📜

5. Pañcakanipāto

1. Maṇikuṇḍalavaggo

351. Maṇikuṇḍalajātakaṃ (5-1-1)

1.

Jīno ¶ ¶ ¶ rathassaṃ maṇikuṇḍale ca, putte ca dāre ca tatheva jīno;

Sabbesu bhogesu asesakesu [asesitesu (sī. pī.), asesikesu (ka.)], kasmā na santappasi sokakāle.

2.

Pubbeva maccaṃ vijahanti bhogā, macco vā te [ca ne (pī.), dhane (ka.)] pubbataraṃ jahāti;

Asassatā bhogino kāmakāmi, tasmā na socāmahaṃ sokakāle.

3.

Udeti āpūrati veti [pūreti khīyati (syā.)] cando, atthaṃ tapetvāna [andhaṃ tapetvāna (ka.), atthaṅgametvāna (syā.), ettha ‘‘tapetvāna atthaṃ paletī’’ti sambandho] paleti sūriyo;

Viditā [vijitā (syā.)] mayā sattuka lokadhammā, tasmā na socāmahaṃ sokakāle.

4.

Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato ¶ pabbajito na sādhu;

Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.

5.

Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;

Nisammakārino rāja [rañño (sī. syā.)], yaso kitti ca vaḍḍhatīti.

Maṇikuṇḍalajātakaṃ paṭhamaṃ.

352. Sujātajātakaṃ (5-1-2)

6.

Kiṃ ¶ nu santaramānova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;

Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ.

7.

Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe;

Tvañca tucchaṃ vilapasi, yathā taṃ dummatī tathā.

8.

Tatheva tiṭṭhati sīsaṃ, hatthapādā ca vāladhi;

Sotā tatheva tiṭṭhanti [so tāta tatheva tiṭṭhati (ka.)], maññe goṇo samuṭṭhahe.

9.

Nevayyakassa sīsañca [sīsaṃ vā (sī. syā. pī.)], hatthapādā ca dissare;

Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummati.

10.

Ādittaṃ ¶ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;

Vārinā viya osiñcaṃ [osiñci (ka.)], sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.

11.

Abbahī [abbūḷhaṃ (sī. syā.), abbhūḷhaṃ (ka.)] vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ [sokaṃ hadayanissitaṃ (sī. syā.)];

Yo ¶ me sokaparetassa, pitu sokaṃ apānudi.

12.

Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;

Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava.

13.

Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;

Vinivattenti sokamhā, sujāto pitaraṃ yathāti.

Sujātajātakaṃ dutiyaṃ.

353. Venasākhajātakaṃ (5-1-3)

14.

Nayidaṃ niccaṃ bhavitabbaṃ brahmadatta, khemaṃ subhikkhaṃ sukhatā ca kāye;

Atthaccaye mā ahu sampamūḷho, bhinnaplavo sāgarasseva majjhe.

15.

Yāni ¶ karoti puriso, tāni attani passati;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;

Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.

16.

Idaṃ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi;

Mā su [mā ssu (sī. syā. pī.)] tvaṃ akari pāpaṃ, yaṃ tvaṃ pacchā kataṃ tape.

17.

Ayameva so piṅgiya [so piṅgiyo (syā.), sopi bhiyyo (ka.)] venasākho, [dhonasākho (ka. sī. pī.)] yamhi ¶ ghātayiṃ khattiyānaṃ sahassaṃ;

Alaṅkate candanasārānulitte, tameva dukkhaṃ paccāgataṃ mamaṃ.

18.

Sāmā ca [sāmāpi (sī. syā.)] kho candanalittagattā [gattī (ka. sī. syā. pī.)], laṭṭhīva sobhañjanakassa uggatā;

Adisvā [adisvāva (sī.)] kālaṃ karissāmi ubbariṃ, taṃ me ito dukkhataraṃ bhavissatīti.

Venasākhajātakaṃ [dhonasākhajātakaṃ (ka. sī. pī.)] tatiyaṃ.

354. Uragajātakaṃ (5-1-4)

19.

Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, hitvā gacchati saṃ tanuṃ;

Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati.

20.

Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.

21.

Anavhito ¶ tato āgā, ananuññāto [nānuññāto (ka.)] ito gato;

Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā.

22.

Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.

23.

Sace rode kisā [kisī (pī.)] assaṃ, tassā me kiṃ phalaṃ siyā;

Ñātimittasuhajjānaṃ ¶ , bhiyyo no aratī siyā.

24.

Ḍayhamāno ¶ na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.

25.

Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati;

Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.

26.

Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.

27.

Yathāpi udakakumbho, bhinno appaṭisandhiyo;

Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.

28.

Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gatīti.

Uragajātakaṃ catutthaṃ.

355. Ghaṭajātakaṃ (5-1-5)

29.

Aññe socanti rodanti, aññe assumukhā janā;

Pasannamukhavaṇṇosi, kasmā ghaṭa [ghata (sī. pī.)] na socasi.

30.

Nābbhatītaharo soko, nānāgatasukhāvaho;

Tasmā dhaṅka [vaṃka (pī.)] na socāmi, natthi soke dutīyatā [soko dutīyakā (ka.)].

31.

Socaṃ paṇḍu kiso hoti, bhattañcassa na ruccati;

Amittā sumanā honti, sallaviddhassa ruppato.

32.

Gāme ¶ vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;

Ṭhitaṃ maṃ nāgamissati, evaṃ diṭṭhapado ahaṃ.

33.

Yassattā nālamekova, sabbakāmarasāharo;

Sabbāpi pathavī tassa, na sukhaṃ āvahissatīti.

Ghaṭajātakaṃ pañcamaṃ.

356. Koraṇḍiyajātakaṃ (5-1-6)

34.

Eko ¶ ¶ araññe girikandarāyaṃ, paggayha paggayha silaṃ pavecchasi [pavejjhasi (syā. sī. aṭṭha.)];

Punappunaṃ santaramānarūpo, koraṇḍiya [kāraṇḍiya (sī. syā. pī.)] ko nu tava yidhattho.

35.

Ahañhimaṃ sāgara sevitantaṃ, samaṃ karissāmi yathāpi pāṇi;

Vikiriya sānūni ca pabbatāni ca, tasmā silaṃ dariyā pakkhipāmi.

36.

Nayimaṃ mahiṃ arahati pāṇikappaṃ, samaṃ manusso karaṇāya meko;

Maññāmimaññeva dariṃ jigīsaṃ [jigiṃsaṃ (sī. syā. pī.)], koraṇḍiya ¶ hāhasi [hāyasi (syā. ka.)] jīvalokaṃ.

37.

Sace ahaṃ [ayaṃ (sī. syā. pī.)] bhūtadharaṃ na sakkā [sakko (syā. ka.)], samaṃ manusso karaṇāya meko;

Evameva tvaṃ brahme ime manusse, nānādiṭṭhike nānayissasi te [ne (ka.)].

38.

Saṅkhittarūpena bhavaṃ mamatthaṃ, akkhāsi koraṇḍiya evametaṃ;

Yathā na sakkā pathavī samāyaṃ, kattuṃ manussena tathā manussāti.

Koraṇḍiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

357. Laṭukikajātakaṃ (5-1-7)

39.

Vandāmi taṃ kuñjara saṭṭhihāyanaṃ, āraññakaṃ yūthapatiṃ yasassiṃ;

Pakkhehi taṃ pañjalikaṃ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāya.

40.

Vandāmi ¶ taṃ kuñjara ekacāriṃ, āraññakaṃ pabbatasānugocaraṃ;

Pakkhehi taṃ pañjalikaṃ karomi, mā ¶ me vadhī puttake dubbalāya;

41.

Vamissāmi te laṭukike puttakāni, kiṃ me tuvaṃ kāhasi dubbalāsi;

Sataṃ sahassānipi tādisīnaṃ, vāmena pādena papothayeyyaṃ.

42.

Na heva sabbattha balena kiccaṃ, balañhi bālassa vadhāya hoti;

Karissāmi te nāgarājā anatthaṃ, yo me vadhī puttake dubbalāya.

43.

Kākañca passa laṭukikaṃ, maṇḍūkaṃ nīlamakkhikaṃ;

Ete nāgaṃ aghātesuṃ, passa verassa verinaṃ;

Tasmā hi veraṃ na kayirātha, appiyenapi kenacīti.

Laṭukikajātakaṃ sattamaṃ.

358. Cūḷadhammapālajātakaṃ (5-1-8)

44.

Ahameva ¶ dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;

Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, hatthe me deva chedehi.

45.

Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;

Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, pāde me deva chedehi.

46.

Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;

Etaṃ ¶ muñcatu dhammapālaṃ, sīsaṃ me deva chedehi.

47.

Na hi [naha (sī. syā. pī.) ettha ha-kāro khede] nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā;

Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi orasaṃ puttaṃ.

48.

Na hi [naha (sī. syā. pī.) ettha ha-kāro khede] nūnimassa rañño, ñātī mittā ca vijjare suhadā;

Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ.

49.

Candanasārānulittā ¶ , bāhā chijjanti dhammapālassa;

Dāyādassa pathabyā, pāṇā me deva rujjhantīti.

Cūḷadhammapālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

359. Suvaṇṇamigajātakaṃ (5-1-9)

50.

Vikkama re haripāda [mahāmiga (sī. syā. pī.)], vikkama re mahāmiga [harīpada (sī. syā. pī.)];

Chinda vārattikaṃ pāsaṃ, nāhaṃ ekā vane rame.

51.

Vikkamāmi na pāremi, bhūmiṃ sumbhāmi vegasā;

Daḷho vārattiko pāso, pādaṃ me parikantati.

52.

Attharassu palāsāni, asiṃ nibbāha luddaka;

Paṭhamaṃ maṃ vadhitvāna, hana pacchā mahāmigaṃ.

53.

Na me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, bhāsantiṃ mānusiṃ migiṃ [na me sutā vā diṭṭhā vā, bhāsantī mānusiṃ migī (ṭīkā)];

Tvañca bhadde sukhī hohi, eso cāpi mahāmigo.

54.

Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;

Yathāhamajja ¶ nandāmi, muttaṃ disvā mahāmiganti.

Suvaṇṇamigajātakaṃ navamaṃ.

360. Suyonandījātakaṃ (5-1-10)

55.

Vāti ¶ gandho timirānaṃ, kusamuddo ca [va (syā. pī.)] ghosavā;

Dūre ito suyonandī [ito hi susandī (sī. syā.), itopi sussondī (pī.)], tambakāmā tudanti maṃ.

56.

Kathaṃ samuddamatari, kathaṃ addakkhi sedumaṃ [serumaṃ (sī. syā. pī.)];

Kathaṃ tassā ca tuyhañca, ahu sagga [agga (sī. syā.)] samāgamo.

57.

Kurukacchā [bharukacchā (sī. syā. pī.)] payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

Makarehi abhidā [makarehibbhidā (sī.), makarehi’bhidā (syā.), makarehi bhinnā (pī.)] nāvā, phalakenāhamaplaviṃ.

58.

Sā ¶ maṃ saṇhena mudunā, niccaṃ candanagandhinī;

Aṅgena [aṅkena (pī. ka.)] uddharī bhaddā, mātā puttaṃva orasaṃ.

59.

Sā maṃ annena pānena, vatthena sayanena ca;

Attanāpi ca mandakkhī, evaṃ tamba vijānāhīti.

Suyonandījātakaṃ dasamaṃ.

Maṇikuṇḍalavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Atha jinavaro haritaṃ tiṇako, atha ¶ bhinnaplavo uragova ghaṭo;

Dariyā puna kuñjara bhūnahatā, migamuttamasaggavarena dasāti.

2. Vaṇṇārohavaggo

361. Vaṇṇārohajātakaṃ (5-2-1)

60.

Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;

Subāhu na mayā seyyo, sudāṭha iti bhāsasi.

61.

Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;

Sudāṭho na mayā seyyo, subāhu iti bhāsasi.

62.

Evaṃ ce maṃ viharantaṃ, subāhu samma dubbhasi;

Na dānāhaṃ tayā saddhiṃ, saṃvāsamabhirocaye.

63.

Yo ¶ paresaṃ vacanāni, saddaheyya [saddahetha (sī. syā. pī.)] yathātathaṃ;

Khippaṃ bhijjetha mittasmiṃ, verañca pasave bahuṃ.

64.

Na ¶ so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;

Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehīti.

Vaṇṇārohajātakaṃ paṭhamaṃ.

362. Sīlavīmaṃsajātakaṃ (5-2-2)

65.

Sīlaṃ ¶ seyyo sutaṃ seyyo, iti me saṃsayo ahu;

Sīlameva sutā seyyo, iti me natthi saṃsayo.

66.

Moghā jāti ca vaṇṇo ca, sīlameva kiruttamaṃ;

Sīlena anupetassa, sutenattho na vijjati.

67.

Khattiyo ca adhammaṭṭho, vesso cādhammanissito;

Te pariccajjubho loke, upapajjanti duggatiṃ.

68.

Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;

Idha dhammaṃ caritvāna, bhavanti tidive samā.

69.

Na vedā samparāyāya, na jāti nāpi [nopi (pī.)] bandhavā;

Sakañca sīlaṃ saṃsuddhaṃ, samparāyāya sukhāya cāti [sukhāvahanti (sī. syā.)].

Sīlavīmaṃsajātakaṃ dutiyaṃ.

363. Hirijātakaṃ (5-2-3)

70.

Hiriṃ tarantaṃ vijigucchamānaṃ, tavāhamasmī iti bhāsamānaṃ;

Seyyāni kammāni anādiyantaṃ, neso mamanti iti naṃ vijaññā.

71.

Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;

Akarontaṃ ¶ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.

72.

Na ¶ so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;

Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehi.

73.

Pāmojjakaraṇaṃ ṭhānaṃ, pasaṃsāvahanaṃ sukhaṃ;

Phalānisaṃso bhāveti, vahanto porisaṃ dhuraṃ.

74.

Pavivekarasaṃ ¶ pitvā, rasaṃ upasamassa ca;

Niddaro hoti nippāpo, dhammappītirasaṃ pivanti.

Hirijātakaṃ tatiyaṃ.

364. Khajjopanakajātakaṃ (5-2-4)

75.

Ko nu santamhi pajjote, aggipariyesanaṃ caraṃ;

Addakkhi ratti [rattiṃ (syā.)] khajjotaṃ, jātavedaṃ amaññatha.

76.

Svassa gomayacuṇṇāni, abhimatthaṃ tiṇāni ca;

Viparītāya saññāya, nāsakkhi pajjaletave.

77.

Evampi anupāyena, atthaṃ na labhate migo [mūgo (syā.)];

Visāṇato gavaṃ dohaṃ, yattha khīraṃ na vindati.

78.

Vividhehi upāyehi, atthaṃ papponti māṇavā;

Niggahena amittānaṃ, mittānaṃ paggahena ca.

79.

Senāmokkhapalābhena ¶ [senī mokkhūpalābhena (syā.)], vallabhānaṃ nayena ca;

Jagatiṃ jagatipālā, āvasanti vasundharanti.

Khajjopanakajātakaṃ catutthaṃ.

365. Ahituṇḍikajātakaṃ (5-2-5)

80.

Dhuttomhi samma sumukha, jūte akkhaparājito;

Harehi [sevehi (pī.)] ambapakkāni, vīriyaṃ te bhakkhayāmase.

81.

Alikaṃ vata maṃ samma, abhūtena pasaṃsasi;

Ko te suto vā diṭṭho vā, sumukho nāma makkaṭo.

82.

Ajjāpi ¶ me taṃ manasi [te maṃ sarasi (ka.)], yaṃ maṃ tvaṃ ahituṇḍika;

Dhaññāpaṇaṃ pavisitvā, matto [mutto (ka.)] chātaṃ hanāsi maṃ.

83.

Tāhaṃ saraṃ dukkhaseyyaṃ, api rajjampi kāraye;

Nevāhaṃ yācito dajjaṃ, tathā hi bhayatajjito.

84.

Yañca jaññā kule jātaṃ, gabbhe tittaṃ amacchariṃ;

Tena sakhiñca mittañca, dhīro sandhātumarahatīti.

Ahituṇḍikajātakaṃ pañcamaṃ.

366. Gumbiyajātakaṃ (5-2-6)

85.

Madhuvaṇṇaṃ ¶ madhurasaṃ, madhugandhaṃ visaṃ ahu;

Gumbiyo ¶ ghāsamesāno, araññe odahī visaṃ.

86.

Madhu iti maññamānā [madhūti maññamānāya (ka.)], ye taṃ visamakhādisuṃ [visamasāyisuṃ (sī. syā.)];

Tesaṃ taṃ kaṭukaṃ āsi, maraṇaṃ tenupāgamuṃ.

87.

Ye ca kho paṭisaṅkhāya, visaṃ taṃ parivajjayuṃ;

Te āturesu sukhitā, ḍayhamānesu nibbutā.

88.

Evameva manussesu, visaṃ kāmā samohitā;

Āmisaṃ bandhanañcetaṃ, maccuveso [paccuvaso (sī. syā.)] guhāsayo.

89.

Evameva ime kāme, āturā paricārike [paricārake (ka.)];

Ye sadā parivajjenti, saṅgaṃ loke upaccagunti.

Gumbiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

367. Sāḷiyajātakaṃ (5-2-7)

90.

Yvāyaṃ sāḷiya [sāliya (sī. syā. pī.), sāḷika (?)] chāpoti, kaṇhasappaṃ agāhayi;

Tena sappenayaṃ daṭṭho, hato pāpānusāsako.

91.

Ahantāra [ahananta (pī.), aharanta (?)] mahantāraṃ, yo naro hantumicchati;

Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.

92.

Ahantāra ¶ [ahananta (sī. syā. pī.), aharanta (?)] maghātentaṃ, yo naro hantumicchati;

Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.

93.

Yathā paṃsumuṭṭhiṃ puriso, paṭivātaṃ paṭikkhipe;

Tameva ¶ so rajo hanti, tathāyaṃ puriso hato.

94.

Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassa;

Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khittoti.

Sāḷiyajātakaṃ sattamaṃ.

368. Tacasārajātakaṃ (5-2-8)

95.

Amittahatthatthagatā [hatthattagatā (katthaci, sī. niyya)], tacasārasamappitā;

Pasannamukhavaṇṇāttha, kasmā tumhe na socatha.

96.

Na ¶ socanāya paridevanāya, atthova labbho [attho ca labbhā (sī. syā.), atthodha labbhā (a. ni. 5.48)] api appakopi;

Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā, paccatthikā attamanā bhavanti.

97.

Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, na vedhatī atthavinicchayaññū;

Paccatthikāssa [paccatthikā te (ka.)] dukhitā bhavanti, disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.

98.

Jappena mantena subhāsitena, anuppadānena paveṇiyā vā;

Yathā ¶ yathā yattha labhetha atthaṃ, tathā tathā tattha parakkameyya.

99.

Yato ¶ ca jāneyya alabbhaneyyo, mayā va [mayā vā (syā. ka.)] aññena vā esa attho;

Asocamāno adhivāsayeyya, kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi dānīti.

Tacasārajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

369. Mittavindakajātakaṃ (5-2-9)

100.

Kyāhaṃ devānamakaraṃ, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;

Yaṃ me sirasmiṃ ohacca [uhacca (ka.), uhacca (pī.)], cakkaṃ bhamati matthake.

101.

Atikkamma ramaṇakaṃ, sadāmattañca dūbhakaṃ;

Brahmattarañca pāsādaṃ, kenatthena idhāgato.

102.

Ito bahutarā bhogā, atra maññe bhavissare;

Iti etāya saññāya, passa maṃ byasanaṃ gataṃ.

103.

Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca [aṭṭhāhi cāpi (sī. syā.), aṭṭhābhi cāpi (ka.)] soḷasa;

Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;

Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake.

104.

Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī [upari visālaṃ duppūraṃ, icchāvisadagāminī (sī.)];

Ye ¶ ca taṃ anugijjhanti, te honti cakkadhārinoti.

Mittavindakajātakaṃ navamaṃ.

370. Palāsajātakaṃ (5-2-10)

105.

Haṃso palāsamavaca, nigrodho samma jāyati;

Aṅkasmiṃ [aṅgasmiṃ (ka.)] te nisinnova, so te mammāni checchati [chijjati (ka.)].

106.

Vaḍḍhatāmeva [vaddhitameva (ka.)] nigrodho, patiṭṭhassa bhavāmahaṃ;

Yathā pitā ca mātā ca [pitā vā mātā vā (pī.), mātā vā pitā vā (ka.)], evaṃ me so bhavissati.

107.

Yaṃ ¶ tvaṃ aṅkasmiṃ vaḍḍhesi, khīrarukkhaṃ bhayānakaṃ;

Āmanta kho taṃ gacchāma, vuḍḍhi massa na ruccati.

108.

Idāni ¶ kho maṃ bhāyeti, mahānerunidassanaṃ;

Haṃsassa anabhiññāya, mahā me bhayamāgataṃ.

109.

Na tassa vuḍḍhi kusalappasatthā, yo vaḍḍhamāno ghasate patiṭṭhaṃ;

Tassūparodhaṃ parisaṅkamāno, patārayī mūlavadhāya dhīroti.

Palāsajātakaṃ dasamaṃ.

Vaṇṇārohavaggo dutiyo [imassuddānaṃ tatiyavaggapariyosāne bhavissati].

3. Aḍḍhavaggo

371. Dīghītikosalajātakaṃ (5-3-1)

110.

Evaṃbhūtassa te rāja, āgatassa vase [vaso (pī. ka.)] mama;

Atthi nu koci pariyāyo, yo taṃ dukkhā pamocaye.

111.

Evaṃbhūtassa ¶ me tāta, āgatassa vase tava;

Natthi no koci pariyāyo, yo maṃ dukkhā pamocaye.

112.

Nāññaṃ sucaritaṃ rāja, nāññaṃ rāja subhāsitaṃ;

Tāyate maraṇakāle, evamevitaraṃ dhanaṃ.

113.

Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;

Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.

114.

Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;

Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.

115.

Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;

Averena ca sammanti, esa dhammo sanantanoti.

Dīghītikosalajātakaṃ paṭhamaṃ.

372. Migapotakajātakaṃ (5-3-2)

116.

Agārā ¶ paccupetassa, anagārassa te sato;

Samaṇassa na taṃ sādhu, yaṃ petamanusocasi.

117.

Saṃvāsena ¶ have sakka, manussassa migassa vā;

Hadaye ¶ jāyate pemaṃ, na taṃ sakkā asocituṃ.

118.

Mataṃ marissaṃ rodanti, ye rudanti lapanti ca;

Tasmā tvaṃ isi mā rodi, roditaṃ moghamāhu santo.

119.

Roditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe;

Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake.

120.

Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;

Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.

121.

Abbahi vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;

Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.

122.

Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;

Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavāti.

Migapotakajātakaṃ dutiyaṃ.

373. Mūsikajātakaṃ (5-3-3)

123.

Kuhiṃ gatā kattha gatā, iti lālappatī jano;

Ahameveko jānāmi, udapāne mūsikā hatā.

124.

Yañcetaṃ [yathetaṃ (pī.), yavetaṃ (ka.), yametaṃ (katthaci)] iti cīti ca, gadrabhova nivattasi;

Udapāne mūsikaṃ hantvā, yavaṃ bhakkhetumicchasi.

125.

Daharo cāsi dummedha, paṭhamuppattiko [paṭhamuppattito (sī. pī.)] susu;

Dīghañcetaṃ ¶ [dīghametaṃ (pī.)] samāsajja [samāpajja (syā. ka.)], na te dassāmi jīvitaṃ.

126.

Nāntalikkhabhavanena, nāṅgaputtapinena [nāṅgaputtasirena (sī. syā. pī.)] vā;

Puttena hi patthayito, silokehi pamocito.

127.

Sabbaṃ ¶ sutamadhīyetha, hīnamukkaṭṭhamajjhimaṃ;

Sabbassa atthaṃ jāneyya, na ca sabbaṃ payojaye;

Hoti tādisako kālo, yattha atthāvahaṃ sutanti.

Mūsikajātakaṃ tatiyaṃ.

374. Cūḷadhanuggahajātakaṃ (5-3-4)

128.

Sabbaṃ ¶ bhaṇḍaṃ samādāya, pāraṃ tiṇṇosi brāhmaṇa;

Paccāgaccha lahuṃ khippaṃ, mampi tārehi dānito [dānibho (syā.)].

129.

Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena, nimīni bhotī addhuvaṃ dhuvena;

Mayāpi bhotī nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissaṃ.

130.

Kāyaṃ eḷagalāgumbe [eḷagaṇagumbe (ka.)], karoti ahuhāsiyaṃ;

Nayīdha naccagītaṃ vā [nayidha naccaṃ vā gītaṃ vā (sī. syā. pī.)], tāḷaṃ vā susamāhitaṃ;

Anamhikāle [anamhakāle (pī.)] susoṇi [sussoṇi (sī. syā. pī.)], kiṃ nu jagghasi sobhane [sobhaṇe (pī. ka.)].

131.

Siṅgāla bāla dummedha, appapaññosi jambuka;

Jīno ¶ macchañca pesiñca, kapaṇo viya jhāyasi.

132.

Sudassaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ;

Jīnā patiñca jārañca, maññe tvaññeva [mampi tvaññeva (sī. syā.), tvampi maññeva (pī.)] jhāyasi.

133.

Evametaṃ migarāja, yathā bhāsasi jambuka;

Sā nūnāhaṃ ito gantvā, bhattu hessaṃ vasānugā.

134.

Yo hare mattikaṃ thālaṃ, kaṃsathālampi so hare;

Katañceva [kataṃyeva (sī. syā. pī.)] tayā pāpaṃ, punapevaṃ karissasīti.

Cūḷadhanuggahajātakaṃ catutthaṃ.

375. Kapotajātakaṃ (5-3-5)

135.

Idāni khomhi sukhito arogo, nikkaṇṭako nippatito kapoto;

Kāhāmi dānī hadayassa tuṭṭhiṃ, tathāhimaṃ maṃsasākaṃ baleti.

136.

Kāyaṃ ¶ balākā sikhino, corī laṅghipitāmahā;

Oraṃ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā.

137.

Alañhi te jagghitāye, mamaṃ disvāna edisaṃ;

Vilūnaṃ sūdaputtena, piṭṭhamaṇḍena [piṭṭhamaddena (sī. syā. pī.)] makkhitaṃ.

138.

Sunhāto ¶ suvilittosi, annapānena tappito;

Kaṇṭhe ¶ ca te veḷuriyo, agamā nu kajaṅgalaṃ.

139.

Mā te mitto amitto vā, agamāsi kajaṅgalaṃ;

Piñchāni tattha lāyitvā, kaṇṭhe bandhanti vaṭṭanaṃ.

140.

Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;

Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.

Kapotajātakaṃ pañcamaṃ.

Aḍḍhavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Atha vaṇṇa sasīla hiri labhate, sumukhā visa sāḷiyamittavaro;

Atha cakka palāsa sarāja sato, yava bāla kapotaka pannarasāti.

Atha vagguddānaṃ –

Jīnañca vaṇṇaṃ asamaṃvaguppari, sudesitā jātakanti santi vīsati [jātaka pañcavīsati (?)];

Mahesino brahmacarittamutta-mavoca gāthā atthavatī subyañjanāti.

Pañcakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.