📜
2. Dukanipāto
1. Daḷhavaggo
151. Rājovādajātakaṃ (2-1-1)
Daḷhaṃ ¶ ¶ ¶ daḷhassa khipati, balliko [malliko (sī. pī.)] mudunā muduṃ;
Sādhumpi sādhunā jeti, asādhumpi asādhunā;
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathi.
Akkodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine;
Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ;
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathīti.
Rājovādajātakaṃ paṭhamaṃ.
152. Asamekkhitakammantaṃ, turitābhinipātinaṃ.
Sāni kammāni tappenti, uṇhaṃvajjhohitaṃ mukhe.
Sīho ca sīhanādena, daddaraṃ abhinādayi;
Sutvā sīhassa nigghosaṃ, siṅgālo [sigālo (sī. syā. pī.)] daddare vasaṃ;
Bhīto santāsamāpādi, hadayañcassa apphalīti.
Siṅgālajātakaṃ [sigālajātakaṃ (sī. syā. pī.)] dutiyaṃ.
153. Sūkarajātakaṃ (2-1-3)
Catuppado ¶ ahaṃ samma, tvampi samma catuppado;
Ehi samma [sīha (sī. pī.)] nivattassu, kiṃ nu bhīto palāyasi.
Asuci ¶ pūtilomosi, duggandho vāsi sūkara;
Sace yujjhitukāmosi, jayaṃ samma dadāmi teti.
Sūkarajātakaṃ tatiyaṃ.
154. Uragajātaka (2-1-4)
Idhūragānaṃ ¶ pavaro paviṭṭho, selassa vaṇṇena pamokkhamicchaṃ;
Brahmañca vaṇṇaṃ [vakkaṃ (ka.)] apacāyamāno, bubhukkhito no vitarāmi [visahāmi (ka. si. syā. pī.)] bhottuṃ.
So brahmagutto cirameva jīva, dibyā ca te pātubhavantu bhakkhā;
Yo brahmavaṇṇaṃ apacāyamāno, bubhukkhito no vitarāsi [sabbatthapi samānaṃ] bhottunti.
Uragajātakaṃ catutthaṃ.
155. Bhaggajātakaṃ (2-1-5)
Jīva ¶ vassasataṃ bhagga [gagga (sī. pī.)], aparāni ca vīsatiṃ [vīsati (syā. ka.)];
Mā maṃ pisācā khādantu, jīva tvaṃ sarado sataṃ.
Tvampi vassasataṃ jīva, aparāni ca vīsatiṃ;
Visaṃ pisācā khādantu, jīva tvaṃ sarado satanti.
Bhaggajātakaṃ pañcamaṃ.
156. Alīnacittajātakaṃ (2-1-6)
Alīnacittaṃ nissāya, pahaṭṭhā mahatī camū;
Kosalaṃ senāsantuṭṭhaṃ, jīvaggāhaṃ agāhayi.
Evaṃ nissayasampanno, bhikkhu āraddhavīriyo;
Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
Alīnacittajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
157. Guṇajātakaṃ (2-1-7)
Yena ¶ kāmaṃ paṇāmeti, dhammo balavataṃ migī;
Unnadantī vijānāhi, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Api ¶ cepi dubbalo mitto, mittadhammesu tiṭṭhati;
So ñātako ca bandhu ca, so mitto so ca me sakhā;
Dāṭhini ¶ mātimaññittho [maññivo (syā.), maññavho (ka.)], siṅgālo mama pāṇadoti.
Guṇajātakaṃ sattamaṃ.
158. Suhanujātakaṃ (2-1-8)
Nayidaṃ visamasīlena, soṇena suhanū saha;
Suhanūpi tādisoyeva, yo soṇassa sagocaro.
Pakkhandinā pagabbhena, niccaṃ sandānakhādinā;
Sameti pāpaṃ pāpena, sameti asatā asanti.
Suhanujātakaṃ aṭṭhamaṃ.
159. Morajātakaṃ (2-1-9)
Udetayaṃ cakkhumā ekarājā, harissavaṇṇo pathavippabhāso [paṭhavippabhāso (sī. syā. pī.)];
Taṃ taṃ namassāmi harissavaṇṇaṃ pathavippabhāsaṃ, tayājja guttā viharemu divasaṃ.
Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṃ pālayantu;
Namatthu buddhānaṃ [buddhāna (?)] namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṃ [vimuttāna (?)] namo vimuttiyā;
Imaṃ so parittaṃ katvā, moro carati esanā.
Apetayaṃ ¶ ¶ cakkhumā ekarājā, harissavaṇṇo pathavippabhāso;
Taṃ taṃ nammassāmi harissavaṇṇaṃ pathavippabhāsaṃ, tayājja guttā viharemu rattiṃ.
Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṃ pālayantu;
Namatthu buddhānaṃ namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṃ namo vimuttiyā;
Imaṃ so parittaṃ katvā, moro vāsamakappayīti.
Morajātakaṃ navamaṃ.
160. Vinīlajātakaṃ (2-1-10)
Evameva nūna [nu (ka.)] rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ;
Assā vahanti ājaññā, yathā haṃsā vinīlakaṃ.
Vinīla ¶ duggaṃ bhajasi, abhūmiṃ tāta sevasi;
Gāmantakāni [gāmantikāni (sī.), gāmantarāni (ka.)] sevassu, etaṃ mātālayaṃ tavāti.
Vinīlajātakaṃ dasamaṃ.
Daḷhavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varaballika ¶ daddara sūkarako, uragūttama pañcamabhaggavaro;
Mahatīcamu yāva siṅgālavaro, suhanuttama mora vinīlaṃ dasāti.
2. Santhavavaggo
161. Indasamānagottajātakaṃ (2-2-1)
Na ¶ santhavaṃ [sandhavaṃ (ka.)] kāpurisena kayirā, ariyo anariyena pajānamatthaṃ;
Cirānuvutthopi karoti pāpaṃ, gajo yathā indasamānagottaṃ.
Yaṃ tveva jaññā sadiso mamanti, sīlena paññāya sutena cāpi;
Teneva mettiṃ kayirātha saddhiṃ, sukho have sappurisena saṅgamoti.
Indasamānagottajātakaṃ paṭhamaṃ.
162. Santhavajātakaṃ (2-2-2)
Na ¶ santhavasmā paramatthi pāpiyo, yo santhavo [sandhavo (ka.)] kāpurisena hoti;
Santappito sappinā pāyasena [pāyāsena (ka.)], kicchākataṃ paṇṇakuṭiṃ adayhi [adaḍḍhahi (sī. syā.), adaṭṭhahi (pī.), adaddahi (?)].
Na santhavasmā paramatthi seyyo, yo santhavo sappurisena hoti;
Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, sāmā mukhaṃ lehati santhavenāti.
Santhavajātakaṃ dutiyaṃ.
163. Susīmajātakaṃ (2-2-3)
Kāḷā migā setadantā tavīme [tava ime (sī. syā. pī.)], parosataṃ hemajālābhichannā [hemajālābhisañchannā (sī.)];
Te te dadāmīti susīma brūsi, anussaraṃ ¶ pettipitāmahānaṃ.
Kāḷā ¶ ¶ migā setadantā mamīme [mama ime (sī. pī.)], parosataṃ hemajālābhicchannā;
Te te dadāmīti vadāmi māṇava, anussaraṃ pettipitāmahānanti.
Susīmajātakaṃ tatiyaṃ.
164. Gijjhajātakaṃ (2-2-4)
Yaṃ nu gijjho yojanasataṃ, kuṇapāni avekkhati;
Kasmā jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhasi.
Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye;
Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhatīti.
Gijjhajātakaṃ catutthaṃ.
165. Nakulajātakaṃ (2-2-5)
Sandhiṃ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja;
Vivariya dāṭhaṃ sesi [sayasi (sī. syā. pī.)], kuto te bhayamāgataṃ.
Saṅketheva [saṅkateva (ka.)] amittasmiṃ, mittasmimpi na vissase;
Abhayā bhayamuppannaṃ, api mūlāni kantatīti [mūlaṃ nikantatīti (sī.)].
Nakulajātakaṃ pañcamaṃ.
166. Upasāḷakajātakaṃ (2-2-6)
Upasāḷakanāmāni [upasāḷhakanāmānaṃ (sī. syā. pī.)], sahassāni catuddasa;
Asmiṃ padese daḍḍhāni, natthi loke anāmataṃ.
Yamhi ¶ saccañca dhammo ca, ahiṃsā saṃyamo damo;
Etaṃ ariyā sevanti, etaṃ loke anāmatanti.
Upasāḷakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
167. Samiddhijātakaṃ (2-2-7)
Abhutvā ¶ bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;
Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā.
Kālaṃ ¶ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;
Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagāti.
Samiddhijātakaṃ sattamaṃ.
168. Sakuṇagghijātakaṃ (2-2-8)
Seno balasā patamāno, lāpaṃ gocaraṭhāyinaṃ;
Sahasā ajjhappattova, maraṇaṃ tenupāgami.
Sohaṃ nayena sampanno, pettike gocare rato;
Apetasattu modāmi, sampassaṃ atthamattanoti.
Sakuṇagghijātakaṃ aṭṭhamaṃ.
169. Arakajātakaṃ (2-2-9)
Yo ve mettena cittena, sabbalokānukampati;
Uddhaṃ ¶ adho ca tiriyaṃ, appamāṇena sabbaso.
Appamāṇaṃ hitaṃ cittaṃ, paripuṇṇaṃ subhāvitaṃ;
Yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissatīti.
Arakajātakaṃ navamaṃ.
170. Kakaṇṭakajātakaṃ (2-2-10)
Nāyaṃ pure uṇṇamati [unnamati (syā.)], toraṇagge kakaṇṭako;
Mahosadha vijānāhi, kena thaddho kakaṇṭako.
Aladdhapubbaṃ laddhāna, aḍḍhamāsaṃ kakaṇṭako;
Atimaññati rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahanti.
Kakaṇṭakajātakaṃ dasamaṃ.
Santhavavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha ¶ indasamāna sapaṇṇakuṭi, susimuttama gijjha jalābujako;
Upasāḷaka bhikkhu salāpavaro, atha mettavaro dasapuṇṇamatīti.
3. Kalyāṇavaggo
171. Kalyāṇadhammajātakaṃ (2-3-1)
Kalyāṇadhammoti ¶ ¶ yadā janinda, loke samaññaṃ anupāpuṇāti;
Tasmā na hiyyetha [hīyetha (sī.)] naro sapañño, hiriyāpi santo dhuramādiyanti.
Sāyaṃ samaññā idha majja pattā, kalyāṇadhammoti janinda loke;
Tāhaṃ samekkhaṃ idha pabbajissaṃ, na hi matthi chando idha kāmabhogeti.
Kalyāṇadhammajātakaṃ paṭhamaṃ.
172. Daddarajātakaṃ (2-3-2)
Ko nu saddena mahatā, abhinādeti daddaraṃ;
Taṃ sīhā nappaṭinadanti [kiṃ sīhā nappaṭinadanti (sī. pī.), na sīhā paṭinadanti (ka.)], ko nāmeso migādhibhū.
Adhamo migajātānaṃ, siṅgālo tāta vassati;
Jātimassa jigucchantā, tuṇhī sīhā samacchareti.
Daddarajātakaṃ dutiyaṃ.
173. Makkaṭajātakaṃ (2-3-3)
Tāta ¶ ¶ māṇavako eso, tālamūlaṃ apassito;
Agārakañcidaṃ atthi, handa demassagārakaṃ.
Mā kho tvaṃ tāta pakkosi, dūseyya no agārakaṃ;
Netādisaṃ mukhaṃ hoti, brāhmaṇassa susīlinoti.
Makkaṭajātakaṃ tatiyaṃ.
174. Dubbhiyamakkaṭajātakaṃ (2-3-4)
Adamha te vāri pahūtarūpaṃ, ghammābhitattassa pipāsitassa;
So dāni pitvāna [pītvāna (sī. pī.)] kiriṅkarosi [kikiṃkarosi (sī. syā. pī.)], asaṅgamo pāpajanena seyyo.
Ko te suto vā diṭṭho vā, sīlavā nāma makkaṭo;
Idāni kho taṃ ohacchaṃ [ūhacca (sī. pī.), ohaccaṃ (syā.), uhajjaṃ (ka.)], esā asmāka dhammatāti.
Dubbhiyamakkaṭajātakaṃ catutthaṃ.
175. Ādiccupaṭṭhānajātakaṃ (2-3-5)
Sabbesu ¶ kira bhūtesu, santi sīlasamāhitā;
Passa sākhāmigaṃ jammaṃ, ādiccamupatiṭṭhati.
Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;
Aggihuttañca ¶ uhannaṃ [ūhantaṃ (sī.), ūhanaṃ (syā.), ūhanti (pī.), uhadaṃ (ka.)], dve ca bhinnā kamaṇḍalūti.
Ādiccupaṭṭhānajātakaṃ pañcamaṃ.
176. Kaḷāyamuṭṭhijātakaṃ (2-3-6)
Bālo ¶ vatāyaṃ dumasākhagocaro, paññā janinda nayimassa vijjati;
Kaḷāyamuṭṭhiṃ [kalāyamuṭṭhiṃ (sī. pī.)] avakiriya kevalaṃ, ekaṃ kaḷāyaṃ patitaṃ gavesati.
Evameva mayaṃ rāja, ye caññe atilobhino;
Appena bahuṃ jiyyāma, kaḷāyeneva vānaroti.
Kaḷāyamuṭṭhijātakaṃ chaṭṭhaṃ.
177. Tindukajātakaṃ (2-3-7)
Dhanuhatthakalāpehi, nettiṃ savaradhāribhi;
Samantā parikiṇṇamha, kathaṃ mokkho bhavissati.
Appeva bahukiccānaṃ, attho jāyetha koci naṃ;
Atthi rukkhassa acchinnaṃ, khajjathaññeva tindukanti.
Tindukajātakaṃ sattamaṃ.
178. Kacchapajātakaṃ (2-3-8)
Janittaṃ ¶ me bhavittaṃ me, iti paṅke avassayiṃ;
Taṃ maṃ paṅko ajjhabhavi, yathā dubbalakaṃ tathā;
Taṃ taṃ vadāmi bhaggava, suṇohi vacanaṃ mama.
Gāme vā yadi vā raññe, sukhaṃ yatrādhigacchati;
Taṃ janittaṃ bhavittañca, purisassa pajānato;
Yamhi jīve tamhi gacche, na niketahato siyāti.
Kacchapajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
179. Satadhammajātakaṃ (2-3-9)
Tañca ¶ appañca ucchiṭṭhaṃ, tañca kicchena no adā;
Sohaṃ brāhmaṇajātiko, yaṃ bhuttaṃ tampi uggataṃ.
Evaṃ ¶ dhammaṃ niraṃkatvā [nirākatvā (?) ni + ā + kara + tvā], yo adhammena jīvati;
Satadhammova lābhena, laddhenapi na nandatīti.
Satadhammajātakaṃ navamaṃ.
180. Duddadajātakaṃ (2-3-10)
Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;
Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.
Tasmā satañca asataṃ, nānā hoti ito gati;
Asanto ¶ nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇāti [parāyanā (syā. ka.)].
Duddadajātakaṃ dasamaṃ.
Kalyāṇavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Susamaññamigādhibhū māṇavako, vāripahūtarūpādiccupaṭṭhānā;
Sakaḷāyasatindukapaṅka puna, satadhamma sududdadakena dasāti.
4. Asadisavaggo
181. Asadisajātakaṃ (2-4-1)
Dhanuggaho asadiso, rājaputto mahabbalo;
Dūrepātī akkhaṇavedhī, mahākāyappadālano.
Sabbāmitte raṇaṃ katvā, na ca kañci viheṭhayi;
Bhātaraṃ sotthiṃ katvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamīti.
Asadisajātakaṃ paṭhamaṃ.
182. Saṅgāmāvacarajātakaṃ (2-4-2)
Saṅgāmāvacaro ¶ ¶ sūro, balavā iti vissuto;
Kiṃ ¶ nu toraṇamāsajja, paṭikkamasi kuñjara.
Omadda khippaṃ palighaṃ, esikāni ca abbaha [ubbaha (syā.), abbhuha (ka.)];
Toraṇāni ca madditvā, khippaṃ pavisa kuñjarāti.
Saṅgāmāvacarajātakaṃ dutiyaṃ.
183. Vālodakajātakaṃ (2-4-3)
Vālodakaṃ apparasaṃ nihīnaṃ, pitvā [pītvā (sī. pī.)] mado jāyati gadrabhānaṃ;
Imañca pitvāna rasaṃ paṇītaṃ, mado na sañjāyati sindhavānaṃ.
Appaṃ pivitvāna nihīnajacco, so majjatī tena janinda puṭṭho [phuṭṭho (sī. syā.), muṭṭho (ka.)];
Dhorayhasīlī ca kulamhi jāto, na majjatī aggarasaṃ pivitvāti.
Vālodakajātakaṃ tatiyaṃ.
184. Giridattajātakaṃ (2-4-4)
Dūsito giridattena [giridantena (pī.)], hayo sāmassa paṇḍavo;
Porāṇaṃ pakatiṃ hitvā, tassevānuvidhiyyati [nuvidhīyati (sī. pī.)].
Sace ¶ ca tanujo poso, sikharākāra [siṅgārākāra (syā.)] kappito;
Ānane naṃ [taṃ (sī. syā. pī.)] gahetvāna, maṇḍale parivattaye;
Khippameva pahantvāna, tassevānuvidhiyyatīti.
Giridattajātakaṃ catutthaṃ.
185. Anabhiratijātakaṃ (2-4-5)
Yathodake ¶ āvile appasanne, na passati sippikasambukañca;
Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ āvilamhi [āvile hi (sī.)] citte;
Na passati attadatthaṃ paratthaṃ.
Yathodake ¶ acche vippasanne, so passati sippikasambukañca;
Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ anāvilamhi citte;
So passati attadatthaṃ paratthanti.
Anabhiratijātakaṃ pañcamaṃ.
186. Dadhivāhanajātakaṃ (2-4-6)
Vaṇṇagandharasūpeto ¶ , amboyaṃ ahuvā pure;
Tameva pūjaṃ labhamāno, kenambo kaṭukapphalo.
Pucimandaparivāro, ambo te dadhivāhana;
Mūlaṃ mūlena saṃsaṭṭhaṃ, sākhā sākhā [sākhaṃ (syā. ka.)] nisevare [nivīsare (ka.)];
Asātasannivāsena, tenambo kaṭukapphaloti.
Dadhivāhanajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
187. Catumaṭṭhajātakaṃ (2-4-7)
Ucce viṭabhimāruyha, mantayavho rahogatā;
Nīce oruyha mantavho, migarājāpi sossati.
Yaṃ suvaṇṇo suvaṇṇena [yaṃ supaṇṇo supaṇṇena (sī. syā. pī.)], devo devena mantaye;
Kiṃ tettha catumaṭṭhassa, bilaṃ pavisa jambukāti.
Catumaṭṭhajātakaṃ sattamaṃ.
188. Sīhakotthujātakaṃ (2-4-8)
Sīhaṅgulī ¶ sīhanakho, sīhapādapatiṭṭhito;
So sīho sīhasaṅghamhi, eko nadati aññathā.
Mā ¶ tvaṃ nadi rājaputta, appasaddo vane vasa;
Sarena kho [mā (ka.)] taṃ jāneyyuṃ, na hi te pettiko saroti.
Sīhakotthujātakaṃ aṭṭhamaṃ.
189. Sīhacammajātakaṃ (2-4-9)
Netaṃ sīhassa naditaṃ, na byagghassa na [byagghassa na ca (ka.)] dīpino;
Pāruto sīhacammena, jammo nadati gadrabho.
Cirampi ¶ kho taṃ khādeyya, gadrabho haritaṃ yavaṃ;
Pāruto sīhacammena, ravamānova dūsayīti.
Sīhacammajātakaṃ navamaṃ.
190. Sīlānisaṃsajātakaṃ (2-4-10)
Passa saddhāya sīlassa, cāgassa ca ayaṃ phalaṃ;
Nāgo nāvāya vaṇṇena, saddhaṃ vahatupāsakaṃ.
Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
Satañhi sannivāsena, sotthiṃ gacchati nhāpitoti.
Sīlānisaṃsajātakaṃ dasamaṃ.
Asadisavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Dhanuggaha ¶ kuñjara apparaso, giridattamanāvilacittavaraṃ;
Dadhivāhana jambūka sīhanakho, haritayava nāgavarena dasāti.
5. Ruhakavaggo
191. Ruhakajātakaṃ (2-5-1)
Api ¶ [ambho (syā. ka. sī.)] ruhaka chinnāpi, jiyā sandhīyate puna;
Sandhīyassu purāṇiyā, mā kodhassa vasaṃ gami.
Vijjamānesu vākesu [vijjamānāsu maruvāsu (sī.), vijjamānāsu marūdvāsu (pī.)], vijjamānesu kārisu;
Aññaṃ jiyaṃ karissāmi, alaññeva purāṇiyāti.
Ruhakajātakaṃ paṭhamaṃ.
192. Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ (2-5-2)
Itthī siyā rūpavatī, sā ca sīlavatī siyā;
Puriso taṃ na iccheyya, saddahāsi mahosadha.
Saddahāmi ¶ mahārāja, puriso dubbhago siyā;
Sirī ¶ ca kāḷakaṇṇī ca, na samenti kudācananti.
Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ dutiyaṃ.
193. Cūḷapadumajātakaṃ (2-5-3)
Ayameva sā ahamapi [ahampi (sī. syā. pī.), ahasmi (ka.)] so anañño, ayameva so hatthacchinno anañño;
Yamāha ‘‘komārapatī mama’’nti, vajjhitthiyo natthi itthīsu saccaṃ.
Imañca jammaṃ musalena hantvā, luddaṃ chavaṃ paradārūpaseviṃ;
Imissā ca naṃ pāpapatibbatāya, jīvantiyā chindatha kaṇṇanāsanti.
Cūḷapadumajātakaṃ tatiyaṃ.
194. Maṇicorajātakaṃ (2-5-4)
Na ¶ santi devā pavasanti nūna, na hi nūna santi idha lokapālā;
Sahasā karontānamasaññatānaṃ, na hi nūna santī paṭisedhitāro.
Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati;
Saggā ¶ ca cavati ṭhānā, nanu so tāvatā hatoti.
Maṇicorajātakaṃ catutthaṃ.
195. Pabbatūpattharajātakaṃ (2-5-5)
Pabbatūpatthare [pabbatapatthare (sī. syā. pī.)] ramme, jātā pokkharaṇī sivā;
Taṃ siṅgālo apāpāyi [apāpāsi (sī. syā. pī.)], jānaṃ sīhena rakkhitaṃ.
Pivanti ce [pivanti ve (sī.), pivantiva (pī.), pivanteva (?)] mahārāja, sāpadāni mahānadiṃ;
Na tena anadī hoti, khamassu yadi te piyāti.
Pabbatūpatthara [pabbatapatthara (sī. syā. pī.)] jātakaṃ pañcamaṃ.
196. Valāhakassajātakaṃ (2-5-6)
Ye na kāhanti ovādaṃ, narā buddhena desitaṃ;
Byasanaṃ te gamissanti, rakkhasīhiva vāṇijā.
Ye ¶ ca kāhanti ovādaṃ, narā buddhena desitaṃ;
Sotthiṃ pāraṃ gamissanti, valāheneva [vālāheneva (sī. pī.)] vāṇijāti.
Valāhakassa [vālāhassa (sī. pī.)] jātakaṃ chaṭṭhaṃ.
197. Mittāmittajātakaṃ (2-5-7)
Na naṃ umhayate disvā, na ca naṃ paṭinandati;
Cakkhūni cassa na dadāti, paṭilomañca vattati.
Ete ¶ ¶ bhavanti ākārā, amittasmiṃ patiṭṭhitā;
Yehi amittaṃ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍitoti.
Mittāmittajātakaṃ sattamaṃ.
198. Rādhajātakaṃ (2-5-8)
Pavāsā āgato tāta, idāni nacirāgato;
Kaccinnu tāta te mātā, na aññamupasevati.
Na kho panetaṃ subhaṇaṃ, giraṃ saccupasaṃhitaṃ;
Sayetha poṭṭhapādova, mummure [mummure (syā.), maṃ pure (ka.) mummurasaddo thusaggimhi kukkuḷe ca vattatīti sakkatābhidhānesu] upakūthitoti [upakūsitoti (sī. syā. pī.), upakūlito (ka.)].
Rādhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
199. Gahapatijātakaṃ (2-5-9)
Ubhayaṃ me na khamati, ubhayaṃ me na ruccati;
Yācāyaṃ koṭṭhamotiṇṇā, nāddasaṃ iti bhāsati.
Taṃ taṃ gāmapati brūmi, kadare appasmi jīvite;
Dve māse saṅgaraṃ katvā [kāraṃ katvāna (sī. pī.), saṃkaraṃ katvā (ka.)], maṃsaṃ jaraggavaṃ kisaṃ;
Appattakāle codesi, tampi mayhaṃ na ruccatīti.
Gahapatijātakaṃ navamaṃ.
200. Sādhusīlajātakaṃ (2-5-10)
Sarīradabyaṃ ¶ vuḍḍhabyaṃ [vaddhabyaṃ (sī. pī.)], sojaccaṃ sādhusīliyaṃ;
Brāhmaṇaṃ teva pucchāma, kannu tesaṃ vanimhase [vaṇimhase (sī. pī.)].
Attho ¶ atthi sarīrasmiṃ, vuḍḍhabyassa namo kare;
Attho atthi sujātasmiṃ, sīlaṃ asmāka ruccatīti.
Sādhusīlajātakaṃ dasamaṃ.
Ruhakavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Apiruhaka ¶ rūpavatī musalo, pavasanti sapañcamapokkharaṇī;
Atha muttimavāṇija umhayate, ciraāgata koṭṭha sarīra dasāti.
6. Nataṃdaḷhavaggo
201. Bandhanāgārajātakaṃ (2-6-1)
Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca [babbajañca (sī.)];
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu ¶ dāresu ca yā apekkhā.
Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ;
Etampi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyāti.
Bandhanāgārajātakaṃ paṭhamaṃ.
202. Keḷisīlajātakaṃ (2-6-2)
Haṃsā koñcā mayūrā ca, hatthayo [hatthino (sī.), hatthiyo (syā. pī.)] pasadā migā;
Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmi tulyatā.
Evameva manussesu, daharo cepi paññavā;
So hi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravāti.
Keḷisīlajātakaṃ dutiyaṃ.
203. Khaṇḍajātakaṃ (2-6-3)
Virūpakkhehi me mettaṃ, mettaṃ erāpathehi me;
Chabyāputtehi me mettaṃ, mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca.
Apādakehi ¶ ¶ me mettaṃ, mettaṃ dvipādakehi me;
Catuppadehi me mettaṃ, mettaṃ bahuppadehi me.
Mā ¶ maṃ apādako hiṃsi, mā maṃ hiṃsi dvipādako;
Mā maṃ catuppado hiṃsi, mā maṃ hiṃsi bahuppado.
Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā;
Sabbe bhadrāni passantu, mā kañci [kiñci (syā. ka.)] pāpamāgamā.
Appamāṇo buddho, appamāṇo dhammo;
Appamāṇo saṅgho, pamāṇavantāni sarīsapāni [sirisapāni (sī. syā. pī.)];
Ahivicchikasatapadī, uṇṇanābhi [uṇṇānābhi (sī. syā. pī.)] sarabūmūsikā.
Katā me rakkhā katā me parittā, paṭikkamantu bhūtāni;
Sohaṃ namo bhagavato, namo sattannaṃ sammāsambuddhānanti.
Khaṇḍajātakaṃ tatiyaṃ.
204. Vīrakajātakaṃ (2-6-4)
Api vīraka passesi, sakuṇaṃ mañjubhāṇakaṃ;
Mayūragīvasaṅkāsaṃ, patiṃ mayhaṃ saviṭṭhakaṃ.
Udakathalacarassa pakkhino, niccaṃ āmakamacchabhojino;
Tassānukaraṃ saviṭṭhako, sevāle paliguṇṭhito matoti.
Vīrakajātakaṃ catutthaṃ.
205. Gaṅgeyyajātakaṃ (2-6-5)
Sobhati maccho gaṅgeyyo, atho sobhati yāmuno [sobhanti macchā gaṅgeyyā, atho sobhanti yāmunā (syā. pī.)];
Catuppadoyaṃ ¶ puriso, nigrodhaparimaṇḍalo;
Īsakāyata [īsamāyata (ka.)] gīvo ca, sabbeva atirocati.
Yaṃ ¶ pucchito na taṃ akkhāsi [akkhā (sī. syā. pī.)], aññaṃ akkhāsi [akkhāti (syā. pī.)] pucchito;
Attappasaṃsako poso, nāyaṃ asmāka ruccatīti.
Gaṅgeyyajātakaṃ pañcamaṃ.
206. Kuruṅgamigajātakaṃ (2-6-6)
Iṅgha ¶ vaddhamayaṃ [vaddhamayaṃ (sī. syā. pī.)] pāsaṃ, chinda dantehi kacchapa;
Ahaṃ tathā karissāmi, yathā nehiti luddako.
Kacchapo pāvisī vāriṃ, kuruṅgo pāvisī vanaṃ;
Satapatto dumaggamhā, dūre putte apānayīti.
Kuruṅgamigajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
207. Assakajātakaṃ (2-6-7)
Ayamassakarājena, deso vicarito mayā;
Anukāmaya kāmena [anukāmayavanukāmena (sī. pī.)], piyena patinā saha.
Navena sukhadukkhena, porāṇaṃ apidhīyati [apithīyati (sī. pī.), apithiyyati (syā.)];
Tasmā assakaraññāva, kīṭo piyataro mamāti.
Assakajātakaṃ sattamaṃ.
208. Susumārajātakaṃ (2-6-8)
Alaṃ ¶ metehi ambehi, jambūhi panasehi ca;
Yāni pāraṃ samuddassa, varaṃ mayhaṃ udumbaro.
Mahatī vata te bondi, na ca paññā tadūpikā;
Susumāra [suṃsumāra (sī. syā. pī.)] vañcito mesi, gaccha dāni yathāsukhanti.
Susumārajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
209. Kukkuṭajātakaṃ (2-6-9)
Diṭṭhā ¶ mayā vane rukkhā, assakaṇṇā vibhīṭakā [vibhedakā (syā. ka.)];
Na tāni evaṃ sakkanti, yathā tvaṃ rukkha sakkasi.
Purāṇakukkuṭo [kakkaro (sī. syā. pī.)] ayaṃ, bhetvā pañjaramāgato;
Kusalo vāḷapāsānaṃ, apakkamati bhāsatīti.
Kukkuṭa [kakkara (sī. syā. pī.)] jātakaṃ navamaṃ.
210. Kandagalakajātakaṃ (2-6-10)
Ambho ¶ ko nāma yaṃ rukkho, sinnapatto [sīnapatto (sī. pī.)] sakaṇṭako;
Yattha ekappahārena, uttamaṅgaṃ vibhijjitaṃ [visāṭikaṃ (sī. syā. pī.), vighāṭitaṃ (sī. niyya)].
Acāri vatāyaṃ vitudaṃ vanāni, kaṭṭhaṅgarukkhesu asārakesu;
Athāsadā ¶ khadiraṃ jātasāraṃ [jātisāraṃ (ka.)], yatthabbhidā garuḷo uttamaṅganti.
Kandagalaka [kandalaka (ka.)] jātakaṃ dasamaṃ.
Nataṃdaḷhavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ –
Daḷhabandhana haṃsavaro ca puna, virūpakkha saviṭṭhaka macchavaro;
Sakuruṅga saassaka ambavaro, puna kukkuṭako garuḷena dasāti.
7. Bīraṇathambhavaggo
211. Somadattajātakaṃ (2-7-1)
Akāsi yoggaṃ dhuvamappamatto, saṃvaccharaṃ bīraṇathambhakasmiṃ;
Byākāsi saññaṃ parisaṃ vigayha, na niyyamo tāyati appapaññaṃ.
Dvayaṃ ¶ yācanako tāta, somadatta nigacchati;
Alābhaṃ ¶ dhanalābhaṃ vā, evaṃ dhammā hi yācanāti.
Somadattajātakaṃ paṭhamaṃ.
212. Ucchiṭṭhabhattajātakaṃ (2-7-2)
Añño uparimo vaṇṇo, añño vaṇṇo ca heṭṭhimo;
Brāhmaṇī tveva pucchāmi, kiṃ heṭṭhā kiñca uppari.
Ahaṃ naṭosmi bhaddante, bhikkhakosmi idhāgato;
Ayañhi koṭṭhamotiṇṇo, ayaṃ so yaṃ [tvaṃ (ka.)] gavesasīti.
Ucchiṭṭhabhattajātakaṃ dutiyaṃ.
213. Bharujātakaṃ (2-7-3)
Isīnamantaraṃ ¶ katvā, bharurājāti [kururājāti (ka.)] me sutaṃ;
Ucchinno saha raṭṭhehi [raṭṭhena (sī. pī.)], sarājā vibhavaṅgato.
Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccupasaṃhitanti.
Bharujātakaṃ [kururātakaṃ (ka.)] tatiyaṃ.
214. Puṇṇanadījātakaṃ (2-7-4)
Puṇṇaṃ nadiṃ yena ca peyyamāhu, jātaṃ ¶ yavaṃ yena ca guyhamāhu;
Dūraṃ gataṃ yena ca avhayanti, so tyāgato [tyābhato (syā. ka.) paheḷigāthābhāvo manasi kātabbo] handa ca bhuñja brāhmaṇa.
Yato maṃ saratī rājā, vāyasampi pahetave;
Haṃsā koñcā mayūrā ca [haṃsakoñcamayūrānaṃ (ka. aṭṭha. pāṭhantaraṃ)], asatīyeva pāpiyāti.
Puṇṇanadījātakaṃ catutthaṃ.
215. Kacchapajātakaṃ (2-7-5)
Avadhī ¶ vata attānaṃ, kacchapo byāharaṃ giraṃ [kacchapova pabyāharaṃ (syā.), kacchapo so pabyāharaṃ (ka.)];
Suggahītasmiṃ kaṭṭhasmiṃ, vācāya sakiyāvadhi.
Etampi disvā naravīriyaseṭṭha, vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ;
Passasi bahubhāṇena, kacchapaṃ byasanaṃ gatanti.
Kacchapajātakaṃ pañcamaṃ.
216. Macchajātakaṃ (2-7-6)
Na māyamaggi tapati, na sūlo sādhutacchito;
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gato.
So ¶ maṃ dahati rāgaggi, cittaṃ cūpatapeti maṃ;
Jālino muñcathāyirā maṃ, na kāme haññate kvacīti.
Macchajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
217. Seggujātakaṃ (2-7-7)
Sabbo ¶ loko attamano ahosi, akovidā gāmadhammassa seggu;
Komāri ko nāma [komārikā nāma (ka.), komāriko nāma (syā. pī.)] tavajja dhammo, yaṃ tvaṃ gahitā pavane parodasi.
Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi vane karoti;
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ karotīti.
Seggujātakaṃ sattamaṃ.
218. Kūṭavāṇijajātakaṃ (2-7-8)
Saṭhassa ¶ sāṭheyyamidaṃ sucintitaṃ, paccoḍḍitaṃ paṭikūṭassa kūṭaṃ;
Phālañce khādeyyuṃ [adeyyuṃ (sī. pī.)] mūsikā, kasmā kumāraṃ kulalā na [no (sī. syā. pī.)] hareyyuṃ.
Kūṭassa ¶ hi santi [santīdha (ka.)] kūṭakūṭā, bhavati [bhavanti (ka.)] cāpi nikatino nikatyā;
Dehi puttanaṭṭha phālanaṭṭhassa phālaṃ, mā te puttamahāsi phālanaṭṭhoti.
Kūṭavāṇijajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
219. Garahitajātakaṃ (2-7-9)
Hiraññaṃ me suvaṇṇaṃ me, esā rattiṃ divā kathā;
Dummedhānaṃ manussānaṃ, ariyadhammaṃ apassataṃ.
Dve dve gahapatayo gehe, eko tattha amassuko;
Lambatthano veṇikato, atho aṅkitakaṇṇako;
Kīto dhanena bahunā, so taṃ vitudate jananti.
Garahitajātakaṃ navamaṃ.
220. Dhammadhajajātakaṃ (2-7-10)
Sukhaṃ jīvitarūposi, raṭṭhā vivanamāgato;
So ekako rukkhamūle [araññasmiṃ (sī. syā. pī.)], kapaṇo viya jhāyasi.
Sukhaṃ ¶ jīvitarūposmi, raṭṭhā vivanamāgato;
So ekako rukkhamūle, kapaṇo viya jhāyāmi;
Sataṃ ¶ dhammaṃ anussaraṃti.
Dhammadhajajātakaṃ dasamaṃ.
Bīraṇathambhavaggo sattamo.
Tassuddānaṃ –
Atha ¶ bīraṇathambhavaro ca naṭo, bharurājavaruttamapuṇṇanadī;
Bahubhāṇi aggipavane mūsikā, sahalambatthano kapaṇena dasāti.
8. Kāsāvavaggo
221. Kāsāvajātakaṃ (2-8-1)
Anikkasāvo kāsāvaṃ, yo vatthaṃ paridahissati [paridahessati (sī. pī.)];
Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.
Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito;
Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahatīti.
Kāsāvajātakaṃ paṭhamaṃ.
222. Cūḷanandiyajātakaṃ (2-8-2)
Idaṃ ¶ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi [porāṇācariyobravi (ka.)];
Māsu tvaṃ akari [akarā (sī. pī.)] pāpaṃ, yaṃ tvaṃ pacchā kataṃ tape.
Yāni karoti puriso, tāni attani passati;
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalanti.
Cūḷanandiyajātakaṃ dutiyaṃ.
223. Puṭabhattajātakaṃ (2-8-3)
Name ¶ namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ;
Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.
Caje ¶ cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya;
Dijo dumaṃ khīṇaphalanti ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi lokoti.
Puṭabhattajātakaṃ tatiyaṃ.
224. Kumbhilajātakaṃ (2-8-4)
Yassete ¶ caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so ativattati.
Yassa cete na vijjanti, guṇā paramabhaddakā;
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so nātivattatīti.
Kumbhilajātakaṃ catutthaṃ.
225. Khantivaṇṇajātakaṃ (2-8-5)
Atthi me puriso deva, sabbakiccesu byāvaṭo [vāvaṭo (ka.)];
Tassa cekoparādhatthi, tattha tvaṃ kinti maññasi.
Amhākampatthi puriso, ediso idha vijjati;
Dullabho aṅgasampanno, khantirasmāka ruccatīti.
Khantivaṇṇajātakaṃ pañcamaṃ.
226. Kosiyajātakaṃ (2-8-6)
Kāle nikkhamanā sādhu, nākāle sādhu nikkhamo;
Akālena hi nikkhamma, ekakampi bahujjano;
Na kiñci atthaṃ joteti, dhaṅkasenāva kosiyaṃ.
Dhīro ca vidhividhānaññū, paresaṃ vivarānugū;
Sabbāmitte ¶ vasīkatvā, kosiyova sukhī siyāti.
Kosiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
227. Gūthapāṇajātakaṃ (2-8-7)
Sūro ¶ ¶ sūrena saṅgamma, vikkantena pahārinā;
Ehi nāga nivattassu, kiṃ nu bhīto palāyasi;
Passantu aṅgamagadhā, mama tuyhañca vikkamaṃ.
Na taṃ pādā vadhissāmi, na dantehi na soṇḍiyā;
Mīḷhena taṃ vadhissāmi, pūti haññatu pūtināti.
Gūthapāṇajātakaṃ sattamaṃ.
228. Kāmanītajātakaṃ (2-8-8)
Tayo giriṃ antaraṃ kāmayāmi, pañcālā kuruyo kekake ca [kurayo kekaye ca (sī.)];
Tatuttariṃ [taduttariṃ (ka.)] brāhmaṇa kāmayāmi, tikiccha maṃ brāhmaṇa kāmanītaṃ.
Kaṇhāhidaṭṭhassa karonti heke, amanussapaviṭṭhassa [amanussavaddhassa (sī. pī.), amanussaviṭṭhassa (syā.)] karonti paṇḍitā;
Na kāmanītassa karoti koci, okkantasukkassa ¶ hi kā tikicchāti.
Kāmanītajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
229. Palāyitajātakaṃ (2-8-9)
Gajaggameghehi hayaggamālibhi, rathūmijātehi sarābhivassebhi [sarābhivassabhi (syā. sī. aṭṭha.), sarābhivassibhi (?)];
Tharuggahāvaṭṭa [dhanuggahāvaṭṭa (ka.)] daḷhappahāribhi, parivāritā takkasilā samantato.
[abhidhāvathā ca patathā ca, vividhavinaditā ca dantibhi; vattatajja tumulo ghoso, yathā vijjutā jaladharassa gajjatoti; (sī. pī. ka.)] Abhidhāvatha ¶ cūpadhāvatha ca [abhidhāvathā cuppatathā ca (syā.)], vividhā vināditā [vināditattha (ka.)] vadantibhi;
Vattatajja tumulo ghoso yathā, vijjulatā jaladharassa gajjatoti [abhidhāvathā ca patathā ca, vividhavinaditā ca dantibhi; vattatajja tumulo ghoso, yathā vijjutā jaladharassa gajjatoti; (sī. pī. ka.)].
Palāyitajātakaṃ navamaṃ.
230. Dutiyapalāyitajātakaṃ (2-8-10)
Dhajamaparimitaṃ anantapāraṃ, duppasahaṃdhaṅkehi sāgaraṃva [sāgaramiva (sī. syā. pī.)];
Girimivaanilena duppasayho [duppasaho (sī. pī. ka.)], duppasaho ahamajjatādisena.
Mā ¶ bāliyaṃ vilapi [vippalapi (bahūsu)] na hissa tādisaṃ, viḍayhase [viḷayhase (sī. pī.)] na hi labhase nisedhakaṃ;
Āsajjasi gajamiva ekacārinaṃ, yo taṃ padā naḷamiva pothayissatīti.
Dutiyapalāyitajātakaṃ dasamaṃ.
Kāsāvavaggo aṭṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varavatthavaco ¶ dumakhīṇaphalaṃ, caturodhammavaraṃ purisuttama;
Dhaṅkamagadhā ca tayogirināma, gajaggavaro dhajavarena dasāti.
9. Upāhanavaggo
231. Upāhanajātakaṃ (2-9-1)
Yathāpi ¶ kītā purisassupāhanā, sukhassa atthāya dukhaṃ udabbahe;
Ghammābhitattā thalasā papīḷitā, tasseva pāde purisassa khādare.
Evameva ¶ yo dukkulīno anariyo, tammāka [tamhāka (sī.), tumhāka (syā. pī.)] vijjañca sutañca ādiya;
Tameva so tattha sutena khādati, anariyo vuccati dupāhanūpamoti [pānadūpamoti (sī. pī.)].
Upāhanajātakaṃ paṭhamaṃ.
232. Vīṇāguṇajātakaṃ (2-9-2)
Ekacintito yamattho, bālo apariṇāyako;
Na hi khujjena vāmena, bhoti saṅgantumarahasi.
Purisūsabhaṃ maññamānā, ahaṃ khujjamakāmayiṃ;
Soyaṃ saṃkuṭito seti, chinnatanti yathā viṇāti [thuṇāti (sī.)].
Vīṇāguṇajātakaṃ dutiyaṃ.
233. Vikaṇṇajātakaṃ (2-9-3)
Kāmaṃ yahiṃ icchasi tena gaccha, viddhosi mammamhi [mamasmi (ka.)] vikaṇṇakena;
Hatosi bhattena suvāditena [savāditena (sī. syā. pī.)], lolo ca macche anubandhamāno.
Evampi ¶ lokāmisaṃ opatanto, vihaññatī ¶ cittavasānuvattī;
So haññati ñātisakhāna majjhe, macchānugo soriva suṃsumāroti [susumāro (ka.)].
Vikaṇṇajātakaṃ tatiyaṃ.
234. Asitābhūjātakaṃ (2-9-4)
Tvameva ¶ dānimakara [makari (syā.), makarā (ka. sī.)], yaṃ kāmo byagamā tayi;
Soyaṃ appaṭisandhiko, kharachinnaṃva renukaṃ [rerukaṃ (sī. pī.)].
Atricchaṃ [atricchā (sī. syā. pī.)] atilobhena, atilobhamadena ca;
Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyāti.
Asitābhūjātakaṃ catutthaṃ.
235. Vacchanakhajātakaṃ (2-9-5)
Sukhā gharā vacchanakha, sahiraññā sabhojanā;
Yattha bhutvā pivitvā ca, sayeyyātha anussuko.
Gharā nānīhamānassa, gharā nābhaṇato musā;
Gharā nādinnadaṇḍassa, paresaṃ anikubbato [anikrubbato (ka.)];
Evaṃ chiddaṃ durabhisambhavaṃ [durabhibhavaṃ (sī. pī.)], ko gharaṃ paṭipajjatīti.
Vacchanakhajātakaṃ pañcamaṃ.
236. Bakajātakaṃ (2-9-6)
Bhaddako ¶ vatayaṃ pakkhī, dijo kumudasannibho;
Vūpasantehi pakkhehi, mandamandova jhāyati.
Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;
Amhe dijo na pāleti, tena pakkhī na phandatīti.
Bakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
237. Sāketajātakaṃ (2-9-7)
Ko ¶ nu kho bhagavā hetu, ekacce idha puggale;
Atīva hadayaṃ nibbāti, cittañcāpi pasīdati.
Pubbeva sannivāsena, paccuppannahitena vā;
Evaṃ taṃ jāyate pemaṃ, uppalaṃva yathodaketi.
Sāketajātakaṃ sattamaṃ.
238. Ekapadajātakaṃ (2-9-8)
Iṅgha ¶ ekapadaṃ tāta, anekatthapadassitaṃ [padanissitaṃ (sī. pī.)];
Kiñci saṅgāhikaṃ brūsi, yenatthe sādhayemase.
Dakkheyyekapadaṃ tāta, anekatthapadassitaṃ;
Tañca sīlena saññuttaṃ, khantiyā upapāditaṃ;
Alaṃ ¶ mitte sukhāpetuṃ, amittānaṃ dukhāya cāti.
Ekapadajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
239. Haritamaṇḍūkajātakaṃ (2-9-9)
Āsīvisampi maṃ [āsīvisaṃ mamaṃ (sī. pī.)] santaṃ, paviṭṭhaṃ kumināmukhaṃ;
Ruccate haritāmātā, yaṃ maṃ khādanti macchakā.
Vilumpateva puriso, yāvassa upakappati;
Yadā caññe vilumpanti, so vilutto vilumpatīti [viluppatīti (?)].
Haritamaṇḍūkajātakaṃ navamaṃ.
240. Mahāpiṅgalajātakaṃ (2-9-10)
Sabbo jano hiṃsito piṅgalena, tasmiṃ mate paccayā [paccayaṃ (sī. syā. pī.)] vedayanti;
Piyo nu te āsi akaṇhanetto, kasmā nu tvaṃ rodasi dvārapāla.
Na ¶ me piyo āsi akaṇhanetto, bhāyāmi paccāgamanāya tassa;
Ito gato hiṃseyya maccurājaṃ, so hiṃsito āneyya puna idha.
Daḍḍho vāhasahassehi, sitto ghaṭasatehi so;
Parikkhatā ¶ ca sā bhūmi, mā bhāyi nāgamissatīti.
Mahāpiṅgalajātakaṃ dasamaṃ.
Upāhanavaggo navamo.
Tassuddānaṃ –
Varupāhana khujja vikaṇṇakako, asitābhuya pañcamavacchanakho;
Dija pemavaruttamaekapadaṃ, kumināmukha piṅgalakena dasāti.
10. Siṅgālavaggo
241. Sabbadāṭhijātakaṃ (2-10-1)
Siṅgālo ¶ mānathaddho ca, parivārena atthiko;
Pāpuṇi mahatiṃ bhūmiṃ, rājāsi sabbadāṭhinaṃ.
Evameva manussesu, yo hoti parivāravā;
So hi tattha mahā hoti, siṅgālo viya dāṭhinanti.
Sabbadāṭhijātakaṃ paṭhamaṃ.
242. Sunakhajātakaṃ (2-10-2)
Bālo ¶ vatāyaṃ sunakho, yo varattaṃ [yo ca yottaṃ (ka.)] na khādati;
Bandhanā ca pamuñceyya, asito ca gharaṃ vaje.
Aṭṭhitaṃ ¶ me manasmiṃ me, atho me hadaye kataṃ;
Kālañca paṭikaṅkhāmi, yāva passupatū jano [pasupatujjano (syā. ka.)].
Sunakhajātakaṃ dutiyaṃ.
243. Guttilajātakaṃ (2-10-3)
Sattatantiṃ sumadhuraṃ, rāmaṇeyyaṃ avācayiṃ;
So maṃ raṅgamhi avheti, saraṇaṃ me hohi kosiya.
Ahaṃ taṃ saraṇaṃ samma [ahaṃ te saraṇaṃ homi (vi. va. 328)], ahamācariyapūjako;
Na taṃ jayissati sisso, sissamācariya jessasīti.
Guttilajātakaṃ tatiyaṃ.
244. Vigaticchajātakaṃ (2-10-4)
Yaṃ passati na taṃ icchati, yañca na passati taṃ kiricchati;
Maññāmi ciraṃ carissati, na hi taṃ lacchati yaṃ sa icchati.
Yaṃ labhati na tena tussati, yañca pattheti laddhaṃ hīḷeti;
Icchā hi anantagocarā, vigaticchāna [vīticchānaṃ (sī. pī.)] namo karomaseti.
Vigaticcha [vīticcha (sī. pī.)] jātakaṃ catutthaṃ.
245. Mūlapariyāyajātakaṃ (2-10-5)
Kālo ¶ ¶ ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā;
Yo ca kālaghaso bhūto, sa bhūtapacaniṃ paci.
Bahūni narasīsāni, lomasāni brahāni ca;
Gīvāsu paṭimukkāni, kocidevettha kaṇṇavāti.
Mūlapariyāyajātakaṃ pañcamaṃ.
246. Bālovādajātakaṃ (2-10-6)
Hantvā chetvā [jhatvā (sī. pī.), ghatvā (syā.)] vadhitvā ca, deti dānaṃ asaññato;
Edisaṃ bhattaṃ bhuñjamāno, sa pāpamupalimpati [sa pāpena upalippati (sī. pī.)].
Puttadārampi ¶ ce hantvā, deti dānaṃ asaññato;
Bhuñjamānopi sappañño, na pāpamupalimpatīti.
Bālovādajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
247. Pādañjalījātakaṃ (2-10-7)
Addhā pādañjalī sabbe, paññāya atirocati;
Tathā hi oṭṭhaṃ bhañjati, uttariṃ nūna passati.
Nāyaṃ dhammaṃ adhammaṃ vā, atthānatthañca bujjhati;
Aññatra ¶ oṭṭhanibbhogā, nāyaṃ jānāti kiñcananti.
Pādañjalījātakaṃ sattamaṃ.
248. Kiṃsukopamajātakaṃ (2-10-8)
Sabbehi kiṃsuko diṭṭho, kiṃnvettha vicikicchatha;
Na hi sabbesu ṭhānesu, sārathī paripucchito.
Evaṃ sabbehi ñāṇehi, yesaṃ dhammā ajānitā;
Te ve dhammesu kaṅkhanti, kiṃsukasmiṃva bhātaroti.
Kiṃsukopamajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
249. Sālakajātakaṃ (2-10-9)
Ekaputtako ¶ bhavissasi, tvañca no hessasi issaro kule;
Oroha dumasmā sālaka, ehi dāni gharakaṃ vajemase.
Nanu maṃ suhadayoti [nanu maṃ hadayeti (sī. pī.)] maññasi, yañca maṃ hanasi veḷuyaṭṭhiyā;
Pakkambavane ramāmase, gaccha tvaṃ gharakaṃ yathāsukhanti.
Sālakajātakaṃ navamaṃ.
250. Kapijātakaṃ (2-10-10)
Ayaṃ ¶ ¶ isī upasamasaṃyame rato, sa tiṭṭhati [santiṭṭhati (sī. pī.)] sisirabhayena aṭṭito;
Handa ayaṃ pavisatumaṃ agārakaṃ, vinetu sītaṃ darathañca kevalaṃ.
Nāyaṃ isī upasamasaṃyame rato, kapī ayaṃ dumavarasākhagocaro;
So dūsako rosako cāpi jammo, sacevajemampi [sace + āvaje + imampi] dūseyyagāranti [dūsaye gharanti (sī. syā. pī.)].
Kapijātakaṃ dasamaṃ.
Siṅgālavaggo dasamo.
Tassuddānaṃ –
Atha rājā siṅgālavaro sunakho, tathā kosiya icchati kālaghaso;
Atha dānavaroṭṭhapi sārathinā, punambavanañca sisirakapi dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Daḷhañca ¶ vaggaṃ aparena santhavaṃ, kalyāṇavaggāsadiso ca rūhakaṃ;
Nataṃdaḷha bīraṇathambhakaṃ puna, kāsāvupāhana siṅgālakena dasāti.
Dukanipātaṃ niṭṭhitaṃ.