📜

Tettiṃsatima pariccheda

Dasarājako

1.

Duṭṭhagāmaṇirañño ¶ tu, rajjeṭhitā janā ahū;

Sālirājakumāroti, hassāsi vissuto suto.

2.

Atīva dhañño so āsi, puññakammarato sadā;

Atīva cārurupāya, satto caṇḍāliyā ahu.

3.

Asokamālādeviṃtaṃ, sambandhaṃ pubbajātiyā;

Rūpenā’ti piyāyanto, so rajjaṃ nevakāmayi.

4.

Duṭṭhagāmaṇibhātā’so, saddhātisso tadacchaye;

Rajjaṃ kāressā’bhisitto, aṭṭhārassa samā’samo.

5.

Chakkakammaṃ sudhākammaṃ, hatthipākārameva ca;

Mahāthūpassa kāresi, so saddhākatanāmako.

6.

Dīpena lohapāsādo, uḍḍiyhittha susaṅkhato;

Kāresi lohapāsādaṃ, puna so sattabhūmakaṃ.

7.

Navutisatasahassaggho, pāsādo āsi so tadā;

Dakkhiṇagīrivihāraṃ, kallakaleṇa meva ca.

8.

Kuḷumbālavihārañca, tathāpettaṅga vālikaṃ;

Velaṅgavaṭṭikañceva, dubbalavāpitissataṃ.

9.

Duratissakavāpiñca, tathāmātuvihārakaṃ;

Kāresi ādīghavāpiṃ, vihāraṃyojana yojane.

10.

Dīghavāpivihārañca, kāresi sahacetiyaṃ;

Nānāratanakacchannaṃ, tattha kāresi cetiye.

11.

Sandhiyaṃ sandhiyaṃ tattha, rathacakkappamāṇakaṃ;

Sovaṇṇamālaṃ kāretvā, laggāpesi manoramaṃ.

12.

Caturāsītisahassānaṃ ¶ , dhammakkhandhānamissaro;

Caturāsītisahassāni, pūjācāpi akārayi.

13.

Evaṃ puññāni katvā so, anekāni mahīpati;

Kāyassabhedā devesu, tusitesu’papajjatha.

14.

Saddhātissapakārāje, vasante dīghavāpiyaṃ;

Lajjītisso jeṭṭhasuto, girikumbhimanāmakaṃ.

15.

Vihāraṃ kārayi rammaṃ, taṃkaniṭṭhasuto pana;

Thullatthano akāresi, vihāraṃ kandaravhayaṃ.

16.

Pitarā thullatthanako, bhātusantikamāyatā;

Sahevā’ha vihārassa, saṅghabhogatthamattano.

17.

Saddhātisseuparate, sabbe’maccā samāgatā;

Thūpārāme bhikkhusaṅghaṃ, sakalaṃ sannipātiya.

18.

Saṅghānuññāyaraṭṭhassa, rakkhaṇatthaṃ kumārakaṃ;

Abhisiñcuṃ thullatthanaṃ, taṃ sutvā lajjītissato.

19.

Idhāgantvā gahetvā taṃ, sayaṃ rajjamakārayi;

Māsañceva dasāhañca, rājā thullatthano pana.

20.

Tissosamaṃ lajjītisso, saṅgho hutvā anādaro;

‘‘Na jāniṃsu yathāvuḍḍhaṃ’’ mīti taṃ paribhāsayi.

21.

Pacchā saṅghaṃ khamāpetvā, daṇḍakammatthamissaro;

Tīṇi satasahassāni, datvāna urucetiye.

22.

Silāmayāni kāresi, pupphayānāni tīṇiso;

Atho satasahassena, citāpesi ca antarā.

23.

Mahāthūpathūpārāmānaṃ, bhūmiṃbhūmissaro samaṃ;

Thūpārāme ca thūpassa, silākañcuka muttamaṃ.

24.

Thūpārāmassa purato, silāthūpakameva ca;

Lajjīkāsanasālañca, bhikkhusaṅghassa kārayi.

25.

Kañcukaṃ ¶ kaṇṭake thūpe, kārāpesi silāmayaṃ;

Datvāna satasahassaṃ, vihāre cetiyavhaye.

26.

Girikumbhilanāmassa, vihārassa mahamhi so;

Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ, ticīvaramadāpayi.

27.

Ariṭṭhavihāraṃ kāresi, tathākandarahinakaṃ;

Gāmikānañca bhikkhūnaṃ, bhesajjāni adāpayi.

28.

Kimicchakaṃ taṇḍulañca, bhikkhunīnamadāpayi;

Samānava’ṭhamāsañca, rajjaṃ so kārayī idha.

29.

Mate lajjikatissamhi, kaniṭṭho tassa kārayi;

Rajjaṃ chaḷeva vassāni, khallāṭanāganāmako.

30.

Lohapāsādaparivāre, pāsāde’ti manorame;

Lohapāsādasobhatthaṃ, eso dvattiṃsakārayi.

31.

Mahāthūpassa parito, cāruno hemamālino;

Vālikaṅgaṇamariyādaṃ, pākārañca akārayi.

32.

Sovakurundapāsakaṃ, vihārañca akārayi;

Puññakammānicaññāni, kārāpesi mahīpati.

33.

Taṃ mahārattatonāma, senāpati mahīpatiṃ;

Khallāṭanāgarājānaṃ, nagareyeva aggahi.

34.

Tassa rañño kaniṭṭhotu, vaṭṭagāmaṇināmako;

Taṃ duṭṭhasenāpatikaṃ, hantvā rajjamakārayi.

35.

Khallāṭanāgaraññoso, puttakaṃ sakabhātuno;

Mahācūlikanāmānaṃ, puttaṭhāne ṭhapesi ca.

36.

Tammātaraṃ nuḷādeviṃ, mahesiñca akāsiso;

Pītiṭhāne ṭhitatā’ssa, pītirājāti abravuṃ.

37.

Evaṃ rajje’bhisittassa, tassa māsamhi pañcame;

Rohaṇe nakulanagare, eko brāhmaṇaceṭato.

38.

Tiyo ¶ nāma brāhmaṇassa, vaco sutvā apaṇḍito;

Coro asu mahātassa, parivāro ahosi ca.

39.

Sagaṇāsattadamiḷā, mahātitthamhi otaruṃ;

Tadā brāhmaṇatiyo ca, te sattadamiḷāpica.

40.

Chakkatthāya visajjesuṃ, lekhaṃ bhūpatisantikaṃ;

Rājā brāhmaṇatiyassa, lekhaṃ pesesi nītimā.

41.

‘‘Rajjaṃ tava idāneva, gaṇha tvaṃ damiḷe’’ iti;

Sādhūti so damiḷehi, yujjhi gaṇhiṃsu te tu taṃ.

42.

Tato te damiḷā yuddhaṃ, raññā saha pavattayuṃ;

Koḷambālakasāmantā, yuddhe rājā parājito.

43.

Titthārāmaduvārena, rathāruḷho palāyati;

Paṇḍukābhayarājena, titthārāmohi kārito;

Vāsito ca tadā āsi, ekavīsati rājusū.

44.

Taṃ disvā palāyantaṃ, nigaṇṭhogirināmako;

‘‘Palāyati mahākāḷa-sīhaḷo’’ti bhusaṃ ravi.

45.

Taṃ sutvāna mahārājā, ‘‘siddhe mama manorathe;

Vihāraṃ ettha kāressaṃ’’, iccevaṃ cintayī tadā.

46.

Sagabbhaṃ anulādeviṃ, aggahī rakkhiyā iti;

Mahācūḷa mahānāga-kumārecāpī rakkhiye.

47.

Rathassa lahubhāvatthaṃ, ḍatvā cūḷāmaṇiṃsubhaṃ;

Otāresi somadeviṃ, tassa’nuññāya bhūpati.

48.

Yuddhāyagamaneyeva, puttake dve ca deviyo;

Gāhayitvāna nikkhanto, saṅkito so parājaye.

49.

Asakkuṇitvā gāhetuṃ, pattaṃ bhuttaṃ jinena taṃ;

Palāyitvā vessagīri-vane abhiniyiyiso.

50.

Kutthikkulamahātissa-thero disvā tahaṃ tu taṃ;

Bhattaṃ pādā anāmaṭṭhaṃ, piṇḍadānaṃ vivajjiya.

51.

Atha ¶ ketakipattamhi, likhitvā haṭṭhamānaso;

Saṅghabhogaṃ vihārassa, tassa pādāmahīpati.

52.

Tato gantvā silāsobbha-kaṇḍakamhi vasī tato;

Gantvāna mātuvelaṅge, sālagalasamīpago.

53.

Tatthaddasa diṭṭhapubbaṃ, theraṃ thero mahīpatiṃ;

Upaṭṭhākassa appesi, tanasivassa sādhukaṃ.

54.

Tassa so tanasivassa, raṭṭhikassa’ntike tahiṃ;

Rājā cuddasavassāni, vasī tena upaṭṭhito.

55.

Sattasu damīḷesve’ko, somādeviṃ madāvahaṃ;

Rāgaratto gahetvāna, paratīramagālahuṃ.

56.

Ekopattaṃ dasabalassa, anurādhapure ṭhitaṃ;

Ādāya tena santuṭṭho, paratīramagālahuṃ.

57.

Puḷahattho tu damiḷo, tīṇivassāni kārayi;

Rajjaṃ senāpatiṃ katvā, damiḷaṃ bāhiyavhayaṃ.

58.

Puḷahatthaṃ gahetvā taṃ, dūre vassāni bāhīyo;

Rajjaṃ kāresi tassā’si, paṇayamāro camūpati.

59.

Bāhīyaṃ taṃ gahetvāna, rājā’si paṇayamārako;

Sattavassāni tassā’si, piḷayamāro camūpati.

60.

Paṇayamāraṃ gahetvā so, rājāsi pīḷayamārako;

Sattamāsāni tassāsi, dāṭhiyo tu camūpati.

61.

Pīḷayamāraṃ gahetvā so, dāṭhiyo damiḷo pana;

Rajjaṃ’nurādhanagare, duve vassāni kārayi.

62.

Evaṃ damiḷarājūnaṃ, tesaṃ pañcannamevahi;

Honti cuddasavassānī, sattamāsā ca uttariṃ.

63.

Gatāya tu nivāsatthaṃ, malaye’nuladeviyā;

Bhariyākanasivassa, pādāpahari pacchiyaṃ.

64.

Kujjhitvā rodamānāsā, rājānaṃ upasakimi;

Taṃ sutvā tanasivoso, manumādāya nikkhami.

65.

Deviyā ¶ vacanaṃ sutvā, tassa āgamanā purā;

Dviputtaṃ devimādāya, tato rājā’pi nikkhami.

66.

Dhanuṃ sandhāya āyantaṃ, sīvaṃ vijjhi mahāsīvo;

Rājā nāmaṃ bhāvayitvā, akāsi jinasaṅgahaṃ.

67.

Alattha aṭṭhāmacceca, mahante yodhasammate;

Parivāro mahāāsī, parihāro ca rājino.

68.

Kumbhīlakamahātissa-thera disvā mahāyaso;

Acchagallavihāramhi, buddhapūjamakārayi.

69.

Vatthuṃ sodhetumāruḷho, akāsacetiyaṅgaṇaṃ;

Kavisīse amaccamhi, orohantomahīpati.

70.

Ārohanto sadeviko, disvā magge nisinnakaṃ;

‘‘Na nipanno’’ti kujjhitvā, kavisīsaṃ aghātayi.

71.

Sesā sattaamaccāvi, nibbinnā tena rājinā;

Tassa’ntikā palāyitvā, pakkamantā yathāruci.

72.

Magge viluttā corehi, vihāraṃ hambugallakaṃ;

Pavisitvāna addakkhuṃ, tissattheraṃ bahussutaṃ.

73.

Catunekāyiko thero, yathāladdhāni dāpayi;

Vatthaphāṇitatelāni, taṇḍulā pāhuṇā tathā.

74.

Assatthakāle thero so,

‘‘Kuhiṃyātā’’ti pucchite;

Attānaṃ āvīkatvā te,

Taṃ pavattiṃ nivedayuṃ.

75.

‘‘Kāretuṃ kehi sakkā nu, jinasāsanapaggahaṃ;

Damiḷehi vā’tha raññā, iti puṭṭhā tu te pana.

76.

‘‘Rañño sakkā’’ti āhaṃsu, saññāpetvāna te iti;

Ubho tissa mahātissa-therā ādāya te tato.

77.

Rājino santikaṃ netvā, aññamaññaṃ khamāpayuṃ;

Rājā ca te amaccā ca, thero eva mayācayuṃ.

78.

Siddhe ¶ kamme pesiteno, gantabbaṃ santikaṃ iti;

Therā datvā paṭiññaṃ te, yathāṭhānamagañchisuṃ.

79.

Anurādhapuraṃ rājā, āgantvāna mahāyaso;

Dāṭhikaṃ damiḷaṃ hantvā, sayaṃ rajjamakārayi.

80.

Tato nigaṇṭhārāmaṃ taṃ, viddhaṃsetvā mahīpati;

Vihāraṃ kārayi tattha, dvādasa pariveṇakaṃ.

81.

Mahāvihārapaṭṭhānā, dvīsu vassasa tesu ca;

Sattarasasu vassesu, dasamāsā’mikesu ca.

82.

Tathā dinesu dasasu, atikkantesu sādaro;

Abhayagiri vihāraṃso, patiṭṭhāpesi bhūpati.

83.

Akkosiyitvā te there, tesu pubbupakārino;

Taṃ mahātissa therassa, vihāraṃ mānado adā.

84.

Girissa yasmā gārāme, rājā kāresi sobhayo;

Tasmā’bhaya giritveva, vihāro nāmako ahu.

85.

Āṇāpetvā somādeviṃ,

Yathā ṭhāne ṭhapesiso;

Tassātannāmakaṃ katvā,

Somārāma makārayi.

86.

Rathā oropitā sā hi, tasmiṃṭhāne varaṅganā;

Kaddambapuppha gumbamhi, nilinā tattha addasa.

87.

Muttayantaṃ sāmaṇeraṃ, maggaṃ hatthena chādiya;

Rājā tassa vaco sutvā, vihāraṃ tattha kārayi.

88.

Mahāthūpassuttarato,

Cetiyaṃ uccavatthukaṃ;

Silā sobhakaṇḍakaṃ nāma,

Rājā soyeva kārayi.

89.

Tesu sattasu yodhesu, uttiyo nāma kārayi;

Nagaramhā dakkhiṇato, vihāraṃ dakkhiṇavhayaṃ.

90.

Tatteva ¶ mūlavokāsa, vīhāraṃ mūlanāmako;

Amacco kārayī tena, sopi taṃnāmako ahu.

91.

Kāresi sāliyārāmaṃ, amacco sāliyavhayo;

Kāresi pabbatārāmaṃ, amacco pabbatavhayo.

92.

Uttaratissarāmantu, tissāmacco akārayi;

Vihāre niṭṭhite ramme, tissathera mupaccate.

93.

‘‘Tumhākaṃ paṭisanthāra, vasena’mhehi kārite;

Vihāre dema tumhākaṃ, iti vatvā adaṃsu ca.

94.

Thero sabbatthavāsesi, te te bhikkhū yathā rahaṃ;

Amaccā’daṃsu saṅghassa, vividhe samaṇārahe.

95.

Rājā sakavihāramhi, vasante samupaṭṭhahi;

Paccayehi anunehi, tena te bahavo ahuṃ.

96.

Theraṃ kulehī saṃsaṭṭhaṃ, mahātissoti vissutaṃ;

Kulasaṃsaṭṭha dosena, saṅgho taṃ nīhari ito.

97.

Tassa sisso bahalamassu-

Tissattheroti pissuto;

Kuddho’bhayagiriṃ gantvā,

Vasi pakkhaṃ vahaṃ tahiṃ.

98.

Tatoppabhuti te bhikkhū, mahāvihāranāgamuṃ;

Evaṃ te’bhayagirikā, niggatā theravādato.

99.

Pabhinnā’bhayagirikehi, dakkhiṇavihārikāyati;

Evaṃ te theravādīhi, pabhinnā bhikkhavo dvidhā.

100.

Mahā abhayabhikkhū te, vaḍḍhetuṃ dīpavāsino;

Vaṭṭagāmaṇibhūmindo, pattiṃ nāma adāsi so.

101.

Vihārapariveṇāni, ghaṭābaddhe akārayi;

‘‘Paṭisaṅkharaṇaṃ evaṃ, hessatīti vicintiya.

102.

Piṭakattayapāḷiñca, tassa aṭṭhakathampi ca;

Mukhapāṭhena ānesuṃ, pubbe bhikkhū mahāmati.

103.

Hāniṃ ¶ disvāna sattānaṃ, tadā bhikkhū samāgatā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, potthakesu likhāpayuṃ.

104.

Vaṭṭagāmaṇi abhayo, rājā rajjamakārayi;

Iti dvādasavassāni, pañcamāsesu ādito.

105.

Itī parahita mattano hitañca,

Paṭilabhiyissariyaṃ karoti pañño;

Vipulamapi kubuddhiladdhabhovaṃ,

Ubhayahitaṃ na karoti bhogaluddho’ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Dasarājako nāma

Tettiṃsatimo paricchedo.