📜

4. Catukkanipāto

1. Kāliṅgavaggo

301. Cūḷakāliṅgajātakaṃ (4-1-1)

1.

Vivarathimāsaṃ ¶ ¶ ¶ [vivaratha imāsaṃ (sī. syā. pī.)] dvāraṃ, nagaraṃ pavisantu [pavisituṃ mayā; (ka.)] aruṇarājassa;

Sīhena susiṭṭhena, surakkhitaṃ [susatthena, surakkhitaṃ (sī. pī.), susiṭṭhena (ka.)] nandisenena.

2.

Jayo kaliṅgānamasayhasāhinaṃ, parājayo anayo [ajayo (syā.), anvito (ka.)] assakānaṃ;

Icceva te bhāsitaṃ brahmacāri, na ujjubhūtā vitathaṃ bhaṇanti.

3.

Devā musāvādamupātivattā, saccaṃ dhanaṃ paramaṃ tesu [tathaṃ pemakaraṃ nu (ka.), tathaṃ paramaṃ karaṃ nu (syā.)] sakka;

Taṃ te musā bhāsitaṃ devarāja, kiṃ vā paṭicca maghavā mahinda.

4.

Nanu te sutaṃ brāhmaṇa bhaññamāne, devā na issanti purisaparakkamassa;

Damo samādhi manaso abhejjo [adejjo (sī. pī.), abhijjo (ka.)], abyaggatā ¶ nikkamanañca [nikkhamanañca (sī.)] kāle;

Daḷhañca viriyaṃ purisaparakkamo ca, teneva āsi vijayo assakānanti.

Cūḷakāliṅgajātakaṃ paṭhamaṃ.

302. Mahāassārohajātakaṃ (4-1-2)

5.

Adeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu nappavecchati;

Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyaṃ nādhigacchati.

6.

Nādeyyesu ¶ dadaṃ dānaṃ, deyyesu yo pavecchati;

Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyamadhigacchati.

7.

Saññogasambhogavisesadassanaṃ, anariyadhammesu saṭhesu nassati;

Katañca ariyesu ca ajjavesu, mahapphalaṃ hoti aṇumpi tādisu.

8.

Yo pubbe katakalyāṇo, akā loke sudukkaraṃ;

Pacchā kayirā na vā kayirā, accantaṃ pūjanārahoti.

Mahāassārohajātakaṃ dutiyaṃ.

303. Ekarājajātakaṃ (4-1-3)

9.

Anuttare ¶ ¶ kāmaguṇe samiddhe, bhutvāna pubbe vasī ekarāja;

So dāni dugge narakamhi khitto, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.

10.

Pubbeva khantī ca tapo ca mayhaṃ, sampatthitā dubbhisena [dabbasenā (sī. pī.)] ahosi;

Taṃ dāni laddhāna kathaṃ nu rāja, jahe ahaṃ vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.

11.

Sabbā kirevaṃ pariniṭṭhitāni, yasassinaṃ paññavantaṃ visayha;

Yaso ca laddhā purimaṃ uḷāraṃ, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.

12.

Panujja dukkhena sukhaṃ janinda, sukhena vā dukkhamasayhasāhi;

Ubhayattha santo abhinibbutattā, sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyāti.

Ekarājajātakaṃ tatiyaṃ.

304. Daddarajātakaṃ (4-1-4)

13.

Imāni ¶ ¶ maṃ daddara tāpayanti, vācāduruttāni manussaloke;

Maṇḍūkabhakkhā udakantasevī, āsīvisaṃ maṃ avisā sapanti.

14.

Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṃ janapadaṃ gato;

Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ [duruttāni (ka.)] nidhetave.

15.

Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā;

Na tattha mānaṃ kayirātha, vasamaññātake jane.

16.

Videsavāsaṃ vasato, jātavedasamenapi [jātavedabhayenapi (ka.)];

Khamitabbaṃ sapaññena, api dāsassa tajjitanti.

Daddarajātakaṃ catutthaṃ.

305. Sīlavīmaṃsanajātakaṃ (4-1-5)

17.

Natthi loke raho nāma, pāpakammaṃ pakubbato;

Passanti vanabhūtāni, taṃ bālo maññatī raho.

18.

Ahaṃ raho na passāmi, suññaṃ vāpi na vijjati;

Yattha aññaṃ [suññaṃ (syā. ka.)] na passāmi, asuññaṃ hoti taṃ mayā.

19.

Dujjacco ca sujacco [ajacco (pī.)] ca, nando ca sukhavaḍḍhito [sukhavacchako (sī.), sukhavacchano (syā. pī.)];

Vejjo ¶ ca addhuvasīlo [atha sīlo (ka.)] ca, te dhammaṃ jahu matthikā.

20.

Brāhmaṇo ¶ ca kathaṃ jahe, sabbadhammāna pāragū;

Yo dhammamanupāleti, dhitimā saccanikkamoti.

Sīlavīmaṃsanajātakaṃ pañcamaṃ.

306. Sujātajātakaṃ (4-1-6)

21.

Kimaṇḍakā ¶ ime deva, nikkhittā kaṃsamallake;

Upalohitakā vaggū, taṃ [te (pī.)] me akkhāhi pucchito.

22.

Yāni pure tuvaṃ devi, bhaṇḍu nantakavāsinī;

Ucchaṅgahatthā pacināsi, tassā te koliyaṃ phalaṃ.

23.

Uḍḍayhate na ramati, bhogā vippajahanti taṃ [vippajahanti’maṃ (?)];

Tatthevimaṃ paṭinetha, yattha kolaṃ pacissati.

24.

Honti hete mahārāja, iddhippattāya [iddhimattāya (ka.)] nāriyā;

Khama deva sujātāya, māssā [māsu (ka.)] kujjha rathesabhāti.

Sujātajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

307. Palāsajātakaṃ (4-1-7)

25.

Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ, jāno ajānantamimaṃ palāsaṃ;

Āraddhaviriyo dhuvaṃ appamatto, sukhaseyyaṃ ¶ pucchasi kissa hetu.

26.

Dūre suto ceva brahā ca rukkho, dese ṭhito bhūtanivāsarūpo;

Tasmā namassāmi imaṃ palāsaṃ, ye cettha bhūtā te [te ca (sī. pī.)] dhanassa hetu.

27.

So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ brāhmaṇa pekkhamāno;

Kathañhi āgamma sataṃ sakāse, moghāni te assu pariphanditāni.

28.

Yo ¶ tindukarukkhassa paro [puro (ka.)] pilakkho [pilakkhu (sī. pī.), milakkhu (ka.)], parivārito pubbayañño uḷāro;

Tassesa mūlasmiṃ nidhi nikhāto, adāyādo gaccha taṃ uddharāhīti.

Palāsajātakaṃ sattamaṃ.

308. Sakuṇajātakaṃ (4-1-8)

29.

Akaramhasa te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamhase;

Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase.

30.

Mama ¶ lohitabhakkhassa, niccaṃ luddāni kubbato;

Dantantaragato santo, taṃ bahuṃ yampi jīvasi.

31.

Akataññumakattāraṃ ¶ , katassa appaṭikārakaṃ;

Yasmiṃ kataññutā natthi, niratthā tassa sevanā.

32.

Yassa sammukhaciṇṇena, mittadhammo na labbhati;

Anusūya [anusuyya (sī. pī.)] manakkosaṃ, saṇikaṃ tamhā apakkameti.

Sakuṇajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

309. Chavakajātakaṃ (4-1-9)

33.

Sabbamidaṃ carimaṃ kataṃ [carimavataṃ (sī. pī.)], ubho dhammaṃ na passare;

Ubho pakatiyā cutā, yo cāyaṃ mantejjhāpeti [mantajjhāyati (sī.), sajjhāpayati (pī.)];

Yo ca mantaṃ adhīyati.

34.

Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;

Tasmā etaṃ na sevāmi, dhammaṃ isīhi sevitaṃ.

35.

Paribbaja mahā loko [mahābrahme (ka.)], pacantaññepi pāṇino;

Mā taṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā.

36.

Dhiratthu ¶ taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;

Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vāti.

Chavakajātakaṃ navamaṃ.

310. Seyyajātakaṃ (4-1-10)

37.

Sasamuddapariyāyaṃ ¶ , mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;

Na icche saha nindāya, evaṃ seyya [sayha (sī. syā. pī.)] vijānahi.

38.

Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;

Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.

39.

Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;

Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.

40.

Api ¶ ce pattamādāya, anagāro paribbaje;

Aññaṃ ahiṃsayaṃ loke, api rajjena taṃ varanti.

Seyyajātakaṃ [sayhajātakaṃ (sī. syā. pī.)] dasamaṃ.

Kāliṅgavaggo [vivaravaggo (sī. pī.)] paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Vivarañca adeyya samiddhavaraṃ, atha daddara pāpamahātiraho;

Atha koli palāsavarañca kara, carimaṃ sasamuddavarena dasāti.

2. Pucimandavaggo

311. Pucimandajātakaṃ (4-2-1)

41.

Uṭṭhehi cora kiṃ sesi, ko attho supanena [supitena (sī.), supinena (pī. ka.)] te;

Mā ¶ taṃ gahesuṃ [gaṇheyyuṃ (ka.)] rājāno, gāme kibbisakārakaṃ.

42.

Yaṃ ¶ nu [nūna (syā.)] coraṃ gahessanti, gāme kibbisakārakaṃ;

Kiṃ tattha pucimandassa, vane jātassa tiṭṭhato.

43.

Na tvaṃ assattha jānāsi, mama corassa cantaraṃ;

Coraṃ gahetvā rājāno, gāme kibbisakārakaṃ;

Appenti [accenti (syā.)] nimbasūlasmiṃ, tasmiṃ me saṅkate mano.

44.

Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ;

Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatīti.

Pucimandajātakaṃ paṭhamaṃ.

312. Kassapamandiyajātakaṃ (4-2-2)

45.

Api kassapa mandiyā, yuvā sapati hanti [sampaṭihanti (ka.)] vā;

Sabbaṃ taṃ khamate dhīro, paṇḍito taṃ titikkhati.

46.

Sacepi santo vivadanti, khippaṃ sandhīyare puna;

Bālā pattāva bhijjanti, na te samathamajjhagū.

47.

Ete ¶ bhiyyo samāyanti, sandhi tesaṃ na jīrati;

Yo cādhipannaṃ jānāti, yo ca jānāti desanaṃ.

48.

Eso hi uttaritaro, bhāravaho dhuraddharo;

Yo paresādhipannānaṃ ¶ , sayaṃ sandhātumarahatīti.

Kassapamandiyajātakaṃ dutiyaṃ.

313. Khantīvādījātakaṃ (4-2-3)

49.

Yo te hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;

Tassa kujjha mahāvīra, mā raṭṭhaṃ vinasā [vinassa (ka. sī. syā. ka.)] idaṃ.

50.

Yo me hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;

Ciraṃ jīvatu so rājā, na hi kujjhanti mādisā.

51.

Ahū atītamaddhānaṃ [ahu atītamaddhāne (syā. pī. ka.)], samaṇo khantidīpano;

Taṃ khantiyāyeva ṭhitaṃ, kāsirājā achedayi.

52.

Tassa ¶ kamma [kammassa (sī. pī.)] pharusassa, vipāko kaṭuko ahu;

Yaṃ kāsirājā vedesi, nirayamhi samappitoti.

Khantīvādījātakaṃ tatiyaṃ.

314. Lohakumbhijātakaṃ (4-2-4)

53.

Dujjīvitamajīvimha, ye sante [yesaṃ no (syā. ka.)] na dadamhase;

Vijjamānesu bhogesu, dīpaṃ nākamha attano.

54.

Saṭṭhi [saṭṭhiṃ (syā.)] vassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;

Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati.

55.

Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;

Tadā ¶ hi pakataṃ pāpaṃ, mama tuyhañca mārisā [mārisa (sī. syā. pī.)].

56.

Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;

Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahunti.

Lohakumbhijātakaṃ catutthaṃ.

315. Sabbamaṃsalābhajātakaṃ (4-2-5)

57.

Pharusā ¶ vata te vācā, maṃsaṃ [samma (pī. ka.)] yācanako asi [casi (pī.)];

Kilomasadisī [kilomassa sadisā (pī.)] vācā, kilomaṃ samma dammi te.

58.

Aṅgametaṃ manussānaṃ, bhātā loke pavuccati;

Aṅgassa sadisī vācā [aṅgassadisī te vācā (ka.)], aṅgaṃ samma dadāmi te.

59.

Tātāti putto vadamāno, kampeti [sammeti (ka.)] hadayaṃ pitu;

Hadayassa sadisī [hadayassadisī (ka.)] vācā, hadayaṃ samma dammi te.

60.

Yassa gāme sakhā natthi, yathāraññaṃ tatheva taṃ;

Sabbassa sadisī vācā, sabbaṃ samma dadāmi teti.

Sabbamaṃsalābhajātakaṃ [maṃsajātakaṃ (sī. syā. pī.)] pañcamaṃ.

316. Sasapaṇḍitajātakaṃ (4-2-6)

61.

Satta ¶ me rohitā macchā, udakā thalamubbhatā;

Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.

62.

Dussa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhataṃ;

Maṃsasūlā ¶ ca dve godhā, ekañca dadhivārakaṃ;

Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.

63.

Ambapakkaṃ dakaṃ [ambapakkodakaṃ (sī. pī.)] sītaṃ, sītacchāyā manoramā [sītacchāyaṃ manoramaṃ (sī. syā. pī.)];

Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.

64.

Na sasassa tilā atthi, na muggā napi taṇḍulā;

Iminā agginā pakkaṃ, mamaṃ [maṃsaṃ (ka.)] bhutvā vane vasāti.

Sasapaṇḍitajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

317. Matarodanajātakaṃ (4-2-7)

65.

Mataṃ mataṃ eva [matamatameva (sī. syā. pī.)] rodatha, na hi taṃ rodatha yo marissati;

Sabbepi [sabbeva (sī. syā. pī.)] sarīradhārino, anupubbena jahanti jīvitaṃ.

66.

Devamanussā catuppadā, pakkhigaṇā uragā ca bhogino;

Samhi [yamhi (syā.), asmiṃ (pī. ka.)] sarīre anissarā, ramamānāva jahanti jīvitaṃ.

67.

Evaṃ ¶ calitaṃ asaṇṭhitaṃ, sukhadukkhaṃ manujesvapekkhiya;

Kanditaruditaṃ niratthakaṃ, kiṃ vo sokagaṇābhikīrare.

68.

Dhuttā ca soṇḍā [dhuttā soṇḍā (sī.), dhuttā soṇḍā ca (syā.)] akatā, bālā sūrā ayogino [bālā sūrā vīrā ayogino (pī.)];

Dhīraṃ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidāti.

Matarodanajātakaṃ sattamaṃ.

318. Kaṇaverajātakaṃ (4-2-8)

69.

Yaṃ ¶ ¶ taṃ vasantasamaye, kaṇaveresu bhāṇusu;

Sāmaṃ bāhāya pīḷesi, sā taṃ ārogyamabravi.

70.

Ambho na kira saddheyyaṃ, yaṃ vāto pabbataṃ vahe;

Pabbatañce vahe vāto, sabbampi pathaviṃ vahe;

Yattha sāmā kālakatā [kālaṅkatā (ka.)], sā maṃ ārogyamabravi.

71.

Na ceva sā kālakatā, na ca sā aññamicchati;

Ekabhattikinī [ekabhattā kira (sī. syā.), ekabhattakinī (pī.)] sāmā, tameva abhikaṅkhati.

72.

Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena [asandhataṃ maṃ cirasandhatena (ka.)], nimīni sāmā adhuvaṃ dhuvena;

Mayāpi sāmā nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissanti.

Kaṇaverajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

319. Tittirajātakaṃ (4-2-9)

73.

Susukhaṃ vata jīvāmi, labhāmi ceva bhuñjituṃ;

Paripantheva tiṭṭhāmi, kā nu bhante gatī mama.

74.

Mano ce te nappaṇamati, pakkhi pāpassa kammuno;

Abyāvaṭassa bhadrassa, na pāpamupalimpati.

75.

Ñātako no nisinnoti, bahu āgacchate jano;

Paṭicca ¶ kammaṃ phusati, tasmiṃ me saṅkate mano.

76.

Na paṭicca kammaṃ phusati, mano ce nappadussati;

Appossukkassa bhadrassa, na pāpamupalimpatīti.

Tittirajātakaṃ navamaṃ.

320. Succajajātakaṃ (4-2-10)

77.

Succajaṃ ¶ ¶ vata naccaji, vācāya adadaṃ giriṃ;

Kiṃ hitassa cajantassa, vācāya adada pabbataṃ.

78.

Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;

Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.

79.

Rājaputta namo tyatthu, sacce dhamme ṭhito casi;

Yassa te byasanaṃ patto, saccasmiṃ ramate mano.

80.

Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittima [kittimā (sī. syā. pī.)];

Sā hissa paramā bhariyā, sahiraññassa itthiyoti.

Succajajātakaṃ dasamaṃ.

Pucimandavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Atha cora sakassapa khantīvaro, dujjīvitatā ca varā pharusā;

Atha ¶ sasa matañca vasanta sukhaṃ, succajaṃvatanaccajinā ca dasāti.

3. Kuṭidūsakavaggo

321. Kuṭidūsakajātakaṃ (4-3-1)

81.

Manussasseva te sīsaṃ, hatthapādā ca vānara;

Atha kena nu vaṇṇena, agāraṃ te na vijjati.

82.

Manussasseva me sīsaṃ, hatthapādā ca siṅgila [siṅgāla (ka.), piṅgala (ṭīkā)];

Yāhu seṭṭhā manussesu, sā me paññā na vijjati.

83.

Anavaṭṭhitacittassa ¶ , lahucittassa dubbhino [dūbhino (pī.)];

Niccaṃ addhuvasīlassa, sukhabhāvo [sucibhāvo (sī.), sukhabhāgo (?)] na vijjati.

84.

So ¶ karassu ānubhāvaṃ, vītivattassu sīliyaṃ;

Sītavātaparittāṇaṃ, karassu kuṭavaṃ [kuṭikaṃ (sī. syā.)] kapīti.

Kuṭidūsaka [siṅgālasakuṇa (ka.)] jātakaṃ paṭhamaṃ.

322. Duddubhajātakaṃ (4-3-2)

85.

Duddubhāyati [daddabhāyati (sī. pī.)] bhaddante, yasmiṃ dese vasāmahaṃ;

Ahampetaṃ na jānāmi, kimetaṃ duddubhāyati.

86.

Beluvaṃ ¶ patitaṃ sutvā, duddubhanti [daddabhanti (sī.)] saso javi;

Sasassa vacanaṃ sutvā, santattā migavāhinī.

87.

Appatvā padaviññāṇaṃ, paraghosānusārino;

Panādaparamā bālā, te honti parapattiyā.

88.

Ye ca sīlena sampannā, paññāyūpasame ratā;

Ārakā viratā dhīrā, na honti parapattiyāti.

Duddubhajātakaṃ [daddabhajātakaṃ (sī. pī.)] dutiyaṃ.

323. Brahmadattajātakaṃ (4-3-3)

89.

Dvayaṃ yācanako rāja, brahmadatta nigacchati;

Alābhaṃ dhanalābhaṃ vā, evaṃ dhammā hi yācanā.

90.

Yācanaṃ rodanaṃ āhu, pañcālānaṃ rathesabha;

Yo yācanaṃ paccakkhāti, tamāhu paṭirodanaṃ.

91.

Mā maddasaṃsu rodantaṃ, pañcālā susamāgatā;

Tuvaṃ vā paṭirodantaṃ, tasmā icchāmahaṃ raho.

92.

Dadāmi ¶ te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;

Ariyo hi ariyassa kathaṃ na dajjā [dajje (sī.), dajjaṃ (?)], sutvāna gāthā tava dhammayuttāti.

Brahmadattajātakaṃ tatiyaṃ.

324. Cammasāṭakajātakaṃ (4-3-4)

93.

Kalyāṇarūpo ¶ vatayaṃ catuppado, subhaddako ceva supesalo ca;

Yo brāhmaṇaṃ jātimantūpapannaṃ, apacāyati meṇḍavaro yasassī.

94.

Mā ¶ brāhmaṇa ittaradassanena, vissāsamāpajji catuppadassa;

Daḷhappahāraṃ abhikaṅkhamāno [abhikattukāmo (syā.)], avasakkatī dassati suppahāraṃ.

95.

Ūruṭṭhi [ūraṭṭhi (sī.)] bhaggaṃ pavaṭṭito [patito (sī. syā.)] khāribhāro, sabbañca bhaṇḍaṃ brāhmaṇassa [brāhmaṇassīdha (ka. sī. pī.), brāhmaṇasseva (ka. sī. syā. ka.)] bhinnaṃ;

Ubhopi bāhā paggayha [paggayyeva (syā.), paggahīya (?)] kandati [bāhā paggayya kandati (pī. ka.)], abhidhāvatha haññate brahmacārī.

96.

Evaṃ so nihato seti, yo apūjaṃ pasaṃsati [namassati (pī.)];

Yathāhamajja pahato, hato meṇḍena dummatīti.

Cammasāṭakajātakaṃ catutthaṃ.

325. Godharājajātakaṃ (4-3-5)

97.

Samaṇaṃ ¶ taṃ maññamāno, upagacchimasaññataṃ;

So maṃ daṇḍena pāhāsi, yathā assamaṇo tathā.

98.

Kiṃ ¶ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā;

Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasi.

99.

Ehi godha nivattassu, bhuñja sālīnamodanaṃ;

Telaṃ loṇañca me atthi, pahūtaṃ mayha pipphali.

100.

Esa bhiyyo pavekkhāmi, vammikaṃ sataporisaṃ;

Telaṃ loṇañca kittesi [kintesi (syā. pī.)], ahitaṃ mayha pipphalīti.

Godharājajātakaṃ pañcamaṃ.

326. Kakkārujātakaṃ (4-3-6)

101.

Kāyena yo nāvahare, vācāya na musā bhaṇe;

Yaso laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati.

102.

Dhammena vittameseyya, na nikatyā dhanaṃ hare;

Bhoge laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati.

103.

Yassa cittaṃ ahāliddaṃ, saddhā ca avirāginī;

Eko sāduṃ na bhuñjeyya, sa ve kakkārumarahati.

104.

Sammukhā vā tirokkhā vā [parokkhā vā (pī.), parammukhā (ka.)], yo sante na paribhāsati;

Yathāvādī ¶ tathākārī, sa ve kakkārumarahatīti.

Kakkārujātakaṃ chaṭṭhaṃ.

327. Kākavatījātakaṃ (4-3-7)

105.

Vāti ¶ cāyaṃ [vāyaṃ (ka.)] tato gandho, yattha me vasatī piyā;

Dūre ito hi kākavatī [kākātī (sī.), kākāti (syā. pī.)], yattha me nirato mano.

106.

Kathaṃ samuddamatarī, kathaṃ atari kepukaṃ [kebukaṃ (sī. pī.)];

Kathaṃ satta samuddāni, kathaṃ simbalimāruhi.

107.

Tayā samuddamatariṃ, tayā atari kepukaṃ [kebukaṃ (sī. pī.)];

Tayā satta samuddāni, tayā simbalimāruhiṃ.

108.

Dhiratthumaṃ ¶ mahākāyaṃ, dhiratthumaṃ acetanaṃ;

Yattha jāyāyahaṃ jāraṃ, āvahāmi vahāmi cāti.

Kākavatījātakaṃ sattamaṃ.

328. Ananusociyajātakaṃ (4-3-8)

109.

Bahūnaṃ vijjatī bhotī, tehi me kiṃ bhavissati;

Tasmā etaṃ na socāmi, piyaṃ sammillahāsiniṃ.

110.

Taṃ taṃ ce anusoceyya, yaṃ yaṃ tassa na vijjati;

Attānamanusoceyya, sadā maccuvasaṃ pataṃ.

111.

Na ¶ heva ṭhitaṃ nāsīnaṃ, na sayānaṃ na paddhaguṃ [patthaguṃ (syā.)];

Yāva byāti nimisati, tatrāpi rasatī [saratī (sī. syā. pī.)] vayo.

112.

Tatthattani vatappaddhe [vata panthe (syā.), vata bandhe (ka.) vata + pa-addhe = vatappaddhe], vinābhāve asaṃsaye;

Bhūtaṃ sesaṃ dayitabbaṃ, vītaṃ ananusociyanti [cavitaṃ nānusociyanti (syā.), matantaṃ nānusociyaṃ (ka.)].

Ananusociyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

329. Kāḷabāhujātakaṃ (4-3-9)

113.

Yaṃ annapānassa pure labhāma, taṃ dāni sākhamigameva gacchati;

Gacchāma dāni vanameva rādha, asakkatā casma dhanañjayāya [dhanañcayāya (ka.)].

114.

Lābho alābho yaso ayaso ca, nindā pasaṃsā ca sukhañca dukkhaṃ;

Ete aniccā manujesu dhammā, mā soci kiṃ socasi poṭṭhapāda.

115.

Addhā ¶ tuvaṃ paṇḍitakosi rādha, jānāsi atthāni anāgatāni;

Kathaṃ ¶ nu sākhāmigaṃ dakkhisāma [dakkhiyāma (ka.), dakkhāma (syā.)], niddhāvitaṃ [niddhāpitaṃ (sī. syā.), nibbāpitaṃ (pī.), nicchadaṃ (ka.)] rājakulatova jammaṃ.

116.

Cāleti ¶ kaṇṇaṃ bhakuṭiṃ karoti, muhuṃ muhuṃ bhāyayate [bhāyate (syā.), bhāyāpate (ka.)] kumāre;

Sayameva taṃ kāhati kāḷabāhu, yenārakā ṭhassati annapānāti.

Kāḷabāhujātakaṃ navamaṃ.

330. Sīlavīmaṃsajātakaṃ (4-3-10)

117.

Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;

Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati.

118.

Yāvadevassahū kiñci, tāvadeva akhādisuṃ;

Saṅgamma kulalā loke, na hiṃsanti akiñcanaṃ.

119.

Sukhaṃ nirāsā supati, āsā phalavatī sukhā;

Āsaṃ nirāsaṃ katvāna, sukhaṃ supati piṅgalā.

120.

Na samādhiparo atthi, asmiṃ loke paramhi ca;

Na paraṃ nāpi attānaṃ, vihiṃsati samāhitoti.

Sīlavīmaṃsajātakaṃ dasamaṃ.

Kuṭidūsakavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Samanussa ¶ -saduddubha-yācanako, atha meṇḍavaruttama-godhavaro;

Atha kāyasakepuka bhotīvaro, atha rādhasusīlavarena dasāti.

4. Kokilavaggo

331. Kokilajātakaṃ (4-4-1)

121.

Yo ¶ ve kāle asampatte, ativelaṃ pabhāsati;

Evaṃ so nihato seti, kokilāyiva atrajo.

122.

Na hi satthaṃ sunisitaṃ, visaṃ halāhalāmiva [halāhalaṃ iva (pī.)];

Evaṃ nikaṭṭhe [nikkaḍḍhe (syā.), nikaḍḍhe (ka.)] pāteti, vācā dubbhāsitā yathā.

123.

Tasmā kāle akāle vā [akāle ca (sī. syā.)], vācaṃ rakkheyya paṇḍito;

Nātivelaṃ pabhāseyya, api attasamamhi vā.

124.

Yo ¶ ca kāle mitaṃ bhāse, matipubbo vicakkhaṇo;

Sabbe amitte ādeti, supaṇṇo uragāmivāti.

Kokilajātakaṃ [kokālikajātakaṃ (sabbattha)] paṭhamaṃ.

332. Rathalaṭṭhijātakaṃ (4-4-2)

125.

Api hantvā hato brūti, jetvā jitoti bhāsati;

Pubbavakkhāyino ¶ [pubbamakkhāyino (sī. syā.)] rāja, aññadatthu [ekadatthu (sī. pī.)] na saddahe.

126.

Tasmā paṇḍitajātiyo, suṇeyya itarassapi;

Ubhinnaṃ vacanaṃ sutvā, yathā dhammo tathā kare.

127.

Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;

Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.

128.

Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;

Nisammakārino rāja [rañño (sī. syā.)], yaso kitti ca vaḍḍhatīti.

Rathalaṭṭhijātakaṃ dutiyaṃ.

333. Pakkagodhajātakaṃ (4-4-3)

129.

Tadeva ¶ me tvaṃ vidito, vanamajjhe rathesabha;

Yassa te khaggabaddhassa, sannaddhassa tirīṭino;

Assatthadumasākhāya, pakkā godhā palāyatha.

130.

Name namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ;

Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.

131.

Caje ¶ cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya;

Dijo dumaṃ khīṇaphalanti [phalaṃva (ka. sī. syā. ka.), dukanipāte puṭabhattajātakena saṃsandetabbaṃ] ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi loko.

132.

So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ khattiye [khattiyo (syā. ka.)] pekkhamāno;

Sabbañca te issariyaṃ dadāmi, yassicchasī tassa tuvaṃ dadāmīti.

Pakkagodhajātakaṃ [godhajātakaṃ (sī. syā. pī.)] tatiyaṃ.

334. Rājovādajātakaṃ (4-4-4)

133.

Gavaṃ ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā tā jimhaṃ gacchanti [sabbā gāvī jimhaṃ yanti (sī. syā.)], nette jimhaṃ gate sati.

134.

Evameva ¶ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.

135.

Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā gāvī ujuṃ yanti [sabbā tā ujuṃ gacchanti (pī. a. ni. 4.70)], nette ujuṃ gate sati.

136.

Evameva ¶ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ ¶ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammikoti.

Rājovādajātakaṃ catutthaṃ.

335. Jambukajātakaṃ (4-4-5)

137.

Brahā pavaḍḍhakāyo so, dīghadāṭho ca jambuka;

Na tvaṃ tattha kule jāto, yattha gaṇhanti kuñjaraṃ.

138.

Asīho sīhamānena, yo attānaṃ vikubbati;

Kotthūva [kuṭṭhūva (sī.), kutthuva (syā. pī)] gajamāsajja, seti bhūmyā anutthunaṃ.

139.

Yasassino uttamapuggalassa, sañjātakhandhassa mahabbalassa;

Asamekkhiya thāmabalūpapattiṃ, sa seti nāgena hatoyaṃ jambuko.

140.

Yo cīdha kammaṃ kurute pamāya, thāmabbalaṃ attani saṃviditvā;

Jappena mantena subhāsitena, parikkhavā so vipulaṃ jinātīti.

Jambukajātakaṃ pañcamaṃ.

336. Brahāchattajātakaṃ (4-4-6)

141.

Tiṇaṃ tiṇanti lapasi, ko nu te tiṇamāhari;

Kiṃ ¶ nu te tiṇakiccatthi, tiṇameva pabhāsasi.

142.

Idhāgamā brahmacārī, brahā chatto bahussuto;

So me [so ve (ka.)] sabbaṃ samādāya, tiṇaṃ nikkhippa gacchati.

143.

Evetaṃ hoti kattabbaṃ, appena bahumicchatā;

Sabbaṃ sakassa ādānaṃ, anādānaṃ tiṇassa ca. ( ) [(tiṇassa cāṭīsu gato, tattha kā paridevanā) (sī. syā.) (cāṭīsu pakkhipitvāna, tattha kā paridevanā) (ka.)]

144.

Sīlavanto ¶ ¶ na kubbanti, bālo sīlāni kubbati;

Aniccasīlaṃ dussīlyaṃ [dussīlaṃ (pī.)], kiṃ paṇḍiccaṃ karissatīti.

Brahāchattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

337. Pīṭhajātakaṃ (4-4-7)

145.

Na te pīṭhamadāyimhā [madāsimha (pī. ka.)], na pānaṃ napi bhojanaṃ;

Brahmacāri khamassu me, etaṃ passāmi accayaṃ.

146.

Nevābhisajjāmi na cāpi kuppe, na cāpi me appiyamāsi kiñci;

Athopi me āsi manovitakko, etādiso nūna kulassa dhammo.

147.

Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;

Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, sabbetaṃ nipadāmase.

148.

Esasmākaṃ ¶ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;

Sakkaccaṃ upatiṭṭhāma, uttamaṃ viya ñātakanti.

Pīṭhajātakaṃ sattamaṃ.

338. Thusajātakaṃ (4-4-8)

149.

Viditaṃ thusaṃ undurānaṃ [undūrānaṃ (ka.)], viditaṃ pana taṇḍulaṃ;

Thusaṃ thusaṃ [thusaṃ thūlaṃ (sī.)] vivajjetvā, taṇḍulaṃ pana khādare.

150.

Yā mantanā araññasmiṃ, yā ca gāme nikaṇṇikā;

Yañcetaṃ iti cīti ca, etampi viditaṃ mayā.

151.

Dhammena kira jātassa, pitā puttassa makkaṭo;

Daharasseva santassa, dantehi phalamacchidā.

152.

Yametaṃ parisappasi [parisabbesi (ka.)], ajakāṇova sāsape;

Yopāyaṃ heṭṭhato seti [sesi (sī.)], etampi viditaṃ mayāti.

Thusajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

339. Bāverujātakaṃ (4-4-9)

153.

Adassanena ¶ morassa, sikhino mañjubhāṇino;

Kākaṃ tattha apūjesuṃ, maṃsena ca phalena ca.

154.

Yadā ¶ ca sarasampanno, moro bāverumāgamā;

Atha ¶ lābho ca sakkāro, vāyasassa ahāyatha.

155.

Yāva nuppajjatī buddho, dhammarājā pabhaṅkaro;

Tāva aññe apūjesuṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe.

156.

Yadā ca sarasampanno, buddho dhammaṃ adesayi;

Atha lābho ca sakkāro, titthiyānaṃ ahāyathāti.

Bāverujātakaṃ navamaṃ.

340. Visayhajātakaṃ (4-4-10)

157.

Adāsi dānāni pure visayha, dadato ca te khayadhammo ahosi;

Ito paraṃ ce na dadeyya dānaṃ, tiṭṭheyyuṃ te saṃyamantassa bhogā.

158.

Anariyamariyena sahassanetta, suduggatenāpi akiccamāhu;

Mā vo dhanaṃ taṃ ahu devarāja [ahuvā janinda (ka. sī. syā. pī.)], yaṃ bhogahetu vijahemu saddhaṃ.

159.

Yena eko ratho yāti, yāti tenāparo ratho;

Porāṇaṃ nihitaṃ vattaṃ, vattataññeva [vaddhaṃ, vaddhataññeva (ka. sī. pī.)] vāsava.

160.

Yadi ¶ hessati dassāma, asante kiṃ dadāmase;

Evaṃbhūtāpi dassāma, mā dānaṃ pamadamhaseti.

Visayhajātakaṃ dasamaṃ.

Kokilavaggo [kokālikavaggo (ka.)] catuttho.

Tassuddānaṃ –

Ativelapabhāsati ¶ jītavaro, vanamajjha rathesabha jimhagamo;

Atha jambu tiṇāsanapīṭhavaraṃ, atha taṇḍula mora visayha dasāti.

5. Cūḷakuṇālavaggo

341. Kaṇḍarījātakaṃ (4-5-1)

161.

Narānamārāmakarāsu nārisu, anekacittāsu aniggahāsu ca;

Sabbattha nāpītikarāpi [sabba’ttanā’pītikarāpi (sī. syā.)] ce siyā [siyuṃ (syā.)], na vissase titthasamā hi nāriyo.

162.

Yaṃ ¶ ve [yañca (syā. ka.)] disvā kaṇḍarīkinnarānaṃ [kinnarakinnarīnaṃ (syā.), kinnarīkinnarānaṃ (ka.)], sabbitthiyo na ramanti agāre;

Taṃ ¶ tādisaṃ maccaṃ cajitvā bhariyā, aññaṃ disvā purisaṃ pīṭhasappiṃ.

163.

Bakassa ca bāvarikassa [pāvārikassa (sī.)] rañño, accantakāmānugatassa bhariyā;

Avācarī [accācari (syā.), anācari (ka.)] paṭṭhavasānugassa [baddhavasānugassa (sī. syā.), pattavasānugatassa (ka.)], kaṃ vāpi itthī nāticare tadaññaṃ.

164.

Piṅgiyānī sabbalokissarassa, rañño piyā brahmadattassa bhariyā;

Avācarī paṭṭhavasānugassa, taṃ vāpi sā nājjhagā kāmakāminīti.

Kaṇḍarījātakaṃ [kinnarījātakaṃ (ka. sī. ka.), kuṇḍalikajātakaṃ (syā.)] paṭhamaṃ.

342. Vānarajātakaṃ (4-5-2)

165.

Asakkhiṃ ¶ vata attānaṃ, uddhātuṃ udakā thalaṃ;

Na dānāhaṃ puna tuyhaṃ, vasaṃ gacchāmi vārija.

166.

Alametehi ambehi, jambūhi panasehi ca;

Yāni pāraṃ samuddassa, varaṃ mayhaṃ udumbaro.

167.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;

Amittavasamanveti ¶ , pacchā ca anutappati.

168.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;

Muccate sattusambādhā, na ca pacchānutappatīti.

Vānarajātakaṃ dutiyaṃ.

343. Kuntinījātakaṃ (4-5-3)

169.

Avasimha tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā;

Tvameva dānimakari, handa rāja vajāmahaṃ.

170.

Yo ve kate paṭikate, kibbise paṭikibbise;

Evaṃ taṃ sammatī veraṃ, vasa kuntini māgamā.

171.

Na katassa ca kattā ca, metti [mettī (pī.), mittī (ka.)] sandhīyate puna;

Hadayaṃ nānujānāti, gacchaññeva rathesabha.

172.

Katassa ceva kattā ca, metti sandhīyate puna;

Dhīrānaṃ no ca bālānaṃ, vasa kuntini māgamāti.

Kuntinījātakaṃ tatiyaṃ.

344. Ambajātakaṃ (4-5-4)

173.

Yo ¶ nīliyaṃ maṇḍayati, saṇḍāsena vihaññati;

Tassa sā vasamanvetu, yā te ambe avāhari.

174.

Vīsaṃ vā pañcavīsaṃ [paṇṇuvīsaṃ (ka. sī. pī.)] vā, ūnatiṃsaṃ va jātiyā;

Tādisā ¶ pati mā laddhā [patiṃ mā laddhā (pī.), pati mā’lattha (?)], yā te ambe avāhari.

175.

Dīghaṃ ¶ gacchatu addhānaṃ, ekikā abhisārikā;

Saṅkete pati mā adda [mā addasa (sī. pī.)], yā te ambe avāhari.

176.

Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā;

Ekikā sayane setu, yā te ambe avāharīti.

Ambajātakaṃ [ambacorajātakaṃ (ka. sī. pī.)] catutthaṃ.

345. Gajakumbhajātakaṃ (4-5-5)

177.

Vanaṃ yadaggi dahati, pāvako kaṇhavattanī;

Kathaṃ karosi pacalaka, evaṃ dandhaparakkamo.

178.

Bahūni rukkhachiddāni, pathabyā vivarāni ca;

Tāni ce nābhisambhoma, hoti no kālapariyāyo.

179.

Yo dandhakāle tarati, taraṇīye ca dandhati;

Sukkhapaṇṇaṃva akkamma, atthaṃ bhañjati attano.

180.

Yo dandhakāle dandheti, taraṇīye ca tārayi;

Sasīva rattiṃ vibhajaṃ, tassattho paripūratīti.

Gajakumbhajātakaṃ pañcamaṃ.

346. Kesavajātakaṃ (4-5-6)

181.

Manussindaṃ ¶ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṃ;

Kathaṃ nu bhagavā kesī, kappassa ramati assame [ramatassame (ka.)].

182.

Sādūnī [sādhūni (ka. sī. syā. ka.)] ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā;

Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti maṃ.

183.

Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;

Kathaṃ sāmākanīvāraṃ, aloṇaṃ chādayanti taṃ.

184.

Sāduṃ ¶ vā [asāduṃ (pī.)] yadi vāsāduṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;

Vissattho yattha bhuñjeyya, vissāsaparamā rasāti.

Kesavajātakaṃ [kesījātakaṃ (ka.)] chaṭṭhaṃ.

347. Ayakūṭajātakaṃ (4-5-7)

185.

Sabbāyasaṃ ¶ kūṭamatippamāṇaṃ, paggayha yo [so (pī.)] tiṭṭhasi antalikkhe;

Rakkhāya me [maṃ (sī.)] tvaṃ vihito nusajja, udāhu me cetayase [vāyamase (sī. syā.)] vadhāya.

186.

Dūto ahaṃ rājidha rakkhasānaṃ, vadhāya tuyhaṃ pahitohamasmi;

Indo ¶ ca taṃ rakkhati devarājā, tenuttamaṅgaṃ na te [na hi (ka. sī. pī.), te na (ka.)] phālayāmi.

187.

Sace ca maṃ rakkhati devarājā, devānamindo maghavā sujampati;

Kāmaṃ pisācā vinadantu sabbe, na santase rakkhasiyā pajāya.

188.

Kāmaṃ kandantu [kantantu (ka.), kaṇḍantu (syā.)] kumbhaṇḍā, sabbe paṃsupisācakā;

Nālaṃ pisācā yuddhāya, mahatī sā vibhiṃsikāti [vibhesikāti (syā.), vihesikāti (pī.)].

Ayakūṭajātakaṃ sattamaṃ.

348. Araññajātakaṃ (4-5-8)

189.

Araññā gāmamāgamma, kiṃsīlaṃ kiṃvataṃ ahaṃ;

Purisaṃ tāta seveyyaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.

190.

Yo taṃ vissāsaye tāta, vissāsañca khameyya te;

Sussūsī ca titikkhī ca, taṃ bhajehi ito [taṃ bhajeyyāsito (ka.)] gato.

191.

Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;

Urasīva patiṭṭhāya, taṃ bhajehi ito gato.

192.

Haliddirāgaṃ ¶ kapicittaṃ, purisaṃ rāgavirāginaṃ;

Tādisaṃ ¶ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyāti.

Araññajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

349. Sandhibhedajātakaṃ (4-5-9)

193.

Neva itthīsu sāmaññaṃ, nāpi bhakkhesu sārathi;

Athassa sandhibhedassa, passa yāva sucintitaṃ.

194.

Asi ¶ tikkhova maṃsamhi, pesuññaṃ parivattati;

Yatthūsabhañca sīhañca, bhakkhayanti migādhamā.

195.

Imaṃ so sayanaṃ seti, yamimaṃ [yayimaṃ (sī. pī.), yimaṃ (ka.)] passasi sārathi;

Yo vācaṃ sandhibhedassa, pisuṇassa nibodhati.

196.

Te janā sukhamedhanti, narā saggagatāriva;

Ye vācaṃ sandhibhedassa, nāvabodhanti sārathīti.

Sandhibhedajātakaṃ navamaṃ.

350. Devatāpañhajātakaṃ (4-5-10)

197.

Hanti hatthehi pādehi, mukhañca parisumbhati;

Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi [mabhipassasi (sī.)].

198.

Akkosati yathākāmaṃ, āgamañcassa icchati;

Sa ¶ ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi.

199.

Abbhakkhāti abhūtena, alikenābhisāraye;

Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi.

200.

Haraṃ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;

Aññadatthuharā santā, te ve rāja piyā honti;

Kaṃ tena tvābhipassasīti.

Devatāpañhajātakaṃ dasamaṃ.

Cūḷakuṇālavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Narānaṃ ¶ asakkhivasimhavaro, nīliyamaggivarañca puna;

Puna rasāyasakūṭavaro, tathārañña sārathi hanti dasāti.

Atha vagguddānaṃ –

Kāliṅgaṃ [vivaraṃ (bahūsu)] pucimandañca, kuṭidūsaka kokilā [kuṭidūsaṃ bahubhāṇakaṃ (bahūsu)];

Cūḷakuṇālavaggo so, pañcamo suppakāsitoti.

Catukkanipātaṃ niṭṭhitaṃ.