📜

22. Nirayavaggo

306.

Abhūtavādī ¶ ¶ nirayaṃ upeti, yo vāpi [yo cāpi (sī. pī. ka.)] katvā na karomi cāha [na karomīti cāha (syā.)];

Ubhopi te pecca samā bhavanti, nihīnakammā manujā parattha.

307.

Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā;

Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.

308.

Seyyo ¶ ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo;

Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato.

309.

Cattāri ṭhānāni naro pamatto, āpajjati paradārūpasevī;

Apuññalābhaṃ na nikāmaseyyaṃ, nindaṃ tatīyaṃ nirayaṃ catutthaṃ.

310.

Apuññalābho ¶ ca gatī ca pāpikā, bhītassa bhītāya ratī ca thokikā;

Rājā ca daṇḍaṃ garukaṃ paṇeti, tasmā naro paradāraṃ na seve.

311.

Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati;

Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyupakaḍḍhati.

312.

Yaṃ ¶ kiñci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhañca yaṃ vataṃ;

Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphalaṃ.

313.

Kayirā ce kayirāthenaṃ [kayirā naṃ (ka.)], daḷhamenaṃ parakkame;

Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṃ.

314.

Akataṃ ¶ dukkaṭaṃ seyyo, pacchā tappati dukkaṭaṃ;

Katañca sukataṃ seyyo, yaṃ katvā nānutappati.

315.

Nagaraṃ yathā paccantaṃ, guttaṃ santarabāhiraṃ;

Evaṃ ¶ gopetha attānaṃ, khaṇo vo [khaṇo ve (sī. pī. ka.)] mā upaccagā;

Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.

316.

Alajjitāye lajjanti, lajjitāye na lajjare;

Micchādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti duggatiṃ.

317.

Abhaye bhayadassino, bhaye cābhayadassino;

Micchādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti duggatiṃ.

318.

Avajje ¶ vajjamatino, vajje cāvajjadassino;

Micchādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti duggatiṃ.

319.

Vajjañca vajjato ñatvā, avajjañca avajjato;

Sammādiṭṭhisamādānā, sattā gacchanti suggatiṃ.

Nirayavaggo dvāvīsatimo niṭṭhito.