📜

(12) 2. Āyācanavaggavaṇṇanā

131. Saddho bhikkhūti saddhāya samannāgato bhikkhu. Yo bhikkhu sāriputtamoggallānehi sadisabhāvaṃ pattheti, so yehi guṇehi sāriputtamoggallānā etadagge ṭhapitā, te guṇe attano abhikaṅkheyyāti āha ‘‘yādiso sāriputtatthero paññāyā’’tiādi. Ito uttari patthento micchā pattheyyāti sāriputtamoggallānānaṃ ye paññādayo guṇā upalabbhanti, tato uttari patthento micchā pattheyya. Aggasāvakaguṇaparamā hi sāvakaguṇamariyādā. Tesaṃ sāvakaguṇānaṃ ¶ yadidaṃ aggasāvakaguṇā, na tato paraṃ sāvakaguṇā nāma atthi. Tenevāha ‘‘yaṃ natthi, tassa patthitattā’’ti. Sesamettha uttānameva.

135. Pañcame yassa guṇā khatā upahatā ca, so khato upahato nāma hotīti āha ‘‘guṇānaṃ khatattā’’tiādi. Khatattāti chinnattā. Upahatattāti naṭṭhattā. Tenāha ‘‘chinnaguṇaṃ naṭṭhaguṇanti ¶ attho’’ti. Apuññassa pasavo nāma atthato paṭilābhoti āha ‘‘pasavatīti paṭilabhatī’’ti, attano santāne uppādetīti attho. Ananupavisitvāti ñāṇena anogāhetvā. Sesamettha chaṭṭhādīni ca suviññeyyāneva.

Āyācanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.