📜
Bāvīsatima pariccheda
Gāmaṇikumāra suti
Eḷāraṃ ghātayitvāna, rājā’hu duṭṭhagāmaṇi;
Tadattha dīpanatthāya, anupubbakathā ayaṃ.
Devānaṃ piyatissassa, rañño dutiyabhātiko;
Uparājā mahānāgo, nāmānu bhātuno piyo.
Rañño devī saputtassa, bālā rajjābhikāmini;
Uparājavadhatthāya, jātacittā nirantaraṃ.
Vāpiṃ taracchanāmaṃ sā, kārāpentassa pāhiṇi;
Ambaṃ visena yojetvā, ṭhapetvā ambamatthake.
Tassā putto sahagato, uparājena bālako;
Bhājane vivaṭeyeva, taṃ ambaṃ khādiyā’mari.
Uparājā tatoyeva, sadāra bala vāhano;
Rakkhihuṃ sakamattānaṃ, rohaṇā’bhimukho agā.
Yaṭṭhālaya vihārasmiṃ, mahesī tassa gabbhinī;
Puttaṃ janesi so tassa, bhātu nāma makārayi.
Tato ¶ gantvā rohaṇaṃ so,
Issaro rohaṇe’khilo;
Mahā bhāgo mahā gāme,
Rajjaṃ kāresi khattiyo.
Kāresi so nāgamahā-vihāraṃ sakanāmakaṃ;
Uddhakandarakādī ca, pihāre kārayī bahū.
Yaṭṭhālaya katisso so, tassa putto tadaccaye;
Hattheva rajjaṃ kāresi, tassa putto’bhayo tathā.
Goṭṭhābhayasuto kāka-vaṇṇatissoti vissuho;
Tadaccaye tattha rajjaṃ, so akāresi khattiyo.
Vihāradevi nāmā’si, mahesī tassa rājino;
Saddhassa saddhāsampannā, dhītā kalyāṇi rājino.
Kalyāṇiyaṃ narindo hi, tisso nāmāsi khattiyo;
Devisaññogajanita-ko potassa kaniṭṭhako.
Bhīto tato palāyitvā, ayyauttiya nāmako;
Aññattha vasi so deso, tena taṃ nāmako ahu.
Datvā rahassalekhaṃ so, bhikkhuvesadharaṃ naraṃ;
Pāhesi deviyā gantvā, rājadvāre ṭhito tuso.
Rāja gehe arahatā, bhuñjamānena sabbadā;
Aññāyamāno therena, rañño gharamupāgami.
Therena saddhiṃ bhuñjitvā, rañño saha viniggame;
Pātesi bhūmiyaṃ lekhaṃ, pekkhamānāya deviyā.
Saddena tena rājānaṃ, nivattitvā vilokayaṃ;
Ñatvāna lekhasandesaṃ, kuddho therassa dummati.
Theraṃ taṃ purisaṃ tañca, mārāpetvāna kodhasā;
Samuddasmiṃ khipāpesi, kujjhitvā tena devatā.
Samuddeno’ttharā pesuṃ, taṃ desaṃ sotubhūpati;
Attano dhītaraṃ yuddhaṃ, deviṃ nāma surupiniṃ.
Likhitvā rājadhītāti, sovaṇṇakkhaliyā lahuṃ;
Nisīdāpiya tattheva, samuddasmiṃ vissajjayi.
Okkantaṃ ¶ taṃ tato laṃke-kākavaṇṇo mahīpati;
Abhisecayi tenā’si, vihāropapadavhayā.
Tissa mahāvihārañca, tathā cittalapabbataṃ;
Gamitthavāliṃ kuṭāliṃ, vihāre evamādike.
Kāretvā supasannena, manasāratanattaye;
Upaṭṭhahi tadā saṅghaṃ, paccayehi catūhi so.
Koṭipabbata nāmamhi, vihāre sīlavattimā;
Tadā ahu sāmaṇero, nānāpuññakaro sadā.
Sukhenārohaṇatthāya, akāsa cetiyaṅgaṇe;
Ṭhapesi tīṇi pāsāṇe, pāsāṇa phalakāni so.
Adā pānīya dānañca, vattaṃ saṅghassa cā’kari;
Sadā kilantakāyassa, tassā’bodho mahā ahu.
Sivikāya kamānetvā, bhikkhavo katavedino;
Silāpassaya pariveṇe, tissārāme upaṭṭhahuṃ.
Sadā vihāradevīsā, rājagehe susaṅkhate;
Purebhattaṃ mahādānaṃ, datvā saṅghassa saññatā.
Pacchābhattaṃ gandhamālaṃ, bhesajjavasanāni ca;
Gāhayitvā gatā’rāmaṃ, sakkaroti yathārahaṃ.
Tadā tatheva katvā sā, saṅghattherassa santike;
Nisīdi dhammaṃ desento, thero taṃ idha mabravi.
‘‘Mahāsampatti tumhehi, laddhā’yaṃ puññakammunā;
Appamādo’va kātabbo, puññakamme idānipi’’.
Evaṃ vutte tu sā āha, ‘‘kiṃ sampatti ayaṃ idha;
Yesaṃ no dārakā natthi, vañjhāsampatti tena no’’.
Chaḷabhiñño mahāthero, puttalābhamavekkhiya;
‘‘Gilānaṃ sāmaṇeraṃ taṃ, passadevī’’ti abravi.
Sā gantvā’sanna maraṇaṃ, sāmaṇeramavoca taṃ;
‘‘Patthehi mama puttattaṃ, sampattī mahatī hi no’’.
Na ¶ icchatīti ñatvāna, tadatthaṃ mahatiṃ subhaṃ;
Pupphapūjaṃ kārayitvā, puna yāci sumedhasā.
Evampa’nicchamānassa, atthāyu’pāyakovidā;
Nānā bhesajja vatthāni, saṅghe datvā’tha yācitaṃ.
Patthesi so rājakulaṃ, sā taṃ ṭhānaṃ anekadhā;
Alaṅkaritvā vanditvā, yānamāruyha pakkami.
Tato cuto sāmaṇero, gacchamānāya deviyā;
Tassā kucchimhi nibbatti, taṃ jāniya nivattisā.
Rañño taṃ sāsanaṃ datvā, raññā saha punā’gamā;
Sarīrakiccaṃ kāretvā, sāmaṇerassu’bhopite.
Tasmiṃyeva pariveṇe, vasantā santamānasā;
Mahādānaṃ pavattesuṃ, bhikkhusaṅghassa sabbadā.
Tasse’vaṃ dohaḷo āhi, mahā puññāya mātuyā;
‘‘Usabhamattaṃ madhugaṇḍaṃ, katvā ussīsake sayaṃ.
Vāmetarena passena, nipannāsayane subhe;
Dvādasannaṃ sahassānaṃ, bhikkhūnaṃ dinnasesakaṃ.
Madhuṃ bhuñjitukāmā’si, atha eḷāra rājino;
Yodhāna maggayodhassa, sīsacchinnāsidevanaṃ.
Tasseva sīse ṭhatvāna, pātuñceva akāmayi;
Anurādha purasseva, uppalakkhettato pana.
Ānītuppalamālañca, amilā taṃ pilandhituṃ;
Taṃ devī rājino āha, nemitte pucchi bhūpati.
Taṃ sutvā āhu nemittā, ‘‘deviputto nighātiya;
Damiḷe katve’karajjaṃ, sāsanaṃ jotayissati’’.
Edisaṃ madhugaṇḍaṃ so, dasseti tassa īdisiṃ;
Sampattiṃ deti rājā’’ti, ghosāpesi mahīpati.
Goṭṭhasamuddavelante, madhupuṇṇaṃ nikujjitaṃ;
Nāvaṃ ñatvāna ācikkhi, rañño janapade naro.
Rājā ¶ deviṃ tahiṃ netvā, maṇḍapamhi susaṅkhate;
Yathicchithaṃ tāya madhuṃ, paribhogamakārayi.
Itare dohaḷe tassā, sampādetuṃ mahīpati;
Veḷusumana nāmaṃ taṃ, yodhaṃ tattha niyojayi.
So’nurādhapuraṃ gantvā, rañño maṅgalavājino;
Gopakena akā mettiṃ, tassa kiccañca sabbadā.
Tassa vissattha taṃ ñatvā, pātova uppalāna’siṃ;
Kadambanadiyā tīre, ṭhapetvāna asaṅkito.
Assaṃ netvā tamāruyha, gaṇhitvāna uppalāna’siṃ;
Nivedayitvāna attānaṃ, assavegena pakkami.
Sutvā rājā gahetuṃ taṃ, mahā yodhānapesayi;
Dutiyaṃ sammathaṃ assaṃ, āruyha sonudhāpitaṃ.
So gumbanissito assa-piṭṭheyeva nisīdiya;
Entassa piṭṭhito tassa, ubbayhā’siṃ pasārayi.
Assavegenayantassa, sīsaṃ chijja ubhohaye;
Sīsañcā’dāya sāyaṃ so, mahāgāmamupāgami.
Dohaḷe te ca sā devī, paribhuñji yathāruci;
Rājā yodhassa sakkāraṃ, kārāpesi yathārahaṃ.
Sā devī samaye dhaññaṃ, janayī puttamuttamaṃ;
Mahārājakule tasmiṃ, ānando ca mahā ahu.
Tassa puññānubhāvena, tadaheva upāgamuṃ;
Nānāratanasampuṇṇā, sattanāvā tato tato.
Tasseva puññatejena, chaddantakulato karī;
Hatthicchāpaṃ āharitvā, ṭhapetvā idha pakkami.
Taṃ titthasaratīramhi, disvā gumbantare ṭhitaṃ;
Kaṇḍulavho bālisiko, rañño ācikkhi tāvade.
Pesetvā’cariye rājā, tamāṇāpiya posayi;
Kaṇḍulo iti ñāyittha, diṭṭhattā kaṇḍulena so.
‘‘Suvaṇṇabhājanādīnaṃ ¶ , puṇṇā nāvā idhāgatā’’;
Iti rañño nivedasuṃ, rājā tānā’harāpayi.
Puttassa nāmakaraṇe, maṅgalamhi mahīpati;
Dvādasa sahassasaṅkhaṃ, bhikkhusaṅghaṃ nimantiya.
Evaṃ cintesi ‘‘yadime, putto laṃkātale’khile;
Rajjaṃ gahetvā sambuddha-sāsanaṃ jotayissati.
Aṭṭhuttarasahassañca, bhikkhavo pavisantu ca;
Sabbe te uddhapattañca, cīvaraṃ pārapantu ca.
Paṭhamaṃ dakkhiṇaṃ pādaṃ, ummāranto ṭhapentu ca;
Ekacchattayutaṃ dhamma-karaṇaṃ nīharantu ca.
Gotamo nāma thero ca, patiggaṇhātu puttakaṃ;
So ca saraṇasikkhā yo, detu’’ sabbaṃ tathā ahu.
Sabbaṃ nimittaṃ disvāna, tuṭṭhacitto mahīpati;
Datvā saṅghassa pāyāsaṃ, nāmaṃ puttassa kārayi.
Mahāgāme nāyakattaṃ, pitunāmañca ekato;
Ubho katvāna ekajjhaṃ, gāmaṇiabhayo iti.
Mahāgāmaṃ pavisitvā, navame divase tato;
Saṅgamaṃ deviyā kāsi, tena gabbhamagaṇhi sā.
Kāle jātaṃ sutaṃ rājā, tissanāmaṃ akārayi;
Mahatā parihārena, ubhato vaḍḍhiṃsu dārakā.
Sitthappavesamaṅgala-kāle dvinnampi sādaro;
Bhikkhusatānaṃ pañcanaṃ, dāpayitvāna pāyasaṃ.
Tehi upaḍḍhe bhuttamhi, gahetvā thokathokakaṃ;
Sovaṇṇasarakene’saṃ, deviyā saha bhūpati.
‘‘Sambuddhasāsanaṃ tumhe, yadi chaḍḍetha puttakā;
Mā jīratu kucchigataṃ, idaṃ vo’’ti apāpayi.
Viññāya bhāsitatthaṃ te, ubho rājakumārakā;
Pāyāsaṃ taṃ abhuñjiṃsu, tuṭṭhacittā’mataṃ viya.
Dasa dvādasavassesu, tesu vīmaṃsanatthiko;
Tatheva bhikkhū bhojetvā, tesaṃ ucchiṭṭhamodanaṃ.
Gāhayitvā ¶ taṭṭakena, ṭhapāpetvā tadantike;
Tibhāgaṃ kārayitvāna, idha māha mahīpati.
‘‘Kuladevatānaṃ no tātā, bhikkhūnaṃ vimukhā mayaṃ;
Na hessāmā’’ti cintetvā, bhāgaṃ bhuñjathi’manti ca.
‘‘Dve bhātaro mayaṃ niccaṃ, aññamaññamadūbhakā;
Bhavissāmā’’ti cintetvā, bhāgaṃ bhuñjithi’manti ca.
Amataṃ viya bhuñjiṃsu, te dve bhāge ubhopi ca;
‘‘Na yujjhissāma damiḷehi’’, iti bhuñjathi’maṃ iti.
Evaṃ vuttetu tisso so, pāṇinā khipi bhojanaṃ;
Gāmaṇibhattapiṇḍaṃ tu, khipitvā sayanaṃ gato.
Saṃkucitvā hatthapādaṃ, nipajji sayena sayaṃ;
Devī gantvā tosayantī, gāmaṇiṃ etadabravi.
Pasāritaṅgo sayane, kiṃ nasesi sukhaṃ suta;
‘‘Gaṅgāpāramhi damīḷā, ito goṭṭhamahodadhi.
Kathaṃ pasāritaṅgo’haṃ, nipajjāmī’ti so bravi;
Sutvāna tassādhippāyaṃ, tuṇhī āsi mahīpati.
So kamenā’bhivaḍḍhanto, ahu soḷasavassiko;
Puññavā yasavā dhīmā, tejo balaparakkamo.
Calācalāyaṃ gatiyañhi pāṇino,
Upenti puññena yathāruciṃ gatiṃ;
Itīti mantetvā satataṃ mahādaro,
Bhaveyya puññapacayamhi buddhimāti.
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Gāmaṇikumārasūti nāma
Bāvīsatimo paricchedo.