📜

2. Uddesavāravaṇṇanā

1. Vibhāgenāti ¶ sarūpavibhāgena. Adiṭṭhaṃ jotīyati etāyāti adiṭṭhajotanā. Diṭṭhaṃ saṃsandīyati etāyāti diṭṭhasaṃsandanā, saṃsandanaṃ cettha sākacchāvasena vinicchayakaraṇaṃ. Vimati chijjati etāyāti vimaticchedanā. Anumatiyā pucchā anumatipucchā. ‘‘Taṃ kiṃ maññathā’’ti hi kā tumhākaṃ anumatīti anumati pucchitā. Kathetukamyatāti kathetukamyatāya.

‘‘Harīyanti etehī’’tiādinā karaṇādhikaraṇakattubhāvakammasādhanānaṃ vasena hāra-saddassa atthaṃ vatvā sadisakappanāvasena dassetuṃ ‘‘hārā viyā’’tiādi vuttaṃ. Puna ganthakaraṇādiatthena ganthādisaddānaṃ viya hārakaraṇādiatthena hārasaddasiddhiṃ dassetuṃ ‘‘hārayantī’’tiādimāha. ‘‘Haraṇato, ramaṇato cā’’ti iminā manoharā manoramā cete saṃvaṇṇanāvisesāti dasseti.

Upapattisādhanayuttīti lakkhaṇahetu. Vuttanayenāti ‘‘nanu ca aññepi hārā yuttisahitā evā’’tiādinā desanāhāre vuttanayānusārena.

Catunnaṃ byūho etthāti bhinnādhikaraṇānampi padānaṃ aññapadatthasamāso labbhati ‘‘urasilomo’’tiādīnaṃ (dī. ni. ṭī. 3.54, 303) viyāti vuttaṃ.

Sesanti ‘‘vivacanameva vevacana’’nti evamādi.

Anuppavesīyantīti ¶ avagāhīyanti. Samādhīyantīti pariharīyanti. Vinā vikappenāti jāti sāmaññaṃ, bhedo sāmaññaṃ, sambandho sāmaññantiādinā padatthantarabhāvavikappanamantarena.

Padaṭṭhānādimukhenāti padaṭṭhānavevacanabhāvanāpahānamukhena. Kecīti padaṭṭhānaparikkhāraāvaṭṭaparivattanapaññattiotaraṇe sandhāya vadati.

2. Sambandhoti hetuphalabhāvayogo. Tathābhūtānañhi dhammānaṃ ekasantānasiddhatā ekattanayo. Vibhāgo satipi nesaṃ hetuphalabhāve vibhattasabhāvatā. Añño eva hi hetu, aññaṃ phalanti. Byāpāraviraho nirīhatā. Na hi hetuphalānaṃ evaṃ hoti ‘‘ahaṃ imaṃ nibbattemi, imināhaṃ nibbatto’’ti. Anurūpaphalatā paccayuppannānaṃ paccayānukūlatā. Samūhādiṃ ¶ upādāya lokasaṅketasiddhā vohāramattatā sammutisabhāvo. Pathavīphassādīnaṃ kakkhaḷaphusanādilakkhaṇaṃ paramatthasabhāvo. Ayañhettha saṅkhepo – yasmiṃ bhinne, itarāpohe vā cittena katena tathā buddhi, idaṃ sammutisaccaṃ yathā ghaṭe, sasambhārajale ca, tabbipariyāyena paramatthasaccanti. Paramatthasaccappaṭivedhāyāti nibbānādhigamāya.

Antoti abbhantaro. Padhānāvayavenāti mūlabhāvena. ‘‘Nandī dukkhassa mūla’’ntiādīsu (ma. ni. 1.13) taṇhā ‘‘nandī’’ti vuttā. ‘‘Saṅgāme ca nandiṃ caratī’’tiādīsu pamodoti āha ‘‘taṇhāya, pamodassa vā’’ti.

3. Jātibhedatoti kusalā, akusalāti imasmā visesā. Yujjantīti ettha hetuattho antonīto veditabboti āha ‘‘yojīyantī’’ti. Kehi yojīyanti? Saṃvaṇṇanakehīti adhippāyo. Yujjantīti vā yuttā honti, tehi samānayogakkhamā taggahaṇeneva gahitā hontīti attho tadekaṭṭhabhāvato. Imasmiṃ atthe ‘‘navahi padehī’’ti sahayoge karaṇavacanaṃ, purimasmiṃ karaṇe. ‘‘Ete kho’’ti ca pāṭho. Tattha kho-saddassa padapūraṇatā, avadhāraṇatthatā vā veditabbā. Ete evāti ete taṇhādayo eva, na ito aññeti attho. Aṭṭhāraseva na tato uddhaṃ, adho vāti. Purimasmiṃ pakkhe mūlapadantarābhāvo, dutiyasmiṃ tesaṃ anūnādhikatā dīpitā hoti.

Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.