📜
Sattama pariccheda
Vijayābhiseko
Sabbalokahītaṃ ¶ katvā, patvā santikaraṃ padaṃ;
Parinibbānamañcamhi, nipanno lokanāyako.
Devatāsannipātamhi, mahantamhi mahāmuni;
Sakka tatrasamīpaṭṭhaṃ, avoca vadataṃ varo.
Vijayo lāḷāvisayā, sīhabāhunarindajo;
Esalaṅkādhanupatto, sattabhaccasatānugo.
Patiṭṭhahissati devindaṃ, laṃkāyaṃ mama sāsanaṃ;
Tasmā saparivāraṃ taṃ, rakkhalaṃkañca sādhukaṃ.
Tathāgatassa devindo, vaco sutvāva sādaro;
Devassuppalavaṇṇassa, laṃkārakkhaṃ samappayi.
Sakkena vuttamattoso, laṅkāmāgammasajjukaṃ;
Paribbājaka vesena, rukkhamūla mūpavisiṃ.
Vijayasammukhā sabbe,
Taṃ upacca apucchisuṃ;
Ayaṃ bho konu dīpotī,
Laṃkādīpoti so bravi.
Na santi manujā hettha, na ca hessati vo bhayaṃ;
Iti vatvā kuṇḍīkāya, te jalena nisiñciya.
Suttañca tesaṃ hatthesu, lagetvānabhasā’gamā;
Dassesi soṇirūpena, parivārikayakkhinī.
Eko taṃ vāriyantopi, rājaputtena anvagā;
Gāmamhi vijjamānamhi, bhavanti sunakhā iti.
Tassā ca sāmīnī tattha, kuveṇīnāma yakkhinī;
Nisīdi rukkhamūlamhi, kantanti tāpasī viya.
Disvāna ¶ so pokkharaṇī, nisinnaṃ tañca tāpasiṃ;
Tattha nhātvā pivitvā ca, ādāya ca mulāliyo.
Vāriñca pokkhareheva, vuṭṭhāsi sātamabravi;
Bhakkho’si mama tiṭṭhāti, aṭṭhā baddho vaso naro.
Parittasutta tejena, bhakkhituṃ sā na sakkuṇī;
Yāciyantopi taṃ suttaṃ, nā’dāyakkhiniyā naro.
Taṃ gahetvā suruṅgāyaṃ, rudantaṃ yakkhinī khipi;
Evaṃ ekekaso tattha, khipī sattasatānipi.
Anāyantesu sabbesu, vijayo bhayasaṃkito;
Nantapañcāyudho gantvā, disvā pokkharaṇiṃ subhaṃ.
Apassa muttiṇṇapadaṃ, passaṃ tañceva tāpasiṃ;
‘‘Imāya khalu bhaccā me, gahitānu’’ti cintiya.
Kiṃ na passasi bhacce me,
Hoti tvaṃ iti āhataṃ;
‘‘Kiṃ rājaputta bhaccehi,
Piva nahāyā’’ti āhasā.
Yakkhinī tāva jānāti, mama jātinti nicchito;
Saṅghaṃ sanāmaṃ sāvetvā, dhanuṃ sandhāyu’ pāgato.
Yakkhiṃ ādāya gīvāya, nārā ca valayena so;
Vāmahatthena kesesu, gahetvā dakkhiṇe na tu.
Ukkhipitvā asiṃāha, ‘‘bhacce me dehi dāsitaṃ;
Māremī’’ti bhayaṭṭāsā, jīvitaṃ yāci yakkhinī.
Jīvitaṃ dehi me sāmi, rajjaṃ dajjāmi te ahaṃ;
Karissami’tti kiccañca, kiccaṃ aññaṃ yathicchitaṃ.
Adubbhātthāya sapathaṃ, so taṃ yakkhiṃ akārayi;
‘‘Ānehi bhacce sīgha’’nti, vuttamattāva sā’nayi.
‘‘Ime jātā’’ti vuttāsā,
Taṇḍulādiṃ viniddisi;
Bhakkhitānaṃ vāṇijānaṃ,
Nāvaṭṭhaṃ vivikhaṃ bahuṃ.
Bhaccā ¶ te sādhayitvāna, bhattāni byañjanānica;
Rājā puttaṃ bhojayitvā, sabbecāpi abhuñjisuṃ.
Dāpitaṃ vijayena’ggaṃ, yakkhī bhuñjiya pīṇitā;
Soḷasavassikaṃ rūpaṃ, māpayitvā manoharaṃ.
Rājaputta mupagañchi, sabbābharaṇabhūsitā;
Māpesi rukkhamūlasmiṃ, sayanañca mahārahaṃ.
Sāṇiyā suparikkhittaṃ, vitānasamalaṅkataṃ;
Taṃ disvā rājatanayo, pekkhaṃ atthamanāgataṃ.
Katvāna tāyanāvāyaṃ, nipajja sayane sukhaṃ;
Sāṇī parikkhipitvāna, sabbe bhaccā nipajjisuṃ.
Rattiṃ tūriyasaddañca, sutvā gītaravañca so;
Apucchi sahasemānaṃ, kiṃ saddo iti yakkhiniṃ.
Rajjañca sāmino deyyaṃ, sabbe yakkhe ca ghātiya;
Manussā vāsakaraṇā, yakkhā maṃ ghātayantihi.
Iti cintiya yakkhī sā, abravi rājanandanaṃ;
Sīrīsavatthunā metaṃ, sāmi yakkhapuraṃ idha.
Tattha jeṭṭhassa yakkhassa, laṃkānagaravāsinī;
Kumārikā idhā’nītā, tassā mātā ca āgatā.
Āvāha maṅgale tattha, idhāpi ussave mahā;
Vattate tattha saddoyaṃ, mahāhesa samāgamo.
Ajjeva yakkhe ghātehi,
Na hi sakkhā ito paraṃ;
So āhā’dissa mānete,
Ghātessāmi kathaṃ ahaṃ.
Yattha saddaṃ karissāma, tena saddena ghātaya;
Āyudhaṃ me’nubhāvena, tesaṃ kāye patissati.
Tassā sutvā tathā katvā, sabbe yakkhe aghātayi;
Sayampi laddhavijayo, yakkharāja pasādhanaṃ.
Pasādhanehi sesehi, taṃtaṃ bhaccaṃ pasādhayi;
Katipahaṃ vasitve’ttha, tambapaṇṇimupāgami.
Māpayitvā ¶ tampapaṇṇi-nagaraṃ vijayo tahiṃ;
Vasī yakkhiniyā saddhiṃ, amacca parivārito.
Nāvāya bhūmimotiṇṇā, vijayapamukhā tadā;
Kilantā pāṇinābhūmiṃ, ālambiya nisīdisuṃ.
Tambabhūmirajophuṭṭho, tambopāṇi yato ahuṃ;
So desoceva dīpo ca, tena tannāmako ahu.
Sīhabāhu narindo so, sīhamādinnavā iti;
Sīhaḷo tena sambandhā, ete sabbepi sīhaḷā.
Tattha tattha ca gāme te, tassā’maccā nivesayuṃ;
Anurādhagāmaṃ tannāmo, kadamba nadīyantike.
Gambhīranadīyā tīre, upatisso purohito;
Upatissagāmaṃ māpesi, anurādhassa uttare.
Aññe tayo amaccā te, māpayiṃsu visuṃ visuṃ;
Ujjeniṃ uruvelañca, vijitaṃ nagaraṃ tathā.
Nivāsetvā janapadaṃ, sabbe’maccā samaccataṃ;
Avocuṃ rājatanayā, sāmi rajjebhisecaya.
Iti vutto rājaputto, na icchi abhisecanaṃ;
Vinā khattiyakaññāya, abhisekaṃ mahesiyā.
Athāmaccā sāmino he, abhiseka katā darā;
Dukkaresupi kiccesu, tadatthabhirutā tigā.
Paṇṇākāre mahāsāre, maṇimuttādike bahū;
Gāhāpayitvā pāhesuṃ, dakkhiṇaṃ madhuraṃ puraṃ.
Paṇḍurājassa dhītatthaṃ, sāmino sāmibhattino;
Aññesaṃ cāpi dhītatthaṃ, amaccānaṃ janassa ca.
Sīghaṃ nāvāya gantvāna, dūtā te madhuraṃ puraṃ;
Paṇṇākāre ca lekhañca, tassa rañño adassayuṃ.
Tato rājāamaccehi, mantayitvā sadhītaraṃ;
Pāhetukāmo’maccānaṃ, aññesaṃ cāpi dhītaro.
Laddhā ūnasataṃ kaññā, athabheriṃ carāpayi;
Laṃkāya dhītugamanaṃ, icchamānā narā idha.
Nivāsayitvā ¶ diguṇaṃ, gharadvāresu dhītaro;
Ṭhapentu tena liṅgena, ādīyissāmitā iti.
Evaṃ laddhā bahūkaññā, tappayitvāna taṃ kulaṃ;
Sampannasabbālaṅkāraṃ, dhītaraṃ sampaṭicchadaṃ.
Sabbā tā laddhasakkārā, kaññāyo ca yathārahaṃ;
Rājārahe ca hatthassa-rathapessiya kārake.
Aṭṭhārasannaṃ seṇīnaṃ, sahassañca kulāni so;
Lekhaṃ datvāna pesesi, vijayassa jitā’rino.
Sabboso’tarī nāvāhi, mahātitthe mahājano;
Teneva paṭṭanaṃ tañhi, mahātitthaṃti vuccati.
Vijayassa sutodhītā, tassā yakkhiniyā ahu;
Rājakaññāgamaṃ sutvā, vijayo āha yakkhiniṃ.
‘‘Gaccha dāni tuvaṃ bhoti, ṭhapetvā puttake duve;
Manussā amanussehi, bhāyintīhi sadā’’ iti.
Sutvā taṃ yakkhabhayato, bhītaṃ taṃ āha yakkhiniṃ;
Mā cintayi sāhassena, dāpayissāmi te baliṃ.
Punappunaṃ taṃ yācitvā, ubho ādāya puttake;
Bhītāpi sā agatiyā, laṃkāpuramupāgami.
Putte bihi nisīdetvā, sayaṃ pāvisi taṃ puraṃ;
Sañjānitvāna taṃ yakkhiṃ, bhītā corīti saññito.
Saṃkhubhiṃsu pure yakkhā, eko sāhasiko pana;
Ekapāṇippahārena, vilayaṃ nayi yakkhiniṃ.
Tassātu mātulo yakkho, nikkhamma nagarā bahi;
Disvā te dārake pucchi, tumhe kassa sutā iti.
Kuveṇiyā’ti sutvā’ha, mātā vo māritā idha;
Tumhepi disvā māreyyuṃ, palāyatha lahuṃ iti.
Āguṃ sumanakūṭaṃ te, palāyitvā tato lahuṃ;
Vāsaṃ kappesi jeṭṭho so, vuddho tāya kaṇiṭṭhiyā.
Puttadhītāhi ¶ vaḍḍhitvā, rājānuññāya te vasuṃ;
Tattheva malaye eso, pulindānañhi sambhavo.
Paṇḍurājassa dūtā te, paṇṇākāraṃ samappayuṃ;
Vijayassa kumārassa, rājādhikārikā ca tā.
Katvā sakkārasammānaṃ, dūtānaṃ vijayo pana;
Adā yāthārahaṃ kaññā, amaccānaṃ janassa ca.
Yathā vidhi ca vijayaṃ, sabbe maccāsamāgatā;
Rajjesamabhisiñciṃsu, kariṃsuca mahāchaṇaṃ.
Tato so vijayo rājā, paṇḍurājassa dhītaraṃ;
Mahatā parihārena, mahesitte’bhisecayi.
Dhanāna’dā amaccānaṃ, adāsi sasurassatu;
Anuvassaṃ saṅkhamuttaṃ, satasahassa dvayārahaṃ.
Hitvā pubbācaritaṃ visamaṃ samena;
Dhammena laṃkamakhilaṃ anusāsamāno;
So tamapaṇṇinagare vijayo narindo;
Rajjaṃ akārayi samā khalu aṭṭhatiṃsā’ti.
Sujanapasādasaṃve gatthāya kate mahāvaṃse
Vijayābhiseko nāma
Sattamo paricchedo.