📜
Catuvīsatima pariccheda
Dvebhātikayuddhaṃ
Hatthassa ¶ tharukammassa, kusalo katupāsano;
So gāmaṇirājasuto, mahāgāme vasī tadā.
Rājā rājasutaṃ tissaṃ, dīghavāpimhi vāsayi;
Ārakkhituṃ janapadaṃ, sampanna balavāhanaṃ.
Kumāro gāmaṇikāle, sampassanto balaṃ sakaṃ;
‘‘Yujjhissaṃ damiḷehī’’ti, piturañño kathāpayī.
Rājā taṃ anurakkhanto, ‘‘oragaṅgaṃ alaṃ’’ iti;
Vāresi yāvatatiyaṃ, so tatheva kathāpayī.
Pitā me puriso honto, ne’vaṃ vakkhati teni’daṃ;
Pilandhatūti pesesi, itthālaṅkāramassa so.
Rājā’ha tassa kujjhitvā, ‘‘karotha hemasaṅkhaliṃ;
Tāya taṃ bandhayissāmi, nā’ññathā rakkhiyo hi so.
Palāyitvāna malayaṃ, kujjhitvā pituno agā;
Duṭṭhattāyeva pitari, āhu taṃ duṭṭhagāmaṇi.
Rājā’tha ārabhī kātuṃ, mahāmaṅgalacetiyaṃ;
Niṭṭhite cetiye saṅghaṃ, sannipātayi bhūpati.
Dvādasā’suṃ sahassāni, bhikkhū cittalapabbatā;
Tato tato dvādaseva, sahassāni samāgamuṃ.
Katvāna cetiyamahaṃ, rājā saṅghassa sammukhā;
Sabbe yodhe samānetvā, kāresi sapathaṃ tadā.
‘‘Puttānaṃ kalahaṭṭhānaṃ, na gacchissāma no’’iti;
Akaṃsu sapathaṃ sabbe, taṃ yuddhaṃ tena nāgamuṃ.
Catusaṭṭhi vihāre so, kārāpetvā mahīpati;
Tattakāneva vassāni, ṭhatvā maritahiṃ tadā.
Rañño ¶ sarīraṃ gāhetvā, channayānena rājini;
Netvā tissa mahārāmaṃ, taṃ saṅghassa nivedayi.
Sutvā tissakumāro taṃ, āgantvā dīghavāpito;
Sarīrakiccaṃ kāretvā, sakkaccaṃ pituno sayaṃ.
Mātaraṃ kaṇḍulaṃ hatthiṃ, ādiyitvā mahabbalo;
Bhātubhayā dīghavāpiṃ, agamāsi lahuṃ tato.
Taṃ pavattiṃ nivedetuṃ, duṭṭhagāmaṇi santikaṃ;
Lekhaṃ datvā visajjesuṃ, saccemaccā samāgatā.
So guttahālamāgantvā, tattha cāre visajjiya;
Mahāgāmamupagantvā, sayaṃ rajje’bhisecayi.
Mātatthaṃ kaṇḍūlatthañca, bhātulekhaṃ visajjayi;
Aladdhā yāvatatiyaṃ, yuddhāya samupāgami.
Ahu dvinnaṃ mahāyuddhaṃ, cūḷaṅgaṇiyapiṭṭhiyaṃ;
Tattha nekasahassāni, patiṃsu rājino narā.
Rājā ca tissāmacco ca, vaḷavādīghutunikā;
Tayoyeva palāyiṃsu, kumāro anubandhite.
Ubhinnamantare bhikkhū, mantayiṃsu mahīdharaṃ;
Taṃ disvā ‘‘bhikkhusaṅghassa, kammaṃ’’ iti nivatti so.
Kappakandaranajjāso, javamālititthamāgato;
Rājā’ha tissamaccaṃ taṃ, ‘‘chātajjhattā mayaṃ’’iti.
Suvaṇṇasarake khitta-bhattaṃ nīharitassa so;
Saṅghe datvā bhuñjanato, kāretvā catubhāgakaṃ.
‘‘Ghosehi kāla’’miccā’ha,
Tisso kālamaghosayi;
Suṇitvā dibbasotena,
Rañño sakkhāya dāyako.
Thero piyaṅgu dīpaṭṭho, theraṃ tattha niyojayi;
Tissaṃ kuṭumbikasutaṃ, so tattha nabhasā’gamā.
Tassa tisso karāpatta-ādāyā’dāsi rājino;
Saṅghassa bhāgaṃ sambhāgaṃ, rājā patte khipāpayi.
Sambhāgaṃ ¶ khipi tisso ca, sambhāgaṃ vaḷavāpi ca;
Na icchitassābhāgañca, tisso pattamhi pakkhipi.
Bhattassa puṇṇapattaṃ taṃ, adātherassa bhūpati;
Adā gotamatherassa, so gantvā nabhasā lahuṃ.
Bhikkhūnaṃ bhuñjamānānaṃ, datvā ālopabhāgaso;
Pañcasatānaṃ so thero, laddhehi tu tadantikā.
Bhāgehi pattaṃ pūretvā, ākāse khipi rājino;
Disvā’ gataṃ gahetvā taṃ, tisso bhojisi bhūpatiṃ.
Bhuñjitvāna sayañjāpi, vaḷavañca abhojayi;
Sattāhaṃ cumbaṭaṃ katvā, rājā pattaṃ visajjayi.
Gantvāna so mahāgāmaṃ, samādāya balaṃ puna;
Saṭṭhisahassaṃ yuddhāya, gantvā yujjhi sabhātarā.
Rājā vaḷavamāruyha, tisso kaṇḍūla hatthinaṃ;
Dve bhātaro samāgañchuṃ, yujjhamānā raṇe tadā.
Rājā kariṃ karitva’nto, vaḷavāmaṇḍalaṃ akā;
Tathāpi chiddaṃ no disvā, laṅghā petuṃ matiṃakā.
Vaḷavaṃ laṅghayitvāna, hatthinaṃ bhātiko’pari;
Tomaraṃ khipi cammaṃva, yathā chijjati piṭṭhiyaṃ.
Anekāni sahassāni, kumārassa narātahiṃ;
Patiṃsu yuddhe yujjhantā, bhijja ceva mahabbalaṃ.
‘‘Ārohakassa vekallā, itthī maṃ laṅghayī’’iti;
Kuddhokarī taṃ cālento, rukkhameka mupāgami.
Kumāro āruhī rukkhaṃ, hatthī sāmimupāgami;
Tamāruyha palāyantaṃ, kumāro manubandhi so.
Pavisitvā vihāraṃ so, mahāthera gharaṃgato;
Nipajjaheṭṭhā mañcassa, kumāro bhātunobhayā.
Pasārayi mahāthero, cīvaraṃ tattha mañcake;
Rājā anupadaṃ gantvā, ‘‘kuhiṃ tisso’’ti pucchatha.
‘‘Mañce ¶ tattha mahārāja’’, iti thero avoca taṃ;
Heṭṭhā mañceti jānitvā, tato nikkhamma bhūpati.
Samantato vihārassa, rakkhaṃ kārayi taṃ pana;
Pañcakamhi nipajjetvā, datvā upari cīvaraṃ.
Mañcapādesu gaṇhitvā, cattāro daharā yatī;
Matabhikkhuniyāmena, kumāraṃ bahi nīharuṃ.
Nīyamānantu taṃ ñatvā, idha māha mahīpati;
‘‘Tissa tvaṃ kuladevatānaṃ, sīse hutvāna niyyāsi.
Balakkārena gahaṇaṃ, kuladevehi natthi me;
Guṇaṃ tvaṃ kuladevānaṃ, sareyyāsi kadācipi’’.
Tatoyeva mahāgāmaṃ, agamāsi mahīpati;
Āṇāpesi ca tattheva, mātaraṃ mātugāravo.
[Vassāni aṭṭhasaṭṭhiṃso, aṭṭhā dhammaṭṭhamānaso;
Aṭṭhasaṭṭhivihāre ca, kārāpesi mahīpati.]
Nikkhāmito so bhikkhūhi, tissorāja suto pana;
Dīghavāpiṃ tatoyeva, agama’ññataro viya.
Kumāro godhagattassa, tissatherassa āha so;
‘‘Sāparādho ahaṃ bhante, khamāpessāmi bhātaraṃ.
Veyyāvaccakarā kāraṃ, tissaṃ pañcasatāni ca;
Bhikkhunamādiyitvā so, thero rāja mupāgami.
Rājaputtaṃ ṭhapetvāna, thero sopāna matthake;
Sasaṅgho pāvisi saddho, nisīdāviya bhūmipo.
Upānayī yāguādiṃ, thero pattaṃ vidhesiso;
‘‘Kinti vutto’bravi tissaṃ, ādāya agatā’’iti.
‘‘Kuhiṃ coro’’ti vutto ca, ṭhitaṭhānaṃ nivedayi;
Vihāradevī gantvāna, chādiyaṭhāsi puttaka.
Rājā’ha ¶ theraṃ ‘‘ñāto vo,
Dāsabhāvo idāni no;
Sāmaṇeraṃ pesayetha,
Tumhe me sattavassikaṃ.
Janakkhayaṃ vināyeva, kalaho na bhaveyya no;
Rājā saṅghassa doseso, bhaṃghe daṇḍaṃ karissati.
Hessatā’gatakiccā vo,
Yāgādiṃ gaṇhāthāti so;
Datvā taṃ bhikkhusaṅghassa,
Pakkositvāna bhātaraṃ.
Tattheva saṅghamajjhamhi, nisinno bhātarā saha;
Bhuñjitvā ekatoyeva, bhikkhu saṅghaṃ visajjayi.
Sassakammāni kāretuṃ, tissaṃ tattheva pāhiṇi;
Sayampi bheriṃ cāretvā, sassakammāni kārayi.
Iti veramanekavikappacitaṃ,
Samayanti bahuṃ api sappurisaṃ;
Iti cintiya kohi naro matimā,
Na bhaveyya paresu susanta manoti.
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dvebhātikayuddhaṃ nāma
Catuvīsatimo paricchedo.