📜

Pācittiyakaṇḍaṃ

1. Paṭhamavaggavaṇṇanā

Paṭhame ¶ ¶ haritapattavaṇṇo haritako. Cāpalasuṇaṃ amiñjako. Aṅkuramattameva hi tassa hoti. Palaṇḍukādayo sabhāveneva vaṭṭanti. Sūpasampākādī vināpi antamaso yāgubhattepi pakkhipituṃ vaṭṭatīti likhitaṃ, ‘‘bhikkhuniyāpi gilānāya purebhattameva lasuṇaṃ kappati, na agilānāyā’’ti abhayagirīnaṃ uggahoti.

Dutiye ābādhapaccayā bhikkhunisaṅghaṃ āpucchitvā saṃharāpetuṃ vaṭṭati, bhikkhussa ettha ca lasuṇe ca dukkaṭaṃ.

Sattame ‘‘samuṭṭhānādīni addhānamaggasikkhāpadasadisānī’’ti pāṭho.

Navame kuṭṭo nāma gharakuṭṭo. Pākāro nāma parikkhepapākāro.

Chaḍḍitakhetteti purāṇakhette. Saṅghasantake bhikkhussa chaḍḍetuṃ vaṭṭati saṅghapariyāpannattā. Bhikkhunīnampi saṅghasantake bhikkhusaṅghasantake vuttanayeneva vaṭṭati. Evaṃ santepi sāruppavasena kātabbanti likhitaṃ.

Dasame ‘‘sayaṃ tāni vatthūni karontiyā’’tiādi idha sikkhāpade natthi. Kasmā? Eḷakalomasamuṭṭhānattā. Yadi evaṃ kasmā vuttanti ce? Suttānulomamahāpadesato. Yadi naccādīni passituṃ vā suṇituṃ vā na labhati, pageva attanā kātunti nayato labbhamānattā vuttaṃ. Itarathā mahāpadesā niratthakā siyuṃ. ‘‘Evaṃ aññatthapi nayo netabbo. Samuṭṭhānampi idha vuttameva ¶ aggahetvā chasamuṭṭhānavasena gahetabba’’nti ācariyā. Idha vuttaṃ samuṭṭhānaṃ nāma mūlabhūtassa antarā vuttāpattiyā, tasmā eḷakalomasamuṭṭhānamevāti apare. Ārāme ṭhatvāti na kevalaṃ ṭhatvā, tato gantvā pana sabbiriyāpathehipi labhati. Ārāme ṭhitāti pana ārāmapariyāpannāti attho. Itarathā nisinnāpi na labheyyāti.

Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyavaggavaṇṇanā

Pañcame ¶ upacāro dvādasahattho. ‘‘Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Sattame dhuvapaññatteti bhikkhunīnaṃ atthāya. Kulānīti kulagharāni.

Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Tatiyavaggavaṇṇanā

Catutthe saṅghāṭiādivasena adhiṭṭhitānaṃ saṅghāṭicāraṃ.

Pañcame ‘‘idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Chaṭṭhe aññasmiṃ parikkhāre dukkaṭanti thālakādīnaṃ vā sappitelādīnaṃ vā aññatarasmiṃ.

Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Catutthavaggavaṇṇanā

Chaṭṭhe saṃsaṭṭhavihārasikkhāpade ‘‘sesamettha paṭhamaariṭṭhasikkhāpade vuttavinicchayasadisamevā’’ti pāṭho.

Catutthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Pañcamavaggavaṇṇanā

‘‘Cittāgāraṃ ¶ nāma yattha katthaci manussānaṃ kīḷituṃ ramituṃ kataṃ hotī’’tiādinā (pāci. 979) pāḷiyaṃ vuttattā cittāgārādīni sabbesaṃ atthāya katāni, na rañño eva.

Sattame etena nissajjituṃ kappiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Nissajjitvā paribhuñjatī’’ti (pāci. 1007) pāḷi ca atthi. ‘‘Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho. Aṭṭhamepi esova pāṭho.

Pañcamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Chaṭṭhavaggavaṇṇanā

Dasame ¶ ‘‘samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Chaṭṭhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Aṭṭhamavaggavaṇṇanā

Paṭhamadutiyatatiyesu ‘‘gihigatā’’ti vā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā na vattabbā. Vadanti ce, kammaṃ kuppati.

Ekādasame chandaṃ avissajjetvāti ‘‘yathāsukha’’nti avatvā. Ettha pana ayaṃ vinicchayo – ‘‘pārivāsikachandadānenā’’ti idaṃ uddharitvā ‘‘vuṭṭhitāya parisāyā’’ti (pāci. 1168) padabhājanaṃ vuttaṃ. Etassa pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘vuṭṭhitāya parisāyāti chandaṃ vissajjetvā kāyena vā vācāya vā chandavissajjanamattena vā vuṭṭhitāyā’’ti (pāci. aṭṭha. 1167) vuttaṃ. Idha chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Tasmā chandaṃ avissajjetvāva dvādasahatthapāse viharitvā puna sannipātakaraṇañca vaṭṭatīti likhitaṃ.

Aṭṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Navamavaggavaṇṇanā

Tatiye ¶ ‘‘sesaṃ vuttanayena veditabbaṃ, idaṃ pana akusalacitta’’nti pāṭho.

Catutthe vuttanayenāti tatiye vuttanayena.

Ekādasame ‘‘samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Dvādasame ‘‘samuṭṭhānādīni padasodhammasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.

Terasame ‘‘saṃkaccikaṃ nāma adhakkhakaṃ ubbhanābhi, tassā paṭicchādanatthāyā’’ti (pāci. 1226) pāḷiyaṃ vuttattā idhāpi ‘‘adhakkhakaubbhanābhisaṅkhātassa sarīrassa paṭicchādanattha’’nti ¶ pāṭho. Aparikkhepe āpattiparicchedaṃ samantapāsādikavasena aggahetvā idha vuttanayena gahetabbanti likhitaṃ.

Navamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Suddhapācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Samuṭṭhānavinicchayavaṇṇanā

Samuṭṭhānānaṃ vinicchaye pana giraggasamajjādīni ‘‘acittakāni lokavajjānī’’ti vuttattā ‘‘nacca’’nti vā ‘‘gandha’’nti vā ajānitvāpi dassanena, vilimpanena vā āpajjanato vatthuajānanacittena acittakāni. ‘‘Nacca’’nti vā ‘‘gandha’’nti vā jānitvā passantiyā, vilimpantiyā vā akusalattā eva lokavajjāni. Corivuṭṭhāpanādīni ‘‘corī’’tiādinā vatthuṃ jānitvā karaṇeyeva āpajjanattā sacittakāni. Upasampadādīnaṃ ekantākusalacitteneva akattabbattā paṇṇattivajjāni. ‘‘Idha sacittakācittakatā paṇṇattijānanājānanatāya aggahetvā vatthujānanājānanatāya gahetabba’’nti likhitaṃ. Adhippetattā saṅkhepato dassanābhāvā –

Acittakattaṃ ¶ dvidhā mataṃ, vatthupaṇṇattiaññāṇā;

Vuttaṃ ñāṇaṃ dvidhā idha, sakanāmena aññātaṃ.

Paranāmañca jānanaṃ, vatthussekaṃ balakkāre;

Ekadhā samacārike, tasmiṃ tappaṭibandhoti.

Paranāmena jānanaṃ, dvidhā muttādike ekaṃ;

Ekaṃ lomādike matanti, ayaṃ bhedo veditabbo.

Sesamettha uttānaṃ, anuttānatthe vuttavinicchayattā na uddhaṭanti;

Samuṭṭhānavinicchayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhikkhunīpātimokkhavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇaṭīkā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Kaṅkhāvitaraṇī-abhinavaṭīkā

Ganthārambhakathā

Tilokatilakaṃ ¶ ¶ buddhaṃ, vande suddhaguṇākaraṃ;

Karuṇāsītalībhūta-hadayaṃ mahitodayaṃ.

Tenāpi dhammarājena, lokekācariyena yo;

Pūjito tañca saddhammaṃ, vande gambhīramuttamaṃ.

Munindacandasaddhamma-raṃsīhi vimalehi yo;

Bodhitohaṃ sadā vande, taṃ saṅghaṃ kumudākaraṃ.

Vinaye ¶ nayagambhīre, sabbathā pāradassinā;

Vādinā duttarāgādha-sabbasatthamahaṇṇave.

Yā katā buddhaghosena, therena thiracetasā;

Kaṅkhāvitaraṇī nāma, mātikaṭṭhakathā subhā.

Thirānekaguṇoghena, therena vinayaññunā;

Kalyāṇācārayuttena, dhīmatā munisūnunā;

Vinayaṭṭhitikāmena, sumedhenābhiyācito.

Tamahaṃ vaṇṇayissāmi, suvisuddhamanākulaṃ;

Sādhavo taṃ nisāmetha, sakkaccaṃ mama bhāsatoti.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

Sabbakusaladhammappamukhassa vipuloḷāraguṇavisesāvahassa paramagambhīrassa pātimokkhassa atthasaṃvaṇṇanaṃ kattukāmoyamācariyo paṭhamaṃ tāva ‘‘buddhaṃ dhamma’’ntiādinā ratanattayappaṇāmakaraṇena attano cittasantānaṃ punāti. Visuddhacittasantānanissayā hi paññā tikkhavisadabhāvappattiyā yathādhippetasaṃvaṇṇanāya pariyosānagamanasamatthā hotīti ¶ . Apica ratanattayappaṇāmena vidhutasabbakibbise cittasantāne bhavantarūpacitānipi antarāyikakammāni paccayavekallato yathādhippetāya atthasaṃvaṇṇanāya nālamantarāyakaraṇāyātipi ācariyassa ratanattayavandanā.

Tattha buddhasaddassa tāva ‘‘bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho’’tiādinā (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.162) niddesanayena attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accantavigamato, buddhiyā vā vikasitabhāvato buddhavāti buddho jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena, ñeyyavisesassa ca kammabhāvena aggahaṇato ¶ kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso labbhatīti buddhavāti buddho yathā ‘‘dikkhito na dadātī’’ti. Atthato pana pāramitāparibhāvitena sayambhuñāṇena sahavāsanāya vigataviddhastaniravasesupakkileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimeyyaguṇagaṇādhārova khandhasantāno buddho. Yathāha –

‘‘Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto, balesu ca vasībhāva’’nti (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.161),

Taṃ buddhaṃ.

Dhāretīti dhammo. Ayañhi yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyadukkhe, saṃsāradukkhe ca apatamāne dhāretīti, tannibbattakakilesaviddhaṃsanañcettha dhāraṇaṃ. Evañca katvā ariyamaggo, tassa tadatthasiddhihetutāya nibbānañcāti ubhayameva nippariyāyato dhāreti. Ariyaphalañca pana taṃsamucchinnakilesapaṭippassambhanena tadanukūlatāya, pariyattidhammo ca tadadhigamahetutāyāti ubhayampi pariyāyato dhāretīti veditabbaṃ, taṃ dhammaṃ. Ca-saddo samuccayattho. Tena yathāvuttaṃ buddhaṃ, imañca dhammaṃ vanditvāti buddharatanena saha vandanakiriyāya dhammaratanaṃ samuccinoti.

Na kevalaṃ idaṃ dvayamevāti āha ‘‘saṅghañcā’’ti. Ariyena diṭṭhisīlasāmaññena saṃhato ghaṭitoti saṅgho, aṭṭhaariyapuggalasamūho. Tehi ¶ tehi vā maggaphalehi kilesadarathānaṃ samucchedapaṭippassambhanavasena sammadeva ghātitattā saṅgho, pothujjanikasaṅghassāpi pubbabhāgappaṭipadāya ṭhitattā purimacetanāya viya dāne ettheva saṅgaho daṭṭhabbo. Sopi hi kiñcāpi ariyena diṭṭhisīlasāmaññena asaṃhato, niyyānikapakkhiyena pana pothujjanikena saṃhatattā dakkhiṇeyyapaṇipātāraho saṅghoyevāti, taṃ saṅghaṃ. Ca-saddassattho etthāpi vuttanayeneva veditabbo.

Kiṃvisiṭṭhaṃ buddhaṃ, dhammaṃ, saṅghañcāti āha ‘‘vandanāmānapūjāsakkārabhājana’’nti. Idañca visesanaṃ paccekaṃ yojetabbaṃ ‘‘vandanāmānapūjāsakkārabhājanaṃ. Buddhaṃ…pe… vandanāmānapūjāsakkārabhājanaṃ saṅghañcā’’ti. Tattha sadevakena lokena arahatādīhi guṇehi seṭṭhabhāvena kariyamāno paṇāmo vandanā, sammāno māno, gandhapupphādīhi upahāro pūjā, abhisaṅkhatapaccayadānaṃ ¶ sakkāro, vandanā ca māno ca pūjā ca sakkāro ca vandanāmānapūjāsakkārā, tesaṃ mahapphalabhāvakaraṇena bhājanattā ādhārattā vandanāmānapūjāsakkārabhājanaṃ. Iminā ratanattayassa arahatādīhi guṇehi asamabhāvaṃ dasseti. Tandassanampi takkatassa nipaccakārassa sasantānapavanādivasena yathādhippetāya atthasaṃvaṇṇanāya nipphādanasamatthabhāvadīpanatthanti veditabbaṃ.

Vippasannena cetasā vanditvāti arahatādianekappakāraguṇavisesānussaraṇavasena vividhena, visesena vā pasannena manasā saddhiṃ kāyavācāhi karaṇabhūtāhi abhivandiyāti attho, tīhi dvārehi namassitvāti vuttaṃ hoti. Tividhā cāyaṃ vandanā kāyavacīmanovandanānaṃ vasena. Tattha buddhādiguṇārammaṇā kāmāvacarakusalakiriyānaṃ aññataracetanā kāyavacīviññattiyo samuṭṭhāpetvā kāyavacīdvāravasena uppannā kāyavacīvandanāti vuccati, ubhayaviññattiyo pana asamuṭṭhāpetvā manodvāravasena uppannā manovandanāti. Imassa padassa ‘‘vaṇṇanaṃ vaṇṇayissāmī’’ti iminā sambandho.

Evaṃ ratanattayassa paṇāmaṃ dassetvā idāni attano nissayabhūtānaṃ aṭṭhakathācariyānañca paṇāmaṃ dassento ‘‘theravaṃsappadīpāna’’ntiādimāha. Tattha katañjalī pubbācariyasīhānaṃ namo katvāti sambandho. Kato añjali karapuṭo etenāti katañjalī. Chandānurakkhaṇatthañhettha dīgho ¶ , katañjalī hutvāti vuttaṃ hoti. Pubbācariyā porāṇaṭṭhakathākārā tambapaṇṇiyā mahātherā, te eva parissayasahanato, paṭipakkhabhūtakilesahananato, paravādimigehi apadhaṃsanīyato ca sīhasadisattā sīhāti pubbācariyasīhā, tesaṃ pubbācariyasīhānaṃ. Kīdisā te pubbācariyasīhā, yesaṃ tayā namo karīyatīti āha ‘‘theravaṃsappadīpāna’’ntiādi. Tattha theravaṃsappadīpānanti thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatāti therā, mahākassapādayo, tesaṃ vaṃso anvayoti theravaṃso. Etena bhinnaladdhikānaṃ sattarasabhedānaṃ mahāsaṅghikādīnaṃ vaṃsaṃ paṭikkhipati, theravaṃsapariyāpannā hutvā pana āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa theravaṃsassa dīpanato theravaṃsappadīpā, pubbācariyasīhā, tesaṃ theravaṃsappadīpānaṃ. Asaṃhīrattā thirānaṃ. Vinayakkameti ārambhānurūpavacanametaṃ, te pana suttābhidhammesupi thirā eva.

Evaṃ aṭṭhakathācariyānampi paṇāmaṃ dassetvā idāni saṃvaṇṇetabbadhammavisesassa abhidhānānisaṃsaṃ, desakasampattiyo ca dassento ‘‘pāmokkha’’ntiādimāha. Tattha mahesinā yaṃ pātimokkhaṃ pakāsitanti sambandho. Tattha mahesināti mahante sīlādike pañca dhammakkhandhe esī ¶ gavesīti mahesi. Mahantehi esitoti vā puthujjanasekhāsekhaisīhi visiṭṭhattā mahanto isīti vā mahesi, sammāsambuddho, tena mahesinā. Pātimokkhanti sattāpattikkhandhasaṃvarabhūtaṃ sikkhāpadasīlaṃ, taddīpanato ubhatovibhaṅgasuttasaṅkhātaṃ ganthapātimokkhameva vā. Kimbhūtanti āha ‘‘pāmokkha’’ntiādi. Pamukhe sādhūti pamokkhaṃ, pamokkhameva pāmokkhaṃ, vajjapaṭipakkhattā anavajjānaṃ samādhipaññāsaṅkhātānaṃ parittamahaggatalokuttarānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ādi patiṭṭhābhūtanti attho. ‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvaya’’nti (saṃ. ni. 1.23, 192; peṭako. 22; mi. pa. 2.1.9) hi vuttaṃ. Mukhamivāti mukhaṃ, dvāraṃ. Yathā hi sattānaṃ khajjabhojjaleyyapeyyavasena catubbidhopi āhāro mukhena pavisitvā aṅgapaccaṅgāni pharati, evaṃ yoginopi cātubhūmakakusalaṃ sīlamukhena pavisitvā atthasiddhiṃ sampādeti. Tena vuttaṃ ‘‘mukhamivāti mukha’’nti. Atha vā mukhaṃ dvāraṃ mokkhappavesāya nibbānasacchikiriyāyāti attho. Vuttañhi –

‘‘Avippaṭisāratthāni ¶ kho, ānanda, kusalāni sīlānī’’ti (a. ni. 11.1).

Tathā –

‘‘Avippaṭisāro pāmojjatthāya, pāmojjaṃ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaṃ samādhatthāya, samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimutti vimuttiñāṇadassanatthāya, vimuttiñāṇadassanaṃ anupādāparinibbānatthāyā’’ti (pari. 366) ca.

Evaṃ saṃvaṇṇetabbadhammassa abhidhānādiṃ dassetvā idāni saṃvaṇṇanāya nimittaṃ dassetuṃ ‘‘sūratenā’’tiādinā catutthagāthamāha. Tattha sūratenāti sobhane ratoti sūrato u-kārassa dīghaṃ katvā, tena sūratena, sobhane kāyikavācasikakamme ratenāti attho, vinītenāti vuttaṃ hoti. Nivātenāti nīcavuttinā. Sucisallekhavuttināti sucibhūtā kilesasallikhanasamatthā vutti paṭipatti etassāti sucisallekhavutti, tena sucisallekhavuttinā, parisuddhāya appicchavuttiyā samannāgatenāti attho. Vinayācārayuttenāti vārittacārittasīlasampannena. Atha vā vinayoti cettha pātimokkhasaṃvarādibhedo saṃvaravinayo. Ācāroti ācāragocaraniddese āgatasamaṇasāruppācāro ¶ . Soṇattherenāti ettha soṇoti tassa nāmaṃ. Thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatattā thero. Yācitoti abhiyācito. Thero hi pātimokkhassa gambhīratāya duravagāhataṃ, ācariyassa ca taṃsaṃvaṇṇanāya sāmatthiyaṃ ñatvā ‘‘pātimokkhassa tayā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā. Evañhi sāsanassa suciraṭṭhitikatā hotī’’ti sānisaṃsagāravena yācanaṃ akāsi. Tadassa yācanaṃ attano saṃvaṇṇanāya nidānabhūtaṃ dassento ‘‘yācito’’ti āha.

Ettha ca ‘‘sūratenā’’ti imināssa soraccaṃ vuccati. ‘‘Nivātenā’’ti iminā nīcamanatā nivātavuttitā, yāya nivātavuttitāya samannāgato puggalo nihatamāno, nihatadappo, pādapuñchanacoḷakasamo, bhinnavisāṇūsabhasamo, uddhaṭadāṭhasappasamo ca hutvā saṇho sakhilo sukhasambhāso ¶ hoti. ‘‘Sucisallekhavuttinā’’ti iminā indriyasaṃvarapaccayasannissitaājīvapārisuddhisīlaṃ. ‘‘Vinayācārayuttenā’’ti iminā pātimokkhasaṃvarasīlaṃ vuttanti veditabbaṃ. Evamanekaguṇehi tassa abhitthavanaṃ yathāvuttaguṇasamannāgatassa sabrahmacārino ajjhesanaṃ na sakkā paṭibāhitunti paramagambhīrassāpi pātimokkhassa atthasaṃvaṇṇanāyaṃ pavattāti dassanatthaṃ. Kiñca – tādisassa ajjhesanaṃ nissāya kariyamānā atthasaṃvaṇṇanā tassa ajjhesanādhipaccena, mamañca ussāhasampattiyā na cirena pariyosānaṃ gacchatīti katanti veditabbaṃ.

Evaṃ saṃvaṇṇanāya nimittaṃ dassetvā idāni tassavane sotujanassādaraṃ janetuṃ tappayojanakaraṇappakāranissayābhidhānādiṃ dassento ‘‘tatthā’’tiādigāthādvayamāha. Tattha tatthāti ‘‘yaṃ mahesinā pātimokkhaṃ pakāsita’’nti vuttaṃ, tasmiṃ pātimokkhe. Sañjātakaṅkhānanti padapadatthavinicchayavasena sañjātakaṅkhānaṃ, samuppannasaṃsayānanti attho. Kaṅkhāvitaraṇatthāyāti yathāvuttasaṃsayassa atikkamanatthāya. Tassāti pātimokkhassa. Vaṇṇīyati attho kathīyati etāyāti vaṇṇanā, aṭṭhakathā, taṃ vaṇṇanaṃ. Imassa ca ‘‘vaṇṇayissāmī’’ti iminā sambandho. Kiṃbhūtanti āha ‘‘paripuṇṇavinicchaya’’ntiādi. Paripuṇṇavinicchayanti khandhakaparivārapadabhājanādivasena asādhāraṇavinicchayassa ca nidānādivasena sattarasappabhedassa ca sabbasikkhāpadasādhāraṇavinicchayassa pakāsanato sampuṇṇavinicchayaṃ.

Mahāvihāravāsīnanti mahāmeghavanuyyānabhūmibhāge patiṭṭhito vihāro mahāvihāro, yo satthuno mahābodhinā vibhūsito, tattha vasanti sīlenāti mahāvihāravāsino, tesaṃ mahāvihāravāsīnaṃ ¶ . Vācanāmagganissitanti kathāmagganissitaṃ, aṭṭhakathānissitanti attho, mahāvihāravāsīnaṃ sīhaḷaṭṭhakathānayaṃ idha nissāyāti vuttaṃ hoti. Vaṇṇayissāmīti pavattayissāmi. Nāmenāti attano guṇanāmena. Kaṅkhāvitaranti etāyāti kaṅkhāvitaraṇī, taṃ kaṅkhāvitaraṇiṃ. Subhanti atthabyañjanasampannattā sundaraṃ, saddalakkhaṇasubhato, vinicchayasubhato, viññeyyasubhato ca subhaṃ parisuddhaṃ. Ettha ca ‘‘kaṅkhāvitaraṇatthāyā’’ti iminā payojanaṃ dasseti, puripuṇṇavinicchaya’’nti iminā ¶ saṃvaṇṇanāppakāraṃ, ‘‘mahāvihāravāsīnaṃ vācanāmagganissita’’nti iminā saṃvaṇṇanāya nissayavisuddhiṃ nikāyantaraladdhisaṅkaradosavivajjanato, ‘‘vaṇṇayissāmī’’ti iminā attano ajjhāsayaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Vattayissāmī’’tipi pāṭho.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Nidānavaṇṇanā

Evaṃ ratanattayapaṇāmādisahitaṃ saññādikaṃ dassetvā idāni ‘‘pātimokkhassa vaṇṇanaṃ vaṇṇayissāmī’’ti vuttattā pātimokkhaṃ tāva vacanatthato, sarūpabhedato, ganthabhedato, uddesavibhāgato, uddesaparicchedato ca vavatthapetvā taduddesakkamenāyaṃ vaṇṇanā bhavissatīti dassetuṃ ‘‘tattha pātimokkha’’ntiādi āraddhaṃ.

Tattha tatthāti tasmiṃ gāthāpade. Paatimokkhanti pakārato ativiya sīlesu mukhabhūtaṃ. Atipamokkhanti tameva padaṃ upasaggabyattayena vadati. Atha vā pa ati mokkhanti padacchedo, tassa upasaggabyattayenatthamāha ‘‘atipamokkha’’nti. Evaṃ pabhedato padavaṇṇanaṃ katvā saddatthato vadati ‘‘atiseṭṭhaṃ atiuttamanti attho’’ti. Ettha ca sīlapātimokkhaṃ sabbaguṇānaṃ mūlabhāvato seṭṭhaṃ, ganthapātimokkhaṃ pana seṭṭhaguṇasahacaraṇato seṭṭhanti veditabbaṃ. Uttamanti etthāpi eseva nayo. Itīti evaṃ. Iminā yathāvuttavacanatthaṃ nidasseti. Nidassanattho hi ayaṃ iti-saddo ‘‘sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto, sabbaṃ natthīti kho, kaccāna, ayaṃ dutiyo anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya. Imināti āsannapaccakkhavacanaṃ iti-saddena anantaranidassitassa, paṭiggāhakehi ca sotaviññāṇādivīthiyā ¶ paṭipannassa vacanatthassa vacanato. Atha vā imināti āsannapaccakkhabhāvakaraṇavacanaṃ yathāvuttassa vacanatthassa abhimukhīkaraṇato. Vacanatthenāti ‘‘atiseṭṭha’’nti saddatthena. Ekavidhampīti ekakoṭṭhāsampi. Sīlaganthabhedato duvidhaṃ hotīti puna sīlaganthasaṅkhātena pabhedena duvidhaṃ hoti, sīlapātimokkhaṃ, ganthapātimokkhañcāti duvidhaṃ hotīti attho.

Idāni ¶ tadubhayassāpi sutte āgatabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘tathā hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha pāti rakkhatīti pāti, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkhaṃ, saṃvaraṇaṃ saṃvaro, kāyavācāhi avītikkamo, pātimokkhameva saṃvaro pātimokkhasaṃvaro, pātimokkhasaṃvarena saṃvuto samannāgato pātimokkhasaṃvarasaṃvuto. Viharatīti vattati.

Ādimetanti etaṃ sikkhāpadasīlaṃ pubbuppattiatthena ādi. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 5.382).

Yathā hi nagaravaḍḍhakī nagaraṃ māpetukāmo paṭhamaṃ nagaraṭṭhānaṃ sodheti, tato aparabhāge vīthicatukkasiṅghāṭakādiparicchedena vibhajitvā nagaraṃ māpeti, yathā vā pana rajako paṭhamaṃ tīhi khārehi vatthaṃ dhovitvā parisuddhe vatthe yadicchakaṃ raṅgajātaṃ upaneti, yathā vā pana cheko cittakāro rūpaṃ likhitukāmo āditova bhittiparikammaṃ karoti, tato aparabhāge rūpaṃ samuṭṭhāpeti, evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodhetvā aparabhāge samathavipassanādayo dhamme sacchikaroti. Tasmā sīlaṃ ‘‘ādī’’ti vuttaṃ. ‘‘Mukhameta’’ntiādīni vuttatthāneva. Ādisaddena ‘‘pātimokkhe ca saṃvaro’’tiādipāḷiṃ (dī. ni. 2.90; dha. pa. 185) saṅgaṇhāti.

Sīlanti cārittavārittavasena duvidhaṃ vinayapiṭakapariyāpannaṃ sikkhāpadasīlaṃ, dhammato pana sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa, vattapaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanādayo dhammā veditabbā. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāyaṃ ‘‘kiṃ sīlanti cetanā sīlaṃ cetasikaṃ sīlaṃ saṃvaro sīlaṃ avītikkamo sīla’’nti (paṭi. ma. 1.39) ‘‘ubhayāni kho panassa pātimokkhānī’’ti bhikkhubhikkhunīpātimokkhavasena ubhayāni pātimokkhāni, dve mātikāti attho. Assāti bhikkhunovādakassa ¶ . Vitthārenāti ubhatovibhaṅgena saddhiṃ. Svāgatānīti suṭṭhu āgatāni. Ādisaddena ‘‘pātimokkhaṃ uddiseyyā’’tiādipāḷiṃ (mahāva. 134) saṅgaṇhāti. Tatthāti tesu sīlaganthapātimokkhesu. Yoti ¶ aniyamaniddeso, yo koci puggalo. Nanti vinayapariyāpannasīlaṃ. Rakkhatīti samādiyitvā avikopento pāleti. Taṃ ‘‘pātī’’ti laddhanāmaṃ pātimokkhasīle ṭhitaṃ. Mocetīti sahakārikāraṇabhāvato mokkheti. Apāye jātaṃ āpāyikaṃ, dukkhaṃ, taṃ ādi yesaṃ tāni āpāyikādīni. Ādisaddena tadaññaṃ sabbaṃ saṃsāradukkhaṃ saṅgaṇhāti. Attānuvādādīhīti attānaṃ anuvādo attānuvādo, so ādi yesaṃ tāni attānuvādādīni, tehi attānuvādādīhi. Ādisaddena parānuvādadaṇḍaduggatibhayāni saṅgaṇhāti. Tassa pātimokkhassa jotakattāti tassa sīlapātimokkhassa dīpanattā. Ādimhi pana vutto vacanatthoti ‘‘atiseṭṭha’’ntiādinā ādimhi vutto vacanattho. Ubhinnampi sādhāraṇo hoti sīlapātimokkhaṃ sabbaguṇānaṃ mūlabhāvato seṭṭhaṃ, ganthapātimokkhaṃ seṭṭhaguṇasahacaraṇato seṭṭhanti.

Tatthāti tesu sīlapātimokkhaganthapātimokkhesu. ‘‘Ayaṃ vaṇṇanā’’ti vakkhamānavaṇṇanamāha. Ganthapātimokkhassa tāva yujjatu, kathaṃ sīlapātimokkhassa yujjatīti āha ‘‘ganthe hī’’tiādi. Hīti kāraṇatthe nipāto. Tassāti ganthassa. Atthoti sīlaṃ. Vaṇṇitova hotīti ganthavaṇṇanāmukhena atthasseva vaṇṇanato. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā ganthe vaṇṇite tadavinābhāvato tassattho vaṇṇito hoti, tasmā sīlapātimokkhassapi yujjatīti.

Evaṃ sarūpabhedato vavatthapetvā idāni ganthabhedato vavatthapetuṃ ‘‘taṃ paneta’’ntiādimāha. Tatthāti tesu bhikkhupātimokkhabhikkhunīpātimokkhesu dvīsu. Uddesā paricchijjanti yehi vakkhamānavacanappabandhehi, te uddesaparicchedā, tehi. Vavatthitanti asaṅkarato ṭhitaṃ.

Evaṃ ganthabhedato vavatthapetvā idāni uddesavibhāgato vavatthapetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Uddisīyati sarūpena kathīyati ettha, etenāti vā uddeso, nidānassa uddesoti nidānuddeso. Evaṃ sesesupi. Vitthārova uddeso vitthāruddeso.

Idāni nidānuddesādīnaṃ paricchedadassanatthaṃ ‘‘tattha nidānuddeso’’tiādi āraddhaṃ. Tattha tatthāti tesu pañcasu uddesesu. Nidānuddeso uddiṭṭho ¶ hotīti sambandho. Yaṃ panettha nidānuddesaparicchedaṃ dassentena ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti ¶ idhāgatanidānapāḷiṃ dassetvā tadanantaraṃ uddesakāle vattabbassāpi ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidāna’’nti imassa pāṭhassa yojanaṃ akatvā ‘‘tatthāyasmante pucchāmī’’tiādinā anusāvanādikameva yojetvā dassitaṃ, taṃ pana aparipuṇṇanidānapāḷidassanapubbakanidānuddesaparicchedadassanatthaṃ, khuddakapeyyālavasena vā pākaṭattā tassa ayojanaṃ katanti veditabbaṃ, uddesakāle pana yojetvāva vattabbaṃ. Vakkhati hi ‘‘taṃ panetaṃ pārājikādīnaṃ avasāne dissati, na nidānāvasāne. Kiñcāpi na dissati, atha kho uddesakāle ‘āvikatā hissa phāsu hotī’ti vatvā ‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmī’tiādinā nayena vattabbamevā’’tiādi. Avasese sutena sāviteti avasiṭṭhaṃ pārājikuddesādicatukkaṃ ‘‘sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā…pe… avivadamānehi sikkhitabba’’nti evaṃ sutavasena sāvite.

Eteneva nayena sesā tayo pātimokkhuddesaparicchedā veditabbāti dassetuṃ ‘‘pārājikuddesādīna’’ntiādimāha. Pārājikuddesādīnaṃ paricchedā yojetabbāti sambandho. Nidānassa ādito paṭṭhāya pārājikādīni osāpetvāti nidānaṃ, pārājikañca, tadubhayaṃ saṅghādisesañca, taṃtikaṃ aniyatañcāti evaṃ yathākkamaṃ uddisitvā pārājikādīni pariyosāpetvā. Yojetabbāti ‘‘avasese sutena sāvite uddiṭṭho hoti pārājikuddeso’’tiādinā yojetabbā. Avasesaṃ sutena sāvetabbanti vacanatoti uposathakkhandhake –

‘‘Pañcime, bhikkhave, pātimokkhuddesā nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ dutiyo pātimokkhuddeso’’tiādīsu (mahāva. 150) –

Evaṃ vuttattā. Yasmiṃ vippakateti yasmiṃ uddese apariyosite. Antarāyo uppajjatīti dasasu antarāyesu yo koci antarāyo uppajjati ¶ . Dasa antarāyā nāma – rājantarāyo, corantarāyo, agyantarāyo, udakantarāyo, manussantarāyo, amanussantarāyo, vāḷantarāyo, sarīsapantarāyo, jīvitantarāyo, brahmacariyantarāyoti. Tattha sace bhikkhūsu ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti (mahāva. aṭṭha. 150) nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti, ayaṃ corantarāyo. Davadāho vā āgacchati, āvāse vā aggi uṭṭhahati, ayaṃ ¶ agyantarāyo. Megho vā uṭṭhahati, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretukāmā gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahū vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Iti yaṃ vuttaṃ ‘‘antarāyo uppajjatīti dasasu antarāyesu yo koci antarāyo uppajjatī’’ti, tassattho pakāsito hotīti.

Tena saddhinti vippakatuddesena saddhiṃ. Avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ uddiṭṭhauddesāpekkhattā avasesavacanassa. Yathāha ‘‘nidānaṃ uddisitvā’’tiādi (mahāva. 150). Tenāha ‘‘nidānuddese panā’’tiādi. Sutena sāvetabbaṃ nāma natthi uposathassa antarāyova hotīti adhippāyo. Aniyatuddeso parihāyatīti bhikkhunīnaṃ aniyatasikkhāpadapaññattiyā abhāvato. Tadabhāvo ca ‘‘idameva lakkhaṇaṃ tatthāpi anugata’’nti katvāti veditabbaṃ. Sesanti avasesuddesaparicchedadassanaṃ. Etesaṃ dvinnaṃ pātimokkhānanti sambandho. Tāvāti paṭhamaṃ. Idanti idāni vattabbaṃ buddhiyaṃ viparivattamānaṃ sāmaññena dasseti, idaṃ akkharapadaniyamitaganthitaṃ vacanaṃ vuccati kathīyatīti attho. Kiṃ tanti āha, ‘‘suṇātu metiādīna’’ntiādi.

Tattha suṇātu metiādīnanti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho ajjuposatho’’tiādīnaṃ bhikkhupātimokkhe āgatānaṃ suttapadānaṃ. Atthanicchayanti ¶ abhidheyyatthassa ceva adhippāyatthassa ca nicchayanaṃ, vavatthāpananti attho. Imāya hi aṭṭhakathāya tesaṃ abhidheyyattho ceva adhippāyattho ca anekadhā vavatthāpīyati. Atha vā nicchinnoti nicchayo. Gaṇṭhiṭṭhānesu khīlamaddanākārena pavattā vimaticchedakathā, attho ca nicchayo ca atthanicchayo, taṃ atthanicchayaṃ, mayā vuccamānaṃ atthañca vinicchayañcāti vuttaṃ hoti. Sīlasampannāti samantato pannaṃ pattaṃ puṇṇanti sampannaṃ, sīlaṃ sampannametesanti sīlasampannā, paripuṇṇasīlāti attho. Atha vā sammadeva pannā gatā upāgatāti sampannā, sīlena sampannā sīlasampannā, pātimokkhasaṃvarena upetāti attho. Adhisīlaadhicittaadhipaññāsaṅkhātā tissopi sikkhitabbaṭṭhena sikkhā, taṃ kāmentīti sikkhākāmā. Suṇantu meti te sabbepi bhikkhavo mama santikā nisāmentu. Iminā attano saṃvaṇṇanāya sakkaccaṃ savane niyojeti. Sakkaccasavanapaṭibaddhā hi sabbāpi sāsanasampattīti. Ettha ca sīlasampannānaṃ sikkhākāmānaṃyeva bhikkhūnaṃ gahaṇaṃ tadaññesaṃ ¶ imissā saṃvaṇṇanāya abhājanabhāvato. Na hi te vinayaṃ sotabbaṃ, paṭipajjitabbañca maññissanti.

Etthāti etasmiṃ gāthāpade, etesaṃ vā gāthāya saṅgahitānaṃ ‘‘suṇātu me’’tiādīnaṃ padānamantare. Savane āṇattivacanaṃ savanāṇattivacanaṃ. Kiñcāpi savanāṇattivacanaṃ, tathāpi pātimokkhuddesakena evaṃ vattabbanti bhagavatā vuttattā bhagavato āṇatti, na uddesakassāti navakatarenāpi idaṃ vattuṃ vaṭṭati saṅghagāravena, saṅghabahumānena ca sahitattā sagāravasappatissavacanaṃ. Saṅgho hi suppaṭipannatādiguṇavisesayuttattā uttamaṃ gāravappatissavaṭṭhānaṃ. Idañca sabbaṃ kena kattha kadā vuttanti āha ‘‘sabbameva ceta’’ntiādi. Pātimokkhuddesaṃ anujānantenāti –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhaṃ uddisituṃ, evañca pana, bhikkhave, uddisitabbaṃ, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo ‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’’ti (mahāva. 133-134) –

Evamādinā ¶ anujānantena. Rājagaheti evaṃnāmake nagare. Tañhi mandhātumahāgovindādīhi pariggahitattā ‘‘rājagaha’’nti vuccati. Taṃ panetaṃ buddhakāle, cakkavattikāle ca nagaraṃ hoti, sesakāle suññaṃ hoti yakkhapariggahitaṃ, tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ hutvā tiṭṭhati. Tasmāti yasmā idaṃ pātimokkhuddesakena vattabbavacanaṃ, tasmā. Kiṃ te ubhopi pātimokkhaṃ uddisanti, yenevaṃ vattabbanti āha ‘‘saṅghatthero vā hī’’tiādi. Therādhikanti therādhīnaṃ, therāyattaṃ bhavitunti attho. ‘‘Therādheyya’’nti vā pāṭho, soyevattho. Tatthāti tissaṃ parisāyaṃ. Byattoti paññāveyyattiyena samannāgato, paguṇamātikoti attho. Paṭibaloti vattuṃ samattho, abhītoti vuttaṃ hoti. Ettha ca kiñcāpi daharassāpi byattassa pātimokkho anuññāto, atha kho etthāyaṃ adhippāyo – sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti, dve pana akkhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattova pātimokkho. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyattoti.

Idāni ‘‘saṅgho’’ti avisesena vuttattā idhādhippetasaṅghaṃ visesetvā dassetuṃ ‘‘saṅghoti iminā pana padenā’’tiādimāha kiñcāpīti anuggahatthe nipāto, tassa yadi nāmāti attho veditabbo. Dakkhanti etāya sattā yathādhippetāhi sampattīhi vaḍḍhantīti dakkhiṇā, paralokaṃ saddahitvā ¶ dātabbaṃ dānaṃ, taṃ dakkhiṇaṃ arahati, dakkhiṇāya vā hito, yasmā naṃ mahapphalakāritāya visodhetīti dakkhiṇeyyo, diṭṭhisīlasaṅghātena saṃhatoti saṅgho, dakkhiṇeyyo ca so saṅgho cāti dakkhiṇeyyasaṅgho. Sammutiyā catuvaggādivinayapaññattiyā siddho saṅgho sammutisaṅgho. Avisesenāti ‘‘ariyā’’ti vā ‘‘puthujjanā’’ti vā avisesetvā sāmaññena. Soti sammutisaṅgho. Idhāti imissaṃ uposathañattiyaṃ. Adhippeto uposathañattiyā avisesattā. Nanu ca sopi pañcavidho hoti, tattha katamo idhādhippetoti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘so panesā’’tiādi. Kammavasenāti vinayakammavasena. Pañca vidhā pakārā assa sammutisaṅghassāti pañcavidho. Tathā hi vidhayuttagatappakārasadde samānatthe vaṇṇayanti. Catunnaṃ ¶ vaggo samūhoti catuvaggo, catuparimāṇayutto vā vaggo catuvaggo. Evaṃ pañcavaggādi.

Idāni yesaṃ kammānaṃ vasenāyaṃ pañcavidho hoti, taṃ visesetvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha tatthāti pañcavidhe saṅghe. Majjhimesu janapadesu upasampadakammassa dasavaggakaraṇīyattā vuttaṃ ‘‘ṭhapetvā…pe… upasampadañcā’’ti. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘na kiñci saṅghakammaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti imamatthaṃ atidisati. Yadi evaṃ kimatthaṃ atirekavīsativaggo vuttoti āha ‘‘so panā’’tiādi. Atirekatarenāti catuvaggādikaraṇīyaṃ pañcavaggādinā atirekatarena, dasavaggakaraṇīyañca ekādasavaggādinā atirekatarena. Dassanatthanti ñāpanatthaṃ. Idameva cānena kattabbaṃ kammanti ‘‘kammavasena pañcavidho’’ti vuttaṃ. Kammassāniyame kathametaṃ yujjeyyāti īdisī codanā anavakāsāti daṭṭhabbaṃ. Imasmiṃ panattheti uposathe.

Uposathasaddo panāyaṃ pātimokkhuddesasīlaupavāsapaññattidivasesu vattati. Tathā hesa ‘‘āyāmāvuso kappina, uposathaṃ gamissāmā’’tiādīsu (dī. ni. aṭṭha. 1.150; ma. ni. aṭṭha. 3.85) timokkhuddese āgato, ‘‘evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato kho, visākhe, uposatho upavuttho’’tiādīsu (a. ni. 8.43) sīle, ‘‘suddhassa ve sadā phaggu, suddhassuposatho sadā’’tiādīsu (ma. ni. 1.79) upavāse, ‘‘uposatho nāma nāgarājā’’tiādīsu (dī. ni. 2.246) paññattiyaṃ, ‘‘na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā’’tiādīsu (mahāva. 181) divase, idhāpi divaseyeva vattamāno adhippetoti āha ‘‘ajja uposathadivaso’’tiādi. Upavasanti etthāti uposatho. Upavasantīti sīlena vā sabbaso āhārassa abhuñjanasaṅkhātena anasanena vā khīrapānamadhupānādimattena vā upetā hutvā vasantīti attho.

Sabbesampi ¶ vākyānaṃ eva-kāratthasahitattā ‘‘uposatho’’ti etassa ‘‘uposatho evā’’ti ayamattho labbhatīti āha ‘‘etena anuposathadivasaṃ paṭikkhipatī’’ti. Iminā avadhāraṇena nirākataṃ dasseti, atha vā saddantaratthāpohanavasena saddo atthaṃ vadatīti ‘‘uposatho’’ti etassa ‘‘anuposatho na hotī’’ti ayamatthoti vuttaṃ ‘‘etena anuposathadivasaṃ paṭikkhipatī’’ti. ‘‘Esa nayo pannaraso’’ti iminā aññaṃ uposathadivasaṃ ¶ paṭikkhipatīti etthāpi. Etenāti ‘‘uposatho’’ti etena saddena. Pañcadasannaṃ tithīnaṃ pūraṇavasena pannaraso. Pannarasoti iminā aññaṃ uposathadivasaṃ paṭikkhipatī’’ti saṃkhittena vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘divasavasena hī’’tiādimāha. Catuddasiyaṃ niyutto cātuddasiko. Evaṃ pannarasiko. Sāmaggiuposatho nāma saṅghasāmaggikatadivase kātabbauposatho. Hemantagimhavassānānaṃ tiṇṇaṃ utūnanti ettha hemantautu nāma aparakattikassa kāḷapakkhapāṭipadato paṭṭhāya phaggunapuṇṇamapariyosānā cattāro māsā, gimhautu nāma phaggunassa kālapakkhapāṭipadato paṭṭhāya āsāḷhapuṇṇamapariyosānā cattāro māsā, vassānautu nāma āsāḷhassa kāḷapakkhapāṭipadato paṭṭhāya aparakattikapuṇṇamapariyosānā cattāro māsā. Tatiyasattamapakkhesu dve dve katvā cha cātuddasikāti hemantassa utuno tatiye ca sattame ca pakkhe dve cātuddasikā, evamitaresaṃ utūnanti cha cātuddasikā. Sesā pannarasikāti sesā aṭṭhārasa pannarasikā. Honti cettha –

‘‘Kattikassa ca kāḷamhā, yāva phaggunapuṇṇamā;

‘Hemantakālo’ti viññeyyo, aṭṭha honti uposathā.

‘‘Phaggunassa ca kāḷamhā, yāva āsāḷhapuṇṇamā;

‘Gimhakālo’ti viññeyyo, aṭṭha honti uposathā.

‘‘Āsāḷhassa ca kāḷamhā, yāva kattikapuṇṇamā;

‘Vassakālo’ti viññeyyo, aṭṭha honti uposathā.

‘‘Utūnaṃ pana tiṇṇannaṃ, pakkhe tatiyasattame;

‘Cātuddaso’ti pātimokkhaṃ, uddisanti nayaññuno’’ti.

Pakatiyā nabahutarāvāsikādipaccayena kātabbaṃ pakaticārittaṃ. Bahutarāvāsikādipaccaye pana sati aññasmiṃ cātuddasepi kātuṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘saki’’ntiādi. Sakinti ekasmiṃ vāre ¶ . Āvāsikānaṃ anuvattitabbanti āvāsikehi ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti pubbakicce kariyamāne anuvattitabbaṃ, na paṭikkositabbaṃ. Ādisaddena ‘‘āvāsikehi āgantukānaṃ anuvattitabba’’nti (mahāva. 178) vacanaṃ, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tehi ¶ bhikkhūhi dve tayo uposathe cātuddasike kātuṃ, kathaṃ mayaṃ tehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ pavāreyyāmā’’ti (mahāva. 240) vacanañca saṅgaṇhāti. Ettha ca paṭhamasuttassa ekekassa utuno tatiyasattamapakkhassa cātuddase vā avasesassa pannarase vā sakiṃ pātimokkhaṃ uddisitabbanti pakaticārittavasenapi atthasambhavato ‘‘āgantukehī’’tiādīni suttāni dassitānīti veditabbaṃ. Tathārūpapaccaye satīti aññasmimpi cātuddasike uposathaṃ kātuṃ anurūpe ‘‘āvāsikā bahutarā hontī’’ti evamādike paccaye sati. Aññasmimpi cātuddaseti tiṇṇaṃ utūnaṃ tatiyasattamapakkhacātuddasato aññasmiṃ cātuddase.

Na kevalaṃ uposathadivasāva hontīti āha ‘‘purimavassaṃvuṭṭhānaṃ panā’’tiādi. Mā iti cando vuccati tassa gatiyā divasassa minitabbato, so ettha sabbakalāpāripūriyā puṇṇoti puṇṇamā, pubbakattikāya puṇṇamā pubbakattikapuṇṇamā, assayujapuṇṇamā. Sā hi pacchimakattikaṃ nivattetuṃ evaṃ vuttā. Tesaṃyevāti purimavassaṃvuṭṭhānaṃyeva. Bhaṇḍanakārakehīti kalahakārakehi. Paccukkaḍḍhantīti ukkaḍḍhanti. Bhaṇḍanakārakehi anuvādavasena assayujapuṇṇamādiṃ pariccajantā pavāraṇaṃ kāḷapakkhaṃ, juṇhapakkhanti uddhaṃ kaḍḍhantīti attho. ‘‘Suṇantu me āyasmanto āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāḷe pavāreyyāmā’’ti (mahāva. 240) ‘‘suṇantu me āyasmanto āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti ca evaṃ ñattiyā pavāraṇaṃ ukkaḍḍhantīti vuttaṃ hoti.

Athāti anantaratthe nipāto. Catuddasannaṃ pūraṇo cātuddaso, divaso. Yaṃ sandhāya ‘‘āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti ñattiṃ ṭhapayiṃsu, tasmiṃ pana āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā avassaṃ pavāretabbaṃ. Na hi taṃ atikkamitvā pavāretuṃ labbhati. Vuttañhetaṃ –

‘‘Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā tampi juṇhaṃ anuvaseyyuṃ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva ¶ āgame ¶ juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāretabba’’nti (mahāva. 240).

Tenevāha ‘‘pacchimavassaṃvuṭṭhānañca pacchimakattikapuṇṇamā evā’’ti. Yadi hi taṃ atikkamitvā pavāreyya, dukkaṭāpattiṃ āpajjeyya. Vuttañhetaṃ ‘‘na ca, bhikkhave, apavāraṇāya pavāretabbaṃ aññatra saṅghasāmaggiyā’’ti (mahāva. 233). Visuddhipavāraṇāyogato pavāraṇādivasā. Pisaddena na kevalaṃ pavāraṇādivasāyeva, atha kho uposathadivasāpi hontīti dasseti. Idāni yo so sāmaggiuposathadivaso vutto, tañca tappasaṅgena sāmaggipavāraṇādivasañca dassento ‘‘yadā panā’’tiādimāha. Osārite tasmiṃ bhikkhusminti ukkhittake bhikkhusmiṃ osārite, taṃ gahetvā sīmaṃ gantvā āpattiṃ desāpetvā kammavācāya kammappaṭippassaddhivasena pavesiteti vuttaṃ hoti. Tassa vatthussāti tassa adhikaraṇassa. Tadā ṭhapetvā…pe… uposathadivaso nāma hotīti sambandho. Kiṃ kāraṇanti āha ‘‘tāvadevā’’tiādi. Tattha tāvadevāti taṃ divasameva. Vacanatoti kosambakakkhandhake (mahāva. 475) vuttattā. Yattha pana pattacīvarādīnaṃ atthāya appamattakena kāraṇena vivadantā uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapenti, tattha tasmiṃ adhikaraṇe vinicchite ‘‘samaggā jātamhā’’ti antarā sāmaggiuposathaṃ kātuṃ na labhanti. Karontehi anuposathe uposatho kato nāma hoti. Kattikamāsabbhantareti ettha kattikamāso nāma pubbakattikamāsassa kāḷapakkhapāṭipadato paṭṭhāya yāva aparakattikapuṇṇamā, tāva ekūnatiṃsarattidivo, tassabbhantare, tato pacchā vā pana pure vā na vaṭṭati. Ayameva yo koci divasoyeva. Idhāpi kosambakakkhandhake sāmaggiyā sadisāva sāmaggī veditabbā. Ye pana kismiñcideva appamattake pavāraṇaṃ ṭhapetvā samaggā honti, tehi pavāraṇāyameva pavāraṇā kātabbā, tāvadeva na kātabbā. Karontehi appavāraṇāya pavāraṇā katā hoti. Na kātabboyevāti niyamena yadi karoti, dukkaṭanti dasseti. Tattha hi uposathakaraṇe dukkaṭaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘na, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo aññatra saṅghasāmaggiyā’’ti (mahāva. 183).

‘‘Pattakālameva ¶ pattakalla’’nti iminā sakatthe bhāvappaccayoti dasseti. Nāsatīti anvayato vuttameva byatirekato daḷhaṃ karoti.

Anurūpāti arahā anucchavikā, sāminoti vuttaṃ hoti. Sabbantimenāti sabbaheṭṭhimena cattāro, na tehi vinā taṃ uposathakammaṃ karīyati, na tesaṃ chando vā pārisuddhi vā eti. Avasesā ¶ pana sacepi sahassamattā honti, sace samānasaṃvāsakā, sabbe chandārahāva honti, chandapārisuddhiṃ datvā āgacchantu vā, mā vā, kammaṃ na kuppati. Pakatattāti anukkhittā, pārājikaṃ anajjhāpannā ca. Hatthapāso nāma diyaḍḍhahatthappamāṇo.

Sīmā ca nāmesā katamā, yattha hatthapāsaṃ avijahitvā ṭhitā kammappattā nāma hontīti anuyogaṃ sandhāya sīmaṃ dassento vibhāgavantānaṃ sabhāvavibhāvanaṃ vibhāgadassanamukheneva hotīti ‘‘sīmā ca nāmesā’’tiādimāha. Sambhindantenāti missīkarontena. Ajjhottharantenāti maddantena, anto karontenāti vuttaṃ hoti. Imā vipattisīmāyo nāmāti sambandho. Kasmā vipattisīmāyo nāmāti āha ‘‘ekādasahī’’tiādi. Ākārehīti kāraṇehi. Vacanatoti kammavagge (pari. 482 ādayo) kathitattā. Saṅghakammaṃ nāmetaṃ vīsativaggakaraṇīyaparamanti āha ‘‘yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti. Yassaṃ sīmāyaṃ heṭṭhimaparicchedena kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū parimaṇḍalākārena nisīdituṃ na sakkonti, ayaṃ atikhuddakā nāmāti attho. Evarūpā ca sīmā sammatāpi asammatā, gāmakhettasadisāva hoti, tattha kataṃ kammaṃ kuppati. Esa nayo sesasīmāsupi.

Sammatāti baddhā, vācitakammavācāti attho. Kammavācāya vācanameva hi bandhanaṃ nāma. Nimittaṃ na upagacchatīti animittupago, taṃ animittupagaṃ, animittārahanti vuttaṃ hoti. Tacasārarukkho nāma tālanāḷikerādikā. Paṃsupuñjavālukāpuñjānanti paṃsurāsivālukārāsīnaṃ majjhe. Niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Potthakesu pana katthaci ‘‘paṃsupuñjaṃ vā vālukāpuñjaṃ vā aññatara’’nti pāṭho dissati, so pana apāṭho. Na hi so ‘‘aññatara’’nti iminā yujjatīti. Antarāti nimittupaganimittānamantarā. Ettha ¶ ca yā tīhi nimittehi bajjhamānā animittupagesu tacasārarukkhādīsu aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā, sā khaṇḍanimittā nāma hoti. Yā pana catupañcanimittādīhi bajjhamānā imesu tacasārarukkhādīsu aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā, sā khaṇḍanimittā nāma na hotīti viññāyati nimittupagānaṃ nimittānaṃ tiṇṇaṃ sabbhāvato. Aṭṭhakathāsu pana avisesena vuttaṃ, tasmā upaparikkhitvā gahetabbaṃ. Sabbena sabbanti sabbappakārena. Nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatāti tesaṃ bahi ṭhitena vācitakammavācā. Nimittāni pana anto ca bahi ca ṭhatvā kittetuṃ vaṭṭanti.

Evaṃ sammatāpīti nimittāni kittetvā kammavācāya sammatāpi. Imassa ‘‘asammatāva hotī’’ti ¶ iminā sambandho. Sabbā, bhikkhave, nadī asīmāti yā kāci nadīlakkhaṇappattā nadī nimittāni kittetvā ‘‘etaṃ baddhasīmaṃ karomā’’ti katāpi asīmā, baddhasīmā na hotīti attho. Attano sabhāvena pana sā baddhasīmāsadisā. Sabbattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Samuddajātassaresupi eseva nayo. ‘‘Saṃsaṭṭhaviṭapā’’ti iminā aññamaññassa āsannataṃ dīpeti. Baddhā hotīti pacchimadisābhāge sīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Tassā padesanti tassā ekadesaṃ. Yattha ṭhatvā bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ ekadesanti vuttaṃ hoti. Yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā, tādisaṃ padesaṃ anto karitvā bandhantā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma, na tu ajjhottharanti nāmāti gahetabbaṃ. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘sambhindanaṃ paresaṃ sīmāya ekaṃ vā dve vā nimitte kittetvā lekhāmattaṃ gahetvā bandhanaṃ. Ajjhottharaṇaṃ nāma paresaṃ sīmāya nimitte kittetvā taṃ sakalaṃ vā tassekadesaṃ vā anto karontena tassā bahi ekissaṃ dvīsu vā disāsu nimitte kittetvā bandhana’’nti vuttaṃ.

Pabbatādīnaṃ nimittānaṃ sampadā nimittasampatti. Pabbatova nimittaṃ pabbatanimittaṃ. Evaṃ sesesupi. Evaṃ vuttesūti uposathakkhandhake (mahāva. 138 ādayo) sīmāsammutiyaṃ vuttesu. Imehi ca pana aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññamissehipi sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘tasmiṃ tasmiṃ disābhāge yathāladdhāni nimittupagāni nimittānī’’ti. Ekena, pana dvīhi vā nimittehi sammannituṃ ¶ na vaṭṭati, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenāpi vaṭṭati. ‘‘Puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti vinayadharena pucchitabbaṃ, ‘‘pabbato, bhante’’ti vutte puna vinayadhareneva ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. ‘‘Etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, nimittaṃ karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Tenāha ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’ntiādi. ‘‘Pabbato, bhante, udakaṃ, bhante’’ti evaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu, anupasampanno vā, vaṭṭatiyeva. Ādisaddena ‘‘puratthimāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Pāsāṇo, bhante, eso pāsāṇo nimittaṃ. Dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ, bhante, etaṃ udakaṃ nimitta’’nti idaṃ saṅgaṇhāti. Ettha pana aṭṭhatvā puna ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato, bhante, eso pabbato nimitta’’nti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti. Sammā kittetvāti aññamaññanāmavipariyāyena, animittānaṃ nāmena ca akittetvā yathāvutteneva nayena kittetvā. Sammatāti ‘‘suṇātu me, bhante’’tiādinā nayena uposathakkhandhake (mahāva. 139 ādayo) ¶ vuttāya parisuddhāya ñattidutiyakammavācāya baddhā. Tattha nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ sambandhantena nimittaṃ kittetabba’’nti (mahāva. aṭṭha. 138) vuttaṃ.

Tatrāti tesu aṭṭhasu nimittesu. Nimittupagatāti nimittayogyatā. ‘‘Hatthippamāṇato paṭṭhāyā’’ti vacanato hatthippamāṇopi nimittupagoyeva. Hatthī pana sattaratano vā aḍḍhaṭṭharatano (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) vā. Tato omakataroti tato hatthippamāṇato khuddakataro. Sace catūsu disāsu cattāro vā tīsu vā tayo pabbatā honti, catūhi, tīhi vā pabbatanimitteheva sammannitumpi vaṭṭati, dvīhi pana nimittehi, ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho, na ekābaddho’’ti. Sace ¶ ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenāpi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti. Tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni. Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace yojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni (mahāva. aṭṭha. 138; vi. saṅga. aṭṭha. 158).

Saṅkhaṃ gacchatīti gaṇanaṃ vohāraṃ gacchatīti attho. Dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇoti thūlatāya, na tulagaṇanāya. Tattha ‘‘ekapalaṃ nāma dasakalañja’’nti vadanti. Iṭṭhakā mahantāpi na vaṭṭati. Tathā animittupagapāsāṇānaṃ rāsi, pageva paṃsuvālukārāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇūpago ce, vaṭṭati. ‘‘Piṭṭhipāsāṇo pana atimahantopi pāsāṇasaṅkhameva gacchatīti āha ‘‘piṭṭhipāsāṇo panā’’tiādi. Tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekaṃ padesaṃ antosīmāyaṃ kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena ca piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassupari vihāro hoti, nimittañca ¶ nāma bahisīmāyaṃ hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo pana ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.

Vananimitte tiṇavanaṃ vā tacasārarukkhavanaṃ vā na vaṭṭatīti āha ‘‘antosārehī’’tiādi. Antosārā nāma ambajambupanasādayo. Antosāramissakehīti anto sāro yesaṃ te antosārā, tehi missakā antosāramissakā, tehi. Catupañcarukkhamattampīti heṭṭhimaparicchedanāha ¶ . Ukkaṃsato pana yojanasatikampi vanaṃ vaṭṭati. Ettha pana caturukkhamattañce, tayo sārato, eko asārato. Pañcarukkhamattañce, tayo sārato, dve asāratoti gahetabbaṃ. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, taṃ vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāyaṃ kattukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā, vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ (mahāva. aṭṭha. 138).

Rukkhanimittepi tacasārarukkho na vaṭṭatīti āha ‘‘antosāro’’ti. ‘‘Bhūmiyaṃ patiṭṭhito’’ti iminā kuṭasarāvādīsu ṭhitaṃ paṭikkhipati. Tato apanetvā pana taṅkhaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati, navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ. Khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Sūcidaṇḍakappamāṇoti ‘‘sīhaḷadīpe lekhanadaṇḍappamāṇo’’ti vadanti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138), so ca kaniṭṭhaṅguliparimāṇoti daṭṭhabbo. Idaṃ pana rukkhanimittaṃ kittentena ‘‘rukkho’’tipi, ‘‘sākarukkho, sālarukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ rukkhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.

Magganimitte araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭantīti āha ‘‘jaṅghamaggo vā hotū’’tiādi. Yo pana jaṅghamaggo sakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avalañjitā, te na vaṭṭanti. Tenāha ‘‘jaṅghasatthasakaṭasatthehī’’tiādi. Ettha ca sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti. Sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggova bahisīmāya hoti, sesaṃ antosīmaṃ bhajatīti veditabbaṃ. Sacepi dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvidhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti.

Sace ¶ vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ. Koṇaṃ vinivijjhitvā gataṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena ¶ vinivijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo. Kittite pana nimittassa upari vihāro hoti. Imañca maggaṃ kittentena ‘‘maggo pajjo patho’’tiādinā (cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 101) vuttesu dasasu nāmesu yena kenaci nāmena kittetuṃ vaṭṭati. Parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.

Yaṃ pana abaddhasīmālakkhaṇe nadiṃ vakkhāmāti ‘‘yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle’’tiādinā (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) udakukkhepasīmāyaṃ nadiyā vakkhamānattā vuttaṃ. Yā pana nadī maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, naṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinivijjhitvā gate nadīcatukkepi eseva nayo. Asammissanadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadīsotaṃ rumbhanti, udakampi ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ nappavattati, evaṃ setumhi kate appavattamānā nadī nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena nappavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadīsadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati. Kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito niggatāpi kālantarena teneva niggatamaggena nadiṃ bhinditvā sayameva gacchati, gacchantī ca parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Asandamānanti appavattamānaṃ. Sandamānaṃ nāma oghanadīudakavāhakamātikāsu udakaṃ. Vuttaparicchedakālaṃ atiṭṭhantanti ‘‘yāva kammavācāpariyosānā saṇṭhamānaka’’nti vuttaparicchedakālaṃ atiṭṭhantaṃ. Bhājanagatanti nāvācāṭiādīsu bhājanesu gataṃ. Yaṃ pana andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti (mahāva. aṭṭha. 138; vi. saṅga. aṭṭha. 158) vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ ¶ , attano matimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi sace yāva kammavācāpariyosānaṃ tiṭṭhati, appaṃ vā ¶ hotu, bahu vā, vaṭṭatiyeva. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo.

Evaṃ nimittasampattiyuttataṃ dassetvā idāni yehi ākārehi baddhā parisāsampattiyuttā nāma hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘parisāsampattiyā yuttā nāmā’’tiādimāha. Imassa pana kammassa catuvaggakaraṇīyattā ‘‘catūhi bhikkhūhī’’ti vuttaṃ. Imañca sīmaṃ bandhitukāmehi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasakasīmāparicchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātāpetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo. Tena vuttaṃ ‘‘yāvatikā tasmiṃ gāmakhette’’tiādi. Tasmiṃ gāmakhetteti yasmiṃ gāmakhette ṭhatvā kammavācaṃ vācenti, tasmiṃ gāmakhette. ‘‘Sace aññānipi gāmakhettāni anto kattukāmā, tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭiyekkaṃ baddhasīmāsadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati. Antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati, avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ. Anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 138).

Idāni yehi ākārehi sammatā kammavācāsampattiyuttā nāma hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘kammavācāsampattiyā yuttā nāmā’’tiādimāha. Ādisaddena. ‘‘Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammanneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti. Suṇātu ¶ me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammannati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṃvāsāya ekūposathāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 139) imaṃ pāḷisesaṃ saṅgaṇhāti. Vuttāyāti uposathakkhandhake vuttāya. Ñattidosaanussāvanadosehi virahitattā parisuddhāya.

Khaṇḍasīmā (mahāva. aṭṭha. 138; sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138; vajira. ṭī. mahāvagga 138) ¶ nāma khuddakasīmā. Samānasaṃvāsakatthaṃ sammatā sīmā samānasaṃvāsakasīmā. Avippavāsatthaṃ sammatā sīmā avippavāsasīmā. Imāsu pana tīsu sīmaṃ sammannantehi pabbajjupasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsatibhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati. Paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmāmāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā. Khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā, mahāsīmāyameva ṭhatvā mahāsīmā.

Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahi sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā, sīmantarikā pacchimakoṭiyā caturaṅgulappamāṇāpi (mahāva. aṭṭha. 138; vi. saṅga. aṭṭha. 163) vaṭṭati. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttaripi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.

Evaṃ ¶ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmāsammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāyaṃ ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā. Tato avasesanimitte kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttanayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāyaṃ ṭhitā bhikkhū mahāsīmāyaṃ kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāyaṃ vā ṭhitā khaṇḍasīmāyaṃ karontānaṃ. Sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopanti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ ¶ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati. Avippavāsasīmāsammannane kate sati sā ca avippavāsasīmā nāma hoti. Tenāha ‘‘tassāyeva pabhedo’’ti. Tassāyevāti baddhasīmāya eva.

Ayaṃ pana viseso – ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vacanato avippavāsasīmā gāmañca gāmūpacārañca na otarati, samānasaṃvāsakasīmā pana tatthāpi otarati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati, avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi. Tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na otarati. Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmāsaṅkhameva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmāsaṅkhameva gacchati. Sacepi sīmāsammutikāle gehāni katāni, ‘‘pavisissāmā’’ti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇagāmaṃ vā sagehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā otarati. Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā agataṃ vā atthi, gāmoyeva, sīmā na otarati.

Evaṃ ¶ baddhasīmaṃ dassetvā idāni abaddhasīmaṃ dassento ‘‘abaddhasīmā panā’’tiādimāha. Gāmo eva sīmā gāmasīmā. Gāmaggahaṇena cettha nigamanagarānampi saṅgaho veditabbo. Yattake padese tassa gāmassa gāmabhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu, mahanto vā, ekaṃ gāmakhettaṃ nāma. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃ gāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva. Tasmā sā ca itarā ca pakatigāmasīmā baddhasīmāsadisāva hoti. Kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhatīti (mahāva. aṭṭha. 147).

Agāmake araññeti viñjhāṭavisadise araññe. Tenāha ‘‘agāmakaṃ nāmā’’tiādi. Ayaṃ pana sīmā ticīvaravippavāsaparihārampi labhati. Macchabandhānanti kevaṭṭānaṃ. Agamanapathesūti gantuṃ asakkuṇeyyapathesu. Yattha tadaheva gantvā tadaheva paccāgantuṃ na sakkā hoti, tādisesūti vuttaṃ hoti. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhaṃ gacchati. Tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Majjhe ṭhitānaṃ sabbadisāsu sattabbhantarāti majjhe ṭhitānaṃ bhikkhūnaṃ ṭhitokāsato sabbadisāsu sattabbhantarā. Tatthāti tesu abbhantaresu. Tasmāti yasmā parisavasena vaḍḍhati, tasmā. Upacāratthāyāti sīmopacāratthāya. Sīmābhāvaṃ paṭikkhipitvāti ¶ baddhasīmābhāvaṃ paṭikkhipitvā. Samāno saṃvāso etthāti samānasaṃvāsā. Eko uposatho etthāti ekūposathā. Ettha ca uposathassa visuṃ gahitattā avasesakammavasena samānasaṃvāsatā veditabbā. Vuttāti abaddhasīmāparicchedaṃ dassetuṃ uposathakkhandhake (mahāva. 149) vuttā. Anu anu aḍḍhamāsaṃ anvaḍḍhamāsaṃ, aḍḍhamāse aḍḍhamāseti attho. Evaṃ ‘‘anudasāha’’ntiādīsupi. Deveti meghe. Valāhakesu vigatamattesūti bhāvenabhāvalakkhaṇe bhummaṃ. Sotanti udakappavāho vuccati. Titthena vā atitthena vā otaritvāti pāṭhaseso. Timaṇḍalaṃ paṭicchādetvāti yathā timaṇḍalapaṭicchādanaṃ hoti, evaṃ nivāsetvā. Uttarantiyāti yattha katthaci uttarantiyā. Bhikkhunīvibhaṅge (pāci. 692) bhikkhuniyā vasena nadīlakkhaṇassa pāḷiyaṃ āgatattā ‘‘bhikkhuniyā’’ti vuttaṃ, na pana visesasabbhāvato.

Kenaci ¶ khaṇitvā akatoti antamaso tiracchānenapi khaṇitvā akato. Nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvāti nadīkūlaṃ vā samuddavelaṃ vā bhinditvā. Etaṃ lakkhaṇanti ‘‘yattha nadiyaṃ vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhatī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttappakāralakkhaṇaṃ. Loṇīpi jātassarasaṅkhameva gacchati. Yattha pana vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde dhovituṃ vā udakaṃ na hoti sukkhati, ayaṃ jātassaro gāmakhettasaṅkhameva gacchati.

Udakukkhepāti karaṇatthe nissakkavacananti āha ‘‘udakukkhepenā’’ti. Kathaṃ pana udakaṃ khipitabbanti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Majjhimena purisenāti thāmamajjhimena purisena. Ayaṃ udakukkhepo nāmāti ayaṃ udakukkhepena paricchinnā sīmā nāmāti attho. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva ayaṃ sīmāpi vaḍḍhati, parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ. Sace pana nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvāraṃ sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmākammaṃ natthi. Sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti.

Pakativassakāleti pubbe vuttappakāre pakativassakāle. Catūsu māsesūti vassānassa catūsu māsesu. Ativuṭṭhikāle oghena otthatokāso na gahetabbo. So hi gāmasīmāsaṅkhameva gacchati. Antonadiyaṃ jātassare jātapiṭṭhipāsāṇadīpakesupi ayameva vinicchayo veditabbo. Sace pana nadī paripuṇṇā hoti samatitthikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvāpi antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā, taṃ ¶ nāvā sīghameva atikkāmeti. Evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti, aññissā anussāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā, pāsāṇe vā lambitvā, antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā, sākhaṃ ¶ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Karontehi sīmā vā sodhetabbā, sākhaṃ chinditvā vā tassa bahipatiṭṭhitabhāgo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha bandhanāvāya na vaṭṭatiyeva.

Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu vā setupādā vā, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kammaṃ kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati. Jātassarepi eseva nayo.

‘‘Yasmiṃ padese pakativīciyo ottharitvā saṇṭhahantī’’ti etena yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanakaudakaṃ vā pakativīciyo vā vegena āgantvā ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti (mahāva. aṭṭha. 147) dasseti. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Sace pana samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti. Tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Tato paṭṭhāya kappiyabhūmīti ottharitvā saṇṭhitaudakantato paṭṭhāya anto nadījātassarasamuddo nāmāti attho. Dubbuṭṭhikāleti vassānahemante sandhāya vuttaṃ. Sukkhesupīti nirudakesupi. Yathā ca vāpikhaṇane, evaṃ āvāṭapokkharaṇīādīnaṃ khaṇanepi gāmakhettaṃ hotiyevāti daṭṭhabbaṃ. Vappaṃ vā karontīti lābutipusakādivappaṃ vā karonti. Taṃ ṭhānanti yattha vāpiādikaṃ kataṃ, taṃ ṭhānaṃ. Aññaṃ pana kappiyabhūmi. Sace pana jātassaraṃ pūretvā thalaṃ karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva naṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti. Gāmasīmāsaṅkhameva gacchati.

Sace ¶ nadimpi vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷi baddhā, udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Upari pavattanaṭṭhāne chaḍḍitaṃ udakaṃ nadiṃ ottharitvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Kāci nadī kālantarena uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva ¶ hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace vihārasīmaṃ ottharati ‘‘vihārasīmā’’tveva saṅkhaṃ gacchati. Tasmāti yasmā anto gacchati, tasmā. Samantā udakukkhepaparicchedo kātabboti pahonakaṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Yattha pana kunnadīādīsu nappahoti, tattha pahonakaṭṭhānato udakukkhepaparicchedo kātabbo. Upacāratthāyāti sīmopacāratthāya.

Kasmā pana aññamekaṃ sattabbhantaraṃ, añño eko udakukkhepo ca upacāratthāya ṭhapetabboti āha ‘‘ayaṃ hī’’tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147; vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.147) – yasmā ayaṃ sattabbhantarasīmā ca udakukkhepasīmā ca bhikkhūnaṃ ṭhitokāsato paṭṭhāya labbhati, te ca bhikkhū na sabbadā ekasadisā, kadāci vaḍḍhanti, kadāci parihāyanti. Yadā ca vaḍḍhanti, tadā sīmāsaṅkaro hoti. Tasmā aññamekaṃ sattabbhantaraṃ, añño eko udakukkhepo ca upacāratthāya ṭhapetabboti. Yaṃ pana mahāaṭṭhakathāyaṃ ‘‘tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 147) vuttaṃ, tampi etadatthameva, na pana tattha katassa kammassa kuppattāti gahetabbaṃ. Paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopīti attano sattabbhantarena, udakukkhepena vā yo tesaṃ sattabbhantarassa, udakukkhepassa vā paricchedo, tato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopīti attho. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti, idaṃ ‘‘kammaṃ kopetī’’ti mahāaṭṭhakathādīsu vavatthānanti attho. ‘‘Iti ima’’ntiādi yathāvuttassa nigamanaṃ. Hoti cettha –

‘‘Baddhābaddhavasenedha, sīmā nāma dvidhā tahiṃ;

Tisampattiyuttā vajji-tekādasa vipattikā;

Baddhasīmā tidhā khaṇḍā-dito gāmādito parā’’ti.

Sabhāgāpatti ca nāmesā duvidhā vatthusabhāgā, āpattisabhāgāti. Tattha idha vatthusabhāgā adhippetā, netarāti dassetuṃ ‘‘yaṃ sabbo saṅgho vikālabhojanādinā’’tiādimāha. Lahukāpattinti lahukena vinayakammena visujjhanato lahukā thullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭadubbhāsitasaṅkhātā pañcāpattiyo. Vatthusabhāgāya saṅghādisesāpattiyāpi sati uposathakammaṃ pattakallaṃ ¶ na hotiyeva. Yathāha ¶ ‘‘sabhāgasaṅghādisesaṃ āpannassa pana santike āvi kātuṃ na vaṭṭati. Sace āvi karoti, āpatti āvikatā hoti, dukkaṭā pana na muccatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102). Tassā pana adesanāgāminito evaṃ vuttaṃ. Vatthusabhāgāti vatthuvasena samānabhāgā, ekakoṭṭhāsāti vuttaṃ hoti. Imameva vatthusabhāgaṃ desetuṃ na vaṭṭati ‘‘na, bhikkhave, sabhāgā āpatti desetabbā, yo deseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 169) vuttattā, na pana āpattisabhāgaṃ. Tenāha ‘‘vikālabhojanapaccayā āpannaṃ panā’’tiādi. Āpattisabhāganti āpattiyā samānabhāgaṃ.

Sāmantā āvāsāti sāmantaāvāsaṃ, samīpavihāranti attho. Sajjukanti tadahevāgamanatthāya. Pāhetabboti pesetabbo. Iccetaṃ kusalanti iti etaṃ sundaraṃ bhaddakaṃ, laddhakappanti vuttaṃ hoti. No ce labhethāti vihārānaṃ dūratāya vā magge paripanthādinā vā yadi na labhetha. ‘‘Tassa santike paṭikarissatī’’ti iminā vacanena sabhāgāpatti āvi kātumpi na labbhatīti dīpitaṃ hoti. Yadi labheyya, āvi katvāpi uposathaṃ kareyya. Yadi pana sabbo saṅgho sabhāgaṃ saṅghādisesaṃ āpanno hoti, ñattiṃ ṭhapetvā uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati, uposathassa antarāyova hoti. Ubhopi dukkaṭaṃ āpajjanti ‘‘na, bhikkhave, sabhāgā āpatti desetabbā, yo deseyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā, yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 169) vuttattā. Vimati saṃsayo, tattha niyutto vematiko. ‘‘Puna nibbematiko hutvā desetabbamevā’’ti neva pāḷiyaṃ, na ca aṭṭhakathāyaṃ atthi, desite pana doso natthi. Vuttanayenevāti ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’tiādinā nayena sāpattikassa uposathakaraṇe paññattaṃ dukkaṭaṃ āpajjantīti vuttanayeneva. Kasmā sabhāgāpattiyeva vuttāti āha ‘‘etāsu hī’’tiādi. Visabhāgāpattīsu vijjamānāsupi pattakallaṃ hotiyevāti visabhāgāsu pana vijjamānāsu tesaṃyeva puggalānaṃ āpatti, na saṅghassāti saṅghassa pattakallaṃ hotiyeva.

Antimavatthuajjhāpannako nāma catunnaṃ pārājikānaṃ aññataraṃ ajjhāpannako. Paṇḍakādīnaṃ vinicchayo parato pārājikuddese āvi bhavissati ¶ . Tiracchānagatoti antamaso sakkaṃ devarājānaṃ upādāya yo koci nāgamāṇavakādiko amanussajātiko veditabbo, na assagoṇādayo. Tenāha ‘‘ettha cā’’tiādi. Tattha etthāti etissaṃ vajjanīyapuggalakathāyaṃ. Yassa upasampadā paṭikkhittāti ‘‘tiracchānagato, bhikkhave, anupasampanno, na upasampādetabbo’’ti (mahāva. 111) yassa nāgasupaṇṇādino tiracchānagatassa upasampadā paṭikkhittā ¶ , so idhāpi tiracchānagato nāmāti attho. Tattha hi antamaso deve upādāya nāgamāṇavakādiko yo koci amanussajātiko ‘‘tiracchānagato’’ti adhippeto. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ ‘‘tiracchānagato, bhikkhaveti ettha nāgo vā hotu supaṇṇamāṇavakādīnaṃ vā aññataro, antamaso sakkaṃ devarājānaṃ upādāya yo koci amanussajātiyo, so sabbova imasmiṃ atthe ‘tiracchānagato’ti veditabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 111). Titthaṃ vuccati laddhi, taṃ etesaṃ atthīti titthikā, titthikā eva titthiyā, ito aññaladdhikāti attho.

Suttassa uddeso suttuddeso. Pārisuddhi eva uposatho pārisuddhiuposatho. Eseva nayo adhiṭṭhānuposathoti etthāpi. Soti pātimokkhuddeso. Ovādova pātimokkhaṃ, tassa uddeso sarūpena kathanaṃ ovādapātimokkhuddeso. ‘‘Imasmiṃ vītikkame ayaṃ nāma āpattī’’ti evaṃ āpattivasena āṇāpanaṃ paññāpanaṃ āṇā, sesaṃ anantarasadisameva.

Khantī paramaṃ tapo titikkhā…pe… vuttā tisso gāthāyo nāma –

‘‘Khantī paramaṃ tapo titikkhā;

Nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā;

Na hi pabbajito parūpaghātī;

Na samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto.

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsanaṃ.

‘‘Anūpavādo ¶ anūpaghāto, pātimokkhe ca saṃvaro;

Mattaññutā ca bhattasmiṃ, pantañca sayanāsanaṃ;

Adhicitte ca āyogo, etaṃ buddhāna sāsana’’nti.(dī. ni. 2.90; dha. pa. 183-185) –

Imā tisso gāthāyo.

Tattha khantī paramaṃ tapoti (dī. ni. aṭṭha. 2.90; dha. pa. aṭṭha. 2.185) adhivāsanakhanti ¶ nāma paramaṃ tapo. Titikkhāti khantiyā eva vevacanaṃ, titikkhāsaṅkhātā adhivāsanakhanti uttamaṃ tapoti attho. Nibbānaṃ paramaṃ vadantīti sabbākārena pana nibbānaṃ ‘‘parama’’nti vadanti buddhā. Na hi pabbajito parūpaghātīti yo adhivāsanakhantivirahitattā paraṃ upaghāteti bādhati vihiṃsati, so pabbajito nāma na hoti. Catutthapādo pana tasseva vevacanaṃ. ‘‘Na hi pabbajito’’ti etassa hi ‘‘nasamaṇo hotī’’ti vevacanaṃ. ‘‘Parūpaghātī’’ti etassa ‘‘paraṃ viheṭhayanto’’ti vevacanaṃ. Atha vā parūpaghātīti sīlūpaghātī. Sīlañhi uttamaṭṭhena ‘‘para’’nti vuccati. Yo ca samaṇo paraṃ yaṃ kañci sattaṃ viheṭhayanto parūpaghātī hoti, attano sīlavināsako, so pabbajito nāma na hotīti attho. Atha vā yo adhivāsanakhantiyā abhāvā parūpaghātī hoti, paraṃ antamaso ḍaṃsamakasampi sañcicca jīvitā voropeti, so na hi pabbajito. Kiṃ kāraṇā? Malassa apabbājitattā. ‘‘Pabbājayamattano malaṃ, tasmā ‘pabbajito’ti vuccatī’’ti (dha. pa. 388) idañhi pabbajitalakkhaṇaṃ. Yopi na heva kho upaghāteti na māreti, apica daṇḍādīhi viheṭheti, so paraṃ viheṭhayanto samaṇo na hoti. Kiṃ kāraṇā? Vihesāya asamitattā. ‘‘Samitattā hi pāpānaṃ, ‘samaṇo’ti pavuccatī’’ti (dha. pa. 265) idañhi samaṇalakkhaṇaṃ.

Dutiyagāthāya sabbapāpassāti sabbākusalassa. Akaraṇanti anuppādanaṃ. Kusalassāti catubhūmakakusalassa. Upasampadāti upasampādanaṃ paṭilābho. Sacittapariyodapananti attano cittassa vodāpanaṃ pabhassarabhāvakaraṇaṃ sabbaso parisodhanaṃ, taṃ pana arahattena hoti. Iti sīlasaṃvarena sabbapāpaṃ pahāya lokiyalokuttarāhi samathavipassanāhi kusalaṃ sampādetvā arahattaphalena cittaṃ pariyodāpetabbanti etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhi.

Tatiyagāthāya ¶ anūpavādoti vācāya kassaci anupavadanaṃ. Anūpaghātoti kāyena kassaci upaghātassa akaraṇaṃ. Pātimokkheti yaṃ taṃ pātimokkhaṃ paatimokkhaṃ atipamokkhaṃ uttamaṃ sīlaṃ, pāti vā agativisesehi, mokkheti duggatibhayehi. Yo vā naṃ pāti, taṃ mokkhetīti ‘‘pātimokkha’’nti vuccati, tasmiṃ pātimokkhe ca. Saṃvaroti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ avītikkamalakkhaṇo saṃvaro. Mattaññutāti paṭiggahaṇaparibhogavasena pamāṇaññutā. Pantañca sayanāsananti janasaṅghaṭṭanavirahitaṃ nijjanasambādhaṃ vivittaṃ, senāsanañca. Ettha ca dvihiyeva paccayehi catupaccayasantoso dīpitoti veditabbo paccayasantosasāmaññena itaradvayassāpi lakkhaṇahāranayena jotitattā. Adhicitte ca āyogoti vipassanāpādakaṃ ¶ aṭṭhasamāpatticittaṃ, tatopi maggaphalacittameva adhicittaṃ, tasmiṃ yathāvutte adhicitte āyogo ca anuyogo cāti attho. Etaṃ buddhāna sāsananti etaṃ parassa anupavadanaṃ, anupaghātanaṃ, pātimokkhe saṃvaro, paṭiggahaṇaparibhogesu mattaññutā, aṭṭhasamāpattivasibhāvāya vivittasenāsanasevanañca buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhīti. Imā pana tisso gāthā sabbabuddhānaṃ pātimokkhuddesagāthāyo hontīti veditabbā. Taṃ buddhā eva uddisanti, na sāvakā.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādinā (mahāva. 134) nayena vuttaṃ āṇāpātimokkhaṃ nāma. Taṃ sāvakā eva uddisanti, na buddhā saṅghakammaṃ karonti, na ca tattha pariyāpannāti āha ‘‘taṃ sāvakā eva uddisanti, na buddhā’’ti. Imasmiṃ attheti ‘‘pātimokkhaṃ uddiseyyā’’ti etasmiṃ atthe.

Anupagato nāma tattheva upasampanno, asatiyā purimikāya anupagato vā. Cātumāsiniyanti cātumāsiyaṃ. Sā hi catunnaṃ māsānaṃ pāripūribhūtāti cātumāsī, sā eva ‘‘cātumāsinī’’ti vuccati, tassaṃ cātumāsiniyaṃ. Pacchimakattikapuṇṇamāsiniyanti attho. Kāyasāmagginti kāyena samaggabhāvaṃ, hatthapāsūpagamananti vuttaṃ hoti.

Ayaṃ panettha vinicchayo – sace purimikāya pañca bhikkhū vassaṃ upagatā, pacchimikāyapi pañca, purimehi ñattiṃ ṭhapetvā pavārite pacchimehi ¶ tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo, na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbā. Sacepi pacchimikāya upagatā cattāro, tayo, dve, eko vā hoti, eseva nayo. Atha purimikāya cattāro, pacchimikāyapi cattāro, tayo, dve, eko vā, eseva nayo. Atha purimikāya tayo, pacchimikāya tayo, dve vā, eseva nayo. Idañhettha lakkhaṇaṃ – sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghappavāraṇāya ca gaṇaṃ pūrenti, saṅghappavāraṇāvasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbā. Sace pana purimikāya tayo, pacchimikāya eko hoti, tena saddhiṃ te cattāro honti, catunnaṃ saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavāretuṃ na vaṭṭati. Gaṇañattiyā pana so gaṇapūrako hoti, tasmā gaṇavasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbaṃ, itarena tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimikāya dve, pacchimikāya dve vā eko vā, etthāpi eseva nayo. Sace purimikāya eko, pacchimikāyapi eko, ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo ¶ . Sace purimavassūpagatehi pacchimavassūpagatā ekenapi adhikatarā honti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā thokatarehi tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Kattikacātumāsinipavāraṇāya pana sace paṭhamaṃ vassūpagatehi mahāpavāraṇāya pavāritehi pacchā upagatā adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ. Tehi pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabbo. Atha mahāpavāraṇāya pavāritā bahū honti, pacchā vassūpagatā thokā vā eko vā, pātimokkhe uddiṭṭhe pacchā tesaṃ santike tena pavāretabbanti.

Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvāti ekasmiṃ aṃse sādhukaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvāti attho. Añjaliṃ paggahetvāti dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ ukkhipitvā. Sace pana tattha pārivāsikopi atthi, saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pārisuddhiuposatho kātabbo. Pātimokkhe uddisiyamāne pana pāḷiyā anisīditvā pāḷiṃ vihāya hatthapāsaṃ amuñcantena nisīditabbaṃ. Pavāraṇāyapi eseva nayo.

Sabbaṃ ¶ pubbakaraṇīyanti sammajjanādiṃ navavidhaṃ pubbakiccaṃ. Yathā ca sabbo saṅgho sabhāgāpattiṃ āpajjitvā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… paṭikarissatī’’ti (mahāva. 171) ñattiṃ ṭhapetvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evametthāpi tīhi ‘‘suṇantu me āyasmantā ime bhikkhū sabhāgaṃ āpattiṃ āpannā, yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissanti, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissantī’’ti gaṇañattiṃ ṭhapetvā, dvīhipi ‘‘aññaṃ suddhaṃ passitvā paṭikarissāmā’’ti vatvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekenāpi ‘‘parisuddhaṃ labhitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā kātuṃ vaṭṭati. Tadahūti tasmiṃ ahu, tasmiṃ divaseti attho. Nānāsaṃvāsakehīti laddhinānāsaṃvāsakehi. Anāvāso nāma navakammasālādiko yo koci padeso. Aññatra saṅghenāti saṅghappahonakehi bhikkhūhi vinā. Aññatra antarāyāti pubbe vuttaṃ dasavidhamantarāyaṃ vinā. Sabbantimena pana paricchedena attacatutthena antarāye vā sati gantuṃ vaṭṭati. Yathā ca āvāsādayo na gantabbā, evaṃ sace vihāre uposathaṃ karonti, uposathādhiṭṭhānatthaṃ sīmāpi nadīpi na gantabbā. Sace panettha koci bhikkhu hoti, tassa santikaṃ gantuṃ vaṭṭati. Vissaṭṭhauposathāpi āvāsā gantuṃ vaṭṭati. Evaṃ gato adhiṭṭhātumpi labhati. Āraññakenāpi bhikkhunā uposathadivase gāme piṇḍāya caritvā attano vihārameva āgantabbaṃ. Sace aññaṃ vihāraṃ okkamati, tattha uposathaṃ katvāva āgantabbaṃ, akatvā āgantuṃ na vaṭṭati. Yaṃ jaññā ‘‘ajjeva tattha gantuṃ sakkomī’’ti (mahāva. aṭṭha. 181) ¶ evarūpo pana āvāso gantabbo. Tattha bhikkhūhi saddhiṃ uposathaṃ karontenāpi hi iminā neva uposathantarāyo kato bhavissatīti.

Udakaṃ āsanena cāti āsanena saha pānīyaparibhojanīyaṃ udakañcāti attho. Saṅghasannipātato paṭhamaṃ kattabbaṃ pubbakaraṇaṃ. Pubbakaraṇato pacchā kattabbampi uposathakammato paṭhamaṃ kattabbattā pubbakiccaṃ. Ubhayampi cetaṃ uposathakammato paṭhamaṃ kattabbattā ‘‘pubbakicca’’micceva ettha vuttanti āha ‘‘evaṃ dvīhi nāmehi navavidhaṃ pubbakiccaṃ dassita’’nti. Kiṃ taṃ katanti pucchatīti āha ‘‘na hī’’tiādi. Taṃ akatvā uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati ‘‘na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na ¶ sammajjitabbaṃ, yo na sammajjeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādi (mahāva. 159) vacanato. Tenevāha ‘‘tasmā therena āṇattenā’’tiādi.

Sace pana āṇatto sammajjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ. Tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbanti āgantukānaṃ atthāya pānīyaparibhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Āsanaṃ paññāpetabbanti pīṭhaphalakādiāsanaṃ paññāpetabbaṃ. Sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṃghikāvāsatopi āharitvā paññāpetvā puna haritabbāni. Āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññāpetuṃ vaṭṭati. Taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññāpetabbāni. Kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Padīpo kātabboti padīpetabbo, padīpujjalanaṃ kātabbanti vuttaṃ hoti. Āṇāpentena pana ‘‘asukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni. Pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo. Āṇāpentena ca kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Tenāha ‘‘therenāpi patirūpaṃ ñatvā āṇāpetabba’’nti.

Bahi uposathaṃ katvā āgatenāti nadiyā vā sīmāya vā yattha katthaci uposathaṃ katvā āgatena chando dātabbo, ‘‘kato mayā uposatho’’ti acchituṃ na labhatīti adhippāyo. Kiccappasuto vāti gilānupaṭṭhākādikiccappasuto vā. Sace gilāno chandapārisuddhiṃ dātuṃ na sakkoti, mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhaṃ ānetvā uposatho kātabbo. Sace gilānupaṭṭhākānaṃ ¶ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti ‘‘sace kho mayaṃ imaṃ gilānaṃ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālakiriyā vā bhavissatī’’ti, na tveva so gilāno ṭhānā cāvetabbo, saṅghena tattha gantvā uposatho kātabbo, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassa. Sace bahū tādisā gilānā honti, saṅghena paṭipāṭiyā ṭhatvā ¶ sabbe hatthapāse kātabbā. Sace dūre dūre honti, saṅgho nappahoti, taṃ divasaṃ uposatho na kātabbo, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampi dātuṃ, santi saṅghassa karaṇīya’’nti (mahāva. 165) vuttattā bhagavato āṇaṃ karontena ‘‘chandaṃ dammī’’ti vuttaṃ. ‘‘Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande tattheva pakkamati, aññassa dātabbo chando’’tiādivacanato (mahāva. 165) puna attano chandadānaparissamavinodanatthaṃ ‘‘chandaṃ me harā’’ti vuttaṃ. ‘‘Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto sañcicca na āroceti, āhaṭo hoti chando, chandahārakassa āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 165) vuttattā dukkaṭato taṃ mocetuṃ ‘‘chandaṃ me ārocehī’’ti vuttaṃ.

Kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabboti manasā cintetvā kāyappayogaṃ karontena yena kenaci aṅgapaccaṅgena vā, vācaṃ pana nicchāretuṃ sakkontena tatheva vācāya vā, ubhayathāpi sakkontena kāyavācāhi vā viññāpetabbo, jānāpetabboti attho. ‘‘Ayaṃ attho’’ti vacanato pana yāya kāyacipi bhāsāya viññāpetuṃ vaṭṭati, pārisuddhidānepi chandadāne vuttasadisova vinicchayo. Taṃ pana dentena paṭhamaṃ santī āpatti desetabbā. Na hi sāpattiko samāno ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti (mahāva. 164) vattuṃ labhati. ‘‘Santi saṅghassa karaṇīyānī’’ti vattabbe vacanavipallāsena ‘‘santi saṅghassa karaṇīya’’nti vuttaṃ. Tesañca attano ca chandapārisuddhiṃ detīti ettha chando ca chandapārisuddhi ca chandapārisuddhi, taṃ detīti sarūpekasesanayena attho daṭṭhabbo. Itarāti aññesaṃ chandapārisuddhi. Biḷālasaṅkhalikā chandapārisuddhīti ettha biḷālasaṅkhalikā nāma biḷālabandhanaṃ. Tattha hi saṅkhalikāya paṭhamavalayaṃ dutiyavalayaṃyeva pāpuṇāti, na tatiyaṃ, evamayampi chandapārisuddhi dāyakena yassa dinnā, tato aññattha na gacchatīti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.164; vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.164). Tasmā sā biḷālasaṅkhalikasadisattā ‘‘biḷālasaṅkhalikā’’ti vuttā. Biḷālasaṅkhalikaggahaṇañcettha yāsaṃ kāsañci saṅkhalikānaṃ upalakkhaṇamattanti daṭṭhabbaṃ.

Utukkhānanti ¶ ¶ taṃ taṃ kiriyaṃ arati vattetīti utu, tassa akkhānaṃ utukkhānaṃ, utuācikkhananti attho. Yathā ca tassa ācikkhanaṃ, taṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘hemantādīna’’ntiādi vuttaṃ. Gaṇanāti kalanā. Bhikkhunīnaṃ aṭṭhagarudhammehi ovadanaṃ bhikkhunovādo. Sve uposathoti āgantvāti ‘‘sve uposatho hotī’’ti vutte ajjeva āgantvā pannarasike uposathe pakkhassa cātuddasiyaṃ, cātuddasike terasiyaṃ āgantvāti vuttaṃ hoti. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘pakkhassa terasiyaṃyeva āgantvā ‘ayaṃ uposatho cātuddasiko vā pannarasiko vā’ti pucchitabba’’nti (pāci. aṭṭha. 149) vuttaṃ. Evaṃ pucchitena ca bhikkhunā sace cātuddasiyaṃ uposathaṃ karonti, ‘‘cātuddasiko bhaginī’’ti vattabbaṃ. Sace pannarasiyaṃ karonti, ‘‘pannarasiko bhaginī’’ti vattabbaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, ṭhapetvā gamikaṃ avasesehi ovādaṃ gahetu’’nti (cūḷava. 414) vuttattā ‘‘taṃ ṭhapetvā’’tiādimāha. Tattha ārocanavidhānaṃ ajānanto bālo. Cātuddasikapannarasikesu uposathesu vā pāṭipade vā gantukāmo gamiyo, dutiyapakkhadivasato pana paṭṭhāya tato uddhaṃ gacchanto idha gamiyo nāma na hoti. Araññe nivāso assāti āraññiko. Sopi ‘‘ahaṃ araññavāsī, sve uposatho, vihāre na vasāmī’’ti appaṭiggahituṃ na labhati. Yadi na gaṇheyya, dukkaṭaṃ āpajjeyya. Vuttañhetaṃ ‘‘na, bhikkhave, ovādo na gahetabbo, yo na gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 414). Tena pana paccāharaṇatthāya saṅketo kātabbo. Vuttañhetaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āraññikena bhikkhunā ovādaṃ gahetuṃ, saṅketañca kātuṃ atra patiharissāmī’’ti (cūḷava. 415). Tasmā āraññikena bhikkhunā sace bhikkhunīnaṃ vasanagāme bhikkhā labbhati, tattheva caritvā bhikkhuniyo disvā ārocetvā gantabbaṃ. No cassa tattha bhikkhā sulabhā hoti, sāmantagāme caritvā bhikkhunīnaṃ gāmaṃ āgamma tatheva kātabbaṃ. Sace dūraṃ gantabbaṃ hoti, saṅketo kātabbo ‘‘ahaṃ asukaṃ nāma tumhākaṃ gāmadvāre sabhaṃ vā maṇḍapaṃ vā rukkhamūlaṃ vā upasaṅkamissāmi, tatra āgaccheyyāthā’’ti. Bhikkhunīhi tatra gantabbaṃ, agantuṃ na labbhati. Vuttañhetaṃ ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā saṅketaṃ ¶ na gantabbaṃ, yā na gaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 415). Uposathaggeti uposathakaraṇaṭṭhāne. Aṭṭhahi aṅgehīti –

‘‘Sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā ¶ honti, dhātā vacasā paricitā, manasā anupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo. Yebhuyyena bhikkhunīnaṃ piyo hoti manāpo. Paṭibalo hoti bhikkhuniyo ovadituṃ. Na kho panetaṃ bhagavantaṃ uddissa pabbajitāya kāsāyavatthavasanāya garudhammaṃ ajjhāpannapubbo hoti. Vīsativasso vā hoti atirekavīsativasso vā’’ti (pāci. 147) –

Imehi aṭṭhahi aṅgehi. Pāsādikenāti pasādāvahena niddosena kāyavacīmanokammena. Sampādetūti tividhaṃ sikkhaṃ sampādetu. Yadā pana tāhi bhikkhunīhi pātimokkhuddesakaṃyeva disvā ovādo yācito, tadā uposathagge sannipatitehi bhikkhusaṅghehi pubbakiccavasena ‘‘atthi kāci bhikkhuniyo ovādaṃ yācamānā’’ti pucchite ‘‘evaṃ vadehī’’ti attanā vattabbavacanaṃ aññena kathāpetvā ‘‘atthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato’’tiādiṃ sayaṃ vatvā puna sayameva gantvā bhikkhunīnaṃ ārocetabbaṃ. Aññena vā bhikkhunā tasmiṃ divase pātimokkhaṃ uddisāpetabbaṃ. Idanti ‘‘tāhī’’ti bahuvacanaṃ. Ekato saheva.

Ñattiṭṭhapakena vāti yattha tiṇṇaṃ vasanaṭṭhāne pātimokkhuddeso natthi, tattha ñattiṭṭhapanakena vā. Itarena vāti yattha dve bhikkhū vasanti, eko vā, tattha itarena vā bhikkhunā sace sayameva sammato, ‘‘aha’’nti vattabbaṃ ¶ . Tathevāti uposathagge vuttasadisameva. ‘‘Ārocetvāvā’’ti iminā anārocanaṃ paṭikkhipati. ‘‘Na, bhikkhave, ovādo na ārocetabbo, yo na āroceyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 415) vacanato ovādaṃ gahetvā uposathagge anārocetuṃ na vaṭṭati.

Parisuddhabhāvanti āpattiyā parisuddhataṃ. Ārocethāti āvi karotha. Ettha siyāti ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’ti etasmiṃ pade ayamanuyogo bhaveyya. Kiṃ taṃ, yaṃ siyāti āha ‘‘saṅgho uposathaṃ kareyyā’’tiādi. Pubbenāparaṃ sandhiyatīti pubbavacanena aparaṃ vacanaṃ sandhānaṃ gacchati. Sāmaggiyāti kāyacittehi sahitatāya. Gaṇassāti uddesakaṃ ṭhapetvā catuvagge sesabhikkhūnaṃ. Saṅghassa uddiṭṭhaṃ hotīti saṅghena uddiṭṭhaṃ hoti. Karaṇatthe cetaṃ sāmivacanaṃ. Etthāti pātimokkhuddese. Lakkhaṇanti sabhāvo.

Therā ¶ ca navā ca majjhimā cāti ettha dasavassā, atirekadasavassā ca therā. Ūnapañcavassā navā. Pañcavassā, atirekapañcavassā ca majjhimā. Aṭṭhiṃ katvāti attānaṃ tena pātimokkhena atthikaṃ katvā, taṃ vā pātimokkhaṃ ‘‘idaṃ mayhaṃ pātimokkha’’nti atthiṃ katvā. Manasi karitvāti citte ṭhapetvā. Sotadvāravasenāti sotadvārikajavanaviññāṇavasena. Sabbacetasā samannāharāmāti cittassa thokampi bahi gantuṃ adentā sabbena cittena āvajjema, sallakkhemāti attho. Manasi karomāti āvajjema, samannāharāmāti attho. So ca kho manasikāro na ettha ārammaṇappaṭipādanalakkhaṇo, atha kho vīthippaṭipādanajavanappaṭipādanamanasikārapubbakacitte ṭhapanalakkhaṇoti āha ‘‘ekaggacittā hutvā citte ṭhapeyyāmā’’ti. Na sametīti na saṃgacchati. Kasmā na saṃgacchatīti āha ‘‘samaggassa hī’’tiādi. Kiñca bhiyyoti āha ‘‘pātimokkhuddesako cā’’tiādi. Saṅghapariyāpannoti saṅghe pariyāpanno antogadho.

Idāni taṃ dassetunti sambandho. Āyasmantoti sannipatitānaṃ piyavacanena ālapanaṃ.

Alajjitāti ¶ alajjitāya, alajjanabhāvenāti attho. Tatiyatthe hi idaṃ paccattavacanaṃ. ‘‘Aññāṇatā’’tiādīsupi eseva nayo. Kukkuccappakatatāti kukkuccena abhibhūtatāya. Satisammosāti sativippavāsato. Vītikkamanti sikkhāpadavītikkamanaṃ.

Sañciccāti sañcetetvā, akappiyabhāvaṃ jānantoyeva vītikkamacittaṃ pesetvāti attho. Parigūhatīti nigūhati na deseti na vuṭṭhāti. Lajjāya parigūhanto alajjī na hoti, ‘‘kiṃ iminā’’ti anādariyena parigūhanto alajjī hotīti dasseti. Agatigamanañca gacchatīti bhaṇḍabhājanīyaṭṭhānādīsu chandāgatiādibhedaṃ agatigamanañca gacchati. Alajjipuggaloti ajjhattikasamuṭṭhānalajjāvirahito puggalo. Ettha ca ‘‘sañciccā’’ti iminā anādariyavaseneva āpattiṃ āpajjanto, āpannañca āpattiṃ parigūhanto, bhaṇḍabhājanīyaṭṭhānādīsu agatigamanaṃ gacchanto ca alajjī hoti, na itaroti dasseti.

Mandoti mandapañño, apaññassevetaṃ nāmaṃ. Momūhoti atisaṃmūḷho. Virādhetīti na rādheti na sādheti. Kukkucceti vinayasaṃsaye. Kappiyaṃ ce kattabbaṃ siyāti vinayadharaṃ pucchitvā tena vatthuṃ oloketvā mātikaṃ, padabhājanaṃ, antarāpattiṃ, anāpattiñca oloketvā ‘‘kappati, āvuso, mā ettha kaṅkhī’’ti vutte kattabbaṃ bhaveyya.

Sahaseyyacīvaravippavāsādīnīti ¶ ettha sahaseyyā nāma anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyāpatti, vippavāso nāma ekarattachārattavasena vippavāso. Ādisaddena sattāhātikkamādīsu āpattiṃ saṅgaṇhāti. Sattannaṃ āpattikkhandhānanti pārājikasaṅghādisesathullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭadubbhāsitasaṅkhātānaṃ sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ.

Desetu vā pakāsetu vāti saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā desetu vā pakāsetu vā. Ettha ca pārājikāpattidesanā nāma bhikkhubhāvassa pariccāgo. Vuṭṭhānaṃ pana desanāvisesattā ‘‘desanā’’ti daṭṭhabbaṃ. Pakāsetu vāti ārocetu vā.

Evaṃ anāpannā vāti evaṃ channaṃ ākārānaṃ aññatarena anāpannā vā. Vuṭṭhitā vāti parivāsādinā vuṭṭhitā vā. Ārocitā vāti āvikatā ¶ vā. Ārocento ca ‘‘tuyhaṃ santike ekaṃ āpattiṃ āvikaromī’’ti vā ‘‘ācikkhāmī’’ti vā ‘‘ārocemī’’ti vā ‘‘mama ekaṃ āpattiṃ āpannabhāvaṃ jānāhī’’ti vā vadatu, ‘‘ekaṃ garukaṃ āpattiṃ āvikaromī’’ti vā ādinā nayena vadatu, sabbehipi ākārehi ārocitāva hoti. Sace pana garukāpattiṃ āvikaronto ‘‘lahukāpattiṃ āvikaromī’’tiādinā nayena vadati, anāvikatā hoti āpatti. Vatthuṃ āroceti, āpattiṃ āroceti, ubhayaṃ āroceti, tividhenāpi ārocitāva hoti. Asantiyā āpattiyāti bhāvenabhāvalakkhaṇe bhummaṃ. Tuṇhībhāvenāpi hīti ettha na kevalaṃ ‘‘āma, mayaṃ parisuddhā’’ti vutteyeva, atha kho tuṇhībhāvenāpīti apisaddassa attho veditabbo.

Kiṃ taṃ yāvatatiyānusāvitaṃ nāma, kathañcetaṃ yāvatatiyānusāvitaṃ hotīti vicāraṇāyaṃ ācariyānaṃ matibhedamukhena tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hotīti etthā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yadetaṃ tikkhattuṃ anusāvitanti sambandho. Atthabyañjanabhedatoti arīyati ñāyatīti attho, abhidheyyaṃ, byañjīyati attho anenāti byañjanaṃ, akkharaṃ, attho ca byañjanañca atthabyañjanāni, tesaṃ bhedo atthabyañjanabhedo, tato, atthassa ca byañjanassa ca visadisattāti attho.

Idāni tamevatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘anusāvanañhi nāmā’’tiādimāha. Hīti kāraṇatthe nipāto. Tassa pana ‘‘abhinna’’nti iminā sambandho veditabbo. Tenāti bhinnattā. Assāti ‘‘yassa siyā’’tiādivacanattayassa. Avassañcetamevaṃ sampaṭicchitabbaṃ, aññathā atippasaṅgopi ¶ siyāti dassetuṃ ‘‘yadi ceta’’ntiādimāha. Etanti ‘‘yassa siyā’’tiādivacanattayaṃ. Apare ‘‘anusāvita’’nti padaṃ na atītatthaṃ dīpeti, atha kho anāgatatthaṃ. Dhātvatthasambandho kālantaravihitopi paccayo kālantare sādhu hotīti vikappesuṃ. Tenāha ‘‘apare ‘anusāvita’nti padassā’’tiādi. Upari uddesāvasāneti pārājikuddesāvasāne. Atthayuttīnaṃ abhāvatoti anāgatatthassa ca kāraṇassa ca abhāvato. Idāni tameva vibhāvetuṃ ‘‘idaṃ hī’’tiādimāha. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘yadi cassā’’tiādi. Ayanti ¶ anāgatakālo. Anusāvitaṃ hessatīti vadeyyāti anuppayogaṃ anāgatakālaṃ katvā ‘‘anusāvitaṃ hessatī’’ti buddho vadeyya. Ayaṃ hetthādhippāyo – yadi cettha dhātvatthasambandho ta-paccayo siyā, tathā sati dhātvatthasambandho nāma visesanavisesyabhāvo, so ca anuppayogassa samānatthabhāve sati uppajjati, nāsatīti ‘‘hessatī’’ti anuppayogaṃ vadeyya, na ca vuttaṃ. Tasmā anāgataṃ na dīpeti, atītakālameva dīpetīti. Anusāviyamāneti vacanatoti ‘‘anusāviyamāne’’ti vattamānakālavacanato. Yadi evaṃ ‘‘yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hotī’’ti kimidanti āha ‘‘yāvatatiya’’ntiādi. Kiṃ tena lakkhīyati, yenetaṃ lakkhaṇavacanamattaṃ siyāti āha ‘‘tenā’’tiādi. Tenāti lakkhaṇavacanamattena hetunā.

Tadetanti pātimokkhaṃ. Taṃ panetanti ‘‘tatthāyasmante pucchāmī’’tiādikaṃ yāvatatiyānusāvanaṃ. Na dissatīti nopalabbhati. Imameva ca atthanti imaṃ amhehi vuttamevatthaṃ. Yadi hi ‘‘yassa siyā āpattī’’tiādivacanattayaṃ yāvatatiyānusāvanaṃ siyā, tadeva uposathakkhandhake (mahāva. 132 ādayo) vadeyya, na pana ‘‘sakimpi anusāvitaṃ hotī’’tiādikanti adhippāyo. Nanu cāyaṃ vinicchayo aṭṭhakathāsu na āgato, atha kuto laddhoti āha ‘‘ayametthā’’tiādi. Vinayaṭṭhānesu kataparicayānaṃ ācariyānaṃ taṃ taṃ atthaṃ ñāpentī paveṇi ācariyaparamparā, tāya ābhato ānīto ācariyaparamparābhato.

Nanu sampajānamusāvāde pācittiyena bhavitabbaṃ, atha kathaṃ dukkaṭāpatti hotīti āha ‘‘sā ca kho na musāvādalakkhaṇenā’’tiādi. Sampajānamusāvāde kiṃ hotīti yvāyaṃ ‘‘sampajānamusāvādo assa hotī’’ti vutto, so āpattito kiṃ hoti, katarā āpatti hotīti attho. Dukkaṭaṃ hotīti dukkaṭāpatti hoti. Vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānāpatti hotīti assa hi bhikkhuno adhammikāya paṭiññāya tuṇhībhūtassa nisinnassa manodvāre āpatti nāma natthi. Yasmā pana āvikātabbaṃ nāvikāsi, tenassa vacīdvāre akiriyato ayaṃ ¶ āpatti samuṭṭhātīti ¶ veditabbā. Idāni vuttamevatthaṃ pāḷiyā sādhetuṃ ‘‘vuttampi ceta’’ntiādimāha. Etaṃ upālittherena parivāre sedamocanagāthāsu (pari. 479) vuttampi cāti attho.

Anālapanto manujena kenaci vācāti kenaci manujena vācāya anālapanto. Giraṃ no ca pare bhaṇeyyāti ‘‘iti ime sossantī’’ti parapuggale sandhāya saddampi na nicchāreyya. Āpajjeyya vācasikanti vācato samuṭṭhitaṃ āpattiṃ āpajjeyya. Pañhāmesā kusalehi cintitāti ettha pañhāmesāti liṅgabyattayena vuttaṃ, eso pañho kusalehi cintitoti attho. Ayaṃ pañho imameva musāvādaṃ sandhāya vutto.

Taṃtaṃsampattiyā vibandhanavasena sattasantānassa antare vemajjhe eti āgacchatīti antarāyo, diṭṭhadhammikādianattho, atikkamanaṭṭhena tasmiṃ antarāye niyutto, antarāyaṃ vā phalaṃ arahati, antarāyassa vā karaṇasīloti antarāyiko. Tenāha ‘‘vippaṭisāravatthutāyā’’tiādi. Tattha vippaṭisāravatthutāyāti vippaṭisāro nāma pacchānutāpavasena cittavippaṭisāro, tassa kāraṇatāyāti attho. Paṭhamajjhānādipaccayabhūtaaappaṭisāraviruddhassa vippaṭisārassa paccayattāti vuttaṃ hoti. Pāmojjādisambhavanti dubbalataruṇā pīti pāmojjaṃ, taṃ ādi yesaṃ te pāmojjādayo, tesaṃ sambhavo paṭilābho pāmojjādisambhavo, taṃ. Ādisaddena pītippassaddhādīnaṃ gahaṇaṃ. Paṭhamajjhānādīnanti etthādisaddena pana ‘‘dutiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, tatiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, catutthassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, jhānānaṃ, vimokkhānaṃ, samādhīnaṃ, samāpattīnaṃ, nekkhammānaṃ, nissaraṇānaṃ, pavivekānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ adhigamāya antarāyiko’’ti (mahāva. 135) vuttadutiyajjhānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Tasmā’’ti vutte yaṃtaṃsaddānaṃ abyabhicāritasambandhatāya ‘‘yasmā’’ti ayamattho upaṭṭhitoyeva hotīti āha ‘‘tasmāti yasmā’’tiādi. Jānantenāti jānamānena. Imināssa sampajānamusāvādassa sacittakataṃ dasseti. Visuddhiṃ apekkhatīti visuddhāpekkho, tena ¶ visuddhāpekkhena. Sā ca visuddhi idha vuṭṭhānādīti āha ‘‘vuṭṭhātukāmena visujjhitukāmenā’’ti. Vuṭṭhānagāminito saṅghādisesato vuṭṭhātukāmena, desanāgāminito visujjhitukāmenāti attho. Saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vāti uposathagge saṅghassa ārocanavasena saṅghamajjhe vā tattheva ubhato nisinnānaṃ ārocanavasena gaṇamajjhe vā anantarassa ārocanavasena ekapuggale vā pakāsetabbā. Ito vuṭṭhahitvāti ito uposathaggato vuṭṭhāya. Ettha pana sabhāgoyeva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti. Tasmā tassa avatvā ‘‘ito vuṭṭhahitvā ¶ paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabboti andhakaṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 170) vuttaṃ.

Karaṇattheti tatiyāvibhattiatthe. Kattari hetaṃ paccattavacanaṃ hoti phāsusaddāpekkhāya. Paccattavacananti paṭhamāvacanaṃ. Paṭhamajjhānādīnaṃ adhigamāya phāsu hotīti adhigamatthaṃ tassa bhikkhuno phāsu hoti sukhaṃ hoti saṃvarassa avippaṭisārahetuttā. Tenāha ‘‘avippaṭisāramūlakāna’’ntiādi. Pāpapuññānaṃ katākatavasena cittavippaṭisārābhāvo avippaṭisāro, so mūlaṃ kāraṇaṃ yesaṃ te avippaṭisāramūlā, avippaṭisāramūlāyeva avippaṭisāramūlakā, tesaṃ avippaṭisāramūlakānaṃ. Sukhappaṭipadā sampajjatīti sukhā paṭipadā samijjhati, paṭhamajjhānādīnaṃ sukhena adhigamo hotīti adhippāyo. Hoti cettha –

‘‘Nidāne ñattiṭṭhapanaṃ, pubbakiccassa pucchanaṃ;

Nidānuddesasavane, visuddhārocane vidhi;

Anārocane cāpatti, ñeyyaṃ piṇḍatthapañcaka’’nti.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Nidānavaṇṇanā niṭṭhitā.