📜
7. Tirokuṭṭasuttaṃ
Tirokuṭṭesu ¶ tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu ca;
Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ gharaṃ.
Pahūte annapānamhi, khajjabhojje upaṭṭhite;
Na ¶ tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā.
Evaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakā;
Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ;
Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo.
Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā;
Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare.
Ciraṃ jīvantu no ñātī, yesaṃ hetu labhāmase;
Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā.
Na hi tattha kasi [kasī (sī.)] atthi, gorakkhettha na vijjati;
Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayokayaṃ [kayākkayaṃ (sī.), kayā kayaṃ (syā.)];
Ito dinnena yāpenti, petā kālaṅkatā [kālakatā (sī. syā. kaṃ.)] tahiṃ.
Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ, yathā ninnaṃ pavattati;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati.
Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṃ;
Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati.
Adāsi ¶ ¶ me akāsi me, ñātimittā [ñāti mitto (?)] sakhā ca me;
Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussaraṃ.
Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā;
Na taṃ petānamatthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.
Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;
Dīgharattaṃ ¶ hitāyassa, ṭhānaso upakappati.
So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito, petāna pūjā ca katā uḷārā;
Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ [… manuppadinnavā (ka.)], tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakanti.
Tirokuṭṭasuttaṃ niṭṭhitaṃ.