📜
Pāṭidesanīyakaṇḍo
1. Sappiviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā
Pāṭidesanīyesu ¶ ¶ paṭhame sappinti pubbe vuttavinicchayaṃ pāḷiāgataṃ (pāci. 1230) gosappiādimeva. Viññāpetvā bhuñjeyyāti ettha ‘‘viññattiyā paṭiladdhaṃ bhuñjissāmī’’ti gahaṇe dukkaṭaṃ, gahitassa ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyaṃ.
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha sappiṃ viññāpetvā bhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilānā’’ti ayamettha anupaññatti, tikapāṭidesanīyaṃ, gilānāya dvikadukkaṭaṃ. Yā pana gilānā gilānasaññā, gilānakāle vā viññāpetvā pacchā agilānā hutvā bhuñjati, gilānāya vā sesakaṃ, ñātakappavāritaṭṭhānato vā viññattaṃ, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena gahitaṃ bhuñjati, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇasappitā, anuññātakāraṇābhāvo, viññatti, ajjhohāroti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni addhānasadisānīti.
Sappiviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Telaviññāpanādisikkhāpadavaṇṇanā
Dutiyādīsupi ¶ telādīni pubbe vuttavinicchayāni pāḷiyaṃ (pāci. 1236) āgatāneva, pāḷiyaṃ anāgatesu pana aṭṭhasupi dukkaṭameva. Sesaṃ sabbattha paṭhame vuttasadisamevāti.
Telaviññāpanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya
Bhikkhunipātimokkhe
Pāṭidesanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.
1. Parimaṇḍalādisikkhāpadavaṇṇanā
Ito ¶ ¶ paraṃ pana sekhiyāni ceva adhikaraṇasamathā ca sabbapakārato bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbāti.
Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya
Bhikkhunipātimokkhavaṇṇanā niṭṭhitā.
Nigamanakathā
Ettāvatā ca –
Vaṇṇanaṃ pātimokkhassa, soṇattherena yācito;
Vinaye jātakaṅkhānaṃ, kaṅkhāvitaraṇatthiko.
Ārabhiṃ yamahaṃ sabbaṃ, sīhaḷaṭṭhakathānayaṃ;
Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ.
Nissāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ, gatā ādāya sabbaso;
Sabbaṃ aṭṭhakathāsāraṃ, pāḷiyatthañca kevalaṃ.
Na hettha taṃ padaṃ atthi, yaṃ virujjheyya pāḷiyā;
Mahāvihāravāsīnaṃ, porāṇaṭṭhakathāhi vā.
Yasmā tasmā akatvāva, ettha kaṅkhaṃ hitesinā;
Sikkhitabbāva sakkaccaṃ, kaṅkhāvitaraṇī ayaṃ.
Yathā ¶ ca niṭṭhaṃ sampattā, kaṅkhāvitaraṇī ayaṃ;
Dvāvīsati bhāṇavārapaamāṇāya pāḷiyā.
Evaṃ anantarāyena, niṭṭhaṃ kalyāṇanissitā;
Aciraṃ sabbasattānaṃ, yantu sabbe manorathāti.
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyappaṭimaṇḍitena ¶ sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasuviniggatamadhaurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇappaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ kaṅkhāvitaraṇī nāma pātimokkhavaṇṇanā –
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;
Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ sīlavisuddhiyā.
Yāva ‘‘buddho’’ti nāmampi, suddhacittassa tādino;
Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.
Kaṅkhāvitaraṇī-aṭṭhakathā niṭṭhitā.