📜

Samathabhedaṃ

Adhikaraṇapariyāyavāravaṇṇanā

293. Chaṭṭhe pariyāyavāre alobho pubbaṅgamotiādi sāsanaṭṭhitiyā aviparītato dhammavādissa vivādaṃ sandhāya vuttaṃ. Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni ṭhānānīti dhammādīsu adhammotiādinā gahetvā dīpanāni idheva bhedakaravatthūni, tāni eva kāyakalahādivivādassa kāraṇattā ṭhānāni, okāsattā vatthūni, ādhārattā bhūmiyoti ca vuttāni. Abyākatahetūti asekkhānaṃ vivādaṃ sandhāya vuttaṃ. Dvādasa mūlānīti kodho upanāho, makkho palāso, issā macchariyaṃ, māyā sāṭheyyaṃ, pāpicchatā mahicchatā, sandiṭṭhiparāmāsitā ādhānaggāhīduppaṭinissajjitānīti imesaṃ channaṃ yugaḷānaṃ vasena cha dhammā ceva lobhādayo cha hetū cāti dvādasa dhammā vivādādhikaraṇassa mūlāni.

294. Cuddasa mūlānīti tāneva dvādasa kāyavācāhi saddhiṃ cuddasa anuvādādhikaraṇassa mūlāni.

295. Pathavīkhaṇanādīsu paṇṇattivajjesu kusalābyākatacittamūlikā āpatti hotīti dassetuṃ ‘‘alobho pubbaṅgamo’’tiādi vuttaṃ. Satta āpattikkhandhā ṭhānānītiādi sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ paṭicchādanapaccayā āpattisambhavato vuttaṃ. ‘‘Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjatī’’ti (pari. 290) hi vuttaṃ. ‘‘Cha hetū’’ti idaṃ kusalānaṃ āpattihetuvohārassa ayuttatāya vuttaṃ, na pana kusalahetūnaṃ abhāvato. ‘‘Alobho pubbaṅgamo’’ti hi ādi vuttaṃ. Āpattihetavo eva hi pubbaṅgamanāmena vuttā.

296. Cattāri kammāni ṭhānānītiādīsu apalokanavācā, ñattiādivācāyo ca kammānīti vuttaṃ. Tā eva hi ekasīmāyaṃ sāmaggimupagatānaṃ kammappattānaṃ anumatiyā sāvanakiriyānipphattisaṅkhātassa saṅghagaṇakiccasabhāvassa kiccādhikaraṇassa adhiṭṭhānābhāvena ‘‘ṭhānavatthubhūmiyo’’ti vuccanti. Ekaṃ mūlaṃ saṅghoti yebhuyyavasena vuttaṃ. Gaṇañattiapalokanānañhi gaṇopi mūlanti. Ñattito vāti ñattiñattidutiyañatticatutthakammavācānaṃ ñattirūpattā, ñattipubbakattā ca vuttaṃ. Kammañattikammavācāñattivasena hi duvidhāsu ñattīsu anussāvanāpi kammamūlakantveva saṅgayhanti. Ñattivibhāgo cāyaṃ upari āvi bhavissati.

‘‘Ime satta samathā…pe… pariyāyenā’’ti idaṃ pucchāvacanaṃ. ‘‘Siyā’’ti idaṃ visajjanaṃ. ‘‘Kathañca siyā’’ti idaṃ puna pucchā. Vivādādhikaraṇassa dve samathātiādi puna visajjanaṃ. Tattha ‘‘vatthuvasenā’’ti idaṃ ‘‘satta samathā dasa samathā hontī’’ti imassa kāraṇavacanaṃ. ‘‘Pariyāyenā’’ti idaṃ ‘‘dasa samathā satta samathā hontī’’ti imassa kāraṇavacanaṃ. Catubbidhādhikaraṇasaṅkhātavatthuvasena ca desanākkamasaṅkhātapariyāyavasena cāti attho.

Adhikaraṇapariyāyavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Sādhāraṇavārādivaṇṇanā

297. Sattame sādhāraṇavāre sādhāraṇāti vivādādhikaraṇassa vūpasamanakiccasādhāraṇā. Evaṃ sabbattha.

298. Aṭṭhame tabbhāgiyavāre tabbhāgiyāti vivādādhikaraṇassa vūpasamanato tappakkhikā.

Sādhāraṇavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Samathāsamathassasādhāraṇavāravaṇṇanā

299. Navame samathāsamathasādhāraṇavāre ‘‘sabbe samathā ekatova adhikaraṇaṃ samenti udāhu nānā’’ti pucchantena ‘‘samathā samathassa sādhāraṇā, samathā samathassa asādhāraṇā’’ti vuttaṃ. Vivādādiadhikaraṇakkamena tabbūpasamahetubhūte samathe uddharanto ‘‘yebhuyyasikā’’tiādimāha. Sammukhāvinayaṃ vinā kassaci samathassa asambhavā sesā chapi samathā sammukhāvinayassa sādhāraṇā vuttā, tesaṃ pana channaṃ aññamaññāpekkhābhāvato te aññamaññaṃ asādhāraṇā vuttā. Tabbhāgiyavārepi eseva nayo.

Samathāsamathassasādhāraṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Samathasammukhāvinayavārādivaṇṇanā

301-3. Ekādasamavārepi sammukhāvinayotiādi pucchā. Yebhuyyasikā sativinayotiādi visajjanaṃ. Evaṃ vinayavāre kusala-vāre tato paresupi pucchāvisajjanaparicchedo veditabbo.

Tattha sammukhāvinayo siyā kusalotiādīsu tasmiṃ tasmiṃ vinayakamme, vivādādimhi ca niyuttapuggalānaṃ samuppajjanakakusalādīnaṃ vasena sammukhāvinayādīnaṃ, vivādādīnañca kusalādibhāvo tena tena upacārena vutto. Yasmā panetassa sammukhāvinayo nāma saṅghasammukhatādayo honti, tesañca anavajjasabhāvattā akusale vijjamānepi akusalattūpacāro na yutto āpattādhikaraṇassa akusalattūpacāro viya, tasmā natthi sammukhāvinayo akusaloti attho.

304. Tato paresu yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhatītiādi sammukhāvinayassa itarehi samathehi niyamena saṃsaṭṭhataṃ, itaresaṃ pana channaṃ aññamaññaṃ saṃsaggābhāvañca dassetuṃ vuttaṃ.

Samathasammukhāvinayavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṃsaṭṭhavārādivaṇṇanā

306. Adhikaraṇantivā samathāti vā ime dhammā saṃsaṭṭhātiādi samathānaṃ adhikaraṇesu eva yathārahaṃ pavattiṃ, adhikaraṇāni vinā tesaṃ visuṃ aṭṭhānañca dassetuṃ vuttaṃ. Vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti adhikaraṇato samathehi viyojetvā asaṃsaṭṭhe katvā nānākaraṇaṃ aññamaññaṃ asaṃsaṭṭhatāya ṭhitabhāvasaṅkhātaṃ nānattaṃ paññāpetuṃ adhikaraṇavūpasamakkhaṇe eva tesaṃ asaṃsaggaṃ paññāpetuṃ kiṃ sakkāti pucchati.

Adhikaraṇantiādi gārayhavādadassanaṃ. So mā hevanti yo evaṃ vadati, so ‘‘mā evaṃ vadā’’ti vacanīyo assa, na ca labbhati samathānaṃ aññatra adhikaraṇā vūpasamalakkhaṇanti pahānāvatthānasaṅkhātaṃ nānākaraṇaṃ paṭikkhipati. Lakkhaṇato pana adhikaraṇehi samathānaṃ nānākaraṇaṃ atthevāti daṭṭhabbaṃ. Samathā adhikaraṇehi sammantīti apalokanādīhi catūhi kiccādhikaraṇehi sabbepi samathā niṭṭhānaṃ gacchanti, nāññehīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Teneva vakkhati ‘‘sammukhāvinayo vivādādhikaraṇena na sammati. Anuvāda…pe… āpattādhikaraṇena na sammati, kiccādhikaraṇena sammatī’’tiādi (pari. 311).

307-313. Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammatītiādiko sammativāro. Tadanantaro sammatinasammativāro ca adhikaraṇehi samathānaṃ saṃsaṭṭhataṃ, visaṃsaṭṭhatañca dassetuṃ vutto. Samathā samathehi sammantītiādiko samathādhikaraṇavāro samathānaṃ aññamaññaṃ, adhikaraṇehi ca adhikaraṇānañca aññamaññaṃ, samathehi ca vūpasamāvūpasamaṃ dassetuṃ vutto.

314. Samuṭṭhāpetivāro pana adhikaraṇehi adhikaraṇānaṃ uppattippakāradassanatthaṃ vutto. Na katamaṃ adhikaraṇanti attano sambhavamattena ekampi adhikaraṇaṃ na samuṭṭhāpetīti attho. Kathañcarahi samuṭṭhāpetīti āha ‘‘api cā’’tiādi. Tattha jāyantīti anantarameva anuppajjitvā paramparapaccayā jāyantīti adhippāyo. ‘‘Dhammo adhammo’’tiādinā ubhinnaṃ puggalānaṃ vivādapaccayā aññamaññakhemabhaṅgā honti, tappaccayā tesaṃ pakkhaṃ pariyesanena kalahaṃ vaḍḍhantānaṃ vivādo kañci mahāparisaṃ saṅghapariṇāyakaṃ lajjiṃ āgamma vūpasamaṃ gacchati. Tathā avūpasamante pana vivādo kamena vaḍḍhitvā sakalepi saṅghe vivādaṃ samuṭṭhāpeti, tato anuvādādīnīti evaṃ paramparakkamena vūpasamakāraṇābhāve cattāri adhikaraṇāni jāyanti. Taṃ sandhāyāha ‘‘saṅgho vivadati vivādādhikaraṇa’’nti. Saṅghassa vivadato yo vivādo, taṃ vivādādhikaraṇaṃ hotīti attho. Esa nayo sesesupi.

Saṃsaṭṭhavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhajativāravaṇṇanā

318. Tadanantaravāre pana vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānantiādi adhikaraṇānaṃ vuttanayena aññamaññapaccayattepi saṃsaggabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ vivādādhikaraṇaṃ bhajatītiādīsu vivādādhikaraṇaṃ catūsu adhikaraṇesu vivādādhikaraṇabhāvameva bhajati, nāññādhikaraṇabhāvaṃ, catūsu adhikaraṇesu vivādādhikaraṇattameva nissitaṃ vivādādhikaraṇameva pariyāpannaṃ vivādādhikaraṇabhāveneva saṅgahitanti evamattho gahetabbo.

319. Vivādādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ kati samathe bhajatītiādi pana catunnaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamane sati niyatasamathe dassetuṃ vuttaṃ. Tattha kati samathe bhajatīti attano upasamatthāya kittake samathe upagacchati, kittake samathe āgamma vūpasamaṃ gacchatīti attho. Kati samathapariyāpannanti attānaṃ vūpasametuṃ katisu samathesu tehi samānavasena paviṭṭhaṃ. Katihi samathehi saṅgahitanti vūpasamaṃ karontehi katihi samathehi vūpasamakaraṇatthaṃ saṅgahitaṃ.

Bhajativāravaṇṇanā niṭṭhitā.