📜
5. Pañcakanipāto
1. Maṇikuṇḍalavaggo
351. Maṇikuṇḍalajātakaṃ (5-1-1)
Jīno ¶ ¶ ¶ rathassaṃ maṇikuṇḍale ca, putte ca dāre ca tatheva jīno;
Sabbesu bhogesu asesakesu [asesitesu (sī. pī.), asesikesu (ka.)], kasmā na santappasi sokakāle.
Pubbeva maccaṃ vijahanti bhogā, macco vā te [ca ne (pī.), dhane (ka.)] pubbataraṃ jahāti;
Asassatā bhogino kāmakāmi, tasmā na socāmahaṃ sokakāle.
Udeti āpūrati veti [pūreti khīyati (syā.)] cando, atthaṃ tapetvāna [andhaṃ tapetvāna (ka.), atthaṅgametvāna (syā.), ettha ‘‘tapetvāna atthaṃ paletī’’ti sambandho] paleti sūriyo;
Viditā [vijitā (syā.)] mayā sattuka lokadhammā, tasmā na socāmahaṃ sokakāle.
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato ¶ pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;
Nisammakārino rāja [rañño (sī. syā.)], yaso kitti ca vaḍḍhatīti.
Maṇikuṇḍalajātakaṃ paṭhamaṃ.
352. Sujātajātakaṃ (5-1-2)
Kiṃ ¶ nu santaramānova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;
Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ.
Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe;
Tvañca tucchaṃ vilapasi, yathā taṃ dummatī tathā.
Tatheva tiṭṭhati sīsaṃ, hatthapādā ca vāladhi;
Sotā tatheva tiṭṭhanti [so tāta tatheva tiṭṭhati (ka.)], maññe goṇo samuṭṭhahe.
Nevayyakassa sīsañca [sīsaṃ vā (sī. syā. pī.)], hatthapādā ca dissare;
Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummati.
Ādittaṃ ¶ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ [osiñci (ka.)], sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Abbahī [abbūḷhaṃ (sī. syā.), abbhūḷhaṃ (ka.)] vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ [sokaṃ hadayanissitaṃ (sī. syā.)];
Yo ¶ me sokaparetassa, pitu sokaṃ apānudi.
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava.
Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
Vinivattenti sokamhā, sujāto pitaraṃ yathāti.
Sujātajātakaṃ dutiyaṃ.
353. Venasākhajātakaṃ (5-1-3)
Nayidaṃ niccaṃ bhavitabbaṃ brahmadatta, khemaṃ subhikkhaṃ sukhatā ca kāye;
Atthaccaye mā ahu sampamūḷho, bhinnaplavo sāgarasseva majjhe.
Yāni ¶ karoti puriso, tāni attani passati;
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.
Idaṃ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi;
Mā su [mā ssu (sī. syā. pī.)] tvaṃ akari pāpaṃ, yaṃ tvaṃ pacchā kataṃ tape.
Ayameva so piṅgiya [so piṅgiyo (syā.), sopi bhiyyo (ka.)] venasākho, [dhonasākho (ka. sī. pī.)] yamhi ¶ ghātayiṃ khattiyānaṃ sahassaṃ;
Alaṅkate candanasārānulitte, tameva dukkhaṃ paccāgataṃ mamaṃ.
Sāmā ca [sāmāpi (sī. syā.)] kho candanalittagattā [gattī (ka. sī. syā. pī.)], laṭṭhīva sobhañjanakassa uggatā;
Adisvā [adisvāva (sī.)] kālaṃ karissāmi ubbariṃ, taṃ me ito dukkhataraṃ bhavissatīti.
Venasākhajātakaṃ [dhonasākhajātakaṃ (ka. sī. pī.)] tatiyaṃ.
354. Uragajātakaṃ (5-1-4)
Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, hitvā gacchati saṃ tanuṃ;
Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
Anavhito ¶ tato āgā, ananuññāto [nānuññāto (ka.)] ito gato;
Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
Sace rode kisā [kisī (pī.)] assaṃ, tassā me kiṃ phalaṃ siyā;
Ñātimittasuhajjānaṃ ¶ , bhiyyo no aratī siyā.
Ḍayhamāno ¶ na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
Yathāpi udakakumbho, bhinno appaṭisandhiyo;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gatīti.
Uragajātakaṃ catutthaṃ.
355. Ghaṭajātakaṃ (5-1-5)
Aññe socanti rodanti, aññe assumukhā janā;
Pasannamukhavaṇṇosi, kasmā ghaṭa [ghata (sī. pī.)] na socasi.
Nābbhatītaharo soko, nānāgatasukhāvaho;
Tasmā dhaṅka [vaṃka (pī.)] na socāmi, natthi soke dutīyatā [soko dutīyakā (ka.)].
Socaṃ paṇḍu kiso hoti, bhattañcassa na ruccati;
Amittā sumanā honti, sallaviddhassa ruppato.
Gāme ¶ vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
Ṭhitaṃ maṃ nāgamissati, evaṃ diṭṭhapado ahaṃ.
Yassattā nālamekova, sabbakāmarasāharo;
Sabbāpi pathavī tassa, na sukhaṃ āvahissatīti.
Ghaṭajātakaṃ pañcamaṃ.
356. Koraṇḍiyajātakaṃ (5-1-6)
Eko ¶ ¶ araññe girikandarāyaṃ, paggayha paggayha silaṃ pavecchasi [pavejjhasi (syā. sī. aṭṭha.)];
Punappunaṃ santaramānarūpo, koraṇḍiya [kāraṇḍiya (sī. syā. pī.)] ko nu tava yidhattho.
Ahañhimaṃ sāgara sevitantaṃ, samaṃ karissāmi yathāpi pāṇi;
Vikiriya sānūni ca pabbatāni ca, tasmā silaṃ dariyā pakkhipāmi.
Nayimaṃ mahiṃ arahati pāṇikappaṃ, samaṃ manusso karaṇāya meko;
Maññāmimaññeva dariṃ jigīsaṃ [jigiṃsaṃ (sī. syā. pī.)], koraṇḍiya ¶ hāhasi [hāyasi (syā. ka.)] jīvalokaṃ.
Sace ahaṃ [ayaṃ (sī. syā. pī.)] bhūtadharaṃ na sakkā [sakko (syā. ka.)], samaṃ manusso karaṇāya meko;
Evameva tvaṃ brahme ime manusse, nānādiṭṭhike nānayissasi te [ne (ka.)].
Saṅkhittarūpena bhavaṃ mamatthaṃ, akkhāsi koraṇḍiya evametaṃ;
Yathā na sakkā pathavī samāyaṃ, kattuṃ manussena tathā manussāti.
Koraṇḍiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
357. Laṭukikajātakaṃ (5-1-7)
Vandāmi taṃ kuñjara saṭṭhihāyanaṃ, āraññakaṃ yūthapatiṃ yasassiṃ;
Pakkhehi taṃ pañjalikaṃ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāya.
Vandāmi ¶ taṃ kuñjara ekacāriṃ, āraññakaṃ pabbatasānugocaraṃ;
Pakkhehi taṃ pañjalikaṃ karomi, mā ¶ me vadhī puttake dubbalāya;
Vamissāmi te laṭukike puttakāni, kiṃ me tuvaṃ kāhasi dubbalāsi;
Sataṃ sahassānipi tādisīnaṃ, vāmena pādena papothayeyyaṃ.
Na heva sabbattha balena kiccaṃ, balañhi bālassa vadhāya hoti;
Karissāmi te nāgarājā anatthaṃ, yo me vadhī puttake dubbalāya.
Kākañca passa laṭukikaṃ, maṇḍūkaṃ nīlamakkhikaṃ;
Ete nāgaṃ aghātesuṃ, passa verassa verinaṃ;
Tasmā hi veraṃ na kayirātha, appiyenapi kenacīti.
Laṭukikajātakaṃ sattamaṃ.
358. Cūḷadhammapālajātakaṃ (5-1-8)
Ahameva ¶ dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;
Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, hatthe me deva chedehi.
Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;
Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, pāde me deva chedehi.
Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;
Etaṃ ¶ muñcatu dhammapālaṃ, sīsaṃ me deva chedehi.
Na hi [naha (sī. syā. pī.) ettha ha-kāro khede] nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā;
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi orasaṃ puttaṃ.
Na hi [naha (sī. syā. pī.) ettha ha-kāro khede] nūnimassa rañño, ñātī mittā ca vijjare suhadā;
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ.
Candanasārānulittā ¶ , bāhā chijjanti dhammapālassa;
Dāyādassa pathabyā, pāṇā me deva rujjhantīti.
Cūḷadhammapālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
359. Suvaṇṇamigajātakaṃ (5-1-9)
Vikkama re haripāda [mahāmiga (sī. syā. pī.)], vikkama re mahāmiga [harīpada (sī. syā. pī.)];
Chinda vārattikaṃ pāsaṃ, nāhaṃ ekā vane rame.
Vikkamāmi na pāremi, bhūmiṃ sumbhāmi vegasā;
Daḷho vārattiko pāso, pādaṃ me parikantati.
Attharassu palāsāni, asiṃ nibbāha luddaka;
Paṭhamaṃ maṃ vadhitvāna, hana pacchā mahāmigaṃ.
Na me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, bhāsantiṃ mānusiṃ migiṃ [na me sutā vā diṭṭhā vā, bhāsantī mānusiṃ migī (ṭīkā)];
Tvañca bhadde sukhī hohi, eso cāpi mahāmigo.
Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;
Yathāhamajja ¶ nandāmi, muttaṃ disvā mahāmiganti.
Suvaṇṇamigajātakaṃ navamaṃ.
360. Suyonandījātakaṃ (5-1-10)
Vāti ¶ gandho timirānaṃ, kusamuddo ca [va (syā. pī.)] ghosavā;
Dūre ito suyonandī [ito hi susandī (sī. syā.), itopi sussondī (pī.)], tambakāmā tudanti maṃ.
Kathaṃ samuddamatari, kathaṃ addakkhi sedumaṃ [serumaṃ (sī. syā. pī.)];
Kathaṃ tassā ca tuyhañca, ahu sagga [agga (sī. syā.)] samāgamo.
Kurukacchā [bharukacchā (sī. syā. pī.)] payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
Makarehi abhidā [makarehibbhidā (sī.), makarehi’bhidā (syā.), makarehi bhinnā (pī.)] nāvā, phalakenāhamaplaviṃ.
Sā ¶ maṃ saṇhena mudunā, niccaṃ candanagandhinī;
Aṅgena [aṅkena (pī. ka.)] uddharī bhaddā, mātā puttaṃva orasaṃ.
Sā maṃ annena pānena, vatthena sayanena ca;
Attanāpi ca mandakkhī, evaṃ tamba vijānāhīti.
Suyonandījātakaṃ dasamaṃ.
Maṇikuṇḍalavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Atha jinavaro haritaṃ tiṇako, atha ¶ bhinnaplavo uragova ghaṭo;
Dariyā puna kuñjara bhūnahatā, migamuttamasaggavarena dasāti.
2. Vaṇṇārohavaggo
361. Vaṇṇārohajātakaṃ (5-2-1)
Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;
Subāhu na mayā seyyo, sudāṭha iti bhāsasi.
Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;
Sudāṭho na mayā seyyo, subāhu iti bhāsasi.
Evaṃ ce maṃ viharantaṃ, subāhu samma dubbhasi;
Na dānāhaṃ tayā saddhiṃ, saṃvāsamabhirocaye.
Yo ¶ paresaṃ vacanāni, saddaheyya [saddahetha (sī. syā. pī.)] yathātathaṃ;
Khippaṃ bhijjetha mittasmiṃ, verañca pasave bahuṃ.
Na ¶ so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;
Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehīti.
Vaṇṇārohajātakaṃ paṭhamaṃ.
362. Sīlavīmaṃsajātakaṃ (5-2-2)
Sīlaṃ ¶ seyyo sutaṃ seyyo, iti me saṃsayo ahu;
Sīlameva sutā seyyo, iti me natthi saṃsayo.
Moghā jāti ca vaṇṇo ca, sīlameva kiruttamaṃ;
Sīlena anupetassa, sutenattho na vijjati.
Khattiyo ca adhammaṭṭho, vesso cādhammanissito;
Te pariccajjubho loke, upapajjanti duggatiṃ.
Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
Idha dhammaṃ caritvāna, bhavanti tidive samā.
Na vedā samparāyāya, na jāti nāpi [nopi (pī.)] bandhavā;
Sakañca sīlaṃ saṃsuddhaṃ, samparāyāya sukhāya cāti [sukhāvahanti (sī. syā.)].
Sīlavīmaṃsajātakaṃ dutiyaṃ.
363. Hirijātakaṃ (5-2-3)
Hiriṃ tarantaṃ vijigucchamānaṃ, tavāhamasmī iti bhāsamānaṃ;
Seyyāni kammāni anādiyantaṃ, neso mamanti iti naṃ vijaññā.
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
Akarontaṃ ¶ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
Na ¶ so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;
Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehi.
Pāmojjakaraṇaṃ ṭhānaṃ, pasaṃsāvahanaṃ sukhaṃ;
Phalānisaṃso bhāveti, vahanto porisaṃ dhuraṃ.
Pavivekarasaṃ ¶ pitvā, rasaṃ upasamassa ca;
Niddaro hoti nippāpo, dhammappītirasaṃ pivanti.
Hirijātakaṃ tatiyaṃ.
364. Khajjopanakajātakaṃ (5-2-4)
Ko nu santamhi pajjote, aggipariyesanaṃ caraṃ;
Addakkhi ratti [rattiṃ (syā.)] khajjotaṃ, jātavedaṃ amaññatha.
Svassa gomayacuṇṇāni, abhimatthaṃ tiṇāni ca;
Viparītāya saññāya, nāsakkhi pajjaletave.
Evampi anupāyena, atthaṃ na labhate migo [mūgo (syā.)];
Visāṇato gavaṃ dohaṃ, yattha khīraṃ na vindati.
Vividhehi upāyehi, atthaṃ papponti māṇavā;
Niggahena amittānaṃ, mittānaṃ paggahena ca.
Senāmokkhapalābhena ¶ [senī mokkhūpalābhena (syā.)], vallabhānaṃ nayena ca;
Jagatiṃ jagatipālā, āvasanti vasundharanti.
Khajjopanakajātakaṃ catutthaṃ.
365. Ahituṇḍikajātakaṃ (5-2-5)
Dhuttomhi samma sumukha, jūte akkhaparājito;
Harehi [sevehi (pī.)] ambapakkāni, vīriyaṃ te bhakkhayāmase.
Alikaṃ vata maṃ samma, abhūtena pasaṃsasi;
Ko te suto vā diṭṭho vā, sumukho nāma makkaṭo.
Ajjāpi ¶ me taṃ manasi [te maṃ sarasi (ka.)], yaṃ maṃ tvaṃ ahituṇḍika;
Dhaññāpaṇaṃ pavisitvā, matto [mutto (ka.)] chātaṃ hanāsi maṃ.
Tāhaṃ saraṃ dukkhaseyyaṃ, api rajjampi kāraye;
Nevāhaṃ yācito dajjaṃ, tathā hi bhayatajjito.
Yañca jaññā kule jātaṃ, gabbhe tittaṃ amacchariṃ;
Tena sakhiñca mittañca, dhīro sandhātumarahatīti.
Ahituṇḍikajātakaṃ pañcamaṃ.
366. Gumbiyajātakaṃ (5-2-6)
Madhuvaṇṇaṃ ¶ madhurasaṃ, madhugandhaṃ visaṃ ahu;
Gumbiyo ¶ ghāsamesāno, araññe odahī visaṃ.
Madhu iti maññamānā [madhūti maññamānāya (ka.)], ye taṃ visamakhādisuṃ [visamasāyisuṃ (sī. syā.)];
Tesaṃ taṃ kaṭukaṃ āsi, maraṇaṃ tenupāgamuṃ.
Ye ca kho paṭisaṅkhāya, visaṃ taṃ parivajjayuṃ;
Te āturesu sukhitā, ḍayhamānesu nibbutā.
Evameva manussesu, visaṃ kāmā samohitā;
Āmisaṃ bandhanañcetaṃ, maccuveso [paccuvaso (sī. syā.)] guhāsayo.
Evameva ime kāme, āturā paricārike [paricārake (ka.)];
Ye sadā parivajjenti, saṅgaṃ loke upaccagunti.
Gumbiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
367. Sāḷiyajātakaṃ (5-2-7)
Yvāyaṃ sāḷiya [sāliya (sī. syā. pī.), sāḷika (?)] chāpoti, kaṇhasappaṃ agāhayi;
Tena sappenayaṃ daṭṭho, hato pāpānusāsako.
Ahantāra [ahananta (pī.), aharanta (?)] mahantāraṃ, yo naro hantumicchati;
Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.
Ahantāra ¶ [ahananta (sī. syā. pī.), aharanta (?)] maghātentaṃ, yo naro hantumicchati;
Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.
Yathā paṃsumuṭṭhiṃ puriso, paṭivātaṃ paṭikkhipe;
Tameva ¶ so rajo hanti, tathāyaṃ puriso hato.
Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassa;
Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khittoti.
Sāḷiyajātakaṃ sattamaṃ.
368. Tacasārajātakaṃ (5-2-8)
Amittahatthatthagatā [hatthattagatā (katthaci, sī. niyya)], tacasārasamappitā;
Pasannamukhavaṇṇāttha, kasmā tumhe na socatha.
Na ¶ socanāya paridevanāya, atthova labbho [attho ca labbhā (sī. syā.), atthodha labbhā (a. ni. 5.48)] api appakopi;
Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā, paccatthikā attamanā bhavanti.
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, na vedhatī atthavinicchayaññū;
Paccatthikāssa [paccatthikā te (ka.)] dukhitā bhavanti, disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.
Jappena mantena subhāsitena, anuppadānena paveṇiyā vā;
Yathā ¶ yathā yattha labhetha atthaṃ, tathā tathā tattha parakkameyya.
Yato ¶ ca jāneyya alabbhaneyyo, mayā va [mayā vā (syā. ka.)] aññena vā esa attho;
Asocamāno adhivāsayeyya, kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi dānīti.
Tacasārajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
369. Mittavindakajātakaṃ (5-2-9)
Kyāhaṃ devānamakaraṃ, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
Yaṃ me sirasmiṃ ohacca [uhacca (ka.), uhacca (pī.)], cakkaṃ bhamati matthake.
Atikkamma ramaṇakaṃ, sadāmattañca dūbhakaṃ;
Brahmattarañca pāsādaṃ, kenatthena idhāgato.
Ito bahutarā bhogā, atra maññe bhavissare;
Iti etāya saññāya, passa maṃ byasanaṃ gataṃ.
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca [aṭṭhāhi cāpi (sī. syā.), aṭṭhābhi cāpi (ka.)] soḷasa;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake.
Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī [upari visālaṃ duppūraṃ, icchāvisadagāminī (sī.)];
Ye ¶ ca taṃ anugijjhanti, te honti cakkadhārinoti.
Mittavindakajātakaṃ navamaṃ.
370. Palāsajātakaṃ (5-2-10)
Haṃso palāsamavaca, nigrodho samma jāyati;
Aṅkasmiṃ [aṅgasmiṃ (ka.)] te nisinnova, so te mammāni checchati [chijjati (ka.)].
Vaḍḍhatāmeva [vaddhitameva (ka.)] nigrodho, patiṭṭhassa bhavāmahaṃ;
Yathā pitā ca mātā ca [pitā vā mātā vā (pī.), mātā vā pitā vā (ka.)], evaṃ me so bhavissati.
Yaṃ ¶ tvaṃ aṅkasmiṃ vaḍḍhesi, khīrarukkhaṃ bhayānakaṃ;
Āmanta kho taṃ gacchāma, vuḍḍhi massa na ruccati.
Idāni ¶ kho maṃ bhāyeti, mahānerunidassanaṃ;
Haṃsassa anabhiññāya, mahā me bhayamāgataṃ.
Na tassa vuḍḍhi kusalappasatthā, yo vaḍḍhamāno ghasate patiṭṭhaṃ;
Tassūparodhaṃ parisaṅkamāno, patārayī mūlavadhāya dhīroti.
Palāsajātakaṃ dasamaṃ.
Vaṇṇārohavaggo dutiyo [imassuddānaṃ tatiyavaggapariyosāne bhavissati].
3. Aḍḍhavaggo
371. Dīghītikosalajātakaṃ (5-3-1)
Evaṃbhūtassa te rāja, āgatassa vase [vaso (pī. ka.)] mama;
Atthi nu koci pariyāyo, yo taṃ dukkhā pamocaye.
Evaṃbhūtassa ¶ me tāta, āgatassa vase tava;
Natthi no koci pariyāyo, yo maṃ dukkhā pamocaye.
Nāññaṃ sucaritaṃ rāja, nāññaṃ rāja subhāsitaṃ;
Tāyate maraṇakāle, evamevitaraṃ dhanaṃ.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.
Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantanoti.
Dīghītikosalajātakaṃ paṭhamaṃ.
372. Migapotakajātakaṃ (5-3-2)
Agārā ¶ paccupetassa, anagārassa te sato;
Samaṇassa na taṃ sādhu, yaṃ petamanusocasi.
Saṃvāsena ¶ have sakka, manussassa migassa vā;
Hadaye ¶ jāyate pemaṃ, na taṃ sakkā asocituṃ.
Mataṃ marissaṃ rodanti, ye rudanti lapanti ca;
Tasmā tvaṃ isi mā rodi, roditaṃ moghamāhu santo.
Roditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe;
Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake.
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Abbahi vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavāti.
Migapotakajātakaṃ dutiyaṃ.
373. Mūsikajātakaṃ (5-3-3)
Kuhiṃ gatā kattha gatā, iti lālappatī jano;
Ahameveko jānāmi, udapāne mūsikā hatā.
Yañcetaṃ [yathetaṃ (pī.), yavetaṃ (ka.), yametaṃ (katthaci)] iti cīti ca, gadrabhova nivattasi;
Udapāne mūsikaṃ hantvā, yavaṃ bhakkhetumicchasi.
Daharo cāsi dummedha, paṭhamuppattiko [paṭhamuppattito (sī. pī.)] susu;
Dīghañcetaṃ ¶ [dīghametaṃ (pī.)] samāsajja [samāpajja (syā. ka.)], na te dassāmi jīvitaṃ.
Nāntalikkhabhavanena, nāṅgaputtapinena [nāṅgaputtasirena (sī. syā. pī.)] vā;
Puttena hi patthayito, silokehi pamocito.
Sabbaṃ ¶ sutamadhīyetha, hīnamukkaṭṭhamajjhimaṃ;
Sabbassa atthaṃ jāneyya, na ca sabbaṃ payojaye;
Hoti tādisako kālo, yattha atthāvahaṃ sutanti.
Mūsikajātakaṃ tatiyaṃ.
374. Cūḷadhanuggahajātakaṃ (5-3-4)
Sabbaṃ ¶ bhaṇḍaṃ samādāya, pāraṃ tiṇṇosi brāhmaṇa;
Paccāgaccha lahuṃ khippaṃ, mampi tārehi dānito [dānibho (syā.)].
Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena, nimīni bhotī addhuvaṃ dhuvena;
Mayāpi bhotī nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissaṃ.
Kāyaṃ eḷagalāgumbe [eḷagaṇagumbe (ka.)], karoti ahuhāsiyaṃ;
Nayīdha naccagītaṃ vā [nayidha naccaṃ vā gītaṃ vā (sī. syā. pī.)], tāḷaṃ vā susamāhitaṃ;
Anamhikāle [anamhakāle (pī.)] susoṇi [sussoṇi (sī. syā. pī.)], kiṃ nu jagghasi sobhane [sobhaṇe (pī. ka.)].
Siṅgāla bāla dummedha, appapaññosi jambuka;
Jīno ¶ macchañca pesiñca, kapaṇo viya jhāyasi.
Sudassaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ;
Jīnā patiñca jārañca, maññe tvaññeva [mampi tvaññeva (sī. syā.), tvampi maññeva (pī.)] jhāyasi.
Evametaṃ migarāja, yathā bhāsasi jambuka;
Sā nūnāhaṃ ito gantvā, bhattu hessaṃ vasānugā.
Yo hare mattikaṃ thālaṃ, kaṃsathālampi so hare;
Katañceva [kataṃyeva (sī. syā. pī.)] tayā pāpaṃ, punapevaṃ karissasīti.
Cūḷadhanuggahajātakaṃ catutthaṃ.
375. Kapotajātakaṃ (5-3-5)
Idāni khomhi sukhito arogo, nikkaṇṭako nippatito kapoto;
Kāhāmi dānī hadayassa tuṭṭhiṃ, tathāhimaṃ maṃsasākaṃ baleti.
Kāyaṃ ¶ balākā sikhino, corī laṅghipitāmahā;
Oraṃ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā.
Alañhi te jagghitāye, mamaṃ disvāna edisaṃ;
Vilūnaṃ sūdaputtena, piṭṭhamaṇḍena [piṭṭhamaddena (sī. syā. pī.)] makkhitaṃ.
Sunhāto ¶ suvilittosi, annapānena tappito;
Kaṇṭhe ¶ ca te veḷuriyo, agamā nu kajaṅgalaṃ.
Mā te mitto amitto vā, agamāsi kajaṅgalaṃ;
Piñchāni tattha lāyitvā, kaṇṭhe bandhanti vaṭṭanaṃ.
Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;
Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.
Kapotajātakaṃ pañcamaṃ.
Aḍḍhavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha vaṇṇa sasīla hiri labhate, sumukhā visa sāḷiyamittavaro;
Atha cakka palāsa sarāja sato, yava bāla kapotaka pannarasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Jīnañca vaṇṇaṃ asamaṃvaguppari, sudesitā jātakanti santi vīsati [jātaka pañcavīsati (?)];
Mahesino brahmacarittamutta-mavoca gāthā atthavatī subyañjanāti.
Pañcakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.