📜
11. Ekādasanipāto
1. Saṃkiccattheragāthā
‘‘Kiṃ ¶ ¶ ¶ ¶ tavattho vane tāta, ujjuhānova pāvuse;
Verambhā ramaṇīyā te, paviveko hi jhāyinaṃ.
‘‘Yathā abbhāni verambho, vāto nudati pāvuse;
Saññā me abhikiranti, vivekapaṭisaññutā.
‘‘Apaṇḍaro aṇḍasambhavo, sīvathikāya niketacāriko;
Uppādayateva me satiṃ, sandehasmiṃ virāganissitaṃ.
‘‘Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati;
Sa ve bhikkhu sukhaṃ seti, kāmesu anapekkhavā.
‘‘Acchodikā puthusilā, gonaṅgulamigāyutā;
Ambusevālasañchannā, te selā ramayanti maṃ.
‘‘Vasitaṃ me araññesu, kandarāsu guhāsu ca;
Senāsanesu pantesu, vāḷamiganisevite.
‘‘‘Ime haññantu vajjhantu, dukkhaṃ pappontu pāṇino’;
Saṅkappaṃ nābhijānāmi, anariyaṃ dosasaṃhitaṃ.
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā.
‘‘Yassa catthāya [yassatthāya (sī.)] pabbajito, agārasmānagāriyaṃ;
So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo.
‘‘Nābhinandāmi ¶ maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;
Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathā.
‘‘Nābhinandāmi ¶ ¶ maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;
Kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’’ti.
… Saṃkicco thero….
Ekādasanipāto niṭṭhito.
Tatruddānaṃ –
Saṃkiccathero ekova, katakicco anāsavo;
Ekādasanipātamhi, gāthā ekādaseva cāti.