca yathākkamaṃ.

197.

Dvipañca cittaṃ viññāṇaṃ, tisso hi manodhātuyo;

Chasattati manoñāṇa-dhātūti tividhā puna.

198.

Ekārammaṇacittāni, anabhiññaṃ mahaggataṃ;

Amalaṃ pañcaviññāṇaṃ, navapañca bhavantime.

199.

Pañcālambaṃ manodhātu, sābhiññaṃ kāmadhātujaṃ;

Sesaṃ chārammaṇaṃ taṃ hi, tecattālīsa saṅkhyato.

200.

Kāmapākadusā cādi-maggo cādikriyā duve;

Rūpā sabbetirūpe na, tecattālīsa hontime.

201.

Vināva rūpenāruppa-vipākā caturo siyuṃ;

Dvecattālīsa sesāni, vattantubhayathāpi ca.

202.

Catudhāpi ahetvekadvihetukatihetuto;

Aṭṭhārasa dve bāvīsa, sattacattālisaṃ bhave.

203.

Kāme javā savoṭṭhabbā, abhiññādvayameva ca;

Rūpiriyāpathaviññattikarāme caturaṭṭhakā.

204.

Chabbīsati javā sesā, karā rūpiriyāpathe;

Dvipañcamanavajjāni, kāmarūpaphalāni ca.

205.

Ādikriyāti cekūna-vīsa rūpakarā ime;

Sesā cuddasa bhinnāvacuti sandhi na tīṇipi.

206.

Ekakiccādito pañca-vidhā tatthekakiccakā;

Dvipañcacittaṃ javanaṃ, manodhātuṭṭhasaṭṭhime.

207.

Dvikiccādīni voṭṭhabbaṃ, sukhatīraṃ mahaggate;

Pākā kāmamahāpākā, sesā tīrā yathākkamaṃ.

208.

Dassanaṃ savanaṃ diṭṭhaṃ, sutaṃ ghāyanakādikaṃ;

Tayaṃ mutaṃ manodhātuttayaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ.

209.

Diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ ñātaṃ, sābhiññaṃ sesakāmikaṃ;

Viññātārammaṇaṃ sesamevaṃ chabbidhamīraye.

210.

Sattadhā sattaviññāṇadhātūnaṃ tu vasā bhave;

Vuccatedāni tasseva, anantaranayakkamo.

211.

Puññesvādidvayā kāme, rūpapuññamanantakaṃ;

Tappādakuttarānantaṃ, bhavaṅgañcāditīraṇaṃ.

212.

Dutiyantadvayā tīraṃ, bhavaṅgaṃ tatiyadvayā;

Te anantāmalaṃ puññaṃ, majjhattañca mahaggataṃ.

213.

Sabbavāre sayañceti, tepaññāsa tisatta ca;

Tettiṃsa ca bhavantete, rūpesu pana puññato.

214.

Tappākā ca matiyutta-kāmapākā sayaṃ dasa;

Āruppapuññato te ca, sako pāko sayaṃ puna.

215.

Adhopākā ca antamhā, tatiyañca phalantime;

Dasekadvitipañcāhi, maggā cekaṃ sakaṃ phalaṃ.

216.

Lobhamūlekahetūhi , antakāmasubhā viya;

Satta dosadvayā kāma-bhavaṅgapekkhavā sayaṃ.

217.

Mahāpākatihetūhi, sāvajjā sabbasandhiyo;

Kāmaccutīhi sesāhi, sāvajjā kāmasandhiyo.

218.

Kāmaccuti ca voṭṭhabbaṃ, sayañca sukhatīrato;

Paṭicchā tīraṇāni dve, itarā sakatīraṇaṃ.

219.

Sakaṃ sakaṃ paṭicchaṃ tu, viññāṇehi dvipañcahi;

Rūpapākehi sāvajjā, sandhiyohetuvajjitā.

220.

Arūpapākesvādimhā, kāmapākā tihetukā;

Antāvajjampi cāruppa-pākā ca nava hontime.

221.

Dutiyādīhi teyeva, adhopākaṃ vinā vinā;

Phalā tihetukā pākā, sayañceti catuddasa.

222.

Dvipañcādikriyā hāsā, sayañcāruppavajjitā;

Ñāṇayuttabhavaṅgāti, dasa voṭṭhabbato pana.

223.

Kāme javā bhavaṅgā ca, kāmarūpe sayampi vā;

Navapañca sahetādi-kiriyadvayato pana.

224.

Sayaṃ bhavaṅgamatimā, rūpe sātakriyāpi ca;

Tappādakantimañceti, bāvīsa tatiyā pana.

225.

Te ca pākā sayañcante, phalaṃ majjhā mahaggatā;

Kriyāti vīsati honti, sesadvīhi dukehi tu.

226.

Vuttapākā sayañceti, cuddasevaṃ kriyājavā;

Tadārammaṇaṃ muñcitvā, paṭṭhānanayato naye.

227.

Atha sātakriyā sātaṃ, sesaṃ sesakriyāpi ca;

Tadālambaṃ yathāyogaṃ, vade aṭṭhakathānayā.

228.

Mahaggatā kriyā sabbā, sakapuññasamā tahiṃ;

Antā phalantimaṃ hoti, ayameva visesatā.

229.

Imassānantarā dhammā, ettakāti pakāsitā;

Imaṃ panettakehīti, vuccateyaṃ nayodhunā.

230.

Dvīhi kāmajavā tīhi, rūpārūpā catūhi tu;

Maggā chahi phalādi dve, sesā dve pana sattahi.

231.

Ekamhā dasa pañcahi, paṭicchā sukhatīraṇaṃ;

Kāme dosakriyāhīna-javehi gahato sakā.

232.

Kāme javā kriyāhīnā, tadālambā savoṭṭhabbā;

Sagahañceti tettiṃsacittehi paratīraṇā.

233.

Kāmapuññasukhītīrakaṇhavoṭṭhabbato dvayaṃ;

Mahāpākantimaṃ hoti, anāruppacutīhi ca.

234.

Sattatiṃsa panetāni, ettha hitvā dusadvayaṃ;

Etehi pañcatiṃsehi, jāyate dutiyadvayaṃ.

235.

Sukhatīrādi sattete, kriyato cāpi sambhavā;

Ñeyyā sesāni cattāri, bhavaṅgena ca labbhare.

236.

Maggavajjā savoṭṭhabbasukhitīrajavākhilā;

Cutīti navakaṭṭhāhi, tatiyadvayamādise.

237.

Etehi dosavajjehi, sattatīhitaradvayaṃ;

Rūpapākā vināruppapākāhetuduhetuke.

238.

Tehevekūnasaṭṭhīhi, hontiruppādikaṃ vinā;

Hāsāvajje jave rūpe, aṭṭhachakkehi tehi tu.

239.

Sādhopākehi teheva, dutiyādīni attanā;

Adhodhojavahīnehi, ekekūnehi jāyare.

240.

Sukhatīrabhavaṅgāni, sayañcāti tisattahi;

Antāvajjaṃ anāruppabhavaṅgehi panetaraṃ.

241.

Vuttānantarasaṅkhāto, nayo dāni anekadhā;

Puggalādippabhedāpi, pavatti tassa vuccate.

242.

Puthujjanassa jāyante, diṭṭhikaṅkhāyutāni ve;

Sekkhassevāmalā satta, anantānitarassa tu.

243.

Antāmalaṃ anāvajjakriyā cekūnavīsati;

Kusalākusalā sesā, honti sekkhaputhujjane.

244.

Itarāni panāvajjadvayaṃ pākā ca sāsavā;

Tiṇṇannampi siyuṃ evaṃ, pañcadhā sattabhedato.

245.

Kāme soḷasa ghānādittayaṃ dosamahāphalā;

Rūpārūpe sapākoti, pañcavīsati ekajā.

246.

Kāmapākā ca sesādimaggo ādikriyā duve;

Rūpe javāti bāvīsa, dvijā sesā tidhātujā.

247.

Vitthāropi ca bhūmīsu, ñeyyo kāmasubhāsubhaṃ;

Hāsavajjamahetuñca, apāye sattatiṃsime.

248.

Hitvā mahaggate pāke, asīti sesakāmisu;

Cakkhusotamanodhātu, tīraṇaṃ voṭṭhabbampi ca.

249.

Dosahīnajavā so so, pāko rūpe anāriye;

Pañcasaṭṭhi chasaṭṭhī tu, parittābhādīsu tīsu.

250.

Ādipañcāmalā kaṅkhādiṭṭhiyutte vinā tahiṃ;

Teyeva pañcapaññāsa, jāyare suddhabhūmisu.

251.

Ādimaggadusāhāsarūpahīnajavā sako;

Pāko voṭṭhabbanañcāti, titālīsaṃ siyuṃ nabhe.

252.

Adhodhomanavajjā te,

Pāko ceva sako sako;

Dutiyādīsu jāyante,

Dve dve ūnā tato tato.

253.

Arūpesvekamekasmiṃ , rūpesvādittikepi ca;

Tike ca tatiye ekaṃ, dve honti dutiyattike.

254.

Antimaṃ rūpapākaṃ tu, chasu vehapphalādisu;

Kāmasugatiyaṃyeva, mahāpākā pavattare.

255.

Ghāyanādittayaṃ kāme, paṭighadvayameva ca;

Sattarasesu paṭhamaṃ, amalaṃ mānavādisu.

256.

Ariyāpāyavajjesu, caturodipphalādikā;

Apāyāruppavajjesu, hāsarūpasubhakriyaṃ.

257.

Apāyuddhattayaṃ hitvā, hotākāsasubhakriyaṃ;

Tathāpāyuddhadve hitvā, viññāṇakusalakriyaṃ.

258.

Bhavaggāpāyavajjesu, ākiñcaññasubhakriyaṃ;

Diṭṭhikaṅkhāyutā suddhe, vinā sabbāsu bhūmisu.

259.

Amalāni ca tīṇante,

Bhavagge ca subhakriyā;

Mahākriyā ca hontete,

Terasevānapāyisu.

260.

Anāruppe manodhātu, dassanaṃ savatīraṇaṃ;

Kāme aniṭṭhasaṃyoge, brahmānaṃ pāpajaṃ phalaṃ.

261.

Voṭṭhabbaṃ kāmapuññañca, diṭṭhihīnaṃ sauddhavaṃ;

Cuddasetāni cittāni, jāyare tiṃsabhūmisu.

262.

Indriyāni duve antadvayavajjesvahetusu;

Tīṇi kaṅkhetarāhetupāpe cattāri terasa.

263.

Cha ñāṇahīne tabbantasāsave satta nimmale;

Cattālīse panaṭṭhevaṃ, ñeyyamindriyabhedato.

264.

Dve balāni ahetvantadvaye tīṇi tu saṃsaye;

Cattāritarapāpe cha, honti sesaduhetuke.

265.

Ekūnāsīticittesu, matiyuttesu satta tu;

Abalāni hi sesāni, vīriyantaṃ balaṃ bhave.

266.

Ajhānaṅgāni dvepañca, takkantā hi tadaṅgatā;

Jhāne pītiviratte ta-ppādake amale duve.

267.

Tatiye sāmale tīṇi, cattāri dutiye tathā;

Kāme nippītike cāpi, pañcaṅgāni hi sesake.

268.

Maggā dve saṃsaye diṭṭhihīnasesāsubhe tayo;

Duhetuketare suddhajjhāne ca dutiyādike.

269.

Cattāro pañca paṭhamajhānakāmatihetuke;

Sattāmale dutiyādi-jhānike aṭṭha sesake.

270.

Hetvantato hi maggassa, amaggaṅgamahetukaṃ;

Chamaggaṅgayutaṃ natthi, balehipi ca pañcahi.

271.

Sukhitīratadālambaṃ, iṭṭhe puññajupekkhavā;

Iṭṭhamajjhetaraṃ hoti, tabbipakkhe tu gocare.

272.

Dosadvayā tadālambaṃ, na sukhikriyato pana;

Sabbaṃ subhāsubhe naṭṭhe, tadālambaṇavācato.

273.

Kriyato vā tadālambaṃ, sopekkhāya sukhī na hi;

Itarā itarañceti, idaṃ suṭṭhupalakkhaye.

274.

Sandhidāyakakammena, tadālambapavattiyaṃ;

Niyāmanaṃ javassāha, kammassevaññakammato.

275.

Citte cetasikā yasmiṃ,

Ye vuttā te samāsato;

Vuccare dāni dvepañce,

Sabbagā satta jāyare.

276.

Takkacārādhimokkhehi, teyeva jāyare dasa;

Pañcaṭṭhānamanodhātu-pañcake sukhatīraṇe.

277.

Ete pītādhikā hāse, vāyāmena ca dvādhikā;

Voṭṭhabbanepi eteva, dasekā pītivajjitā.

278.

Pāpasādhāraṇā te ca, tipañcuddhaccasaññute;

Kaṅkhāyuttepi eteva, sakaṅkhā hīnanicchayā.

279.

Kaṅkhāvajjā paneteva, sadosacchandanicchayā;

Sattarasa duse honti, salobhantadvaye pana.

280.

Dosavajjā salobhā te,

Tatiyādidukesu te;

Diṭṭhipītidvayādhikā,

Dvinavekūnavīsati.

281.

Pīticārappanāvajjā, ādito yāva tiṃsime;

Uppajjanti catutthādi-rūpārūpamanesu ve.

282.

Pīticāravitakkesu,

Ekena dvititikkamā;

Tatiyādīsu teyeva,

Tiṃsekadvetayodhikā.

283.

Etevādidvaye kāme, dutiyādidukesu hi;

Matiṃ pītiṃ matippītiṃ, hitvā te kamato siyuṃ.

284.

Jhāne vuttāva tajjhānikāmale viratādhikā;

Tatthetā niyatā vittiṃ, vade sabbattha sambhavā.

285.

Kāmapuññesu paccekaṃ,

Jayantāniyatesu hi;

Viratīyo dayāmodā,

Kāme sātasubhakriye.

286.

Majjhattepi vadanteke, sahetukasubhakriye;

Sukhajjhānepi paccekaṃ, hontiyeva dayāmudā.

287.

Thinamiddhaṃ sasaṅkhāre, diṭṭhihīnadvaye tahiṃ;

Mānena vā tayo sesadiṭṭhihīne vidhekako.

288.

Issāmaccherakukkuccā , visuṃ dosayutadvaye;

Tatthantake siyuṃ thinamiddhakena tayopi vā.

289.

Ye vuttā ettakā ettha, iti cetasikākhilā;

Tatthettakesvidantevaṃ, vuccateyaṃ nayodhunā.

290.

Tesaṭṭhiyā sukhaṃ dukkhaṃ, tīsupekkhāpi vedanā;

Pañcapaññāsacittesu, bhave indriyato pana.

291.

Ekatthekattha ceva dvesaṭṭhiyā dvīsu pañcahi;

Paññāsāyāti viññeyyaṃ, sukhādindriyapañcakaṃ.

292.

Dasuttarasate hoti, nicchayo vīriyaṃ tato;

Pañcahīne tatokūne, samādhindriyamādise.

293.

Chando ekasatekūnavīsa saddhādayo pana;

Ñāṇavajjā navahīnasate honti matī pana.

294.

Ekūnāsītiyā cāro, chasaṭṭhīsu panappanā;

Pañcapaññāsake pīti, ekapaññāsake siyā.

295.

Viratī chaṭṭhake vīse, karuṇāmuditātha vā;

Aṭṭhasopekkhacittena, aṭṭhavīsatiyā siyuṃ.

296.

Ahīrikamanottappamohuddhaccā dvādaseva;

Lobho aṭṭhasu cittesu, thinamiddhaṃ tu pañcasu.

297.

Māno catūsu diṭṭhi ca, tathā dvīsu manesu hi;

Doso issā ca maccheraṃ, kukkuccañca bhavantime.

298.

Ekasmiṃ vimatī hoti, evaṃ vuttānusārato;

Appavattinayo cāpi, sakkā ñātuṃ vijānatā.

299.

Asmiṃ khandheva viññeyyo, vedanādīsvayaṃ nayo;

Ekadhādividho yutti-vasātenāviyogato.

300.

Upamā pheṇupiṇḍo ca, bubbuḷo migataṇhikā;

Kadalī māyā viññeyyā, khandhānaṃ tu yathākkamaṃ.

301.

Tesaṃ vimaddāsahanakhaṇasobhappalobhana-

Nisāravañcakattehi, samānattaṃ samāhaṭaṃ.

302.

Te sāsavā upādānakkhandhā khandhāvanāsavā;

Tatthādī dukkhavatthuttā, dukkhā bhārā ca khādakā.

303.

Khandhāniccādidhammā te, vadhakā sabhayā itī;

Asukhaddhammato cikkhā, ukkhittāsikarī yathā.

Iti saccasaṅkhepe viññāṇakkhandhapakiṇṇakanayasaṅkhepo nāma

Catuttho paricchedo.