📜

Catuttiṃsatima pariccheda

Ekādasarājadīpano

1.

Tadaccaye mahācūlī-mahātisso akārayi;

Rajjaṃ cuddasavassāni, dhammena ca samena ca.

2.

Sahatthena kataṃ dānaṃ, so sutvāna mahapphalaṃ;

Paṭhameyeva vassamhi, gantvā aññātavesavā.

3.

Katvāna sālilavanaṃ, laddhāya bhatiyā tato;

Piṇḍapātaṃ mahāsumma-therassā’dā mahīpati.

4.

Soṇṇagirimhi puna so, tīṇivassāni khattiyo;

Guḷayantamhi katvāna, bhatiṃladdhā guḷe tato.

5.

Te guḷe āharāpetvā, puraṃ āgamma bhūpati;

Bhikkhusaṅghassa pādāsi, mahādānaṃ mahīpati.

6.

Tiṃsabhikkhusahassassa, adā acchādanāni ca;

Dvādasannaṃ sahassānaṃ, bhikkhūnīnaṃ tatheva ca.

7.

Kārayitvā ¶ mahīpālo, vihāraṃ suppatiṭṭhitaṃ;

Saṭṭhibhikkhu sahassassa, ticīvaramadāpayi.

8.

Tiṃsa sahassa saṅkhānaṃ, bhikkhunīnañca dāpayi;

Maṇḍavāpi vihāraṃ so, tathā abhayagallakaṃ.

9.

Vaṅgupaṭṭaṅgagallañca, dīghabāhukagallakaṃ;

Vālagāma vihārañca, rājā soyeva kārayi.

10.

Evaṃ saddhāya so rājā, katvā puññāninekadhā;

Catuddasannaṃ vassānaṃ, accayena divaṃ agā.

11.

Vaṭṭagāmaṇino putto, coranāgoti vissuto;

Mahācūḷissarajjamhi, coro hutvā caritadā.

12.

Mahācūḷe uparate, rajjaṃ kārayi āgato;

Attano corakāle so, nivāsaṃ yesunālabhi.

13.

Aṭṭharasavihāre te, viddhaṃsāpesi dummati;

Rajjaṃ dvādasavassāni, coranāgo akārayi.

14.

Lokantarika nirayaṃ, pāposoupapajjatha;

Tadaccaye mahācūḷhi-rañño putto akārayi.

15.

Rajjaṃ tīṇeva vassāni, rājātisso’ti vissuto;

Coranāgassa devītu, vīsamaṃ vīsamānulā.

16.

Vīsaṃ datvāna māresi, balattherattamānasā;

Tasmiṃyevabalatthesā, anulārattamānasā.

17.

Tissaṃ vīsenaghātetvā, tassa rajjamadāsisā;

Sīvo nāma balatthoso, jeṭṭhadovāriko tahiṃ.

18.

Katvā mahesiṃ anulaṃ, vassaṃ māsadvayā’cikaṃ;

Rajjaṃ kāresi nagare, vaṭuke damiḷe’nulā.

19.

Rattā vīsena taṃ hantvā, vaṭuke rajjamappayi;

Vaṭuko damiḷo so hi, pure nagaravaḍḍhakī.

20.

Mahesiṃ anulaṃ katvā, vassaṃ māsadvayādhikaṃ;

Rajjaṃ kāresi nagare, anulā tattha āgataṃ.

21.

Passitvā dārubhatikaṃ, tasmiṃ sārattamānasā;

Hantvā visena vaṭukaṃ, tassa rajjaṃ samappayi.

22.

Dārubhatikatisso ¶ so, mahesiṃ kariyānulaṃ;

Ekamāsādhikaṃ vassaṃ, pure rajjamakārayi.

23.

Kāresi so pokkharaṇiṃ, mahāmeghavane lahuṃ;

Nilīye nāma damiḷe, sā purohitabrāhmaṇe.

24.

Rāgena rattā anulā, tena saṃvāsakāminī;

Dārubhatikatissaṃtaṃ, vīsaṃ datvāna ghātiya.

25.

Nilīyassa adā rajjaṃ, sopi nilīyabrāhmaṇo;

Taṃ mahesiṃ karitvāna, niccaṃ tāya upaṭṭhito.

26.

Rajjaṃ kāresi chammāsaṃ, anurādhapure idha;

Dvattiṃsāya balatthehi, vatthukāmā yathāruciṃ.

27.

Vīsena taṃ ghātayitvā, nilīyaṃ khattiyānulā;

Rajjaṃ sā anulādevī, catumāsamakārayi.

28.

Mahācūḷikarājassa, putto dutiyako pana;

Kūṭakaṇṇatisso nāma, bhīto so’nuladeviyā.

29.

Palāyitvā pabbajitvā, kāle pattabalo idha;

Āgantvā ghātayitvā, taṃ anulaṃ duṭṭhamānasaṃ.

30.

Rajjaṃ kāresi dvāvīsaṃ, vassāni manujādhipo;

Mahāuposathāgāraṃ, akā cetiyapabbate.

31.

Gharassa tassa purato, silāthūpamakārayi;

Bodhiṃ ropesi tattheva, sova cetiyepabbate.

32.

Pelagāmavihārañca, antaragaṅgāya kārayi;

Tattheva vaṇṇakaṃ nāma, mahāmātikameva ca.

33.

Ambaduggamahāvāpiṃ, bhayoluppalameva ca;

Sattahatthuccapākāraṃ, purassa parikhaṃ tathā.

34.

Mahāvatthumhi anulaṃ, jhāpayitvā asaññataṃ;

Apanīya tato thokaṃ, mahāvatthumakārayi.

35.

Padumassaravanuyyānaṃ, nagareyeva kārayi;

Matā’ssa dante dhovitvā, pabbaji jinasāsane.

36.

Kulasantake ¶ gharaṭṭhāne, mātubhikkhunupassayaṃ;

Kāresi dantagehanti, vissato āsi tena so.

37.

Tadaccaye tassa putto, nāmako bhātikābhayo;

Aṭṭhavīsativassāni, rajjaṃ kāresi khattiyo.

38.

Mahādāṭṭhikarājassa, bhātikattāmahīpati;

Dīpe ‘‘bhātikarājā’’ti, pākaṭo āsi dhammiko.

39.

Kāresi lohapāsāde, paṭisaṅkhārametthaso;

Mahāthūpe vedikā dve, thūpavhe’posathavhayaṃ.

40.

Attano balimujjhitvā, nagarassa samantato;

Ropāpetvā yojanamhi, sumanāna’jjukāni ca.

41.

Pādavecikato yāva, dhuracchattānarādhipo;

Caturaṅgalabahalena, gandhena urucetiyaṃ.

42.

Limpāpetvāna pupphāni, vaṇṭehi tattha sādhukaṃ;

Nivesitvāna koresi, thūpaṃ mālāgulopamaṃ.

43.

Punadvaṅgulabahalāya, manosilāya cetiyaṃ;

Limpāpetvāna kāresi, tatheva kusumācitaṃ.

44.

Puna sopānato yāva, dhuracchattāva cetiyaṃ;

Pupphehi okirāpetvā, chādesi puppharāsino.

45.

Uṭṭhāpetvāna yantehi, jalaṃ abhayavāpito;

Jalehi thūpaṃ sevanto, balapūjamakārayi.

46.

Sakaṭasatena muttānaṃ, saddhiṃ telena sādhukaṃ;

Maddāpetvā sudhāpiṇḍaṃ, sudhākammamakārayi.

47.

Pavālajālaṃ kāretvā, taṃ khipāpiya cetiye;

Sovaṇṇāni padumāni, cakkamattāni sandhisu.

48.

Laggāpetvā tato muttā-kalāpe yāva heṭṭhimā;

Padumā’lambayitvāna, mahāthūpamapūjayi.

49.

Gaṇasajjhāyasaddaṃ ¶ so, dhātugabbhamhitādini;

Sutvā ‘‘adisvā taṃnā’haṃ, vuṭṭhahissanti nicchito.

50.

Pācinādikamūlamhi, anāhāro nipajjatha;

Therā dvāraṃ māpayitvā, dhātugabbhaṃ nayiṃsu taṃ.

51.

Dhātugabbhavibhūtiṃso, sabbaṃ disvā mahīpati;

Nikkhanto tādiseheva, pottharūpehi pūjayi.

52.

Madhugandhehi gandhehi, ghaṭehi sarasehi ca;

Añjanaharitālehi, tathāmanosilāhi ca.

53.

Manosilāsu vassena, bhassitvā cetiyaṅgaṇe;

Ṭhitāsu gopphamattāsu, racite pu’ppalehi ca.

54.

Thūpaṅgaṇamhi sakale, purite gandhakaddame;

Cittakilañjachiddesu, racite pu’ppalehi ca.

55.

Vārayitvā vārimaggaṃ, tatheva purite ghaṭe;

Dīpavaṭṭihi nekāni, katavaṭṭisikhāhi ca.

56.

Madhukatelamhi tathā, tilatele tatheva ca;

Tatheva paṭṭavaṭṭīnaṃ, su bahūhi sikhāhi ca.

57.

Yathāvuttehi etehi, mahāthūpassa khattiyo;

Sattakkhattuṃ sattakkhattuṃ, pūjā’kāsi visuṃ visuṃ.

58.

Anuvassañca niyataṃ, sudhāmaṅgalamuttamaṃ;

Bodhisinānapūjā ca, tatheva urubodhiyā.

59.

Mahāvesākha pūjā ca, uḷārā aṭṭhavīsati;

Caturāsīti sahassāni, pūjā ca anuḷārikā.

60.

Vividhaṃ naṭanaccañca, nānātūriyavāditaṃ;

Mahāthūpe mahāpūjaṃ, saddhānunno akārayi.

61.

Divasassa ca tikkhattuṃ, buddhuppaṭṭhānamāgamā;

Dvikkhattuṃ, pupphabheriñca, niyataṃ so akārayi.

62.

Niyatañcanadānañca, pavāraṇādānameva ca;

Telaphāṇitavatthādi-parikkhāraṃ samaṇārahaṃ.

63.

Bahuṃ ¶ pādāsi saṅghassa, cetiyakhettameva ca;

Cetiye parikammatthaṃ, adāsi tattha khattiyo.

64.

Sadā bhikkhusahassassa, vihāre cetiyapabbate;

Salākavattabhattañca, so dāpesi ca bhūpati.

65.

Cintāmaṇimucelavhe, upaṭṭhānattaye ca so;

Tathā padumaghare chatta-pāsāde ca manorame.

66.

Bhojento pañcaṭhānamhi, bhikkhūganthadhure yute;

Paccayehi upaṭṭhāsi, sadā dhamme sagāravo.

67.

Porāṇarājaniyātaṃ, yaṃkiñci sāsanassitaṃ;

Akāsi puññakammaṃso, sabbaṃ bhātikabhūpati.

68.

Tassa bhābhakarājassa, accaye taṃ kaniṭṭhako;

Mahādāṭhimahānāga-nāmo rajjamakārayi.

69.

Dvādasaṃyeva vassāni, nānāpuññaparāyano;

Mahāthūpamhi kiñjakkha- pāsāṇe attharāpayi.

70.

Vālikāmariyādañca, kāresi vitthataṅgaṇaṃ;

Dīpe sabbavihāresu, dhammāsanamadāpayi.

71.

Ambatthala mahāthūpaṃ, kārāpesi mahīpati;

Ca yeaniṭṭhamānamhi, saritvā munino guṇaṃ.

72.

Cajitvāna sakaṃ pāṇaṃ, nipajjitvā sayaṃ tahiṃ;

Ṭhapayitvā cayaṃ tassa, niṭṭhāpetvāna cetiyaṃ.

73.

Catudvāre ṭhapāpesi, caturo ratanagghike;

Susippikehi suvibhatte, nānāratanajotite.

74.

Cetiye paṭimocetvā, nānāratanakañcukaṃ;

Kañcana bubbulañcettha, muttolambañca dāpayi.

75.

Cetiya pabbatāvaṭṭe, alaṅkariya yojanaṃ;

Yojāpetvā catudvāraṃ, samantā cāruvīthikaṃ.

76.

Vīthiyā ubhato passe, āpaṇāni pasāriya;

Dhajagghika to raṇāni, maṇḍayitvā tahiṃ tahiṃ.

77.

Dīpamālā ¶ samujjotaṃ, kārayitvā samantato;

Naṭanaccāni gītāni, vāditāni ca kārayi.

78.

Magge kadambanadito, yāvacetiya pabbatā;

Gantuṃ dhotehi pādehi, kārayi’ttharaṇatthataṃ.

79.

Sanaccagītavādehi, samajjamakaruṃ tahiṃ;

Nagarassa catudvāre, mahā dānañca dāpayi.

80.

Akāsi sakale dīpe, dīpamālānirantaraṃ;

Salilepi samuddassa, samantā yojanantare.

81.

Cetiyassa mahetena, pūjā sā kāritā subhā;

Giribhaṇḍā mahāpūjā, uḷārā vuccate idha.

82.

Samāgatānaṃ bhikkhūnaṃ, tasmiṃ pūjā samāgame;

Dānaṃ aṭṭhasu ṭhānesu, ṭhapāpetvā mahīpati.

83.

Tāḷayitvāna tatraṭṭhā, aṭṭhasovaṇṇabheriyo;

Catuvīsasahassānaṃ, mahādānaṃ pavattayi.

84.

Chacīvarāni pādāsi, bandhamokkhañca kārayi;

Catudvārenvāpitehi, sadā kammamakārayi.

85.

Pubbarājūhi ṭhapitaṃ, bhātaraṃ ṭhapitaṃ tathā;

Puññakammaṃ ahāpetvā, sabbaṃ kārayibhūpati.

86.

Attānaṃ deviṃputte dve, hatthiṃ assañca maṅgalaṃ;

Vāriyanto’pi saṅghena, saṅghassā’dāsi bhūpati.

87.

Chasata sahassagghakaṃ, bhikkhusaṅghassa so adā;

Satasahassagghanakaṃ, bhikkhūnīnaṃ gaṇassa tu.

88.

Datvāna kappiyaṃ bhaṇḍaṃ, vividhaṃ vidhikovido;

Attānañca’va sese ca, saṅghato abhinīhari.

89.

Kālāyana kaṇṇikamhi, maṇināga pabbatavhayaṃ;

Vihārañca kaḷavhayaṃ, kāresi manujādhipo.

90.

Kubu ¶ bandhanadītīre, samuddavihārameva ca;

Huvāvakaṇṇike cūḷa, nagapabbatasavhayaṃ.

91.

Pāsāṇadīpakavhamhi, vihāre kārite sayaṃ;

Pāniyaṃ upanitassa, sāmaṇerassa khattiyo.

92.

Upacāre pasīditvā, samantā aṭṭhayojanaṃ;

Saṅghabhogamadātassa, vihārassa mahīpati.

93.

Maṇḍavāpi vihāre ca, sāmaṇerassa khattiyo;

Tuṭṭho vihāraṃ dāpesi, saṅghe bhogaṃ tatheva so.

94.

Iti vibhavamanappaṃ sādhupaññā labhitvā,

Vigatamadapamādācatta kāmapasaṅgā;

Akariyajanakhedaṃ puññakammābhirāmā,

Vipulavividhapuññaṃ suppannākarontīti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Ekādasarājadīpano nāma

Catuttiṃsatimo paricchedo.