📜
Navama pariccheda
Abhayābhiseko
Mahesī janayī putte, dasa ekañca dhītaraṃ;
Sabbajeṭṭho’bhayo nāma, cittānāma kaniṭṭhikā.
Passitvā taṃ viyākaṃsu, brāhmaṇā mantapāragā;
‘‘Rajjahetu suto assā, ghātayissati mātule’’.
Ghātessāmi kaniṭṭhinti, nicchite bhātarā’bhayo;
Vāresi kāle vāsesuṃ, gehaṃ taṃ ekathuṇike.
Rañño ca sirigabbhena, tassa dvāramakārayuṃ;
Anto ṭhapesuṃ ekañca, dāsiṃ narasataṃ bahi.
Rūpenu’mmādayī nare, diṭṭhamattāva sāyato;
Tato ummādacittā’ti, nāmaṃ sopapadaṃ labhi.
Sutvāna laṃkāgamanaṃ, bhaddakaccānadeviyā;
Mātarā coditā puttā, ṭhapetve’kañca āgamuṃ.
Disvāna te paṇḍuvāsu-devaṃ laṅkindamāgatā;
Disvāna taṃ kaniṭṭhiñca, roditvā saha tāya ca.
Raññā sukatasakkārā, rañño’nuññāya cārikaṃ;
Cariṃsu laṃkādīpamhi, nivasuñca yathāruciṃ.
Rāmena ¶ vusitaṭhānaṃ, rāmagoṇanti vuccati;
Uruvelā’nurādhānaṃ, nivāsā ca tathā tathā.
Tathā vijitadīghāyu-rohaṇānaṃ nivāsakā;
Vijitagāmo dīghāyu-rohaṇanti ca vuccati.
Kāresi anurādho so, vāpiṃ dakkhiṇato tato;
Kārāpetvā rājagehaṃ, tattha vāsamakappayī.
Mahārājā paṇḍuvāsu-devo jaṭṭhasutaṃ sakaṃ;
Abhayaṃ uparajjamhi, kāle samabhisecayi.
Dīghāyussa kumārassa, tanayo dīghagāmaṇi;
Sutvā ummādacittaṃ taṃ, tassaṃ jātakutūhalo.
Gahetvā’patissa gāmaṃ, taṃ apassi manujādhipaṃ;
Adā sahoparājena, rājupaṭṭhānamassaso.
Gavakkhābhimukhaṭṭhāne, taṃ upecca ṭhitaṃ tusā;
Disvāna gāmiṇiṃ cittā, rattacittā’ha dāsikaṃ.
‘‘Ko eso’’ti tato sutvā,
Mātulassa sutoiti;
Dāsiṃ tattha niyojesi,
Saddhiṃkatvāna so tato.
Gavakkhamhi ḍasāpetvā, rattiṃ kakkaṭayantakaṃ;
Āruyha chindayitvāna, kavāṭaṃ tena pāvisi.
Tāya saddhiṃ vasitvāna, paccūseyeva nikkhami;
Evaṃ niccaṃ vasī tattha, chiddābhāvā apākaṭo.
Sā tena aggahī gabbhaṃ, gabbhe pariṇate tato;
Mātu ārocayī dāsī, mātā pucchiya dhītaraṃ.
Rañño ārocayī rājā, amantetvā sute’brahmā;
Posiyoso’pi amhehi, deva tasseva taṃ iti.
Putto ce mārayissāma, ta’nti tassa adaṃsu taṃ;
Sā sūtikālasampatte, sūti gehañca pāvisiṃ.
Saṅkitvā ¶ gopakaṃ cittaṃ, kālavelañca dāsakaṃ;
Tasmiṃ kamme nissāyā’ti, gāmaṇi paricārake.
Te paṭiññaṃ adente te, rājaputtā aghātayuṃ;
Yakkhā hutvāna rakkhiṃsu, ubho gabbhe kumārakaṃ.
Aññaṃ upavijaññaṃ sā, sallakkhā pesi dāsiyā;
Cittā sā janayī puttaṃ, sā itthi pana dhītaraṃ.
Cittaṃ sahassaṃ dāpetvā, tassā puttaṃ sakampi ca;
Āṇāpetvā dhītaraṃ taṃ, nipajjāpesi santike.
Dhītā laddhā’ti sutvāna, tuṭṭhā rājasutā ahuṃ;
Mātā ca mātumātā ca, ubho pana kumārakaṃ.
Mātāmahassa nāmañca, jeṭṭhassa mātulassa ca;
Ekaṃ katvā tamakaruṃ, paṇḍukābhayanāmakaṃ.
Laṃkā pālo paṇḍuvāsu-devo rajjamakārayi;
Tiṃsa vassamhi jātamhi, mato so paṇḍukābhaye.
Tasmiṃ matasmiṃ manujādhipasmiṃ,
Sabbe samāgamma narindaputtā;
Tassābhayassābhayadassa bhātu,
Rājābhisekaṃ akaruṃ uḷārāti.
Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Abhayābhiseko nāma
Navamo paricchedo.