📜

2. Dukanipāto

1. Daḷhavaggo

151. Rājovādajātakaṃ (2-1-1)

1.

Daḷhaṃ ¶ ¶ ¶ daḷhassa khipati, balliko [malliko (sī. pī.)] mudunā muduṃ;

Sādhumpi sādhunā jeti, asādhumpi asādhunā;

Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathi.

2.

Akkodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine;

Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ;

Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathīti.

Rājovādajātakaṃ paṭhamaṃ.

152. Asamekkhitakammantaṃ, turitābhinipātinaṃ.

Sāni kammāni tappenti, uṇhaṃvajjhohitaṃ mukhe.

4.

Sīho ca sīhanādena, daddaraṃ abhinādayi;

Sutvā sīhassa nigghosaṃ, siṅgālo [sigālo (sī. syā. pī.)] daddare vasaṃ;

Bhīto santāsamāpādi, hadayañcassa apphalīti.

Siṅgālajātakaṃ [sigālajātakaṃ (sī. syā. pī.)] dutiyaṃ.

153. Sūkarajātakaṃ (2-1-3)

5.

Catuppado ¶ ahaṃ samma, tvampi samma catuppado;

Ehi samma [sīha (sī. pī.)] nivattassu, kiṃ nu bhīto palāyasi.

6.

Asuci ¶ pūtilomosi, duggandho vāsi sūkara;

Sace yujjhitukāmosi, jayaṃ samma dadāmi teti.

Sūkarajātakaṃ tatiyaṃ.

154. Uragajātaka (2-1-4)

7.

Idhūragānaṃ ¶ pavaro paviṭṭho, selassa vaṇṇena pamokkhamicchaṃ;

Brahmañca vaṇṇaṃ [vakkaṃ (ka.)] apacāyamāno, bubhukkhito no vitarāmi [visahāmi (ka. si. syā. pī.)] bhottuṃ.

8.

So brahmagutto cirameva jīva, dibyā ca te pātubhavantu bhakkhā;

Yo brahmavaṇṇaṃ apacāyamāno, bubhukkhito no vitarāsi [sabbatthapi samānaṃ] bhottunti.

Uragajātakaṃ catutthaṃ.

155. Bhaggajātakaṃ (2-1-5)

9.

Jīva ¶ vassasataṃ bhagga [gagga (sī. pī.)], aparāni ca vīsatiṃ [vīsati (syā. ka.)];

Mā maṃ pisācā khādantu, jīva tvaṃ sarado sataṃ.

10.

Tvampi vassasataṃ jīva, aparāni ca vīsatiṃ;

Visaṃ pisācā khādantu, jīva tvaṃ sarado satanti.

Bhaggajātakaṃ pañcamaṃ.

156. Alīnacittajātakaṃ (2-1-6)

11.

Alīnacittaṃ nissāya, pahaṭṭhā mahatī camū;

Kosalaṃ senāsantuṭṭhaṃ, jīvaggāhaṃ agāhayi.

12.

Evaṃ nissayasampanno, bhikkhu āraddhavīriyo;

Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;

Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.

Alīnacittajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

157. Guṇajātakaṃ (2-1-7)

13.

Yena ¶ kāmaṃ paṇāmeti, dhammo balavataṃ migī;

Unnadantī vijānāhi, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.

14.

Api ¶ cepi dubbalo mitto, mittadhammesu tiṭṭhati;

So ñātako ca bandhu ca, so mitto so ca me sakhā;

Dāṭhini ¶ mātimaññittho [maññivo (syā.), maññavho (ka.)], siṅgālo mama pāṇadoti.

Guṇajātakaṃ sattamaṃ.

158. Suhanujātakaṃ (2-1-8)

15.

Nayidaṃ visamasīlena, soṇena suhanū saha;

Suhanūpi tādisoyeva, yo soṇassa sagocaro.

16.

Pakkhandinā pagabbhena, niccaṃ sandānakhādinā;

Sameti pāpaṃ pāpena, sameti asatā asanti.

Suhanujātakaṃ aṭṭhamaṃ.

159. Morajātakaṃ (2-1-9)

17.

Udetayaṃ cakkhumā ekarājā, harissavaṇṇo pathavippabhāso [paṭhavippabhāso (sī. syā. pī.)];

Taṃ taṃ namassāmi harissavaṇṇaṃ pathavippabhāsaṃ, tayājja guttā viharemu divasaṃ.

Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṃ pālayantu;

Namatthu buddhānaṃ [buddhāna (?)] namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṃ [vimuttāna (?)] namo vimuttiyā;

Imaṃ so parittaṃ katvā, moro carati esanā.

18.

Apetayaṃ ¶ ¶ cakkhumā ekarājā, harissavaṇṇo pathavippabhāso;

Taṃ taṃ nammassāmi harissavaṇṇaṃ pathavippabhāsaṃ, tayājja guttā viharemu rattiṃ.

Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṃ pālayantu;

Namatthu buddhānaṃ namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṃ namo vimuttiyā;

Imaṃ so parittaṃ katvā, moro vāsamakappayīti.

Morajātakaṃ navamaṃ.

160. Vinīlajātakaṃ (2-1-10)

19.

Evameva nūna [nu (ka.)] rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ;

Assā vahanti ājaññā, yathā haṃsā vinīlakaṃ.

20.

Vinīla ¶ duggaṃ bhajasi, abhūmiṃ tāta sevasi;

Gāmantakāni [gāmantikāni (sī.), gāmantarāni (ka.)] sevassu, etaṃ mātālayaṃ tavāti.

Vinīlajātakaṃ dasamaṃ.

Daḷhavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Varaballika ¶ daddara sūkarako, uragūttama pañcamabhaggavaro;

Mahatīcamu yāva siṅgālavaro, suhanuttama mora vinīlaṃ dasāti.

2. Santhavavaggo

161. Indasamānagottajātakaṃ (2-2-1)

21.

Na ¶ santhavaṃ [sandhavaṃ (ka.)] kāpurisena kayirā, ariyo anariyena pajānamatthaṃ;

Cirānuvutthopi karoti pāpaṃ, gajo yathā indasamānagottaṃ.

22.

Yaṃ tveva jaññā sadiso mamanti, sīlena paññāya sutena cāpi;

Teneva mettiṃ kayirātha saddhiṃ, sukho have sappurisena saṅgamoti.

Indasamānagottajātakaṃ paṭhamaṃ.

162. Santhavajātakaṃ (2-2-2)

23.

Na ¶ santhavasmā paramatthi pāpiyo, yo santhavo [sandhavo (ka.)] kāpurisena hoti;

Santappito sappinā pāyasena [pāyāsena (ka.)], kicchākataṃ paṇṇakuṭiṃ adayhi [adaḍḍhahi (sī. syā.), adaṭṭhahi (pī.), adaddahi (?)].

24.

Na santhavasmā paramatthi seyyo, yo santhavo sappurisena hoti;

Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, sāmā mukhaṃ lehati santhavenāti.

Santhavajātakaṃ dutiyaṃ.

163. Susīmajātakaṃ (2-2-3)

25.

Kāḷā migā setadantā tavīme [tava ime (sī. syā. pī.)], parosataṃ hemajālābhichannā [hemajālābhisañchannā (sī.)];

Te te dadāmīti susīma brūsi, anussaraṃ ¶ pettipitāmahānaṃ.

26.

Kāḷā ¶ ¶ migā setadantā mamīme [mama ime (sī. pī.)], parosataṃ hemajālābhicchannā;

Te te dadāmīti vadāmi māṇava, anussaraṃ pettipitāmahānanti.

Susīmajātakaṃ tatiyaṃ.

164. Gijjhajātakaṃ (2-2-4)

27.

Yaṃ nu gijjho yojanasataṃ, kuṇapāni avekkhati;

Kasmā jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhasi.

28.

Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye;

Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhatīti.

Gijjhajātakaṃ catutthaṃ.

165. Nakulajātakaṃ (2-2-5)

29.

Sandhiṃ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja;

Vivariya dāṭhaṃ sesi [sayasi (sī. syā. pī.)], kuto te bhayamāgataṃ.

30.

Saṅketheva [saṅkateva (ka.)] amittasmiṃ, mittasmimpi na vissase;

Abhayā bhayamuppannaṃ, api mūlāni kantatīti [mūlaṃ nikantatīti (sī.)].

Nakulajātakaṃ pañcamaṃ.

166. Upasāḷakajātakaṃ (2-2-6)

31.

Upasāḷakanāmāni [upasāḷhakanāmānaṃ (sī. syā. pī.)], sahassāni catuddasa;

Asmiṃ padese daḍḍhāni, natthi loke anāmataṃ.

32.

Yamhi ¶ saccañca dhammo ca, ahiṃsā saṃyamo damo;

Etaṃ ariyā sevanti, etaṃ loke anāmatanti.

Upasāḷakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

167. Samiddhijātakaṃ (2-2-7)

33.

Abhutvā ¶ bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;

Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā.

34.

Kālaṃ ¶ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;

Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagāti.

Samiddhijātakaṃ sattamaṃ.

168. Sakuṇagghijātakaṃ (2-2-8)

35.

Seno balasā patamāno, lāpaṃ gocaraṭhāyinaṃ;

Sahasā ajjhappattova, maraṇaṃ tenupāgami.

36.

Sohaṃ nayena sampanno, pettike gocare rato;

Apetasattu modāmi, sampassaṃ atthamattanoti.

Sakuṇagghijātakaṃ aṭṭhamaṃ.

169. Arakajātakaṃ (2-2-9)

37.

Yo ve mettena cittena, sabbalokānukampati;

Uddhaṃ ¶ adho ca tiriyaṃ, appamāṇena sabbaso.

38.

Appamāṇaṃ hitaṃ cittaṃ, paripuṇṇaṃ subhāvitaṃ;

Yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissatīti.

Arakajātakaṃ navamaṃ.

170. Kakaṇṭakajātakaṃ (2-2-10)

39.

Nāyaṃ pure uṇṇamati [unnamati (syā.)], toraṇagge kakaṇṭako;

Mahosadha vijānāhi, kena thaddho kakaṇṭako.

40.

Aladdhapubbaṃ laddhāna, aḍḍhamāsaṃ kakaṇṭako;

Atimaññati rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahanti.

Kakaṇṭakajātakaṃ dasamaṃ.

Santhavavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Atha ¶ indasamāna sapaṇṇakuṭi, susimuttama gijjha jalābujako;

Upasāḷaka bhikkhu salāpavaro, atha mettavaro dasapuṇṇamatīti.

3. Kalyāṇavaggo

171. Kalyāṇadhammajātakaṃ (2-3-1)

41.

Kalyāṇadhammoti ¶ ¶ yadā janinda, loke samaññaṃ anupāpuṇāti;

Tasmā na hiyyetha [hīyetha (sī.)] naro sapañño, hiriyāpi santo dhuramādiyanti.

42.

Sāyaṃ samaññā idha majja pattā, kalyāṇadhammoti janinda loke;

Tāhaṃ samekkhaṃ idha pabbajissaṃ, na hi matthi chando idha kāmabhogeti.

Kalyāṇadhammajātakaṃ paṭhamaṃ.

172. Daddarajātakaṃ (2-3-2)

43.

Ko nu saddena mahatā, abhinādeti daddaraṃ;

Taṃ sīhā nappaṭinadanti [kiṃ sīhā nappaṭinadanti (sī. pī.), na sīhā paṭinadanti (ka.)], ko nāmeso migādhibhū.

44.

Adhamo migajātānaṃ, siṅgālo tāta vassati;

Jātimassa jigucchantā, tuṇhī sīhā samacchareti.

Daddarajātakaṃ dutiyaṃ.

173. Makkaṭajātakaṃ (2-3-3)

45.

Tāta ¶ ¶ māṇavako eso, tālamūlaṃ apassito;

Agārakañcidaṃ atthi, handa demassagārakaṃ.

46.

Mā kho tvaṃ tāta pakkosi, dūseyya no agārakaṃ;

Netādisaṃ mukhaṃ hoti, brāhmaṇassa susīlinoti.

Makkaṭajātakaṃ tatiyaṃ.

174. Dubbhiyamakkaṭajātakaṃ (2-3-4)

47.

Adamha te vāri pahūtarūpaṃ, ghammābhitattassa pipāsitassa;

So dāni pitvāna [pītvāna (sī. pī.)] kiriṅkarosi [kikiṃkarosi (sī. syā. pī.)], asaṅgamo pāpajanena seyyo.

48.

Ko te suto vā diṭṭho vā, sīlavā nāma makkaṭo;

Idāni kho taṃ ohacchaṃ [ūhacca (sī. pī.), ohaccaṃ (syā.), uhajjaṃ (ka.)], esā asmāka dhammatāti.

Dubbhiyamakkaṭajātakaṃ catutthaṃ.

175. Ādiccupaṭṭhānajātakaṃ (2-3-5)

49.

Sabbesu ¶ kira bhūtesu, santi sīlasamāhitā;

Passa sākhāmigaṃ jammaṃ, ādiccamupatiṭṭhati.

50.

Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;

Aggihuttañca ¶ uhannaṃ [ūhantaṃ (sī.), ūhanaṃ (syā.), ūhanti (pī.), uhadaṃ (ka.)], dve ca bhinnā kamaṇḍalūti.

Ādiccupaṭṭhānajātakaṃ pañcamaṃ.

176. Kaḷāyamuṭṭhijātakaṃ (2-3-6)

51.

Bālo ¶ vatāyaṃ dumasākhagocaro, paññā janinda nayimassa vijjati;

Kaḷāyamuṭṭhiṃ [kalāyamuṭṭhiṃ (sī. pī.)] avakiriya kevalaṃ, ekaṃ kaḷāyaṃ patitaṃ gavesati.

52.

Evameva mayaṃ rāja, ye caññe atilobhino;

Appena bahuṃ jiyyāma, kaḷāyeneva vānaroti.

Kaḷāyamuṭṭhijātakaṃ chaṭṭhaṃ.

177. Tindukajātakaṃ (2-3-7)

53.

Dhanuhatthakalāpehi, nettiṃ savaradhāribhi;

Samantā parikiṇṇamha, kathaṃ mokkho bhavissati.

54.

Appeva bahukiccānaṃ, attho jāyetha koci naṃ;

Atthi rukkhassa acchinnaṃ, khajjathaññeva tindukanti.

Tindukajātakaṃ sattamaṃ.

178. Kacchapajātakaṃ (2-3-8)

55.

Janittaṃ ¶ me bhavittaṃ me, iti paṅke avassayiṃ;

Taṃ maṃ paṅko ajjhabhavi, yathā dubbalakaṃ tathā;

Taṃ taṃ vadāmi bhaggava, suṇohi vacanaṃ mama.

56.

Gāme vā yadi vā raññe, sukhaṃ yatrādhigacchati;

Taṃ janittaṃ bhavittañca, purisassa pajānato;

Yamhi jīve tamhi gacche, na niketahato siyāti.

Kacchapajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

179. Satadhammajātakaṃ (2-3-9)

57.

Tañca ¶ appañca ucchiṭṭhaṃ, tañca kicchena no adā;

Sohaṃ brāhmaṇajātiko, yaṃ bhuttaṃ tampi uggataṃ.

58.

Evaṃ ¶ dhammaṃ niraṃkatvā [nirākatvā (?) ni + ā + kara + tvā], yo adhammena jīvati;

Satadhammova lābhena, laddhenapi na nandatīti.

Satadhammajātakaṃ navamaṃ.

180. Duddadajātakaṃ (2-3-10)

59.

Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;

Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.

60.

Tasmā satañca asataṃ, nānā hoti ito gati;

Asanto ¶ nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇāti [parāyanā (syā. ka.)].

Duddadajātakaṃ dasamaṃ.

Kalyāṇavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Susamaññamigādhibhū māṇavako, vāripahūtarūpādiccupaṭṭhānā;

Sakaḷāyasatindukapaṅka puna, satadhamma sududdadakena dasāti.

4. Asadisavaggo

181. Asadisajātakaṃ (2-4-1)

61.

Dhanuggaho asadiso, rājaputto mahabbalo;

Dūrepātī akkhaṇavedhī, mahākāyappadālano.

62.

Sabbāmitte raṇaṃ katvā, na ca kañci viheṭhayi;

Bhātaraṃ sotthiṃ katvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamīti.

Asadisajātakaṃ paṭhamaṃ.

182. Saṅgāmāvacarajātakaṃ (2-4-2)

63.

Saṅgāmāvacaro ¶ ¶ sūro, balavā iti vissuto;

Kiṃ ¶ nu toraṇamāsajja, paṭikkamasi kuñjara.

64.

Omadda khippaṃ palighaṃ, esikāni ca abbaha [ubbaha (syā.), abbhuha (ka.)];

Toraṇāni ca madditvā, khippaṃ pavisa kuñjarāti.

Saṅgāmāvacarajātakaṃ dutiyaṃ.

183. Vālodakajātakaṃ (2-4-3)

65.

Vālodakaṃ apparasaṃ nihīnaṃ, pitvā [pītvā (sī. pī.)] mado jāyati gadrabhānaṃ;

Imañca pitvāna rasaṃ paṇītaṃ, mado na sañjāyati sindhavānaṃ.

66.

Appaṃ pivitvāna nihīnajacco, so majjatī tena janinda puṭṭho [phuṭṭho (sī. syā.), muṭṭho (ka.)];

Dhorayhasīlī ca kulamhi jāto, na majjatī aggarasaṃ pivitvāti.

Vālodakajātakaṃ tatiyaṃ.

184. Giridattajātakaṃ (2-4-4)

67.

Dūsito giridattena [giridantena (pī.)], hayo sāmassa paṇḍavo;

Porāṇaṃ pakatiṃ hitvā, tassevānuvidhiyyati [nuvidhīyati (sī. pī.)].

68.

Sace ¶ ca tanujo poso, sikharākāra [siṅgārākāra (syā.)] kappito;

Ānane naṃ [taṃ (sī. syā. pī.)] gahetvāna, maṇḍale parivattaye;

Khippameva pahantvāna, tassevānuvidhiyyatīti.

Giridattajātakaṃ catutthaṃ.

185. Anabhiratijātakaṃ (2-4-5)

69.

Yathodake ¶ āvile appasanne, na passati sippikasambukañca;

Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ āvilamhi [āvile hi (sī.)] citte;

Na passati attadatthaṃ paratthaṃ.

70.

Yathodake ¶ acche vippasanne, so passati sippikasambukañca;

Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ anāvilamhi citte;

So passati attadatthaṃ paratthanti.

Anabhiratijātakaṃ pañcamaṃ.

186. Dadhivāhanajātakaṃ (2-4-6)

71.

Vaṇṇagandharasūpeto ¶ , amboyaṃ ahuvā pure;

Tameva pūjaṃ labhamāno, kenambo kaṭukapphalo.

72.

Pucimandaparivāro, ambo te dadhivāhana;

Mūlaṃ mūlena saṃsaṭṭhaṃ, sākhā sākhā [sākhaṃ (syā. ka.)] nisevare [nivīsare (ka.)];

Asātasannivāsena, tenambo kaṭukapphaloti.

Dadhivāhanajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

187. Catumaṭṭhajātakaṃ (2-4-7)

73.

Ucce viṭabhimāruyha, mantayavho rahogatā;

Nīce oruyha mantavho, migarājāpi sossati.

74.

Yaṃ suvaṇṇo suvaṇṇena [yaṃ supaṇṇo supaṇṇena (sī. syā. pī.)], devo devena mantaye;

Kiṃ tettha catumaṭṭhassa, bilaṃ pavisa jambukāti.

Catumaṭṭhajātakaṃ sattamaṃ.

188. Sīhakotthujātakaṃ (2-4-8)

75.

Sīhaṅgulī ¶ sīhanakho, sīhapādapatiṭṭhito;

So sīho sīhasaṅghamhi, eko nadati aññathā.

76.

Mā ¶ tvaṃ nadi rājaputta, appasaddo vane vasa;

Sarena kho [mā (ka.)] taṃ jāneyyuṃ, na hi te pettiko saroti.

Sīhakotthujātakaṃ aṭṭhamaṃ.

189. Sīhacammajātakaṃ (2-4-9)

77.

Netaṃ sīhassa naditaṃ, na byagghassa na [byagghassa na ca (ka.)] dīpino;

Pāruto sīhacammena, jammo nadati gadrabho.

78.

Cirampi ¶ kho taṃ khādeyya, gadrabho haritaṃ yavaṃ;

Pāruto sīhacammena, ravamānova dūsayīti.

Sīhacammajātakaṃ navamaṃ.

190. Sīlānisaṃsajātakaṃ (2-4-10)

79.

Passa saddhāya sīlassa, cāgassa ca ayaṃ phalaṃ;

Nāgo nāvāya vaṇṇena, saddhaṃ vahatupāsakaṃ.

80.

Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Satañhi sannivāsena, sotthiṃ gacchati nhāpitoti.

Sīlānisaṃsajātakaṃ dasamaṃ.

Asadisavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Dhanuggaha ¶ kuñjara apparaso, giridattamanāvilacittavaraṃ;

Dadhivāhana jambūka sīhanakho, haritayava nāgavarena dasāti.

5. Ruhakavaggo

191. Ruhakajātakaṃ (2-5-1)

81.

Api ¶ [ambho (syā. ka. sī.)] ruhaka chinnāpi, jiyā sandhīyate puna;

Sandhīyassu purāṇiyā, mā kodhassa vasaṃ gami.

82.

Vijjamānesu vākesu [vijjamānāsu maruvāsu (sī.), vijjamānāsu marūdvāsu (pī.)], vijjamānesu kārisu;

Aññaṃ jiyaṃ karissāmi, alaññeva purāṇiyāti.

Ruhakajātakaṃ paṭhamaṃ.

192. Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ (2-5-2)

83.

Itthī siyā rūpavatī, sā ca sīlavatī siyā;

Puriso taṃ na iccheyya, saddahāsi mahosadha.

84.

Saddahāmi ¶ mahārāja, puriso dubbhago siyā;

Sirī ¶ ca kāḷakaṇṇī ca, na samenti kudācananti.

Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ dutiyaṃ.

193. Cūḷapadumajātakaṃ (2-5-3)

85.

Ayameva sā ahamapi [ahampi (sī. syā. pī.), ahasmi (ka.)] so anañño, ayameva so hatthacchinno anañño;

Yamāha ‘‘komārapatī mama’’nti, vajjhitthiyo natthi itthīsu saccaṃ.

86.

Imañca jammaṃ musalena hantvā, luddaṃ chavaṃ paradārūpaseviṃ;

Imissā ca naṃ pāpapatibbatāya, jīvantiyā chindatha kaṇṇanāsanti.

Cūḷapadumajātakaṃ tatiyaṃ.

194. Maṇicorajātakaṃ (2-5-4)

87.

Na ¶ santi devā pavasanti nūna, na hi nūna santi idha lokapālā;

Sahasā karontānamasaññatānaṃ, na hi nūna santī paṭisedhitāro.

88.

Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati;

Saggā ¶ ca cavati ṭhānā, nanu so tāvatā hatoti.

Maṇicorajātakaṃ catutthaṃ.

195. Pabbatūpattharajātakaṃ (2-5-5)

89.

Pabbatūpatthare [pabbatapatthare (sī. syā. pī.)] ramme, jātā pokkharaṇī sivā;

Taṃ siṅgālo apāpāyi [apāpāsi (sī. syā. pī.)], jānaṃ sīhena rakkhitaṃ.

90.

Pivanti ce [pivanti ve (sī.), pivantiva (pī.), pivanteva (?)] mahārāja, sāpadāni mahānadiṃ;

Na tena anadī hoti, khamassu yadi te piyāti.

Pabbatūpatthara [pabbatapatthara (sī. syā. pī.)] jātakaṃ pañcamaṃ.

196. Valāhakassajātakaṃ (2-5-6)

91.

Ye na kāhanti ovādaṃ, narā buddhena desitaṃ;

Byasanaṃ te gamissanti, rakkhasīhiva vāṇijā.

92.

Ye ¶ ca kāhanti ovādaṃ, narā buddhena desitaṃ;

Sotthiṃ pāraṃ gamissanti, valāheneva [vālāheneva (sī. pī.)] vāṇijāti.

Valāhakassa [vālāhassa (sī. pī.)] jātakaṃ chaṭṭhaṃ.

197. Mittāmittajātakaṃ (2-5-7)

93.

Na naṃ umhayate disvā, na ca naṃ paṭinandati;

Cakkhūni cassa na dadāti, paṭilomañca vattati.

94.

Ete ¶ ¶ bhavanti ākārā, amittasmiṃ patiṭṭhitā;

Yehi amittaṃ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍitoti.

Mittāmittajātakaṃ sattamaṃ.

198. Rādhajātakaṃ (2-5-8)

95.

Pavāsā āgato tāta, idāni nacirāgato;

Kaccinnu tāta te mātā, na aññamupasevati.

96.

Na kho panetaṃ subhaṇaṃ, giraṃ saccupasaṃhitaṃ;

Sayetha poṭṭhapādova, mummure [mummure (syā.), maṃ pure (ka.) mummurasaddo thusaggimhi kukkuḷe ca vattatīti sakkatābhidhānesu] upakūthitoti [upakūsitoti (sī. syā. pī.), upakūlito (ka.)].

Rādhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

199. Gahapatijātakaṃ (2-5-9)

97.

Ubhayaṃ me na khamati, ubhayaṃ me na ruccati;

Yācāyaṃ koṭṭhamotiṇṇā, nāddasaṃ iti bhāsati.

98.

Taṃ taṃ gāmapati brūmi, kadare appasmi jīvite;

Dve māse saṅgaraṃ katvā [kāraṃ katvāna (sī. pī.), saṃkaraṃ katvā (ka.)], maṃsaṃ jaraggavaṃ kisaṃ;

Appattakāle codesi, tampi mayhaṃ na ruccatīti.

Gahapatijātakaṃ navamaṃ.

200. Sādhusīlajātakaṃ (2-5-10)

99.

Sarīradabyaṃ ¶ vuḍḍhabyaṃ [vaddhabyaṃ (sī. pī.)], sojaccaṃ sādhusīliyaṃ;

Brāhmaṇaṃ teva pucchāma, kannu tesaṃ vanimhase [vaṇimhase (sī. pī.)].

100.

Attho ¶ atthi sarīrasmiṃ, vuḍḍhabyassa namo kare;

Attho atthi sujātasmiṃ, sīlaṃ asmāka ruccatīti.

Sādhusīlajātakaṃ dasamaṃ.

Ruhakavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Apiruhaka ¶ rūpavatī musalo, pavasanti sapañcamapokkharaṇī;

Atha muttimavāṇija umhayate, ciraāgata koṭṭha sarīra dasāti.

6. Nataṃdaḷhavaggo

201. Bandhanāgārajātakaṃ (2-6-1)

101.

Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca [babbajañca (sī.)];

Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu ¶ dāresu ca yā apekkhā.

102.

Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ;

Etampi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyāti.

Bandhanāgārajātakaṃ paṭhamaṃ.

202. Keḷisīlajātakaṃ (2-6-2)

103.

Haṃsā koñcā mayūrā ca, hatthayo [hatthino (sī.), hatthiyo (syā. pī.)] pasadā migā;

Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmi tulyatā.

104.

Evameva manussesu, daharo cepi paññavā;

So hi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravāti.

Keḷisīlajātakaṃ dutiyaṃ.

203. Khaṇḍajātakaṃ (2-6-3)

105.

Virūpakkhehi me mettaṃ, mettaṃ erāpathehi me;

Chabyāputtehi me mettaṃ, mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca.

Apādakehi ¶ ¶ me mettaṃ, mettaṃ dvipādakehi me;

Catuppadehi me mettaṃ, mettaṃ bahuppadehi me.

Mā ¶ maṃ apādako hiṃsi, mā maṃ hiṃsi dvipādako;

Mā maṃ catuppado hiṃsi, mā maṃ hiṃsi bahuppado.

Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā;

Sabbe bhadrāni passantu, mā kañci [kiñci (syā. ka.)] pāpamāgamā.

106.

Appamāṇo buddho, appamāṇo dhammo;

Appamāṇo saṅgho, pamāṇavantāni sarīsapāni [sirisapāni (sī. syā. pī.)];

Ahivicchikasatapadī, uṇṇanābhi [uṇṇānābhi (sī. syā. pī.)] sarabūmūsikā.

Katā me rakkhā katā me parittā, paṭikkamantu bhūtāni;

Sohaṃ namo bhagavato, namo sattannaṃ sammāsambuddhānanti.

Khaṇḍajātakaṃ tatiyaṃ.

204. Vīrakajātakaṃ (2-6-4)

107.

Api vīraka passesi, sakuṇaṃ mañjubhāṇakaṃ;

Mayūragīvasaṅkāsaṃ, patiṃ mayhaṃ saviṭṭhakaṃ.

108.

Udakathalacarassa pakkhino, niccaṃ āmakamacchabhojino;

Tassānukaraṃ saviṭṭhako, sevāle paliguṇṭhito matoti.

Vīrakajātakaṃ catutthaṃ.

205. Gaṅgeyyajātakaṃ (2-6-5)

109.

Sobhati maccho gaṅgeyyo, atho sobhati yāmuno [sobhanti macchā gaṅgeyyā, atho sobhanti yāmunā (syā. pī.)];

Catuppadoyaṃ ¶ puriso, nigrodhaparimaṇḍalo;

Īsakāyata [īsamāyata (ka.)] gīvo ca, sabbeva atirocati.

110.

Yaṃ ¶ pucchito na taṃ akkhāsi [akkhā (sī. syā. pī.)], aññaṃ akkhāsi [akkhāti (syā. pī.)] pucchito;

Attappasaṃsako poso, nāyaṃ asmāka ruccatīti.

Gaṅgeyyajātakaṃ pañcamaṃ.

206. Kuruṅgamigajātakaṃ (2-6-6)

111.

Iṅgha ¶ vaddhamayaṃ [vaddhamayaṃ (sī. syā. pī.)] pāsaṃ, chinda dantehi kacchapa;

Ahaṃ tathā karissāmi, yathā nehiti luddako.

112.

Kacchapo pāvisī vāriṃ, kuruṅgo pāvisī vanaṃ;

Satapatto dumaggamhā, dūre putte apānayīti.

Kuruṅgamigajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

207. Assakajātakaṃ (2-6-7)

113.

Ayamassakarājena, deso vicarito mayā;

Anukāmaya kāmena [anukāmayavanukāmena (sī. pī.)], piyena patinā saha.

114.

Navena sukhadukkhena, porāṇaṃ apidhīyati [apithīyati (sī. pī.), apithiyyati (syā.)];

Tasmā assakaraññāva, kīṭo piyataro mamāti.

Assakajātakaṃ sattamaṃ.

208. Susumārajātakaṃ (2-6-8)

115.

Alaṃ ¶ metehi ambehi, jambūhi panasehi ca;

Yāni pāraṃ samuddassa, varaṃ mayhaṃ udumbaro.

116.

Mahatī vata te bondi, na ca paññā tadūpikā;

Susumāra [suṃsumāra (sī. syā. pī.)] vañcito mesi, gaccha dāni yathāsukhanti.

Susumārajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

209. Kukkuṭajātakaṃ (2-6-9)

117.

Diṭṭhā ¶ mayā vane rukkhā, assakaṇṇā vibhīṭakā [vibhedakā (syā. ka.)];

Na tāni evaṃ sakkanti, yathā tvaṃ rukkha sakkasi.

118.

Purāṇakukkuṭo [kakkaro (sī. syā. pī.)] ayaṃ, bhetvā pañjaramāgato;

Kusalo vāḷapāsānaṃ, apakkamati bhāsatīti.

Kukkuṭa [kakkara (sī. syā. pī.)] jātakaṃ navamaṃ.

210. Kandagalakajātakaṃ (2-6-10)

119.

Ambho ¶ ko nāma yaṃ rukkho, sinnapatto [sīnapatto (sī. pī.)] sakaṇṭako;

Yattha ekappahārena, uttamaṅgaṃ vibhijjitaṃ [visāṭikaṃ (sī. syā. pī.), vighāṭitaṃ (sī. niyya)].

120.

Acāri vatāyaṃ vitudaṃ vanāni, kaṭṭhaṅgarukkhesu asārakesu;

Athāsadā ¶ khadiraṃ jātasāraṃ [jātisāraṃ (ka.)], yatthabbhidā garuḷo uttamaṅganti.

Kandagalaka [kandalaka (ka.)] jātakaṃ dasamaṃ.

Nataṃdaḷhavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ –

Daḷhabandhana haṃsavaro ca puna, virūpakkha saviṭṭhaka macchavaro;

Sakuruṅga saassaka ambavaro, puna kukkuṭako garuḷena dasāti.

7. Bīraṇathambhavaggo

211. Somadattajātakaṃ (2-7-1)

121.

Akāsi yoggaṃ dhuvamappamatto, saṃvaccharaṃ bīraṇathambhakasmiṃ;

Byākāsi saññaṃ parisaṃ vigayha, na niyyamo tāyati appapaññaṃ.

122.

Dvayaṃ ¶ yācanako tāta, somadatta nigacchati;

Alābhaṃ ¶ dhanalābhaṃ vā, evaṃ dhammā hi yācanāti.

Somadattajātakaṃ paṭhamaṃ.

212. Ucchiṭṭhabhattajātakaṃ (2-7-2)

123.

Añño uparimo vaṇṇo, añño vaṇṇo ca heṭṭhimo;

Brāhmaṇī tveva pucchāmi, kiṃ heṭṭhā kiñca uppari.

124.

Ahaṃ naṭosmi bhaddante, bhikkhakosmi idhāgato;

Ayañhi koṭṭhamotiṇṇo, ayaṃ so yaṃ [tvaṃ (ka.)] gavesasīti.

Ucchiṭṭhabhattajātakaṃ dutiyaṃ.

213. Bharujātakaṃ (2-7-3)

125.

Isīnamantaraṃ ¶ katvā, bharurājāti [kururājāti (ka.)] me sutaṃ;

Ucchinno saha raṭṭhehi [raṭṭhena (sī. pī.)], sarājā vibhavaṅgato.

126.

Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;

Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccupasaṃhitanti.

Bharujātakaṃ [kururātakaṃ (ka.)] tatiyaṃ.

214. Puṇṇanadījātakaṃ (2-7-4)

127.

Puṇṇaṃ nadiṃ yena ca peyyamāhu, jātaṃ ¶ yavaṃ yena ca guyhamāhu;

Dūraṃ gataṃ yena ca avhayanti, so tyāgato [tyābhato (syā. ka.) paheḷigāthābhāvo manasi kātabbo] handa ca bhuñja brāhmaṇa.

128.

Yato maṃ saratī rājā, vāyasampi pahetave;

Haṃsā koñcā mayūrā ca [haṃsakoñcamayūrānaṃ (ka. aṭṭha. pāṭhantaraṃ)], asatīyeva pāpiyāti.

Puṇṇanadījātakaṃ catutthaṃ.

215. Kacchapajātakaṃ (2-7-5)

129.

Avadhī ¶ vata attānaṃ, kacchapo byāharaṃ giraṃ [kacchapova pabyāharaṃ (syā.), kacchapo so pabyāharaṃ (ka.)];

Suggahītasmiṃ kaṭṭhasmiṃ, vācāya sakiyāvadhi.

130.

Etampi disvā naravīriyaseṭṭha, vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ;

Passasi bahubhāṇena, kacchapaṃ byasanaṃ gatanti.

Kacchapajātakaṃ pañcamaṃ.

216. Macchajātakaṃ (2-7-6)

131.

Na māyamaggi tapati, na sūlo sādhutacchito;

Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gato.

132.

So ¶ maṃ dahati rāgaggi, cittaṃ cūpatapeti maṃ;

Jālino muñcathāyirā maṃ, na kāme haññate kvacīti.

Macchajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

217. Seggujātakaṃ (2-7-7)

133.

Sabbo ¶ loko attamano ahosi, akovidā gāmadhammassa seggu;

Komāri ko nāma [komārikā nāma (ka.), komāriko nāma (syā. pī.)] tavajja dhammo, yaṃ tvaṃ gahitā pavane parodasi.

134.

Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi vane karoti;

Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ karotīti.

Seggujātakaṃ sattamaṃ.

218. Kūṭavāṇijajātakaṃ (2-7-8)

135.

Saṭhassa ¶ sāṭheyyamidaṃ sucintitaṃ, paccoḍḍitaṃ paṭikūṭassa kūṭaṃ;

Phālañce khādeyyuṃ [adeyyuṃ (sī. pī.)] mūsikā, kasmā kumāraṃ kulalā na [no (sī. syā. pī.)] hareyyuṃ.

136.

Kūṭassa ¶ hi santi [santīdha (ka.)] kūṭakūṭā, bhavati [bhavanti (ka.)] cāpi nikatino nikatyā;

Dehi puttanaṭṭha phālanaṭṭhassa phālaṃ, mā te puttamahāsi phālanaṭṭhoti.

Kūṭavāṇijajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

219. Garahitajātakaṃ (2-7-9)

137.

Hiraññaṃ me suvaṇṇaṃ me, esā rattiṃ divā kathā;

Dummedhānaṃ manussānaṃ, ariyadhammaṃ apassataṃ.

138.

Dve dve gahapatayo gehe, eko tattha amassuko;

Lambatthano veṇikato, atho aṅkitakaṇṇako;

Kīto dhanena bahunā, so taṃ vitudate jananti.

Garahitajātakaṃ navamaṃ.

220. Dhammadhajajātakaṃ (2-7-10)

139.

Sukhaṃ jīvitarūposi, raṭṭhā vivanamāgato;

So ekako rukkhamūle [araññasmiṃ (sī. syā. pī.)], kapaṇo viya jhāyasi.

140.

Sukhaṃ ¶ jīvitarūposmi, raṭṭhā vivanamāgato;

So ekako rukkhamūle, kapaṇo viya jhāyāmi;

Sataṃ ¶ dhammaṃ anussaraṃti.

Dhammadhajajātakaṃ dasamaṃ.

Bīraṇathambhavaggo sattamo.

Tassuddānaṃ –

Atha ¶ bīraṇathambhavaro ca naṭo, bharurājavaruttamapuṇṇanadī;

Bahubhāṇi aggipavane mūsikā, sahalambatthano kapaṇena dasāti.

8. Kāsāvavaggo

221. Kāsāvajātakaṃ (2-8-1)

141.

Anikkasāvo kāsāvaṃ, yo vatthaṃ paridahissati [paridahessati (sī. pī.)];

Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.

142.

Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito;

Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahatīti.

Kāsāvajātakaṃ paṭhamaṃ.

222. Cūḷanandiyajātakaṃ (2-8-2)

143.

Idaṃ ¶ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi [porāṇācariyobravi (ka.)];

Māsu tvaṃ akari [akarā (sī. pī.)] pāpaṃ, yaṃ tvaṃ pacchā kataṃ tape.

144.

Yāni karoti puriso, tāni attani passati;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;

Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalanti.

Cūḷanandiyajātakaṃ dutiyaṃ.

223. Puṭabhattajātakaṃ (2-8-3)

145.

Name ¶ namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ;

Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.

146.

Caje ¶ cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya;

Dijo dumaṃ khīṇaphalanti ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi lokoti.

Puṭabhattajātakaṃ tatiyaṃ.

224. Kumbhilajātakaṃ (2-8-4)

147.

Yassete ¶ caturo dhammā, vānarinda yathā tava;

Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so ativattati.

148.

Yassa cete na vijjanti, guṇā paramabhaddakā;

Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so nātivattatīti.

Kumbhilajātakaṃ catutthaṃ.

225. Khantivaṇṇajātakaṃ (2-8-5)

149.

Atthi me puriso deva, sabbakiccesu byāvaṭo [vāvaṭo (ka.)];

Tassa cekoparādhatthi, tattha tvaṃ kinti maññasi.

150.

Amhākampatthi puriso, ediso idha vijjati;

Dullabho aṅgasampanno, khantirasmāka ruccatīti.

Khantivaṇṇajātakaṃ pañcamaṃ.

226. Kosiyajātakaṃ (2-8-6)

151.

Kāle nikkhamanā sādhu, nākāle sādhu nikkhamo;

Akālena hi nikkhamma, ekakampi bahujjano;

Na kiñci atthaṃ joteti, dhaṅkasenāva kosiyaṃ.

152.

Dhīro ca vidhividhānaññū, paresaṃ vivarānugū;

Sabbāmitte ¶ vasīkatvā, kosiyova sukhī siyāti.

Kosiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

227. Gūthapāṇajātakaṃ (2-8-7)

153.

Sūro ¶ ¶ sūrena saṅgamma, vikkantena pahārinā;

Ehi nāga nivattassu, kiṃ nu bhīto palāyasi;

Passantu aṅgamagadhā, mama tuyhañca vikkamaṃ.

154.

Na taṃ pādā vadhissāmi, na dantehi na soṇḍiyā;

Mīḷhena taṃ vadhissāmi, pūti haññatu pūtināti.

Gūthapāṇajātakaṃ sattamaṃ.

228. Kāmanītajātakaṃ (2-8-8)

155.

Tayo giriṃ antaraṃ kāmayāmi, pañcālā kuruyo kekake ca [kurayo kekaye ca (sī.)];

Tatuttariṃ [taduttariṃ (ka.)] brāhmaṇa kāmayāmi, tikiccha maṃ brāhmaṇa kāmanītaṃ.

156.

Kaṇhāhidaṭṭhassa karonti heke, amanussapaviṭṭhassa [amanussavaddhassa (sī. pī.), amanussaviṭṭhassa (syā.)] karonti paṇḍitā;

Na kāmanītassa karoti koci, okkantasukkassa ¶ hi kā tikicchāti.

Kāmanītajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

229. Palāyitajātakaṃ (2-8-9)

157.

Gajaggameghehi hayaggamālibhi, rathūmijātehi sarābhivassebhi [sarābhivassabhi (syā. sī. aṭṭha.), sarābhivassibhi (?)];

Tharuggahāvaṭṭa [dhanuggahāvaṭṭa (ka.)] daḷhappahāribhi, parivāritā takkasilā samantato.

158.

[abhidhāvathā ca patathā ca, vividhavinaditā ca dantibhi; vattatajja tumulo ghoso, yathā vijjutā jaladharassa gajjatoti; (sī. pī. ka.)] Abhidhāvatha ¶ cūpadhāvatha ca [abhidhāvathā cuppatathā ca (syā.)], vividhā vināditā [vināditattha (ka.)] vadantibhi;

Vattatajja tumulo ghoso yathā, vijjulatā jaladharassa gajjatoti [abhidhāvathā ca patathā ca, vividhavinaditā ca dantibhi; vattatajja tumulo ghoso, yathā vijjutā jaladharassa gajjatoti; (sī. pī. ka.)].

Palāyitajātakaṃ navamaṃ.

230. Dutiyapalāyitajātakaṃ (2-8-10)

159.

Dhajamaparimitaṃ anantapāraṃ, duppasahaṃdhaṅkehi sāgaraṃva [sāgaramiva (sī. syā. pī.)];

Girimivaanilena duppasayho [duppasaho (sī. pī. ka.)], duppasaho ahamajjatādisena.

160.

Mā ¶ bāliyaṃ vilapi [vippalapi (bahūsu)] na hissa tādisaṃ, viḍayhase [viḷayhase (sī. pī.)] na hi labhase nisedhakaṃ;

Āsajjasi gajamiva ekacārinaṃ, yo taṃ padā naḷamiva pothayissatīti.

Dutiyapalāyitajātakaṃ dasamaṃ.

Kāsāvavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Varavatthavaco ¶ dumakhīṇaphalaṃ, caturodhammavaraṃ purisuttama;

Dhaṅkamagadhā ca tayogirināma, gajaggavaro dhajavarena dasāti.

9. Upāhanavaggo

231. Upāhanajātakaṃ (2-9-1)

161.

Yathāpi ¶ kītā purisassupāhanā, sukhassa atthāya dukhaṃ udabbahe;

Ghammābhitattā thalasā papīḷitā, tasseva pāde purisassa khādare.

162.

Evameva ¶ yo dukkulīno anariyo, tammāka [tamhāka (sī.), tumhāka (syā. pī.)] vijjañca sutañca ādiya;

Tameva so tattha sutena khādati, anariyo vuccati dupāhanūpamoti [pānadūpamoti (sī. pī.)].

Upāhanajātakaṃ paṭhamaṃ.

232. Vīṇāguṇajātakaṃ (2-9-2)

163.

Ekacintito yamattho, bālo apariṇāyako;

Na hi khujjena vāmena, bhoti saṅgantumarahasi.

164.

Purisūsabhaṃ maññamānā, ahaṃ khujjamakāmayiṃ;

Soyaṃ saṃkuṭito seti, chinnatanti yathā viṇāti [thuṇāti (sī.)].

Vīṇāguṇajātakaṃ dutiyaṃ.

233. Vikaṇṇajātakaṃ (2-9-3)

165.

Kāmaṃ yahiṃ icchasi tena gaccha, viddhosi mammamhi [mamasmi (ka.)] vikaṇṇakena;

Hatosi bhattena suvāditena [savāditena (sī. syā. pī.)], lolo ca macche anubandhamāno.

166.

Evampi ¶ lokāmisaṃ opatanto, vihaññatī ¶ cittavasānuvattī;

So haññati ñātisakhāna majjhe, macchānugo soriva suṃsumāroti [susumāro (ka.)].

Vikaṇṇajātakaṃ tatiyaṃ.

234. Asitābhūjātakaṃ (2-9-4)

167.

Tvameva ¶ dānimakara [makari (syā.), makarā (ka. sī.)], yaṃ kāmo byagamā tayi;

Soyaṃ appaṭisandhiko, kharachinnaṃva renukaṃ [rerukaṃ (sī. pī.)].

168.

Atricchaṃ [atricchā (sī. syā. pī.)] atilobhena, atilobhamadena ca;

Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyāti.

Asitābhūjātakaṃ catutthaṃ.

235. Vacchanakhajātakaṃ (2-9-5)

169.

Sukhā gharā vacchanakha, sahiraññā sabhojanā;

Yattha bhutvā pivitvā ca, sayeyyātha anussuko.

170.

Gharā nānīhamānassa, gharā nābhaṇato musā;

Gharā nādinnadaṇḍassa, paresaṃ anikubbato [anikrubbato (ka.)];

Evaṃ chiddaṃ durabhisambhavaṃ [durabhibhavaṃ (sī. pī.)], ko gharaṃ paṭipajjatīti.

Vacchanakhajātakaṃ pañcamaṃ.

236. Bakajātakaṃ (2-9-6)

171.

Bhaddako ¶ vatayaṃ pakkhī, dijo kumudasannibho;

Vūpasantehi pakkhehi, mandamandova jhāyati.

172.

Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;

Amhe dijo na pāleti, tena pakkhī na phandatīti.

Bakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

237. Sāketajātakaṃ (2-9-7)

173.

Ko ¶ nu kho bhagavā hetu, ekacce idha puggale;

Atīva hadayaṃ nibbāti, cittañcāpi pasīdati.

174.

Pubbeva sannivāsena, paccuppannahitena vā;

Evaṃ taṃ jāyate pemaṃ, uppalaṃva yathodaketi.

Sāketajātakaṃ sattamaṃ.

238. Ekapadajātakaṃ (2-9-8)

175.

Iṅgha ¶ ekapadaṃ tāta, anekatthapadassitaṃ [padanissitaṃ (sī. pī.)];

Kiñci saṅgāhikaṃ brūsi, yenatthe sādhayemase.

176.

Dakkheyyekapadaṃ tāta, anekatthapadassitaṃ;

Tañca sīlena saññuttaṃ, khantiyā upapāditaṃ;

Alaṃ ¶ mitte sukhāpetuṃ, amittānaṃ dukhāya cāti.

Ekapadajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

239. Haritamaṇḍūkajātakaṃ (2-9-9)

177.

Āsīvisampi maṃ [āsīvisaṃ mamaṃ (sī. pī.)] santaṃ, paviṭṭhaṃ kumināmukhaṃ;

Ruccate haritāmātā, yaṃ maṃ khādanti macchakā.

178.

Vilumpateva puriso, yāvassa upakappati;

Yadā caññe vilumpanti, so vilutto vilumpatīti [viluppatīti (?)].

Haritamaṇḍūkajātakaṃ navamaṃ.

240. Mahāpiṅgalajātakaṃ (2-9-10)

179.

Sabbo jano hiṃsito piṅgalena, tasmiṃ mate paccayā [paccayaṃ (sī. syā. pī.)] vedayanti;

Piyo nu te āsi akaṇhanetto, kasmā nu tvaṃ rodasi dvārapāla.

180.

Na ¶ me piyo āsi akaṇhanetto, bhāyāmi paccāgamanāya tassa;

Ito gato hiṃseyya maccurājaṃ, so hiṃsito āneyya puna idha.

181.

Daḍḍho vāhasahassehi, sitto ghaṭasatehi so;

Parikkhatā ¶ ca sā bhūmi, mā bhāyi nāgamissatīti.

Mahāpiṅgalajātakaṃ dasamaṃ.

Upāhanavaggo navamo.

Tassuddānaṃ –

Varupāhana khujja vikaṇṇakako, asitābhuya pañcamavacchanakho;

Dija pemavaruttamaekapadaṃ, kumināmukha piṅgalakena dasāti.

10. Siṅgālavaggo

241. Sabbadāṭhijātakaṃ (2-10-1)

182.

Siṅgālo ¶ mānathaddho ca, parivārena atthiko;

Pāpuṇi mahatiṃ bhūmiṃ, rājāsi sabbadāṭhinaṃ.

183.

Evameva manussesu, yo hoti parivāravā;

So hi tattha mahā hoti, siṅgālo viya dāṭhinanti.

Sabbadāṭhijātakaṃ paṭhamaṃ.

242. Sunakhajātakaṃ (2-10-2)

184.

Bālo ¶ vatāyaṃ sunakho, yo varattaṃ [yo ca yottaṃ (ka.)] na khādati;

Bandhanā ca pamuñceyya, asito ca gharaṃ vaje.

185.

Aṭṭhitaṃ ¶ me manasmiṃ me, atho me hadaye kataṃ;

Kālañca paṭikaṅkhāmi, yāva passupatū jano [pasupatujjano (syā. ka.)].

Sunakhajātakaṃ dutiyaṃ.

243. Guttilajātakaṃ (2-10-3)

186.

Sattatantiṃ sumadhuraṃ, rāmaṇeyyaṃ avācayiṃ;

So maṃ raṅgamhi avheti, saraṇaṃ me hohi kosiya.

187.

Ahaṃ taṃ saraṇaṃ samma [ahaṃ te saraṇaṃ homi (vi. va. 328)], ahamācariyapūjako;

Na taṃ jayissati sisso, sissamācariya jessasīti.

Guttilajātakaṃ tatiyaṃ.

244. Vigaticchajātakaṃ (2-10-4)

188.

Yaṃ passati na taṃ icchati, yañca na passati taṃ kiricchati;

Maññāmi ciraṃ carissati, na hi taṃ lacchati yaṃ sa icchati.

189.

Yaṃ labhati na tena tussati, yañca pattheti laddhaṃ hīḷeti;

Icchā hi anantagocarā, vigaticchāna [vīticchānaṃ (sī. pī.)] namo karomaseti.

Vigaticcha [vīticcha (sī. pī.)] jātakaṃ catutthaṃ.

245. Mūlapariyāyajātakaṃ (2-10-5)

190.

Kālo ¶ ¶ ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā;

Yo ca kālaghaso bhūto, sa bhūtapacaniṃ paci.

191.

Bahūni narasīsāni, lomasāni brahāni ca;

Gīvāsu paṭimukkāni, kocidevettha kaṇṇavāti.

Mūlapariyāyajātakaṃ pañcamaṃ.

246. Bālovādajātakaṃ (2-10-6)

192.

Hantvā chetvā [jhatvā (sī. pī.), ghatvā (syā.)] vadhitvā ca, deti dānaṃ asaññato;

Edisaṃ bhattaṃ bhuñjamāno, sa pāpamupalimpati [sa pāpena upalippati (sī. pī.)].

193.

Puttadārampi ¶ ce hantvā, deti dānaṃ asaññato;

Bhuñjamānopi sappañño, na pāpamupalimpatīti.

Bālovādajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

247. Pādañjalījātakaṃ (2-10-7)

194.

Addhā pādañjalī sabbe, paññāya atirocati;

Tathā hi oṭṭhaṃ bhañjati, uttariṃ nūna passati.

195.

Nāyaṃ dhammaṃ adhammaṃ vā, atthānatthañca bujjhati;

Aññatra ¶ oṭṭhanibbhogā, nāyaṃ jānāti kiñcananti.

Pādañjalījātakaṃ sattamaṃ.

248. Kiṃsukopamajātakaṃ (2-10-8)

196.

Sabbehi kiṃsuko diṭṭho, kiṃnvettha vicikicchatha;

Na hi sabbesu ṭhānesu, sārathī paripucchito.

197.

Evaṃ sabbehi ñāṇehi, yesaṃ dhammā ajānitā;

Te ve dhammesu kaṅkhanti, kiṃsukasmiṃva bhātaroti.

Kiṃsukopamajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

249. Sālakajātakaṃ (2-10-9)

198.

Ekaputtako ¶ bhavissasi, tvañca no hessasi issaro kule;

Oroha dumasmā sālaka, ehi dāni gharakaṃ vajemase.

199.

Nanu maṃ suhadayoti [nanu maṃ hadayeti (sī. pī.)] maññasi, yañca maṃ hanasi veḷuyaṭṭhiyā;

Pakkambavane ramāmase, gaccha tvaṃ gharakaṃ yathāsukhanti.

Sālakajātakaṃ navamaṃ.

250. Kapijātakaṃ (2-10-10)

200.

Ayaṃ ¶ ¶ isī upasamasaṃyame rato, sa tiṭṭhati [santiṭṭhati (sī. pī.)] sisirabhayena aṭṭito;

Handa ayaṃ pavisatumaṃ agārakaṃ, vinetu sītaṃ darathañca kevalaṃ.

201.

Nāyaṃ isī upasamasaṃyame rato, kapī ayaṃ dumavarasākhagocaro;

So dūsako rosako cāpi jammo, sacevajemampi [sace + āvaje + imampi] dūseyyagāranti [dūsaye gharanti (sī. syā. pī.)].

Kapijātakaṃ dasamaṃ.

Siṅgālavaggo dasamo.

Tassuddānaṃ –

Atha rājā siṅgālavaro sunakho, tathā kosiya icchati kālaghaso;

Atha dānavaroṭṭhapi sārathinā, punambavanañca sisirakapi dasāti.

Atha vagguddānaṃ –

Daḷhañca ¶ vaggaṃ aparena santhavaṃ, kalyāṇavaggāsadiso ca rūhakaṃ;

Nataṃdaḷha bīraṇathambhakaṃ puna, kāsāvupāhana siṅgālakena dasāti.

Dukanipātaṃ niṭṭhitaṃ.