📜

Pārājikakaṇḍaṃ

Idāni ¶ ¶ nidānuddesānantaraṃ vuttassa pārājikuddesassa atthaṃ saṃvaṇṇetuṃ ‘‘idānī’’tiādi āraddhaṃ. Nidānānantaranti bhāvanapuṃsakaniddeso, nidānaṃ anantaraṃ katvāti vuttaṃ hoti. Tatthāti pārājikakaṇḍe. Pātimokkheti bhikkhupātimokkhe. Cattāroti gaṇanaparicchedo ūnātirekabhāvanivattanato. Pārājikāti sajātināmaṃ. Āpattiyoti sabbasādhāraṇanāmaṃ. Uddisīyatīti uddeso. Bhāvappadhānoyaṃ niddeso. Tenāha ‘‘uddisitabbata’’nti.

1. Paṭhamapārājikavaṇṇanā

Yo panāti (pārā. aṭṭha. 1.45 bhikkhupadabhājanīyavaṇṇanā) ettha yasmā panāti nipātamattaṃ, yoti atthapadaṃ, tañca aniyamena puggalaṃ dīpeti. Tasmā tassa atthaṃ dassento ‘‘yo kocī’’ti āha. Yasmā pana yo yokoci nāma, so avassaṃ liṅgayuttajātināmagottasīlavihāragocaravayesu ekenākārena paññāyati, tasmā taṃ tathā ñāpetuṃ ‘‘rassadīghādinā’’tiādimāha. Ādisaddena navakammādīnaṃ gahaṇaṃ. Liṅgādibhedenāti liṅgīyatiñāyati etenāti liṅgaṃ, taṃ ādi yesaṃ teti liṅgādayo, tesaṃ bhedo liṅgādibhedo, tena liṅgādibhedena. Etthādisaddena pana yuttādīnaṃ gahaṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – liṅgavasena yādiso vā tādiso vā hotu, dīgho vā rasso vā kāḷo vā odāto vā maṅguracchavi vā kiso vā thūlo vā. Yogavasena yena vā tena vā yutto hotu, navakammayutto vā uddesayutto vā vāsadhurayutto vā. Jātivasena yaṃjacco vā taṃjacco vā hotu, khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddho vā. Nāmavasena yathānāmo vā tathānāmo vā hotu, buddharakkhito vā dhammarakkhito vā saṅgharakkhito vā. Gottavasena yathāgotto vā tathāgotto vā hotu, kaccāyano vā vāsiṭṭho vā kosiyo vā. Sīlesu yathāsīlo vā tathāsīlo vā hotu, navakammasīlo vā uddesasīlo vā vāsadhurasīlo vā. Vihāresupi yathāvihārī vā tathāvihārī vā ¶ hotu, navakammavihārī vā uddesavihārī vā vāsadhuravihārī vā ¶ . Gocaresupi yathāgocaro vā tathāgocaro vā hotu, navakammagocaro vā uddesagocaro vā vāsadhuragocaro vā. Vayesupi yo vā so vā hotu thero vā navo vā majjhimo vā, atha kho sabbova imasmiṃ atthe ‘‘yo’’ti vuccatīti.

Idāni ‘‘bhikkhū’’ti padaṃ saṃvaṇṇetuṃ ‘‘ehibhikkhūpasampadā’’tiādimāha. Tattha ‘‘ehi bhikkhū’’ti bhagavato vacanamattena bhikkhubhāvo ehibhikkhūpasampadā. ‘‘Buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā (mahāva. 105) nayena tikkhattuṃ vācaṃ bhinditvā vuttehi tīhi saraṇagamanehi upasampadā saraṇagamanūpasampadā. Ovādappaṭiggahaṇūpasampadā (pārā. aṭṭha. 1.45) nāma –

‘‘Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘tibbaṃ me hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavissati theresu navesu majjhimesū’ti, evañhi te kassapa sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi kusalūpasaṃhitaṃ, sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇissāmī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabba’’nti (saṃ. ni. 2.154) –

Iminā ovādappaṭiggahaṇena mahākassapattherassa anuññātaupasampadā.

Pañhābyākaraṇūpasampadā nāma sopākassa anuññātaupasampadā. Bhagavā kira pubbārāme anucaṅkamantaṃ sopākasāmaṇeraṃ ‘‘‘uddhumātakasaññā’ti vā sopāka ‘rūpasaññā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti (pārā. aṭṭha. 1.45) dasa asubhanissite pañhe pucchi. So te byākāsi. Bhagavā tassa sādhukāraṃ datvā ‘‘kativasso tvaṃ, sopākā’’ti pucchi. Sattavassohaṃ bhagavāti. ‘‘Sopāka, tvaṃ mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā pañhe byākāsī’’ti āraddhacitto upasampadaṃ anujāni, ayaṃ pañhābyākaraṇūpasampadā.

Aṭṭhagarudhammapaṭiggahaṇūpasampadā ¶ nāma mahāpajāpatiyā aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇena anuññātaupasampadā.

Dūtenūpasampadā ¶ nāma aḍḍhakāsiyā gaṇikāya anuññātaupasampadā.

Aṭṭhavācikūpasampadā nāma bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghato ñatticatutthena, bhikkhusaṅghato ñatticatutthenāti imehi dvīhi kammehi upasampadā.

Ñatticatutthakammūpasampadā nāma bhikkhūnaṃ etarahi upasampadā. Ñatticatutthenāti tīhi anussāvanāhi, ekāya ca ñattiyāti evaṃ ñatticatutthena. Kiñcāpi hi ñatti sabbapaṭhamaṃ vuccati, tissannaṃ pana anussāvanānaṃ atthabyañjanabhedābhāvato atthabyañjanabhinnaṃ ñattiṃ tāsaṃ catutthanti katvā ‘‘ñatticatuttha’’nti vuccati. Akuppenāti akopetabbataṃ, appaṭikkositabbatañca upagatena. Ṭhānārahenāti kāraṇārahena satthu sāsanārahena. Upasampanno nāma uparibhāvaṃ samāpanno, pattoti attho. Bhikkhubhāvo hi uparibhāvo, tañcesa yathāvuttena kammena samāpannattā ‘‘upasampanno’’ti vuccati. Kasmā panettha imināva upasampanno idha gahito, nāññehīti? Vuccate – ehibhikkhūpasampadā antimabhavikānameva, saraṇagamanūpasampadā parisuddhānaṃ, ovādappaṭiggahaṇapañhābyākaraṇūpasampadā mahākassapasopākānaṃ, na ca te bhabbā pārājikādilokavajjaṃ āpajjituṃ, aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇādayo ca bhikkhunīnaṃyeva anuññātā. Ayañca bhikkhu, tasmā ñatticatuttheneva upasampadākammena upasampanno idha gahito, nāññehīti veditabbo. Paṇṇattivajjesu pana sikkhāpadesu aññepi ehibhikkhūpasampadāya upasampannādayo saṅgayhanti (sārattha. ṭī. 2.45 bhikkhupadabhājanīyavaṇṇanā). Vakkhati hi ‘‘paṇṇattivajjesu pana aññepi saṅgahaṃ gacchantī’’ti. Idāni ‘‘akuppena ṭhānārahena upasampanno’’ti saṃkhittena vuttamatthaṃ vitthāretvā dassetuṃ ‘‘tassa panā’’tiādimāha.

Tatthāti tesu pañcasu. Vasati etthāti vatthu, ādhāro patiṭṭhā. Tenāha ‘‘upasampadāpekkho puggalo’’ti. Ūnāni aparipuṇṇāni vīsati vassāni assāti ūnavīsativasso. Ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ upari sappāṇakavagge ūnavīsatisikkhāpade (kaṅkhā. aṭṭha. ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā) vaṇṇayissāma. Tesūti paṇḍakādīsu ekādasasu abhabbapuggalesu. Paṇḍako (mahāva. aṭṭha. 109) panettha pañcavidho hoti āsittapaṇḍako, usūyapaṇḍako ¶ , opakkamikapaṇḍako, napuṃsakapaṇḍako, pakkhapaṇḍakoti. Tesu āsittapaṇḍakassa ca usūyapaṇḍakassa ¶ ca pabbajjā na vāritā, itaresaṃ tiṇṇaṃ vāritā. Tesupi pakkhapaṇḍakassa yasmiṃ pakkhe paṇḍako hoti, tasmiṃyevassa pakkhe pabbajjā vāritāti. Tayo cettha pabbajjūpasampadānaṃ abhabbatāya avatthū. Tenāha ‘‘āsittapaṇḍakañcā’’tiādi. Tattha yassa paresaṃ aṅgajātaṃ mukhena gahetvā asucinā āsittassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ āsittapaṇḍako. Yassa paresaṃ ajjhācāraṃ passato usūyāya uppannāya pariḷāho vūpasammati, ayaṃ usūyapaṇḍako. Yassa upakkamena bījāni apanītāni, ayaṃ opakkamikapaṇḍako (vi. saṅga. aṭṭha. 135; vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.109). Yo pana paṭisandhiyaṃyeva abhāvako uppanno, ayaṃ napuṃsakapaṇḍako. Ekacco pana akusalavipākānubhāvena kāḷapakkhe paṇḍako hoti, juṇhapakkhe panassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ pakkhapaṇḍakoti veditabbo.

Theyyena saṃvāso etassāti theyyasaṃvāsako. So ca na saṃvāsamattasseva thenako idhādhippeto, atha kho liṅgassa, tadubhayassa ca thenakopīti āha ‘‘theyyasaṃvāsako pana tividho’’tiādi. Na bhikkhuvassāni gaṇetīti (mahāva. aṭṭha. 110) ‘‘ahaṃ dasavasso vā vīsativasso vā’’ti musā vatvā bhikkhuvassāni na gaṇeti. Na yathāvuḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ vā sāmaṇerānaṃ vā vandanaṃ sādiyatīti attanā musāvādaṃ katvā dassitavassānurūpena yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ nādhivāseti. Na āsanena paṭibāhatīti ‘‘apehi, me etaṃ pāpuṇātī’’ti āsanena nappaṭibāhati. Na uposathādīsu sandissatīti uposathappavāraṇādīsu na sandissati. Liṅgamattassevāti evasaddena saṃvāsaṃ nivatteti. Samānoti santo. Liṅgānurūpassa saṃvāsassāti sāmaṇeraliṅgānurūpassa sāmaṇerasaṃvāsassa. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā naggo vā odātavatthanivattho vā methunasevanādīhi assamaṇo hutvā kāsāyāni nivāseti, liṅgatthenako hoti. Sace gihibhāvaṃ patthayamāno kāsāyaṃ ovaṭṭikaṃ katvā, aññena vā ākārena gihinivāsanena nivāseti ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhati tāva, ‘‘sobhatī’’ti sampaṭicchitvā puna liṅgaṃ sādiyati, liṅgatthenako hoti. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo ¶ . Sacepi nivatthakāsāvassa upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsati vā sampaṭicchati vā, rakkhati eva.

Antimavatthuajjhāpannakepi eseva nayoti pārājikaṃ āpannake bhikkhumhipi eseva nayoti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace koci bhikkhu kāsāye saussāhova odātaṃ nivāsetvā ¶ methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ sabbaṃ vidhiṃ āpajjati, ayaṃ bhikkhūhi dinnaliṅgassa apariccattattā na liṅgatthenako, liṅgānurūpassa saṃvāsassa sāditattā nāpi saṃvāsatthenakoti. Videsanti paradesaṃ. Idañca vañcetuṃ sakkuṇeyyaṭṭhānaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Yo pana sadesepi evaṃ karoti, sopi saṃvāsatthenakova. ‘‘Saṃvāsamattassevā’’ti iminā liṅgaṃ paṭikkhipati. Sace koci vuḍḍhapabbajito (mahāva. aṭṭha. 110) bhikkhuvassāni gaṇetvā mahāpeḷādīsu diyyamānabhattaṃ gaṇhāti, sopi theyyasaṃvāsako hoti. Sayaṃ sāmaṇerova sāmaṇerappaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako na hoti. Bhikkhu pana bhikkhupaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo.

Nanu saṃvāso nāma ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatāti āha ‘‘bhikkhuvassagaṇanādiko hī’’tiādi. Iminā na kevalaṃ ekakammādikova kiriyabhedo saṃvāsoti idhādhippeto, atha kho tadañño bhikkhuvassagaṇanādikopīti dasseti. Imasmiṃ attheti theyyasaṃvāsakādhikāre. Sikkhaṃ paccakkhāyāti sikkhaṃ pariccajitvā. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace koci bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya liṅgaṃ anapanetvā dussīlakammaṃ katvā vā akatvā vā ‘‘na maṃ koci jānātī’’ti puna sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, so theyyasaṃvāsako hotīti.

Sace pana kassaci rājā kuddho hoti, so ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Taṃ disvā rañño ārocenti. Rājā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me rājabhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva ¶ gihiliṅgaṃ gahetvā āgato pabbājetabbo. Athāpi ‘‘sāsanaṃ nissāya mayā jīvitaṃ laddhaṃ, handa dāni ahaṃ pabbajāmī’’ti uppannasaṃvego teneva liṅgena āgantvā āgantukavattaṃ na sādiyati, bhikkhūhi puṭṭho vā apuṭṭho vā yathābhūtamattānaṃ āvikatvāva pabbajjaṃ yācati, liṅgaṃ apanetvā pabbājetabbo. Sace pana vattaṃ sādiyati, pabbajitālayaṃ dasseti, sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ paṭipajjati, ayaṃ pana na pabbājetabbo.

Idha panekacco dubbhikkhe jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni ¶ bhuñjanto dubbhikkhe vītivatte saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparo mahākantāraṃ nittharitukāmo hoti, satthavāho ca pabbajite gahetvā gacchati. So ‘‘evaṃ maṃ satthavāho gahetvā gamissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā satthavāhena saddhiṃ kantāraṃ nittharitvā khemantaṃ patvā saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparo rogabhaye (mahāva. aṭṭha. 110; vi. saṅga. aṭṭha. 138) uppanne jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto rogabhaye vūpasante saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparassa eko veriko kuddho hoti, ghātetukāmo naṃ vicarati. So ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Veriko ‘‘kuhiṃ so’’ti pariyesanto ‘‘pabbajitvā palāto’’ti sutvā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me veribhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparo ñātikulaṃ gantvā sikkhaṃ paccakkhāya gihī hutvā ‘‘imāni cīvarāni idha vinassissanti, sacepi imāni gahetvā vihāraṃ gamissāmi, antarāmagge maṃ ‘coro’ti gahessanti, yaṃnūnāhaṃ kāyaparihāriyāni katvā gaccheyya’’nti cīvarāharaṇatthaṃ nivāsetvā ca pārupitvā ca vihāraṃ gacchati. Taṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sāmaṇerā ca daharā ca abbhuggacchanti, vattaṃ ¶ dassenti. So na sādiyati, yathābhūtamattānaṃ āvikaroti. Sace bhikkhū ‘‘na dāni mayaṃ taṃ muñcissāmā’’ti balakkārena pabbājetukāmā honti, kāsāyāni apanetvā puna pabbājetabbo. Sace pana ‘‘na ime mama hīnāyāvattabhāvaṃ jānantī’’ti taṃyeva bhikkhubhāvaṃ paṭijānitvā sabbaṃ pubbe vuttavassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo. Tenāha ‘‘rājadubbhikkhakantāra-rogaverībhayena vā’’tiādi. Bhayasaddo cettha paccekaṃ yojetabbo ‘‘rājabhayena, dubbhikkhabhayenā’’tiādinā. Liṅgaṃ ādiyatīti vesaṃ gaṇhāti. Idhāti imasmiṃ sāsane. Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānasoti bhikkhūnaṃ vañcetukāmatāya abhāvato yo suddhamānaso yāva saṃvāsaṃ nādhivāseti, tāva esa ‘‘gihī maṃ ¶ ‘samaṇo’ti jānantū’’ti vañcanacitte satipi bhikkhūnaṃ vañcetukāmatāya abhāvato doso natthīti theyyasaṃvāsako nāmāti na vuccatīti attho.

Titthiyesu pakkantako paviṭṭhoti titthiyapakkantako. So ca na kevalaṃ tattha paviṭṭhamatteneva titthiyapakkantako hoti, atha kho tesaṃ laddhiggahaṇena. Tenāha ‘‘yo panā’’tiādi. ‘‘Upasampanno’’ti iminā anupasampanno titthiyapakkantako na hotīti dasseti. Vuttañhetaṃ kurundiaṭṭhakathāyaṃ ‘‘ayañca titthiyapakkantako nāma upasampannabhikkhunā kathito, tasmā sāmaṇero saliṅgena titthāyatanaṃ gatopi puna pabbajjañca upasampadañca labhatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 110). Kusacīrādikanti etthādisaddena phalakakkhaṇḍajaṭādīnaṃ gahaṇaṃ. Sacepi ‘‘ayaṃ pabbajjā seṭṭhā’’ti seṭṭhabhāvaṃ vā upagacchati, na muccati, titthiyapakkantakova hoti. Vatānīti ukkuṭikappadhānādīni vatāni. Sace pana ‘‘sobhati nu kho me titthiyapabbajjā, nanu kho sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ kusacīrādīni nivāseti, jaṭaṃ vā bandhati, khārikājaṃ vā ādiyati, yāva na sampaṭicchati taṃ laddhiṃ, tāva rakkhati, sampaṭicchitamatte titthiyapakkantako hoti. Acchinnacīvaro pana kusacīrādīni nivāsento, rājabhayādīhi vā titthiyaliṅgaṃ gaṇhanto laddhiyā abhāvena neva titthiyapakkantako hoti.

Avaseso sabbopīti nāgasupaṇṇayakkhagandhabbādiko. Yañhettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.

Yathā ¶ samānajātikassa (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.112) vikopane kammaṃ garutaraṃ, na tathā vijātikassāti āha ‘‘manussajātikā’’ti. Puttasambandhena mātāpitusamaññā, dattakittimādivasenapi puttavohāro loke dissati, so ca kho pariyāyatoti nippariyāyasiddhataṃ dassetuṃ ‘‘janettī’’ti vuttaṃ. Janettīti janikā, mātāti attho. Yathā manussattabhāve ṭhitasseva kusaladhammānaṃ tikkhavisadasūrabhāvāpatti, yathā taṃ tiṇṇampi bodhisattānaṃ bodhittayanipphattiyaṃ, evaṃ manussattabhāve ṭhitasseva akusaladhammānampi tikkhavisadasūrabhāvāpattīti āha ‘‘manussabhūtenevā’’ti. Sañciccāti ‘‘pāṇo’’ti saññāya saddhiṃ vadhakacetanāya cetetvā. Ayaṃ mātughātako nāmāti ayaṃ ānantariyena mātughātakakammena mātughātako nāma. Yena pana manussitthibhūtāpi ajanikā posāvanikamātā vā mahāmātā vā cūḷamātā vā janikāpi vā amanussitthibhūtā mātā ghātitā, tassa pabbajjā na vāritā, na ca ānantariko hoti. Yena sayaṃ tiracchānabhūtena manussitthibhūtā ¶ mātā ghātitā, sopi ānantariko na hoti. Tiracchānagatattā panassa pabbajjā paṭikkhittā, kammaṃ panassa bhāriyaṃ hoti, ānantariyaṃ āhacceva tiṭṭhati.

Yena manussabhūto janako pitā sayampi manussajātikeneva satā sañcicca jīvitā voropito, ayaṃ ānantariyena pitughātakakammena pitughātako nāmāti imamatthaṃ atidisanto ‘‘pitughātakepi eseva nayo’’ti āha. Sacepi hi vesiyā putto hoti, ‘‘ayaṃ me pitā’’ti na jānāti, yassa sambhavena nibbatto, so ca tena ghātito, ‘‘pitughātako’’tveva saṅkhaṃ gacchati, ānantariyañca phusati (mahāva. aṭṭha. 114).

Eḷakacatukkaṃ (ma. ni. aṭṭha. 3.128; a. ni. aṭṭha. 1.1.275; vibha. aṭṭha. 809; sārattha. ṭī. mahāvagga 3.112), saṅgāmacatukkaṃ, coracatukkañcettha kathetabbaṃ. ‘‘Eḷakaṃ māremī’’ti abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā mārento ānantariyaṃ phusati māraṇādhippāyeneva ānantariyavatthuno vikopitattā. Eḷakābhisandhinā, pana mātāpitiabhisandhinā vā eḷakaṃ mārento ānantariyaṃ na phusati ānantariyavatthuabhāvato. Mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro mārento phusateva ¶ . Eseva nayo itarasmimpi catukkadvaye. Sabbattha hi purimaṃ abhisandhicittaṃ appamāṇaṃ, vadhakacittaṃ, pana tadārammaṇajīvitindriyañca ānantariyānānantariyabhāve pamāṇaṃ.

Arahantaghātakopi manussaarahantavaseneva veditabboti āha ‘‘yena antamaso gihiliṅge ṭhitopī’’tiādi. Amanussajātikaṃ pana arahantaṃ, manussajātikaṃ vā avasesaṃ ariyapuggalaṃ ghātetvā ānantariko na hoti, pabbajjāpissa na vāritā, kammaṃ pana balavaṃ hoti. Tiracchāno manussaarahantampi ghātetvā ānantariko na hoti, kammaṃ pana bhāriyanti ayamettha vinicchayo. Yathā mātāpitūsu, evaṃ arahantepi eḷakacatukkādīni veditabbāni.

Pakatattaṃ bhikkhuninti parisuddhasīlaṃ ubhatosaṅghe upasampannaṃ bhikkhuniṃ. Yo (mahāva. aṭṭha. 115) pana kāyasaṃsaggena sīlavināsaṃ pāpeti, tassa pabbajjā ca upasampadā ca na vāritā. Balakkārena odātavatthavasanaṃ katvā anicchamānaṃyeva dūsentopi bhikkhunidūsakoyeva, balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā icchamānaṃ dūsento bhikkhunidūsako na hoti. Kasmā? Yasmā gihibhāve sampaṭicchitamatteyeva sā abhikkhunī hoti ¶ . Sakiṃ sīlavipannaṃ pana pacchā dūsento sikkhamānasāmaṇerīsu ca vippaṭipajjanto neva bhikkhunidūsako hoti, pabbajjaṃ, upasampadañca labhatīti.

Dhammato uggataṃ apagataṃ uddhammaṃ. Ubbinayanti etthāpi eseva nayo. Catunnaṃ kammānanti apalokanañattiñattidutiyañatticatutthasaṅkhātānaṃ catunnaṃ kammānaṃ. Imesañhi aññataraṃ saṅghakammaṃ ekasīmāyaṃ visuṃ visuṃ karontena saṅgho bhinno nāma hoti. Tena vuttaṃ ‘‘catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindatī’’ti.

‘‘Duṭṭhacittenā’’ti vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘vadhakacittenā’’ti vuttaṃ. Vadhakacetanāya hi dūsitaṃ cittaṃ idha duṭṭhacittaṃ nāma. Lohitaṃ uppādetīti antosarīreyeva lohitaṃ uppādeti, sañcitaṃ karotīti adhippāyo. Na hi tathāgatassa abhejjakāyatāya parūpakkamena dhammaṃ bhinditvā lohitaṃ paggharati, sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ samosarati, āghātena pakuppamānaṃ sañcitaṃ hoti, taṃ sandhāyetaṃ ¶ vuttaṃ. Yo pana rogavūpasamanatthaṃ jīvako viya satthena phāletvā pūtimaṃsañca lohitañca nīharitvā phāsukaṃ karoti, ayaṃ lohituppādako na hoti, bahuṃ pana so puññaṃ pasavati (mahāva. aṭṭha. 115).

Duvidhampi byañjananti yathāvuttakammadvayato samuṭṭhitaṃ itthinimittaṃ, purisanimittañcāti duvidhampi byañjanaṃ. Iminā ca viggahena ‘‘ubhatobyañjanako’’ti asamānādhikaraṇavisayo bāhiratthasamāsoyaṃ, purimapade ca vibhattialopoti dasseti. So duvidho hoti itthiubhatobyañjanako, purisaubhatobyañjanako cāti. Tattha itthiubhatobyañjanakassa itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti, purisanimittaṃ paṭicchannaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisanimittaṃ pākaṭaṃ, itthinimittaṃ paṭicchannaṃ. Itthiubhatobyañjanakassa itthīsu purisattaṃ karontassa itthinimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, purisanimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Purisaubhatobyañjanakassa purisānaṃ itthibhāvaṃ upagacchantassa purisanimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Itthiubhatobyañjanako sayañca gabbhaṃ gaṇhāti, parañca gaṇhāpeti. Purisaubhatobyañjanako pana sayaṃ na gaṇhāti, paraṃ gaṇhāpetīti idametesaṃ nānākaraṇaṃ.

Aparāmasanānīti aggahaṇāni avacanāni. ‘‘Ayaṃ itthannāmo’’ti upasampadāpekkhassa akittananti yassa upasampadā karīyati, tassa akittanaṃ, ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘ayaṃ dhammarakkhito’’ti (pari. aṭṭha. 484) ¶ avacananti vuttaṃ hoti. ‘‘Itthannāmassa upasampadāpekkho’’ti upajjhāyassa akittananti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vatvā ‘‘āyasmato buddharakkhitassā’’ti avacanaṃ. Sabbena sabbaṃ ñattiyā anuccāraṇanti ñattiṃ aṭṭhapetvā catukkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammassa karaṇaṃ. Sampannanti upetaṃ.

Hāpanaṃ pariccajanaṃ. Yopi ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā sakiṃyeva vā dvikkhattuṃ vā anussāvanaṃ karoti, ayampi sāvanaṃ hāpetiyeva. Duruccāraṇaṃ nāma aññasmiṃ ¶ akkhare vattabbe aññassa vacanaṃ. Tasmā kammavācaṃ karontena bhikkhunā yvāyaṃ –

‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ;

Garukaṃ lahukañceva niggahītaṃ;

Sambandhavavatthitaṃ vimuttaṃ;

Dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.190; ma. ni. aṭṭha. 1.291; a. ni. aṭṭha. 2.3.64, pari. aṭṭha. 485; vi. saṅga. aṭṭha. 252) –

Vutto, ayaṃ suṭṭhu upalakkhetabbo. Ettha hi sithilaṃ nāma pañcasu vaggesu paṭhamatatiyaṃ. Dhanitaṃ nāma tesveva dutiyacatutthaṃ. Dīghanti dīghena kālena vattabbaṃ ā-kārādi. Rassanti tato upaḍḍhakālena vattabbaṃ a-kārādi. Garukanti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa nakkhamatī’’ti evaṃ saṃyogaparaṃ katvā vuccati. Lahukanti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa na khamatī’’ti evaṃ asaṃyogaparaṃ katvā vuccati. Niggahītanti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. Sambandhanti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhissā’’ti vā ‘‘tuṇhassā’’ti vā vuccati. Vavatthitanti yaṃ parapadena sambandhaṃ akatvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vā ‘‘tuṇha assā’’ti vā vuccati. Vimuttanti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vuccati.

Tattha ‘‘suṇātu me’’ti vattabbe ta-kārassa tha-kāraṃ katvā ‘‘suṇāthu me’’ti vacanaṃ sithilassa ¶ dhanitakaraṇaṃ nāma, tathā ‘‘pattakallaṃ esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘patthakallaṃ esā ñattī’’tiādivacanañca. ‘‘Bhante, saṅgho’’ti vattabbe bha-kāra gha-kārānaṃ ba-kāra ga-kāre katvā ‘‘bante saṃgo’’ti vacanaṃ dhanitassa sithilakaraṇaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me’’ti vivaṭena mukhena vattabbe ‘‘suṇaṃtu me’’ti vā ‘‘esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘esaṃ ñattī’’ti vā avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vacanaṃ vimuttassa niggahitavacanaṃ nāma. ‘‘Pattakalla’’nti avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbe ‘‘pattakallā’’ti vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vacanaṃ niggahitassa vimuttavacanaṃ nāma. Iti sithile kattabbe dhanitaṃ, dhanite kattabbe sithilaṃ, vimutte kattabbe niggahitaṃ, niggahite kattabbe vimuttanti imāni cattāri byañjanāni ¶ antokammavācāya kammaṃ dūsenti. Evaṃ vadanto hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, duruttaṃ karotīti vuccati.

Itaresu pana dīgharassādīsu chasu byañjanesu dīghaṭṭhāne dīghameva. Rassaṭṭhāne ca rassamevāti evaṃ yathāṭhāne taṃ tadeva akkharaṃ bhāsantena anukkamāgataṃ paveṇiṃ avināsentena kammavācā kātabbā. Sace pana evaṃ akatvā dīghe vattabbe rassaṃ, rasse vā vattabbe dīghaṃ vadati, tathā garuke vattabbe lahukaṃ, lahuke vā vattabbe garukaṃ vadati, sambandhe vā pana vattabbe vavatthitaṃ, vavatthite vā vattabbe sambandhaṃ vadati, evaṃ vuttepi kammavācā na kuppati. Imāni hi cha byañjanāni kammaṃ na kopenti.

Yaṃ pana suttantikattherā ‘‘da-kāro ta-kāramāpajjati, ta-kāro da-kāramāpajjati, ca-kāro ja-kāramāpajjati, ja-kāro ca-kāramāpajjati, ya-kāro ka-kāramāpajjati, ka-kāro ya-kāramāpajjati, tasmā da-kārādīsu vattabbesu ta-kārādīnaṃ vacanaṃ na virujjhatī’’ti vadanti, taṃ kammavācaṃ patvā na vaṭṭati. Tasmā vinayadharena neva da-kāro ta-kāro kātabbo…pe… na ka-kāro ya-kāro. Yathāpāḷiyā niruttiṃ sodhetvā dasavidhāya byañjananiruttiyā vuttadose pariharantena kammavācā kātabbā. Itarathā hi sāvanaṃ hāpeti nāma. Ñattiṃ aṭṭhapetvā paṭhamaṃ anussāvanakaraṇanti sambandho.

Yāvatikā bhikkhū kammappattāti yattakā bhikkhū tassa upasampadākammassa pattā yuttā anurūpā. Te ca kho sabbantimena pariyāyena hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmaṭṭhā pañca pakatattā bhikkhū. Na hi tehi vinā taṃ kammaṃ karīyati, na tesaṃ chando eti. Avasesā pana sacepi sahassamattā honti, sace ekasīmaṭṭhā ekasmiṃ ṭhāne samānasaṃvāsakā, sabbe chandārahāva ¶ honti, chandaṃ datvā āgacchantu vā, mā vā, kammaṃ na kuppati. Paṭikkosananti nivāraṇaṃ. Tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhānaṃ, kāraṇaṃ. Idha pana upasampadākammakaraṇassa kāraṇattā upasampadākammavācāsaṅkhātaṃ bhagavato vacanaṃ vuccati. Tenāha ‘‘kāraṇārahattā pana satthu sāsanārahattā’’ti. Yathā ca ‘‘taṃ kattabba’’nti bhagavatā anusiṭṭhaṃ, tathākaraṇaṃ upasampadākammassa kāraṇaṃ hotīti ¶ ṭhānārahaṃ nāma. Keci (sārattha. ṭī. 2.45) pana ‘‘ṭhānārahenāti ettha ‘na, bhikkhave, hatthacchinno pabbājetabbo’tiādi (mahāva. 119) satthusāsanaṃ ṭhāna’’nti vadanti. Idhāti imasmiṃ pārājike. Yathā ca idha, evaṃ sabbatthāpi lokavajjasikkhāpadesu ayameva adhippetoti veditabbaṃ. Tenāha ‘‘paṇṇattivajjesu panā’’tiādi. Aññepīti ehibhikkhūpasampannādayopi. Kathametaṃ viññāyati paṇṇattivajjesu sikkhāpadesu aññepi saṅgahaṃ gacchantīti? Atthato āpannattā. Tathā hi ‘‘dve puggalā abhabbā āpattiṃ āpajjituṃ buddhā ca paccekabuddhā ca, dve puggalā bhabbā āpattiṃ āpajjituṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo cā’’ti (pari. 322) sāmaññato vuttattā. Ehibhikkhūpasampannādayopi asañcicca assatiyā acittakaṃ sahaseyyāpattiādibhedaṃ paṇṇattivajjaṃ āpajjantīti (sārattha. ṭī. 2.45) atthato āpannaṃ.

Idāni ‘‘bhikkhūna’’nti imaṃ padaṃ visesatthābhāvato visuṃ avaṇṇetvāva yaṃ sikkhañca sājīvañca samāpannattā bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno hoti, taṃ dassento ‘‘bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno’’tiādimāha. Sikkhitabbāti sikkhā, pātimokkhasaṃvarasīlaṃ, saha jīvanti etthāti sājīvaṃ, mātikādibhedā paṇṇatti, sikkhā ca sājīvañca sikkhāsājīvaṃ, tadubhayaṃ samāpanno upagatoti sikkhāsājīvasamāpanno. Tenāha ‘‘yā bhikkhūna’’ntiādi. Ettha ca ‘‘sikkhā’’ti sājīvasahacariyato adhisīlasikkhāva adhippetāti āha ‘‘adhisīlasaṅkhātā’’ti. Adhikaṃ uttamaṃ sīlanti adhisīlaṃ, ‘‘adhisīla’’nti saṅkhātā adhisīlasaṅkhātā.

Katamaṃ panettha sīlaṃ, katamaṃ adhisīlanti? Vuccate – pañcaṅgadasaṅgasīlaṃ tāva sīlameva, na taṃ adhisīlaṃ. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ pana adhisīla’’nti vuccati. Tañhi sūriyo viya pajjotānaṃ, sineru viya ca pabbatānaṃ sabbalokiyasīlānaṃ adhikañceva uttamañca, buddhuppādeyeva ca pavattati, na vinā buddhuppādā. Na hi taṃ paññattiṃ uddharitvā añño satto paññāpetuṃ sakkoti, buddhāyeva panassa sabbaso kāyavacīdvārajjhācārasotaṃ chinditvā tassa tassa vītikkamassa anucchavikaṃ taṃ taṃ sīlasaṃvaraṃ paññāpenti. Pātimokkhasaṃvarasīlatopi ¶ ca maggaphalasampayuttameva sīlaṃ adhisīlaṃ, taṃ pana idha na adhippetaṃ. Na hi taṃ samāpanno methunadhammaṃ paṭisevati.

Eteti ¶ nānādesajātigottādibhedabhinnā bhikkhū. Saha jīvantīti ekuddesādivasena saha pavattanti. Tenāha ‘‘ekajīvikā sabhāgavuttino’’ti. Sikkhāpadasaṅkhātanti paṇṇattisaṅkhātaṃ. Sāpi hi viratiādīnaṃ dīpanato ‘‘sikkhāpada’’nti vuccati. Vuttampi cetaṃ ‘‘sikkhāpadanti yo tattha nāmakāyo padakāyo niruttikāyo byañjanakāyo’’ti. Tatthāti tesu. Sikkhaṃ paripūrentoti akattabbaparivajjanakattabbakaraṇavasena vārittacārittasaṅkhātaṃ duvidhaṃ sīlaṃ paripūrentoti attho, vārittasīlavasena viratisampayuttacetanaṃ, cārittasīlavasena virativippayuttacetanañca attani pavattentoti vuttaṃ hoti. Sājīvañca avītikkamantoti sikkhāpadañca amaddanto, sīlasaṃvaraṇaṃ, sājīvānatikkamanañcāti idameva dvayaṃ idha samāpajjanaṃ nāmāti adhippāyo. Tattha sājīvānatikkamo sikkhāpāripūriyā paccayo. Tassānatikkamanato hi yāva maggā sikkhā paripūrati. Apicettha ‘‘sikkhaṃ paripūrento’’ti iminā viraticetanāsaṅkhātassa sīlasaṃvarassa visesato santāne pavattanakālova gahito, ‘‘avītikkamanto’’ti iminā pana appavattanakālopi. Sikkhañhi paripūraṇavasena attani pavattentopi niddādivasena appavattentopi vītikkamābhāvā sikkhanavasena samāpannoti vuccati.

Yasmā sikkhāpaccakkhānassa ekaccaṃ dubbalyāvikammaṃ attho hoti, tasmā taṃ sandhāya ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti padassa atthaṃ vivaranto ‘‘dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti āhāti dassetuṃ ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā’’tiādimāha. Tattha siyā (pārā. aṭṭha. 1.45 sikkhāpaccakkhānavibhaṅgavaṇṇanā), yasmā na sabbaṃ dubbalyāvikammaṃ sikkhāpaccakkhānaṃ, tasmā ‘‘dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti paṭhamaṃ vatvā tassa atthaniyamanatthaṃ ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti vattabbanti? Taṃ na, kasmā? Atthānukkamābhāvato. ‘‘Sikkhāsājīvasamāpanno’’ti hi vuttattā yaṃ sikkhaṃ samāpanno, taṃ apaccakkhāya, yañca sājīvaṃ samāpanno, tattha dubbalyaṃ anāvikatvāti vuccamāne anukkameneva attho vutto hoti, na aññathā. Tasmā idameva paṭhamaṃ vuttanti.

Idāni tadubhayameva pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tadabhāvenāti tesaṃ cittādīnaṃ abhāvena. Cavitukāmatācittenāti apagantukāmatācittena ¶ . Davāti sahasā. Yo hi ¶ aññaṃ bhaṇitukāmo sahasā ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti bhaṇati, ayaṃ davā vadati nāma. Ravāti virajjhitvā. Yo hi aññaṃ bhaṇitukāmo virujjhitvā ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti bhaṇati, ayaṃ ravā bhaṇati nāma. Purimena ko visesoti ce? Purimaṃ paṇḍitassāpi sahasāvasena aññabhaṇanaṃ, idaṃ pana mandattā momūhattā pakkhalantassa ‘‘aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññabhaṇanaṃ. ‘‘Akkharasamayānabhiññātatāya vā karaṇasampattiyā abhāvato vā kathetabbaṃ kathetumasakkonto hutvā aññaṃ kathento ravā bhaṇati nāmā’’ti (sārattha. ṭī. 2.54) eke.

Vajjāvajjaṃ upanijjhāyatīti upajjhāyo, taṃ upajjhāyaṃ. ‘‘Evaṃ sajjhāyitabbaṃ, evaṃ abhikkamitabba’’ntiādinā ācārasikkhāpanako ācariyo. Ante samīpe vasati sīlenāti antevāsī, vibhattialopena yathā ‘‘vanekaserukā’’ti. Samāno upajjhāyo assāti samānupajjhāyako. Evaṃ samānācariyako. Sabrahmacārinti bhikkhuṃ. So hi ‘‘ekakammaṃ, ekuddeso, samasikkhatā’’ti imaṃ brahmaṃ samānaṃ carati, tasmā ‘‘sabrahmacārī’’ti vuccati. Evaṃ vuttānanti evaṃ padabhājanīye vuttānaṃ. Yathā hi loke sassānaṃ viruhanaṭṭhānaṃ ‘‘khetta’’nti vuccati, evamimānipi buddhādīni padāni sikkhāpaccakkhānassa viruhanaṭṭhānatthā ‘‘khetta’’nti vuccantīti āha ‘‘imesaṃ dvāvīsatiyā khettapadāna’’nti. Yasmā panetesaṃ vevacanehipi sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, tasmā ‘‘savevacanassā’’ti vuttaṃ. Vividhaṃ ekasmiṃyeva atthe vacanaṃ vivacanaṃ, vivacanameva vevacanaṃ, pariyāyanāmaṃ, saha vevacanehīti savevacanaṃ, tassa savevacanassa. Ettha ca vaṇṇapaṭṭhāne (sārattha. ṭī. 2.52; vi. vi. ṭī. 1.53; vajira. ṭī. 53) āgataṃ nāmasahassaṃ, upāligāthāsu (ma. ni. 2.76) nāmasataṃ, aññāni ca guṇato labbhamānāni nāmāni ‘‘buddhavevacanānī’’ti veditabbāni. Sabbānipi dhammassa nāmāni ‘‘dhammavevacanānī’’ti veditabbāni. Esa nayo sabbattha.

Tesu yaṃ kiñci vattukāmassa yaṃ kiñci vadato sikkhāpaccakkhānaṃ hotīti tesu dvāvīsatiyā khettapadesu yaṃ kiñci ekaṃ padaṃ vattukāmassa tato aññaṃ yaṃ kiñci padampi vacībhedaṃ katvā vadato khettapadantogadhattā sikkhāpaccakkhānaṃ ¶ hotīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace panāyaṃ ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti vattukāmo padapaccābhaṭṭhaṃ katvā ‘‘paccakkhāmi buddha’’nti vā vadeyya, milakkhabhāsādīsu vā aññatarabhāsāya tamatthaṃ vadeyya, ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti vattukāmo uppaṭipāṭiyā ‘‘dhammaṃ paccakkhāmī’’ti vā ‘‘sabrahmacāriṃ paccakkhāmī’’ti vā vadeyya, seyyathāpi uttarimanussadhammavibhaṅge ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’’ti ¶ vattukāmo ‘‘dutiyaṃ jhāna’’nti vadati. Sace ‘‘yassa vadati, so ayaṃ bhikkhubhāvaṃ cajitukāmo etamatthaṃ vadatī’’ti ettakamattampi jānāti, viraddhaṃ nāma natthi, khettameva otiṇṇaṃ, paccakkhātāva hoti sikkhā. Sakkattā vā brahmattā vā cutasatto viya cutova hoti sāsanāti.

Alanti (pārā. aṭṭha. 1.52) hotu, pariyattanti attho. Kiṃ nu meti kiṃ mayhaṃ kiccaṃ, kiṃ karaṇīyaṃ, kiṃ sādhetabbanti attho. Na mamatthoti natthi mama attho. Sumuttāhanti suṭṭhu mutto ahaṃ. Purimehi cuddasahi padehīti buddhādīhi sabrahmacāripariyantehi purimehi cuddasahi padehi. Yannūnāhaṃ paccakkheyyanti ettha ‘‘yannūnā’’ti parivitakkadassane nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘sacāhaṃ buddhaṃ paccakkheyyaṃ, sādhu vata me siyā’’ti. Ādisaddena ‘‘paccakkhi’’nti vā ‘‘paccakkhissāmī’’ti vā ‘‘bhavissāmī’’ti vā ‘‘homī’’ti vā ‘‘jātomhī’’ti vā ‘‘amhī’’ti vā evaṃbhūtānaṃ gahaṇaṃ. Sace pana ‘‘ajja paṭṭhāya ‘gihī’ti maṃ dhārehī’’ti vā ‘‘jānāhī’’ti vā ‘‘sañjānāhī’’ti vā ‘‘manasi karohī’’ti vā vadati, ariyakena vā vadati, milakkhakena vā. Evametasmiṃ atthe vutte yassa vadati, sace so jānāti, paccakkhātā hoti sikkhā. Esa nayo sesesupi ‘‘upāsako’’tiādīsu sattasu padesu. Ettha ca ariyakaṃ nāma māgadhavohāro. Milakkhakaṃ nāma anariyako andhadamiḷādi.

Akkharalikhananti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādinā aññesaṃ dassanatthaṃ akkharalikhanaṃ. Adhippāyaviññāpako aṅgulisaṅkocanādiko hatthavikāro hatthamuddā, hatthasaddo cettha tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘na bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipissāmī’’tiādīsu (pāci. 618) viya. Tasmā adhippāyaviññāpakassa aṅgulisaṅkocanādino hatthavikārassa dassanaṃ hatthamuddādidassananti ¶ (sārattha. ṭī. 2.51) evamettha attho daṭṭhabbo. Ādisaddena sīsakampanadassanādiṃ saṅgaṇhāti.

Ummattakakhittacittavedanāṭṭānanti ettha ummattakoti pittummattako. Khittacittoti yakkhehi katacittavikkhepo, yakkhummattakoti vuttaṃ hoti. Ubhinnaṃ pana viseso anāpattivāre āvibhavissati. Vedanāṭṭoti balavatiyā dukkhavedanāya phuṭṭho mucchāpareto, tena vippalapantena paccakkhātāpi apaccakkhātāva hoti. Manussajātiko hotīti sabhāgo vā visabhāgo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā viññū yokoci manusso hoti. Ummattakādīnanti etthādisaddena khittacittavedanāṭṭadevatātiracchānagatānaṃ gahaṇaṃ. Tatra ummattakakhittacittavedanāṭṭatiracchānagatānaṃ santike paccakkhātāpi ajānanabhāvena apaccakkhātāva hoti. Devatāya pana santike atikhippaṃ jānanabhāvena. Devatā nāma mahāpaññā tihetukappaṭisandhikā atikhippaṃ jānanti, cittañca nāmetaṃ lahuparivattaṃ, tasmā ‘‘cittalahukassa puggalassa cittavaseneva mā atikhippaṃ vināso ahosī’’ti devatāya santike ¶ sikkhāpaccakkhānaṃ paṭikkhipi. Tena vuttaṃ ‘‘na ca ummattakādīnaṃ aññataro’’ti. Dūtena vāti ‘‘mama sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ kathehī’’ti mukhasāsanavasena dūtena vā. Paṇṇena vāti paṇṇe likhitvā pahiṇavasena paṇṇena vā.

Sace te sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ jānantīti sambandho. Āvajjanasamayeti atthābhogasamaye. Iminā taṃ khaṇaṃyeva pana apubbaṃ acarimaṃ dujjānanti dasseti. Vacanānantaramevāti vacanassa anantarameva, āvajjanasamayevāti attho. Eva-saddena pana cirena jānanaṃ paṭikkhipati. Ukkaṇṭhitoti anabhiratiyā imasmiṃ sāsane kicchajīvikaṃ patto. Atha vā ‘‘ajja yāmi, sve yāmi, ito yāmi, ettha yāmī’’ti uddhaṃ kaṇṭhaṃ katvā viharamāno vikkhitto, anekaggoti vuttaṃ hoti. Idañca ‘‘anabhirato sāmaññā cavitukāmo’’tiādīnaṃ (pārā. 45) upalakkhaṇaṃ. Yena kenaci…pe… jānantīti sace te‘‘ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthetī’’ti vā ‘‘anabhirato’’ti vā ‘‘sāmaññā cavitukāmo’’ti vā yena kenaci ākārena sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ jānanti. Idañhi sikkhāpaccakkhānañca upari ¶ abhūtārocanaduṭṭhullavācāattakāmaduṭṭhadosabhūtārocanasikkhāpadāni ca ekaparicchedāni, āvajjanasamaye ñāte eva sīsaṃ enti. ‘‘Kiṃ ayaṃ bhaṇatī’’ti kaṅkhatā cirena ñāte sīsaṃ na enti. Tenāha ‘‘atha aparabhāge’’tiādi. Atha dvinnaṃ ṭhitaṭṭhāne dvinnampi niyametvā ‘‘etesaṃ ārocemī’’ti vadati, tesu ekasmiṃ jānantepi dvīsu jānantesupi paccakkhātāva hoti sikkhā. Evaṃ sambahulesupi veditabbaṃ. Vuttanayenāti ‘‘tassa vacanānantara’’ntiādinā vuttena nayena. Yo koci manussajātikoti antamaso navakammikaṃ upādāya yo koci manusso. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ –

‘‘Sace pana anabhiratiyā pīḷito sabhāge bhikkhū parisaṅkamāno ‘yo koci jānātū’ti uccāsaddaṃ karonto ‘buddhaṃ paccakkhāmī’ti vadati, tañca avidūre ṭhito navakammiko vā añño vā samayaññū puriso sutvā ‘ukkaṇṭhito ayaṃ samaṇo gihibhāvaṃ pattheti, sāsanato cuto’ti jānāti, paccakkhātāva hoti sikkhā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.51).

Sace ¶ vacanatthaṃ ñatvāpi ‘‘ayaṃ ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthetī’’ti vā na jānāti, apaccakkhātāva hoti sikkhā. Sace pana vacanatthaṃ ajānitvāpi ‘‘ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthetī’’ti vā jānāti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Davāyapīti kīḷādhippāyenapi. Cittādīnaṃ vā vasenāti cittādīnaṃ vā chaḷaṅgānaṃ vasena. Hoti cettha –

‘‘Cittaṃ khettañca kālo ca, payogo puggalo tathā;

Vijānananti sikkhāya, paccakkhānaṃ chaḷaṅgika’’nti.

Sabbaso vā pana apaccakkhānenāti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādīsu yena yena pariyāyena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, tato ekassapi paccakkhānassa abhāvena. Iminā pana ‘‘idaṃ padaṃ sāvessāmi, sikkhaṃ paccakkhāmī’’ti evaṃ pavattacittuppādassa abhāvaṃ dasseti. Yassa hi evarūpo cittuppādo natthi, so sabbaso na paccakkhāti nāmāti. Sikkhāpaccakkhānassāti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādisikkhāpaccakkhānassa. Atthabhūtaṃ ekaccaṃ dubbalyanti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti vadati viññāpeti, evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti, sikkhā ¶ ca paccakkhātā’’tiādinā (pārā. 53) vuttehi yehi vacanehi sikkhāpaccakkhānañceva hoti dubbalyāvikammañca, taṃ ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādikaṃ atthabhūtaṃ dubbalyaṃ anāvikatvā. ‘‘Buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādimhi pana vutte sikkhāparipūraṇe dubbalabhāvassāpi gamyamānattā sikkhāpaccakkhānassa idaṃ dubbalyāvikammaṃ atthoti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca ‘‘atthabhūta’’nti iminā ‘‘yannūnāhaṃ buddhaṃ paccakkheyya’’ntiādikaṃ dubbalyāvikammaṃ paṭikkhipati. Yena hi sikkhāpaccakkhānañceva hoti dubbalyāvikammañca, tadeva sikkhāpaccakkhānassa atthabhūtaṃ. Yena pana dubbalyāvikammameva hoti, na sikkhāpaccakkhānaṃ, na taṃ tassa atthabhūtanti.

Rāgapariyuṭṭhānena sadisabhāvāpattiyā mithunānaṃ ayanti ‘‘methuno’’ti dhammova vuccatīti āha ‘‘rāgapariyuṭṭhānenā’’tiādi. Tattha rāgapariyuṭṭhānenāti rāgassa pariyuṭṭhānena, methunarāgassa pavattiyā pariyonaddhacittatāyāti attho. Dhammoti ajjhācāro. ‘‘Palambate vilambate’’tiādīsu viya upasaggassa koci atthaviseso natthīti āha ‘‘seveyyā’’ti. Ajjhāpajjeyyāti abhibhuyya pajjeyya. Sabbantimenāti paranimmitavasavatti…pe… cātumahārājikamanussitthināgagaruḷamāṇavikādīnaṃ sabbāsaṃ antimena. Tiracchānagatāyāti tiracchānesu ¶ uppannāya. Tenāha ‘‘paṭisandhivasenā’’ti. Pārājikāya vatthubhūtā eva cettha tiracchānagatitthī ‘‘tiracchānagatā’’ti gahetabbā, na sabbā. Tatrāyaṃ paricchedo –

‘‘Apadānaṃ ahimacchā, dvipadānañca kukkuṭī;

Catuppadānaṃ majjārī, vatthu pārājikassimā’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.55)

Tattha ahiggahaṇena sabbāpi ajagaragonasādibhedā dīghajāti saṅgahitā. Tasmā dīghajātīsu yattha tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ sakkā tilaphalamattampi pavesetuṃ, sā pārājikavatthu, avasesā dukkaṭavatthūti veditabbā. Macchaggahaṇena sabbāpi macchakacchapamaṇḍūkādibhedā odakajāti saṅgahitā. Tatrāpi dīghajātiyaṃ vuttanayeneva pārājikavatthu ca dukkaṭavatthu ca veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – pataṅgamukhamaṇḍūkā nāma honti, tesaṃ mukhasaṇṭhānaṃ mahantaṃ, chiddaṃ appakaṃ, tattha pavesanaṃ nappahoti, mukhasaṇṭhānaṃ pana vaṇasaṅkhepaṃ gacchati, tasmā taṃ thullaccayavatthūti veditabbaṃ ¶ . Kukkuṭiggahaṇena sabbāpi kākakapotādibhedā pakkhijāti saṅgahitā. Tatrāpi vuttanayeneva pārājikavatthu ca dukkaṭavatthu ca veditabbaṃ. Majjāriggahaṇena sabbāpi rukkhasunakhamaṅgusagodhādibhedā catuppadajāti saṅgahitā. Tatrāpi vuttanayeneva pārājikavatthu ca dukkaṭavatthu ca veditabbaṃ.

Pārājiko hotīti (pārā. aṭṭha. 1.55) parājito hoti parājayaṃ apanno. Ayañhi pārājikasaddo sikkhāpadāpattipuggalesu vattati. Tattha ‘‘aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso, yaṃ tathāgato vajjīnaṃ vā vajjiputtakānaṃ vā kāraṇā sāvakānaṃ pārājikaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ samūhaneyyā’’ti (pārā. 43) evaṃ sikkhāpade vattamāno veditabbo. ‘‘Āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika’’nti (pārā. 67) evaṃ āpattiyaṃ. ‘‘Na mayaṃ pārājikā, yo avahaṭo, so pārājiko’’ti (pārā. 155) evaṃ puggale vattamāno veditabbo. ‘‘Pārājikena dhammena anuddhaṃseyyā’’tiādīsu (pārā. 384) pana dhamme vattatīti vadanti. Yasmā pana tattha ‘‘dhammo’’ti katthaci āpatti, katthaci sikkhāpadameva adhippetaṃ, tasmā so visuṃ na vattabbo. Tattha sikkhāpadaṃ yo taṃ atikkamati, taṃ parājeti, tasmā ‘‘pārājika’’nti vuccati. Āpatti pana yo naṃ ajjhāpajjati, taṃ parājeti, tasmā ‘‘pārājikā’’ti vuccati. Puggalo yasmā parājito parājayamāpanno, tasmā ‘‘pārājiko’’ti vuccati. Idha pana puggalo veditabboti āha ‘‘pārājiko hotī’’tiādi. Imināpi ¶ idaṃ dasseti – ‘‘parājitasadde upasaggassa vuddhiṃ katvā, ta-kārassa ca ka-kāraṃ katvā pārājiko hotīti niddiṭṭho’’ti.

Apalokanādi catubbidhampi saṅghakammaṃ sīmāparicchinnehi pakatattehi bhikkhūhi ekato kattabbattā ekakammaṃ nāma. Ādisaddena ekuddesasamasikkhatānaṃ gahaṇaṃ. Tattha pañcavidhopi pātimokkhuddeso ekato uddisitabbattā ekuddeso nāma. Nahāpitapubbakādīnaṃ viya odissa anuññātaṃ ṭhapetvā avasesaṃ sabbampi sikkhāpadaṃ sabbehipi lajjipuggalehi samaṃ sikkhitabbabhāvato samasikkhatā nāma. Yasmā sabbepi lajjino etesu ¶ ekakammādīsu saha vasanti, na ekopi tato bahiddhā sandissati, tasmā tāni sabbānipi gahetvā ekakammādiko tividhopi saṃvāso nāmāti āha ‘‘so ca vuttappakāro saṃvāso tena puggalena saddhiṃ natthi, tena kāraṇena so pārājiko puggalo ‘asaṃvāso’ti vuccatī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.55).

Idāni yasmā na kevalaṃ manussitthiyā eva nimittaṃ pārājikavatthu, atha kho amanussitthitiracchānagatitthīnampi. Na ca itthiyā eva. Atha kho ubhatobyañjanakapaṇḍakapurisānampi, tasmā te satte, tesañca yaṃ yaṃ nimittaṃ vatthu hoti, taṃ taṃ nimittaṃ, tattha ca yathā paṭisevanto pārājiko hoti, tañca sabbaṃ vitthāretvā dassetuṃ ‘‘ayaṃ panettha vinicchayo’’tiādimāha. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Tesūti ye tiṃsamaggā vuttā, tesu. Attano vāti lambimudupiṭṭhike sandhāya vuttaṃ. Santhatassa vāti yena kenaci vatthena vā paṇṇena vā vākapaṭṭena vā cammena vā tipusīsādīnaṃ paṭṭena vā paliveṭhetvā, anto vā pavesetvā paṭicchannassa. Akkhāyitassa vāti soṇasiṅgālādīhi akkhāditassa. Yebhuyyena akkhāyitassāti yāva upaḍḍhakkhāyito nāma na hoti, evaṃ akkhāyitassa. Allokāseti tintokāse. Santhatanti tesaṃyeva vatthādīnaṃ yena kenaci paṭicchannaṃ. Ayañhettha saṅkhepattho – na hettha anupādinnakaṃ anupādinnakena chupati, mutti atthi, atha kho upādinnakena vā anupādinnakaṃ ghaṭṭiyatu, anupādinnakena vā upādinnakaṃ, anupādinnakena vā anupādinnakaṃ, upādinnakena vā upādinnakaṃ. Sace yattake paviṭṭhe pārājikaṃ hotīti vuttaṃ, tattakaṃ sevanacittena paveseti, sabbatthāyaṃ pārājikāpattiṃ āpanno nāma hotīti.

Evaṃ sevanacitteneva pavesentassa āpattiṃ dassetvā idāni yasmā taṃ pavesanaṃ nāma na kevalaṃ attūpakkameneva, parūpakkamenāpi hoti. Tatrāpi sādiyantasseva āpatti paṭisevanacittasamaṅgissa ¶ , na itarassāti dassetuṃ ‘‘parena vā’’tiādimāha. Tattha parenāti bhikkhupaccatthikādinā yena kenaci aññena. Pavesanapaviṭṭhaṭṭhitauddharaṇesūti ettha aggato (sārattha. ṭī. 2.58) yāva mūlā pavesanaṃ pavesanaṃ nāma. Aṅgajātassa yattakaṃ ṭhānaṃ pavesanārahaṃ, tattakaṃ anavasesato paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ nāma. Evaṃ ¶ paviṭṭhassa uddharaṇārambhato antarā ṭhitakālo ṭhitaṃ nāma. Samantapāsādikāyaṃ pana mātugāmassa sukkavisaṭṭhiṃ patvā sabbathā vāyāmato oramitvā ṭhitakālaṃ sandhāya ‘‘sukkavisaṭṭhisamaye’’ti vuttaṃ. Uddharaṇaṃ nāma yāva aggā nīharaṇakālo. Sādiyatīti sevanacittaṃ upaṭṭhapeti. Asādhāraṇavinicchayoti adinnādānādīhi sabbehi sikkhāpadehi asādhāraṇo vinicchayo.

Sādhāraṇavinicchayatthanti parivāravasena sādhāraṇavinicchayatthaṃ. Mātikāti mātā, janettīti attho. Nidadāti desanaṃ desavasena aviditaṃ viditaṃ katvā nidassetīti nidānaṃ. Paññāpīyatīti paññatti, tassā pakāro paññattividhi aṅgeti gameti ñāpetīti aṅgaṃ, kāraṇaṃ. Samuṭṭhahanti āpattiyo etenāti samuṭṭhānaṃ, uppattikāraṇaṃ, tassa vidhi samuṭṭhānavidhi. Vajjakammappabhedañcāti ettha pabhedasaddo paccekaṃ yojetabbo ‘‘vajjappabhedaṃ, kammappabhedañcā’’ti. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade.

Paññattiṭṭhānanti paññattiṭṭhapanassa ṭhānaṃ, sikkhāpadānaṃ paññattidesoti attho. Puggaloti ettha ādikammikoyeva adhippetoti āha ‘‘puggalo nāma yaṃ yaṃ ārabbha taṃ taṃ sikkhāpadaṃ paññatta’’nti, so so puggaloti adhippāyo. Honti cettha –

‘‘Sudinno dhaniyo sambahulā vaggumudantikā;

Seyyasako udāyi cā-ḷavakā channamettiyā.

‘‘Devadattassajipunabbasu-chabbaggiyopanandaññataropi ca;

Hatthako cānuruddho ca, sattarasa cūḷapanthako.

‘‘Belaṭṭhasīso cānando, sāgatoriṭṭhanāmako;

Nandattherena tevīsa, bhikkhūnaṃ ādikammikā.

‘‘Sundarīnandā ¶ thullanandā, chabbaggiyaññatarāpi ca;

Caṇḍakāḷī sambahulā, dve ca bhikkhuniyo parā;

Bhikkhunīnaṃ tu satteva, honti tā ādikammikā’’ti.

Tassa tassa puggalassāti yaṃ yaṃ sudinnādikaṃ puggalaṃ ārabbha sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tassa tassa puggalassa. Paññattīti paṭhamapaññatti. Paṭhamapaññattiyā pacchā ¶ ṭhapitā paññatti anupaññatti. Anuppanne dose ṭhapitā paññatti anuppannapaññatti. Sabbattha majjhimadese ceva paccantimesu janapadesu cāti sabbesu padesesu ṭhapitā paññatti sabbatthapaññatti. Majjhimadeseyeva ṭhapitā paññatti padesapaññatti. Bhikkhūnañceva bhikkhunīnañca sādhāraṇabhūtā paññatti sādhāraṇapaññatti. Suddhabhikkhūnameva, suddhabhikkhunīnaṃ vā paññattaṃ sikkhāpadaṃ asādhāraṇapaññatti. Ubhinnampi paññatti ubhatopaññatti. Vinayadharapañcamenāti anussāvanakācariyapañcamena. Guṇaṅguṇūpāhanāti catuppaṭalato paṭṭhāya katā upāhanā, na ekadvitipaṭalā. Cammattharaṇanti attharitabbaṃ cammaṃ. Etesaṃ vasena catubbidhā padesapaññatti nāmāti etesaṃ vasena catubbidhā paññatti majjhimadeseyeva paññattāti padesapaññatti nāma. Tenevāha ‘‘majjhimadeseyeva hī’’tiādi. Yasmā majjhimadeseyeva yathāvuttavatthuvītikkame āpatti hoti, na paccantimajanapade, tasmā padesapaññattīti attho. Dhuvanhānaṃ paṭikkhepamattanti niccanahānappaṭisedhanameva. Ettha ca mattasaddena aññāni tīṇi sikkhāpadāni paṭikkhipati. Tāni hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampada’’ntiādinā (mahāva. 259) cammakkhandhake āgatāni. Tenevāha ‘‘tato aññā padesapaññatti nāma natthī’’ti. Sabbānīti tato avasesāni sabbāni sikkhāpadāni. Tasmāti yasmā anuppannapaññatti aṭṭhagarudhammavasena bhikkhunīnaṃyeva āgatā, yasmā ca dhuvanhānaṃ paṭikkhepamattaṃ ṭhapetvā pātimokkhe sabbāni sikkhāpadāni sabbatthapaññattiyeva honti, yasmā ca sādhāraṇapaññattidukañca ekatopaññattidukañca byañjanamattaṃ nānaṃ, atthato ekaṃ, tasmā. Sabbatthāti sabbesu sikkhāpadesu. Āpattibhedo hettha uttarapadalopena ‘‘āpattī’’ti vuttoti āha ‘‘āpattīti pubbappayogādivasena āpattibhedo’’ti. Sīlaācāradiṭṭhiājīvavipattīnanti ettha paṭhamā dve āpattikkhandhā sīlavipatti nāma, avasesā pañca ācāravipatti nāma, micchādiṭṭhi ca antaggāhikādiṭṭhi ca diṭṭhivipatti nāma, ājīvahetu paññattāni cha sikkhāpadāni ājīvavipatti nāma, iti imāsaṃ sīlaācāradiṭṭhiājīvavipattīnaṃ aññatarāti attho.

Na ¶ kevalaṃ yathāvuttanayeneva vuccantīti āha ‘‘yāni sikkhāpadasamuṭṭhānānītipi vuccantī’’ti. Etāni hi kiñcāpi āpattiyā samuṭṭhānāni, na ¶ sikkhāpadassa, vohārasukhatthaṃ panevaṃ vuccantīti. Tatthāti tesu chasu samuṭṭhānesu. Tesūti sacittakācittakesu. Ekaṃ samuṭṭhānaṃ uppattikāraṇaṃ etissāti ekasamuṭṭhānā, ekena vā samuṭṭhānaṃ etissāti ekasamuṭṭhānā. ‘‘Dvisamuṭṭhānā’’tiādīsupi eseva nayo.

Samuṭṭhānavasenāti samuṭṭhānasīsavasena. Paṭhamapārājikaṃ samuṭṭhānaṃ etissāti paṭhamapārājikasamuṭṭhānā. Tathā adinnādānasamuṭṭhānā’’tiādīsupi.

Sayaṃ pathavikhaṇane kāyena, pare āṇāpetvā khaṇāpane vācāya ca āpattisambhavato ‘‘pathavikhaṇanādīsu viyā’’ti vuttaṃ. Ādisaddena adinnādānādīnaṃ pariggaho. Paṭhamakathināpatti kāyavācato kattabbaṃ adhiṭṭhānaṃ vā vikappanaṃ vā akarontassa hoti, no karontassāti āha ‘‘paṭhamakathināpatti viyā’’ti. Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvarappaṭiggahaṇāpatti tassā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhantassa, parivattakaṃ adentassa ca hotīti kiriyākiriyato samuṭṭhāti. ‘‘Siyā karontassā’’tiādīsu siyāti ‘‘siyā kho pana te brāhmaṇa evamassā’’tiādīsu viya ‘‘kadācī’’ti iminā samānattho nipāto. Rūpiyappaṭiggahaṇāpatti siyā kiriyā gahaṇena āpajjanato, siyā akiriyā paṭikkhepassa akaraṇatoti āha ‘‘rūpiyappaṭiggahaṇāpatti viyā’’ti. Kuṭikārāpatti vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkantakaraṇe karontassa siyā, adesāpetvā pana pamāṇātikkantakaraṇe pamāṇayuttaṃ vā karontassa ca akarontassa ca siyāti āha ‘‘kuṭikārāpatti viyā’’ti.

Saññāya abhāvena vimokkho assāti saññāvimokkhoti majjhepadalopasamāso daṭṭhabboti āha ‘‘yato vītikkamasaññāyā’’tiādi. Itarā nāma yato vītikkamasaññāya abhāvena na muccati, sā itarasaddassa vuttappaṭiyogivisayattā. Yā acittakena vā sacittakamissakena vā samuṭṭhātīti yā āpatti kadāci acittakena vā kadāci sacittakamissakena vā samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Ettha ca saññādukaṃ anāpattimukhena vuttaṃ, sacittakadukaṃ āpattimukhenāti daṭṭhabbaṃ.

Yassā ¶ sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hotīti yassā sacittakāya āpattiyā cittaṃ akusalameva hoti, yassā ca sacittakācittakasaṅkhātāya surāpānādiacittakāya āpattiyā vatthuvijānanacittena ¶ sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā. ‘‘Sacittakapakkhe’’ti hi idaṃ vacanaṃ sacittakācittakaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi ekaṃsato sacittakassa ‘‘sacittakapakkhe’’ti visesane payojanaṃ atthīti. Yaṃ panettha gaṇṭhipade ‘‘surāpānasmiñhi ‘surā’ti vā ‘na vaṭṭatī’ti vā jānitvā pivane akusalamevā’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘na vaṭṭatīti vā jānitvā’’ti vuttavacanaṃ na yujjati paṇṇattivajjassāpi lokavajjabhāvappasaṅgato. Yassā pana ‘‘sacittakapakkhe cittaṃ akusalamevā’’ti niyamo natthi, sā paṇṇattivajjāti imamatthaṃ dassento āha ‘‘sesā paṇṇattivajjā’’ti. Tathā hi tassā vatthuvijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākatanti ‘‘akusalamevā’’ti niyamo natthi. Ubhayattha āpajjitabbāti kāyadvāre, vacīdvāre cāti ubhayattha āpajjitabbā āpatti, tā pana adinnādānādayo. ‘‘Manodvāre āpatti nāma natthī’’ti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ upanikkhittasādiyanādīsu āpattisambhavatoti daṭṭhabbaṃ.

Akusalacitto vā āpajjatīti pārājikasukkavisaṭṭhikāyasaṃsaggaduṭṭhullaattakāmapāricariyaduṭṭhadosasaṅghabhedappahāradānatalasattikādibhedaṃ āpattiṃ akusalacitto āpajjati. Anupasampannaṃ padasodhammaṃ vācento, mātugāmassa dhammaṃ desentoti evarūpaṃ āpattiṃ kusalacitto āpajjati. Asañciccasahaseyyādiṃ abyākatacitto āpajjati. Yaṃ arahā āpajjati, sabbaṃ abyākatacittova āpajjati. Tenāha ‘‘kusalābyākatacitto vā’’ti.

Dukkhavedanāsamaṅgī vāti duṭṭhadosādibhedaṃ āpattiṃ āpajjanto dukkhavedanāsamaṅgī āpajjati. Methunadhammādibhedaṃ pana sukhavedanāsamaṅgī āpajjati. Yaṃ sukhavedanāsamaṅgī āpajjati, taṃyeva majjhatto hutvā āpajjanto adukkhamasukhavedanāsamaṅgī āpajjati. Tenāha ‘‘itaravedanādvayasamaṅgī vā’’ti. Idampi ca tikadvayaṃ yebhuyyavaseneva vuttaṃ. Nipajjitvā ¶ nirodhasamāpanno hi acittako avedano sahaseyyāpattiṃ āpajjatīti. Kiñcāpi evaṃ aniyamena vuttaṃ, viseso panettha atthīti dassetuṃ ‘‘evaṃ santepī’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ santepīti hi visesābhidhānanimittābhyūpagameva yujjati. Sabbesaṃ vasena tīṇi cittānīti kusalākusalābyākatānaṃ vasena padasodhammādīsu tīṇi cittāni.

Idāni taṃ yathāvuttanidānādivedanāttikapariyosānaṃ sattarasappakāraṃ imasmiṃ sikkhāpade yojetuṃ ‘‘idha panā’’tiādimāha. Idhāti imasmiṃ paṭhamapārājikasikkhāpade. Vesāliyanti evaṃnāmake ¶ itthiliṅgavasena pavattavohāre nagare. Tañhi nagaraṃ tikkhattuṃ pākāraparikkhepavaḍḍhanena visālībhūtattā ‘‘vesālī’’ti vuccati. Idampi ca nagaraṃ sabbaññutaṃ sampatteyeva sammāsambuddhe sabbākāravepullattaṃ pattanti veditabbaṃ. ‘‘Sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti ca dve anupaññattiyoti makkaṭivajjiputtakavatthūnaṃ vasena vuttā. ‘‘Antamaso tiracchānagatāyā’’ti ca ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca imā dve anupaññattiyo. Āpattikarā ca hotīti paṭhamapaññattito visuṃyevāpattikarā ca hoti. Aññavādakasikkhāpadādīsu viyāti aññavādakasikkhāpadādīsu ‘‘vihesake’’tiādikā (pāci. 98) viyāti attho. Ādisaddena ujjhāpanakassa pariggaho. Ettha hi aññavādakādito visuṃyeva vihesakādīsupi pācittiyaṃ hoti. Yathāha ‘‘ropite vihesake saṅghamajjhe vatthusmiṃ vā āpattiyā vā anayuñjiyamāno taṃ nakathetukāmo taṃ naugghāṭetukāmo tuṇhībhūto saṅghaṃ viheseti, āpatti pācittiyassā’’tiādi (pārā. 100). Supinante vijjamānāpi mocanassādacetanā abbohārikattā anāpattikarāti āha ‘‘aññatra supinantātiādikā viyā’’ti. Tathā hi thinamiddhena abhibhūtattā supine cittaṃ abbohārikaṃ, cittassa abbohārikattā opakkamanakiriyāpavattanikāpi cetanā abbohārikā. Vuttañhetaṃ ‘‘atthesā, bhikkhave, cetanā, sā ca kho abbohārikā’’ti (pārā. 235), tasmā ‘‘aññatra supinantā’’ti ayaṃ anupaññatti anāpattikarā jātā. Ādisaddena ‘‘aññatra adhimānā’’tiādikaṃ (pārā. 197) saṅgaṇhāti. Adinnādānādīsu viyāti adinnādānādīsu ¶ ‘‘araññā vā’’tiādikā (pārā. 91) viyāti attho. Ettha pana ādisaddena paṭhamapārājikādīnaṃ saṅgaho. Ettha hi ‘‘tañca kho gāme, no araññe’’tiādinā (pārā. 90) nayena lesaṃ oḍḍentānaṃ lesapidahanatthaṃ ‘‘araññā vā’’tiādikā anupaññatti vuttāti upatthambhakarāva hoti. Teneva hi ‘‘nanu, āvuso, tathevetaṃ hotī’’ti (pārā. 90) bhikkhūhi vuttaṃ.

Vuttappakāre maggeti ‘‘manussāmanussatiracchānagatavasenā’’tiādinā (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vuttappakāre tiṃsamagge. Imassa pana ‘‘chinne’’ti iminā sambandho. Tacādīni anavasesetvāti nimittappadese bahi ṭhitāni chavicammāni anavasesetvā. Nimittasaṇṭhānamattaṃ paññāyatīti nimittamaṃsassa pana abbhantare chavicammassa ca vijjamānattā vuttaṃ. Cammakhilanti cammakkhaṇḍaṃ. ‘‘Uṇṇigaṇḍo’’tipi (sārattha. ṭī. 2.55; vi. vi. ṭī. 1.55) vadanti. Tañhi nimitte jātattā nimittameva. Tenāha ‘‘sevanacitte sati pārājika’’nti. Sevanacitteti methunasevanacitte. Kāyasaṃsaggasevanacitte pana sati saṅghādisesova ¶ . Naṭṭho kāyappasādo etthāti naṭṭhakāyappasādaṃ, sukkhapīḷakaṃ vā matacammaṃ vāti attho. Mate akkhāyite, yebhuyyena akkhāyite ca pārājikāpattivacanato (pārā. 61) pana naṭṭhakāyappasādepi itthinimitte pavesentassa pārājikāpattiyeva. Nimittasaṇṭhānamattampi anavasesetvāti nimittākārena ṭhitaṃ yathāvuttanimittamaṃsādimpi anavasesetvā. Vaṇasaṅkhepavasenāti vaṇasaṅgahavasena. Vaṇe thullaccayañca ‘‘amaggena amaggaṃ paveseti, āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 66) imassa suttassa vasena veditabbaṃ. Tasmiñhi sutte dvīsu sambhinnavaṇesu ekena vaṇena pavesetvā dutiyena nīharantassa thullaccayaṃ vuttaṃ. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ ‘‘imassa sattassa anulomavasena sabbattha vaṇasaṅkhepe thullaccayaṃ veditabba’’nti (pārā. aṭṭha. 1.66). Manussānaṃ pana akkhiādayopi vaṇasaṅgahaṃ gacchantīti vaṇena ekaparicchedaṃ katvā dassento ‘‘tathā’’tiādimāha. Tesaṃ vaṇasaṅgaho ‘‘navadvāro mahāvaṇo’’ti (mi. pa. 2.6.1) evamādisuttānusārena veditabbo. Tattha manussānanti itthipurisapaṇḍakaubhatobyañjanakavasena catubbidhānaṃ manussānaṃ. Vatthikosesūti ¶ vatthipuṭesu purisānaṃ aṅgajātakosesu. Hatthiassādīnañca tiracchānānanti hatthiassagoṇagadrabhaoṭṭhamahiṃsādīnaṃ tiracchānagatānaṃ. Tiracchānānaṃ panāti sabbesampi tiracchānagatānaṃ. Sabbesanti yathāvuttamanussādīnaṃ sabbesaṃ.

Evaṃ jīvamānakasarīre labbhamānaṃ āpattivisesaṃ dassetvā idāni matasarīre labbhamānaṃ āpattivisesaṃ dassetuṃ ‘‘matasarīre’’tiādimāha. Vaccamaggapassāvamaggamukhamaggānaṃ catūsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāse ṭhapetvā yadā apare dve koṭṭhāsā khāditā, tadā upaḍḍhakkhāyitaṃ nāma hoti. Na kuthitaṃ hotīti uddhumātakādibhāvena kuthitaṃ na hoti, allanti attho. Yadā pana sarīraṃ uddhumātakaṃ hoti kuthitaṃ nīlamakkhikasamākiṇṇaṃ kimikulasamākulaṃ navahi vaṇamukhehi paggaḷitapubbakuṇapabhāvena upagantumpi asakkuṇeyyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.59-60), tadā pārājikavatthuñca thullaccayavatthuñca vijahati, dukkaṭavatthumeva hotīti āha ‘‘kuthite dukkaṭa’’nti. Kuthiteti uddhumātakabhāvappatte. Īdise hi sarīre yattha katthaci upakkamato dukkaṭaṃ. Tathā vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ pavesentassāti (pārā. aṭṭha. 1.73) vivaṭṭe mukhe cattāri passāni, tālukañca apphusantaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa dukkaṭanti attho. Sace pana heṭṭhā vā upari vā ubhayapassehi vā chupantaṃ paveseti, pārājikaṃ. Catūhi passehi acchupantaṃ pavesetvā abbhantare tālukaṃ chupati, pārājikameva. Bahi nikkhantajivhāya vā dantesu vā aṅgajātaṃ pavesentassa thullaccayanti sambandho. Jīvamānakasarīrepi bahi nikkhantajivhāya thullaccayameva. Yadi pana bahi jivhāya paliveṭhetvā antomukhaṃ paveseti, pārājikameva. Yadi pana dantā suphusitā, antomukhe okāso ¶ natthi, dantā ca bahi oṭṭhamaṃsena paṭicchannā, tattha vātena asamphuṭṭhaṃ allokāsaṃ tilaphalamattampi pavesentassa pārājikameva. Uppāṭite pana oṭṭhamaṃse dantesuyeva upakkamantassa thullaccayaṃ. Yopi danto bahi nikkhamanto tiṭṭhati, na sakkā oṭṭhehi pidahituṃ, tatthāpi eseva nayo.

Vedanāya aṭṭo pīḷito vedanāṭṭo. Ummattakoti cettha pittummattako adhippetoti āha ‘‘yo pittavasenā’’tiādi. Pittavasenāti ¶ baddhapittavasena. Tasmiñhi baddhapitte pittakosato calitvā bahi nikkhamante sattā ummattakā honti, vipallatthasaññā hirottappaṃ chaḍḍetvā asāruppacariyaṃ caranti, lahukagarukāni sikkhāpadāni maddantāpi na jānanti, bhesajjakiriyāyapi atekicchā honti, evarūpassa ummattakassa anāpatti. Abaddhapittaṃ pana lohitaṃ viya sabbaṅgagataṃ, tamhi kupite sattānaṃ kaṇḍukacchusarīrakampādīni honti, tāni bhesajjakiriyāya vūpasamanti. Tena vuttaṃ ‘‘baddhapittavasenā’’ti. Khittacitto nāma vissaṭṭhacitto yakkhummattako vuccatīti āha ‘‘yakkhehi katacittavikkhepo khittacitto’’ti. Yakkhā kira bheravāni ārammaṇāni dassetvā mukhena hatthaṃ pavesetvā, hadayarūpaṃ vā maddantā satte vikkhittacitte vipallatthasaññe karonti, evarūpassa khittacittassa anāpatti. Tesaṃ pana ubhinnaṃ ayaṃ viseso – pittummattako niccameva ummattako hoti, pakatisaññaṃ na labhati. Yakkhummattako antarantarā pakatisaññaṃ paṭilabhati. Idha pana pittummattako vā hotu, yakkhummattako vā, yo sabbaso muṭṭhassati kiñci na jānāti, aggimpi suvaṇṇampi gūthampi candanampi ekasadisaṃ maddantova vicarati, evarūpassa anāpatti. Antarantarā pakatisaññaṃ paṭilabhitvā ñatvā karontassa pana āpattiyeva. Tenāha ‘‘dvinnampi ca etesa’’ntiādi.

Adhimattavedanāyāti adhikappamāṇāya dukkhavedanāya. Ādikamme niyutto ādikammiko, yo ca ādikamme niyutto, so tasmiṃ kamme ādibhūto hotīti āha ‘‘yo’’tiādi. Idha pana sudinnatthero ādikammiko, tassa anāpatti. Avasesānaṃ makkaṭisamaṇavajjiputtakādīnaṃ āpattiyeva. Paṭipādanaṃ sampādanaṃ. Karontoyeva hi taṃ āpajjatīti kiriyaṃ. Idaṃ (sārattha. ṭī. 2.66) pana yebhuyyavasena vuttaṃ methunadhamme parūpakkame sati sādiyantassa akiriyasamuṭṭhānabhāvato. Methunappaṭisaṃyuttāya hi kāmasaññāya abhāvena muccanato saññāvimokkhaṃ. ‘‘Anāpatti ajānantassa, asādiyantassā’’ti (pārā. 66) hi vuttaṃ. Methunacitteneva naṃ āpajjati, na vinā cittenāti sacittakaṃ. Rāgavaseneva āpajjitabbato lokavajjaṃ. Kāyadvāreneva samuṭṭhānato kāyakammaṃ. Cittaṃ panettha aṅgamattaṃ hoti ¶ , na tassa vasena kammabhāvo labbhati. Lobhacitteneva ¶ āpajjitabbato akusalacittaṃ. Sukhasamaṅgī vā upekkhāsamaṅgī vā āpajjatīti dvivedanaṃ. Nanu samuṭṭhānādīni āpattiyā honti, na sikkhāpadassa, atha kasmā sikkhāpadassa samuṭṭhānādīni vuttānīti āha ‘‘imāni ca samuṭṭhānādīni nāmā’’tiādi. Āpattiyā hontīti ajjhācārassa honti.

Munanato anumunanato muti, ñāṇaṃ, taṃ etassa atthīti mutimā, ñāṇavāti attho.

Paṭhamapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyapārājikavaṇṇanā

Etthāti etesu dvīsu. Ekakuṭikādibhedo sabbopi gāmoti veditabboti sambandho. Tattha ekakuṭikādibhedoti yasmiṃ gāme ekā eva kuṭi ekaṃ gehaṃ seyyathāpi malayajanapade, ayaṃ ekakuṭiko gāmo nāma. Ādisaddena ‘‘dvikuṭikopi gāmo, tikuṭikopi gāmo, catukkuṭikopi gāmo’’ti (pārā. 92) vuttappabhedaṃ saṅgaṇhāti. Abhinavaniviṭṭho ekakuṭikādigāmo pana yāva manussā pavisitvā vāsaṃ na kappenti, tāva gāmasaṅkhaṃ na gacchati. Kiṃbhūtoti āha ‘‘parikkhitto vā’’tiādi. Tattha parikkhitto nāma iṭṭhakapākāraṃ ādiṃ katvā antamaso kaṇṭakasākhāhipi parikkhitto. Tabbiparīto aparikkhitto. Amanusso nāma yo sabbaso vā manussānaṃ abhāvena yakkhapariggahabhūto, yato vā manussā kenaci karaṇīyena punapi āgantukāmā eva apakkantā, yato pana nirapekkhā hutvā pakkamanti, so gāmasaṅkhaṃ na gacchati. Na kevalaṃ ekakuṭikādibhedovāti āha ‘‘antamaso’’tiādi. Yo koci satthopīti jaṅghasatthasakaṭasatthādīsu yo koci satthopi. Imasmiṃ sikkhāpade nigamanagarāni viya gāmaggahaṇeneva gāmūpacāropi saṅgahitoti āha ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti. Aññathā pana mātikāya anavasesato avahāraṭṭhānapariggaho kato nāma na hoti, na ca buddhā sāvasesaṃ pārājikaṃ paññāpenti.

Tatthāti tesu gāmagāmūpacāresu. Dvāreti nibbakosassa udakapatanaṭṭhānato abbhantare. Antogeheti pamukhassa abbhantare. Kataparikkhepoti ¶ pākāravatiādīhi kataparikkhepo. Suppapatanādiparicchedo panettha aparikkhittagharaṃ sandhāya vutto. Na kevalaṃ gharassa purato, atha kho samantato tattakova paricchedo gharūpacāro nāmāti gahetabbaṃ. ‘‘Purato’’tiādikaṃ pana lokiyehi ¶ tathākaraṇato vuttaṃ. Thāmamajjhimassāti majjhimathāmassa, neva appathāmassa, na mahāthāmassāti vuttaṃ hoti. ‘‘Yathā taruṇamanussā’’tiādinā yathā mātugāmo kāke uḍḍāpento ujukameva hatthaṃ ukkhipitvā leḍḍuṃ khipati, yathā ca udakukkhepe udakaṃ khipanti, evaṃ khittassa leḍḍussa patitaṭṭhānaṃ paṭikkhipati. Pavattitvāti luṭhitvā, parivattitvāti vuttaṃ hoti. Tassa sace dve indakhīlā hontīti (pārā. aṭṭha. 1.92) tassa parikkhittassa gāmassa sace anurādhapurasseva dve ummārā honti. Yassa pana eko, tassa gāmadvārabāhānaṃ vemajjhe ṭhitassa leḍḍupātabbhantaraṃ gāmūpacāro nāma. Yatra pana indakhīlo natthi, tatra gāmadvārabāhānaṃ vemajjhaṃ. Yatra dvārabāhāpi natthi, tattha ubhosu passesu vatiyā vā pākārassa vā koṭivemajjhaṃva indakhīlaṭṭhāniyattā indakhīloti gahetabbaṃ. Yo pana gāmo pubbe mahā hutvā pacchā kulesu naṭṭhesu appako hoti, so gharūpacārato leḍḍupāteneva paricchinditabbo. Purimaparicchedo panassa parikkhittassāpi aparikkhittassāpi appamāṇamevāti. Nanu cetaṃ aparikkhittassa upacāradassanaṃ padabhājanena viruddhamiva dissati. Tattha hi ‘‘gāmūpacāro nāma parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti (pārā. 92) vatvā ‘‘aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti (pārā. 92) ettakameva vuttaṃ, na pana taṃ leḍḍupātaṃ gāmasaṅkhepaṃ katvā tato paraṃ gāmūpacāroti vuttoti āha ‘‘padabhājanepi hi imināva nayena attho veditabbo’’ti.

Ayamettha adhippāyo – idha gāmo nāma duvidho hoti parikkhitto ca aparikkhitto ca (pārā. aṭṭha. 1.92). Tatra parikkhittassa parikkhepoyeva paricchedo. Tasmā tassa visuṃ paricchedaṃ avatvā ‘‘gāmūpacāro nāma parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ. Aparikkhittassa pana gāmassa gāmaparicchedo vattabbo. Tasmā tassa ¶ gāmassa gāmaparicchedadassanatthaṃ ‘‘aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti (pārā. 92) vuttaṃ. Gāmaparicchede ca dassite gāmūpacāralakkhaṇaṃ pubbe vuttanayeneva sakkā ñātunti puna ‘‘tattha ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti na vuttaṃ, attho pana tatthāpi ayameva yathāvuttoti. Yo pana gharūpacāre ṭhitassa leḍḍupātaṃyeva ‘‘gāmūpacāro’’ti vadati, tassa gharūpacāro ‘‘gāmo’’ti āpajjati. Tato gharaṃ gharūpacāro, gāmo gāmūpacāroti esa vibhāgo saṅkarīyati. Asaṃkarato cettha vinicchayo veditabbo. Tasmā pāḷiñca aṭṭhakathañca saṃsanditvā vuttanayenevettha gāmo, gāmūpacāro ca veditabboti.

Tatthāti ¶ tesu dvīsu upacāresu. Yvāyaṃ upacāro dassitoti sambandho. Vikāle gāmappavesanādīsūti ettha ādisaddena asaṃkaccikāgāmappavesanaṃ (pāci. 1225) saṅgaṇhāti. Yo pana parikkhittassa gāmassa upacāro vutto, so na katthaci vinayapiṭake upayogaṃ gato. Kevalaṃ aparikkhittassa parikkhepokāsato aparo eko leḍḍupāto gāmūpacāro nāmāti ñāpanatthaṃ vutto. Evaṃ vutte hi ñāyati ‘‘parikkhittassāpi ce gāmassa eko leḍḍupāto kappiyabhūmi samāno upacāroti vutto, pageva aparikkhittassa parikkhepokāsato eko’’ti. Imesaṃ paricchedadassanatthanti imesaṃ gāmāraññānaṃ paricchedadassanatthaṃ vuttā aṭṭhakathāyaṃ. Pārājikavatthunti pādagghanakaṃ. Avaharantassāti gaṇhantassa.

Adinnanti (pārā. aṭṭha. 92) dantaponasikkhāpade attano santakampi appaṭiggahitakaṃ kappiyaṃ ajjhoharaṇīyaṃ vuccati, idha pana yaṃ kiñci parapariggahitaṃ sasāmikaṃ bhaṇḍaṃ, tadetaṃ tehi sāmikehi kāyena vā vācāya vā na dinnanti adinnaṃ. Avahārappahonakameva pana dassetuṃ ‘‘aññassa manussajātikassa santaka’’nti vuttaṃ. Saṅkhāsaddasseva ta-kārena vaḍḍhetvā vuttattā ‘‘saṅkhā saṅkhātanti atthato eka’’nti vuttaṃ. Tattha atthato ekanti padatthato ekaṃ, anatthantaranti vuttaṃ hoti. Koṭṭhāsassetaṃ nāmaṃ bhāgato ¶ saṅkhāyati upaṭṭhātīti katvā. Papañcasaṅkhāti sattānaṃ saṃsāre papañcenti cirāyantīti papañcā, taṇhāmānadiṭṭhiyo, yassa vā uppannā, taṃ ‘‘ratto’’ti vā ‘‘matto’’ti vā ‘‘micchādiṭṭhiniviṭṭho’’ti vā papañcenti byañjentīti papañcā, saṅkhā vuccati koṭṭhāso, papañcāva saṅkhā papañcasaṅkhā, papañcakoṭṭhāsāti attho, taṇhāmānadiṭṭhiyoti vuttaṃ hoti. Theyyacittasaṅkhātoti ‘‘theyyacitto’’ti kathito. Eko cittakoṭṭhāsoti vissāsatāvakālikādiggāhavasappavattaatheyyacittakoṭṭhāsato añño cittakoṭṭhāso. Theyyasaṅkhātenāti theyyabhūtacittakoṭṭhāsena. Yadi evaṃ atha kasmā etassa vibhaṅge ‘‘theyyacitto avaharaṇacitto’’ti (pārā. 92) vuttanti āha ‘‘yo cā’’tiādi. Byañjanaṃ anādiyitvāti byañjane ādaraṃ akatvāti attho, saddatthamanapekkhitvāti vuttaṃ hoti. Atthamevāti bhāvatthameva.

Te pana avahārāti te pañcavīsati avahārā. Saviññāṇakāviññāṇakavasena nānāvidho bhaṇḍo etassa pañcakassāti nānābhaṇḍaṃ, pañcannaṃ avahārānaṃ samūho pañcakaṃ, pañcaparimāṇamassāti vā pañcakaṃ, nānābhaṇḍameva pañcakaṃ nānābhaṇḍapañcakaṃ. Saviññāṇakavasena eko bhaṇḍo etassāti ekabhaṇḍaṃ. Sesaṃ vuttanayameva. Sāhatthikova pañcakaṃ ¶ sāhatthikapañcakaṃ. Ādipadavasena cetaṃ nāmaṃ kusalādittikassa kusalattikavohāro viya. Tasmā sāhatthikādipañcakanti atthato daṭṭhabbaṃ. Esa nayo sesesu pañcakadvayesu. Etassevāti ‘‘ādiyeyyā’’ti etasseva mātikāpadassa. Imesaṃ padānaṃ vasenāti imesaṃ pañcannaṃ padānaṃ vasena. Ettha ca paṭhamapadaṃ abhiyogavasena vuttaṃ, dutiyapadaṃ aññesaṃ bhaṇḍaṃ harantassa gacchato vasena, tatiyapadaṃ upanikkhittabhaṇḍavasena, catutthaṃ saviññāṇakavasena, pañcamaṃ thale nikkhittādivasena vuttanti veditabbaṃ.

Idāni nesaṃ atthayojanaṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha tatthāti tesu dvīsu pañcakesu. Itaranti ekabhaṇḍapañcakaṃ. Ārāmanti pupphārāmaphalārāmaṃ. Abhiyuñjatīti (pārā. aṭṭha. 1.102) parasantakaṃ ‘‘mama santakova aya’’nti musā bhaṇitvā abhiyuñjati codeti, aṭṭaṃ karotīti attho. Sampajānamusāvādepi adinnādānassa pubbapayogattā dukkaṭanti āha ‘‘āpatti ¶ dukkaṭassā’’ti, dukkaṭasaṅkhātā āpatti bhaveyyāti attho. Atha vā dukkaṭasaññitassa vītikkamassa āpajjananti attho. Esa nayo ‘‘āpatti thullaccayassā’’tiādīsu. Sāmikassa vimatiṃ uppādetīti vinicchayakusalatāya, balavanissitādibhāvena vā ārāmasāmikassa saṃsayaṃ janeti. Kathaṃ? Tañhi tathā vinicchayappasutaṃ disvā sāmiko cinteti ‘‘sakkhissāmi nu kho ahaṃ imaṃ ārāmaṃ attano kātuṃ, na sakkhissāmi nu kho’’ti. Evaṃ tassa vimati uppajjamānā tena uppāditā hoti. Dhuraṃ nikkhipatīti yadā pana sāmiko ‘‘ayaṃ thaddho kakkhaḷo jīvitabrahmacariyantarāyampi me kareyya, alaṃ dāni mayhaṃ iminā ārāmenā’’ti dhuraṃ nikkhipati, ussāhaṃ ṭhapeti, attano santakakaraṇe nirussāho hotīti attho. Āpatti pārājikassa sace sayampi katadhuranikkhepo cāti adhippāyo. Atha pana sāmikena dhure nikkhittepi abhiyuñjako dhuraṃ anikkhipitvāva ‘‘imaṃ suṭṭhu pīḷetvā mama āṇāpavattiṃ dassetvā kiṅkārappaṭissāvibhāve ṭhapetvā dassāmī’’ti dātabbabhāve saussāho, rakkhati tāva. Athāpi abhiyuñjako acchinditvā ‘‘na dāni imaṃ imassa dassāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati, sāmiko pana dhuraṃ na nikkhipati, pakkhaṃ pariyesati, kālaṃ āgameti, ‘‘lajjiparisaṃ tāva labhāmi, pacchā jānissāmī’’ti gahaṇeyeva saussāho hoti, rakkhatiyeva. Yadā pana ‘‘sopi na dassāmī’’ti, ‘‘sāmikopi na lacchāmī’’ti evaṃ ubho dhuraṃ nikkhipanti, tadā abhiyuñjakassa pārājikaṃ.

Aññassa bhaṇḍaṃ harantoti vetanena vā mittabhāvena vā aññassa bhaṇḍaṃ haranto. Sīse bhāranti ¶ sīse ṭhitabhāraṃ. Sīsassa tāva purimagale galavāṭako, piṭṭhigale kesañci kesante āvaṭṭo hoti, galasseva ubhosu passesu kesañci kesā oruyha jāyanti, ye ‘‘kaṇṇacūḷikā’’ti vuccanti, tesaṃ adhobhāgo cāti ayaṃ heṭṭhimako paricchedo, tato upari sīsaṃ, etthantare ṭhitabhāranti vuttaṃ hoti. Khandhaṃ oropetīti ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi paṭṭhāya heṭṭhā, kapparehi paṭṭhāya upari, piṭṭhigalāvaṭṭato ca galavāṭakato ca paṭṭhāya heṭṭhā, piṭṭhivemajjhāvaṭṭato ca uraparicchedamajjhe, hadayāvāṭakato ca paṭṭhāya upari khandho, taṃ oropeti.

Ayaṃ ¶ panettha vinicchayo – yo bhikkhu ‘‘idaṃ gahetvā ettha yāhī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.101) sāmikehi anāṇatto sayameva ‘‘mayhaṃ idaṃ nāma detha, ahaṃ vo bhaṇḍaṃ vahāmī’’ti tesaṃ bhaṇḍaṃ sīsena ādāya gacchanto theyyacittena taṃ bhaṇḍaṃ āmasati, dukkaṭaṃ. Yathāvuttasīsaparicchedaṃ anatikkamantova ito cito ca ghaṃsanto sāretipi paccāsāretipi, thullaccayaṃ. Khandhaṃ oropitamatte kiñcāpi sāmikānaṃ ‘‘vahatū’’ti cittaṃ atthi, tehi pana anāṇattattā pārājikaṃ. Khandhaṃ pana anoropetvāpi sīsato kesaggamattampi cāventassa pārājikaṃ. Yamakabhārassa pana eko bhāgo sīse patiṭṭhāti, eko piṭṭhiyaṃ, tattha dvinnaṃ ṭhānānaṃ vasena vinicchayo veditabbo. Ayaṃ pana suddhasīsabhārasseva vasena vutto. Yo cāyaṃ sīsabhāre vutto, khandhabhārādīsupi ayameva vinicchayo veditabbo.

Upanikkhittaṃ bhaṇḍanti saṅgopanatthāya attano hatthe parehi ṭhapitabhaṇḍaṃ. Ahaṃ na gaṇhāmīti sambandho. Atītatthe cetaṃ vattamānavacanaṃ, nāhaṃ gahesinti attho. Dukkaṭaṃ (pārā. aṭṭha. 1.111) sampajānamusāvādepi adinnādānassa pubbapayogattā. ‘‘Kiṃ tumhe bhaṇatha, nevidaṃ mayhaṃ anurūpaṃ, na tumhāka’’ntiādīni vadantassāpi dukkaṭameva. Sāmikassa vimatiṃ uppādetīti ‘‘raho mayā etassa hatthe ṭhapitaṃ, na añño koci jānāti, dassati nu kho me, no’’ti sāmikassa vimatiṃ uppādeti. Dhuraṃ nikkhipatīti tassa pharusādibhāvaṃ disvā ussāhaṃ ṭhapeti. Tatra sacāyaṃ bhikkhu ‘‘kilametvā naṃ dassāmī’’ti dāne saussāho, rakkhati tāva. Sace so dāne nirussāho, bhaṇḍasāmiko pana gahaṇe saussāho, rakkhateva. Yadi pana so tasmiṃ dāne nirussāho, bhaṇḍasāmikopi ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, evaṃ ubhinnaṃ dhuranikkhepena bhikkhuno pārājikaṃ. Yadipi mukhena ‘‘dassāmī’’ti vadati, cittena pana adātukāmo, evampi sāmikassa dhuranikkhepena bhikkhuno pārājikaṃ.

Sahabhaṇḍahārakaṃ ¶ nessāmīti ‘‘sahabhaṇḍahārakaṃ bhaṇḍaṃ nessāmī’’ti cintetvā. Paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmetīti bhaṇḍahārakaṃ tajjetvā tassa gamanapathaṃ vāretvā attanā rucitamaggaṃ ekapādaṃ atikkāmeti. Thalaṭṭhanti (pārā. aṭṭha. 1.95) thale nikkhittaṃ, bhūmitale vā pāsāṇapabbatatalādīsu vā yattha katthaci paṭicchanne vā appaṭicchanne vā ṭhapitanti attho. Phandāpeti, thullaccayanti yo phandāpeti ¶ , tassa payoge payoge thullaccayaṃ, āmasane dukkaṭaṃ, phandāpane thullaccayañca visuṃ visuṃ theyyacittena āmasanaphandāpanapayoge karontasseva hoti. ‘‘Ekapayogena gaṇhantassa pana uddhāre pārājikameva, na dukkaṭathullaccayānī’’ti vadanti. Ṭhānāti ṭhitaṭṭhānato. Sace taṃ thalaṭṭhaṃ rāsikataṃ hoti, antokumbhiyaṃ bhājanagatakaraṇamuṭṭhicchedanavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Sace ekābaddhaṃ silesaniyyāsādi, pakkamadhuphāṇitavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Sace garukaṃ hoti bhārabaddhaṃ lohapiṇḍitelamadhughaṭādi vā, kumbhiyaṃ ṭhānācāvanavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Saṅkhalikābaddhassa ca ṭhānabhedo sallakkhetabbo. Pattharitvā ṭhapitaṃ pana pāvārattharaṇakaṭasārakādiṃ ujukaṃ gahetvā ākaḍḍhati, pārimante orimantena phuṭṭhokāsaṃ atikkante pārājikaṃ. Tatheva gahetvā parato pellati, pārimante phuṭṭhokāsaṃ orimante atikkante pārājikaṃ. Vāmato vā dakkhiṇato vā apanāmentassa vāmantena vā dakkhiṇantena vā phuṭṭhokāsaṃ dakkhiṇante vā vāmante vā atikkante pārājikaṃ. Veṭhetvā uddharati, kesaggamattaṃ ākāsagataṃ karontassa pārājikaṃ.

Sako hattho sahattho, tena nibbatto, tassa vā sambandhīti sāhatthiko, avahāro. Āṇāpanaṃ āṇatti, tāya āṇattiyā nibbatto avahāro āṇattiko. Nissajjanaṃ nissaggo, suṅkaghātaṭṭhāne, parikappitokāse ca ṭhatvā bhaṇḍassa bahi nipātanaṃ, nissaggova nissaggiyo. Kiriyāsiddhito puretarameva pārājikāpattisaṅkhātaṃ atthaṃ sādhetīti atthasādhako. Dhurassa ālayasaṅkhātassa bhārassa nikkhipanaṃ pariccajanaṃ nirussāhabhāvāpajjanaṃ dhuranikkhepo. Idāni byañjane ādaraṃ akatvā tesaṃ atthamattameva dassento ‘‘tattha sāhatthiko nāmā’’tiādimāha. Sahatthāti sahatthena. Karaṇatthe hi idaṃ nissakkavacanaṃ. ‘‘Asukassa bhaṇḍaṃ avaharā’’ti aññaṃ āṇāpetīti etthāpi āṇattikkhaṇe eva āpatti daṭṭhabbā. Yadi evaṃ imassa, atthasādhakassa ca ko visesoti? Taṃ khaṇaṃ eva gahaṇe niyuñjanaṃ āṇattikapayogo, kālantarena gahaṇatthaṃ niyogo atthasādhakoti (sārattha. ṭī. 2.92; vi. vi. ṭī. 1.92) ayametesaṃ visesoti. Tenevāha ‘‘asukassa bhaṇḍaṃ yadā sakkosi, tadā taṃ avaharāti āṇāpetī’’ti.

Suṅkaghātaparikappitokāsānanti ¶ suṅkaghātañca parikappitokāso ca suṅkaghātaparikappitokāsā, ¶ tesaṃ. Tattha suṅkaghātanti (pārā. aṭṭha. 1.113) rukkhapabbatādisaññāṇena niyamitassa suṅkaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ. Tañhi yasmā tato rājadeyyabhāgaṃ suṅkaṃ adatvā nīharantā rañño suṅkaṃ hananti vināsenti, tasmā ‘‘suṅkaghāta’’nti vuttaṃ.

Koci parapariveṇādīni paviṭṭho kiñci lobhaneyyabhaṇḍaṃ disvā dvārappamukhādivasena yaṃ ṭhānaṃ ‘‘sace maṃ etthantare passissanti, daṭṭhukāmatāya gahetvā vicaranto viya dassāmi, no ce passissanti, harissāmī’’ti parikappeti, ayaṃ parikappitokāso. Āṇattikkhaṇeyeva pārājikanti (pārā. aṭṭha. 1.121) atthasādhakacetanākkhaṇeyeva pārājikaṃ. Sacepi avahārako saṭṭhivassātikkamenapi taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āṇāpako ca antarāyeva kālaṃ karoti, hīnāya vā āvattati, assamaṇova hutvā kālaṃ vā karissati, hīnāya vā āvattissati, avahārakassa pana avahārakkhaṇeyeva pārājikaṃ. Pādagghanakatelanti (pārā. aṭṭha. 1.94) ettha pādo nāma kahāpaṇassa catuttho bhāgo, taṃ agghatīti pādagghanakaṃ, pādagghanakañca taṃ telañcāti pādagghanakatelaṃ. Upāhanā ādi yesaṃ vatthūnaṃ tāni upāhanādīni. Ādisaddena dukūlasāṭakacammakkhaṇḍādīnaṃ gahaṇaṃ. Pakkhipatīti theyyacittena pakkhipati. Tenāha ‘‘hatthato muttamatteyeva pārājika’’nti sace pana attanopi kumbhiyaṃ añño sappiṃ vā telaṃ vā ākirati, tatra cāyaṃ theyyacittena telapivanakaṃ bhaṇḍaṃ pakkhipati, vuttanayeneva pārājikaṃ.

Kāyena vā vācāya vā payuñjanaṃ āṇāpanaṃ payogo, āṇattassa bhaṇḍaggahaṇato pubbattā pubbo, iti pubbo ca so payogo cāti pubbapayogo. Payogena saha vattamāno avahāro sahapayogo. Samaṃ ekī hutvā vidahitvā mantetvā avaharaṇaṃ saṃvidhāvahāro, aññamaññaṃ saññuppattiyā katāvahāroti vuttaṃ hoti. Pubbaṇhādikālaparicchedena sañjānanaṃ saṅketo, tassa kammaṃ saṅketakammaṃ. Nimittassa kammaṃ nimittakammaṃ, saññuppādanatthaṃ kassaci nimittassa karaṇanti attho. Tatthāti yathāvuttesu pubbapayogādīsu pañcasu. Khilādīni saṅkāmetvā khettādiggahaṇavasenāti khilaṃ, rajjuṃ, vatiṃ, mariyādaṃ vā pākāraṃ ¶ vā saṅkāmetvā khettaggahaṇavasena, khilaṃ, rajjuṃ, vatiṃ, mariyādaṃ vā pākāraṃ vā saṅkāmetvā vatthuggahaṇavasena. Sace pana dvīhi khilehi gahetabbaṃ hoti, paṭhame khile thullaccayaṃ, dutiye pārājikaṃ (pārā. aṭṭha. 1.104). Sace tīhi gahetabbaṃ hoti, paṭhame dukkaṭaṃ, dutiye thullaccayaṃ, tatiye pārājikaṃ. Evaṃ bahukesupi avasāne dve ṭhapetvā purimehi dukkaṭaṃ, avasāne dvinnaṃ ekena thullaccayaṃ ¶ , itarena pārājikaṃ. Rajjupasāraṇādīsupi eseva nayo. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘tañca kho sāmikānaṃ dhuranikkhepenā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.104) vuttaṃ, taṃ ‘‘khettaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassā’’tiādi (pārā. 104) -adhikāre vuttattā abhiyogavasena gahaṇaṃ sandhāyāti daṭṭhabbaṃ. Saṃvidahitvāti etasseva vevacanaṃ. Saṃmantayitvāti ekacchandatāya ekajjhāsayatāya bhaṇitvāti attho. Imasmiṃ avahāre asammohatthaṃ ‘‘evaṃ saṃvidahitvā gatesu hī’’tiādimāha. Sañjānanakammanti pubbaṇhādikālaparicchedavasena saññāṇakaraṇaṃ. Tenāha ‘‘sace hī’’tiādi.

Ettha ca ‘‘purebhattaṃ avaharā’’ti vutte (pārā. aṭṭha. 1.119) ajja vā purebhattaṃ avaharatu, sve vā, anāgate vā saṃvacchare, natthi visaṅketo, ubhinnampi pārājikaṃ. Sace pana ‘‘ajja purebhattaṃ avaharā’’ti vutte sve avaharati. ‘‘Ajjā’’ti niyamitaṃ saṅketaṃ atikkamma pacchā avahaṭaṃ hoti. Sace ‘‘sve purebhattaṃ avaharā’’ti vutte ajja purebhattaṃ avaharati, ‘‘sve’’ti niyamitaṃ taṃ saṅketaṃ apatvā pure avahaṭaṃ hoti, evaṃ avaharantassa avahārakasseva pārājikaṃ, mūlaṭṭhassa anāpatti. ‘‘Sveva purebhatta’’nti vutte tadaheva vā, sve pacchābhattaṃ vā avaharantopi taṃsaṅketato pure ca pacchā ca avaharati. Yo pana evaṃakatvā yathāparicchinnakālameva avaharati, ayaṃ saṅketato apure apacchā taṃ avaharatīti veditabbo. Esa nayo pacchābhattarattindivesupi, purimayāmamajjhimayāmapacchimayāmakāḷajuṇhamāsautusaṃvaccharādivasenāpi ettha saṅketavisaṅketatā veditabbā. Parabhaṇḍāvahārasaññuppādassa hetuttā akkhinikhaṇādīneva nimittanti akkhinikhaṇādinimittaṃ, tassa karaṇaṃ akkhinikhaṇādinimittakaraṇaṃ. Ādisaddena bhamukukkhepasīsakampanahatthalaṅghanapāṇippahāraaṅguliphoṭanagīvunnāmanaukkāsanādianekappakāraṃ saṅgaṇhāti. Sesamettha saṅketakamme vuttanayameva.

Theno ¶ vuccati coro, tassa bhāvo theyyaṃ, tena avaharaṇaṃ theyyāvahāro. Pasayha abhibhavitvā avaharaṇaṃ pasayhāvahāro. Vatthasuttādikaṃ paricchijja kappanaṃ parikappo, tena avaharaṇaṃ parikappāvahāro. Tiṇapaṇṇādīhi paṭicchannassa avahāro paṭicchannāvahāro. Kusena avahāro kusāvahāro. Kūṭamānakūṭakahāpaṇādīhīti ettha kūṭamānaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.10; ma. ni. aṭṭha. 1.293; pu. pa. aṭṭha. 179) nāma hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ mānakūṭaṃ. Tattha hadayanti nāḷiādimānabhājanānaṃ abbhantaraṃ, tassa bhedo chiddakaraṇaṃ hadayabhedo, so sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhāchiddena mānena ‘‘saṇikaṃ ¶ āsiñcā’’ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti, dadanto ca chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti.

Sikhābhedo pana tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti, dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti.

Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Khettādiṃ minantā hi amahantampi mahantaṃ katvā minanti, mahantampi amahantaṃ.

Tambakaṃsādimayo kūṭo kahāpaṇo kūṭakahāpaṇo. Ādisaddena tulākūṭakaṃsakūṭavañcanādiṃ saṅgaṇhāti. Tattha tulākūṭaṃ rūpakūṭaṃ, aṅgakūṭaṃ, gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge akkamati. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.

Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti, tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇā karonti. Tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhaṃ kulaṃ pavisitvā ‘‘suvaṇṇabhājanāni kiṇāthā’’ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti ¶ . Tato tehi ‘‘kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo’’ti vutte ‘‘vīmaṃsitvā gaṇhathā’’ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbā pātiyo datvā gacchati.

Vañcanaṃ nāma tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati, tameko dhutto ‘‘kiṃ bho migo agghati, kiṃ migapotako’’ti āha. ‘‘Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka’’nti vutte ekaṃ kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivattento ‘‘na me bho migapotakena attho, migaṃ me dehī’’ti āha. ‘‘Tena hi dve kahāpaṇe dehī’’ti āha. So āha ‘‘nanu bho mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno’’ti. Āma dinno, imaṃ migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo ¶ , ayañca kahāpaṇagghanako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantīti. So ‘‘kāraṇaṃ vadatī’’ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti.

Pasayhāti (pārā. aṭṭha. 1.138) pare abhibhuyya. Gāmaṃ ghātentīti gāmaghātakā, gāmaṃ paharantā corā, te ādi yesaṃ te gāmaghātakādayo. Ādisaddena cettha panthaghātakādīnaṃ gahaṇaṃ. Uddhāreyeva pārājikanti ‘‘sace sāṭako bhavissati, gaṇhissāmī’’ti parikappassa pavattattā, sāṭakassa ca tattha sabbhāvato. Padavārena kāretabboti bhūmiyaṃ anikkhipitvāva vīmaṃsitattā vuttaṃ. Bhaṇḍadeyyanti yaṃ parassa naṭṭhaṃ, tassa mūlaṃ vā tadeva vā bhaṇḍaṃ dātabbanti attho.

Tassāti yo evaṃ parikappeti, tassa. Imassa ‘‘avahāro hotī’’ti iminā sambandho.

Paresanti kīḷantānaṃ, pavisantānaṃ vā paresaṃ manussānaṃ. ‘‘Pacchā gaṇhissāmī’’ti paṃsunā vā paṇṇena vā paṭicchādetīti ‘‘sace idāneva onamitvā gaṇhissāmi, ‘kiṃ samaṇo gaṇhātī’ti maṃ jānitvā viheṭheyyuṃ pacchā gaṇhissāmī’’ti paṃsunā vā paṇṇena vā paṭicchādeti. Uddhāro natthīti ṭhānācāvanaṃ natthīti attho. Sāmikāti antāgāmaṃ pavisitukāmā bhaṇḍasāmikā manussā. Uddhāreti uddharaṇe, ṭhānācāvaneti attho ¶ . Ṭhānācāvanañcettha heṭṭhā vuttanayānusārena veditabbaṃ. Pavesetīti ṭhānācāvanavasena paveseti, heṭṭhimantena phuṭṭhokāsaṃ kesaggamattampi uparimantena atikkāmento pavesetīti attho.

Samagghataranti appagghataraṃ. Uddhaṭamatte avahāroti sakabhāvappayogassa niṭṭhāpitattā, na atthasādhakavasena. Uddhāre rakkhati attano koṭṭhāse pātetukāmatāya uddhaṭattā. Eseva nayo pātanepi rakkhatīti etthāpi. ‘‘Uddhāreyeva rakkhatī’’ti imināva pātane na rakkhatīti atthe siddhepi atthasādhakavasena atthaṃ dassetuṃ ‘‘taṃ uddharitvā’’tiādi vuttaṃ. Sace pana dvīsupi koṭṭhāsesu patitadaṇḍake adassanaṃ gameti (pārā. aṭṭha. 1.138), tato avasesabhikkhūsu gatesu itaro ‘‘mayhaṃ, bhante, daṇḍako na paññāyatī’’ti, ‘‘mayhampi, āvuso, na paññāyatī’’ti, ‘‘katamo pana, bhante, mayhaṃ bhāgo’’ti. ‘‘Ayaṃ tuyhaṃ bhāgo’’ti attano bhāgaṃ dasseti. Tasmiṃ vivaditvā vā avivaditvā vā taṃ gaṇhitvā gate itaro tassa bhāgaṃ uddharati, uddhāre ¶ pārājikaṃ. Sacepi tena ‘‘ahaṃ mama bhāgaṃ tuyhaṃ na demi, tvaṃ pana attano bhāgaṃ ñatvā gaṇhā’’ti vuttepi ‘‘nāyaṃ mamā’’ti jānantopi tasseva bhāgaṃ gaṇhāti, uddhāre pārājikaṃ. Sace pana itaro ‘‘ayaṃ tuyhaṃ bhāgo, ayaṃ mayhaṃ bhāgoti kiṃ iminā vivādenā’’ti cintetvā ‘‘mayhaṃ vā patto hotu, tumhākaṃ vā, yo varabhāgo, taṃ tumhe gaṇhathā’’ti vadati, dinnakaṃ nāma gahitaṃ hoti, natthettha avahāro. Sace so vivādabhīruko bhikkhu ‘‘yaṃ tuyhaṃ ruccati, taṃ gaṇhā’’ti vutto attano pattaṃ varabhāgaṃ ṭhapetvā lāmakaṃyeva gahetvā gacchati, tato itarassa vicinitāvasesaṃ gaṇhantassāpi avahāro nattheva. Evamimāni pañca pañcakāni samodhānetvā ime pañcavīsati avahārā veditabbā. Niṭṭhito ‘‘ādiyeyyā’’ti imassa padassa vinicchayo. Tenāha ‘‘iti yaṃ vuttaṃ…pe… yassattho pakāsito hotī’’ti.

Rājānoti kiñcāpi avisesena vuttaṃ, aparādhānurūpaṃ pana chejjabhejjānusāsako pamāṇabhūtova idhādhippetoti āha ‘‘rājānoti idaṃ bimbisāraṃyeva sandhāya vutta’’nti. So hi dhammikarājattā yathāpaveṇiyāva karoti. Aññe pana kākaṇikamattassapi sīsaṃ chindeyyuṃ ¶ , bahukassāpi na vā kiñci kareyyuṃ. Tenāha ‘‘aññe panā’’tiādi. Hananaṃ nāma pothanañceva chedanañcāti āha ‘‘hatthādīhi vā’’tiādi. Ādisaddena pādakasāvettaaḍḍhadaṇḍakānaṃ gahaṇaṃ. Rajjubandhanādīhīti ādisaddena andubandhanasaṅkhalikābandhanagharabandhananagarabandhanapurisaguttīnaṃ gahaṇaṃ. Nīhareyyunti raṭṭhato nikkhāmeyyuṃ. Corosi…pe… thenosīti ettha ‘‘paribhāseyyu’’nti padaṃ ajjhāharitabbaṃ ūnattā padappayogassa. Tenāha ‘‘imehi vacanehi paribhāseyyu’’nti. Yathārūpaṃ pana yasmā pādato paṭṭhāya hoti, tasmā ‘‘pādassa vā pādārahassa vā’’ti āha. Porāṇakassa kahāpaṇassa catuttho bhāgo pādo, pādaṃ arahatīti pādāraho, tassa pādassa vā pādārahassa vā. Ettha ca pādena kahāpaṇassa catutthabhāgaṃ akappiyabhaṇḍameva dasseti, pādārahena pādagghanakaṃ kappiyabhaṇḍaṃ. Ettāvatā heṭṭhimantadassanena sabbākārena dutiyapārājikappahonakavatthu dassitaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Porāṇakassāti (sārattha. ṭī. 2.88; vi. vi. ṭī. 1.88) porāṇasatthānurūpaṃ uppāditassa lakkhaṇasampannassa nīlakahāpaṇasadisassa kahāpaṇassa. Etena rudradāmakādīni paṭikkhipati.

Evaṃ asādhāraṇavinicchayaṃ dassetvā idāni sādhāraṇavinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘rājagahe’’tiādimāha. Raññoti bimbisārarañño. Māsako nāma porāṇakassa kahāpaṇassa vīsatimo bhāgo. Yo loke ‘‘mañjeṭṭhī’’tipi vuccati. Idāni imasmiṃ adinnādāne vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘sabbatthā’’tiādi vuttaṃ. Sabbatthāti ūnamāsakātirekamāsakapañcamāsakesu. Parihīnāparihīnavasenāti agghassa parihīnāparihīnavasena. Ayamettha saṅkhepo ¶ , vitthāro pana evaṃ veditabbo – idañhi adinnādānaṃ vinicchinantena otiṇṇe vatthusmiṃ sahasā avinicchinitvā pañca ṭhānāni oloketabbāni. Yāni sandhāya porāṇā āhu –

‘‘Vatthuṃ kālañca desañca, agghaṃ paribhogapañcamaṃ;

Tulayitvā pañcaṭhānāni, dhāreyyatthaṃ vicakkhaṇo’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.92);

Tattha ca vatthūti bhaṇḍaṃ. Avahārakena hi ‘‘mayā idaṃ nāma avahaṭa’’nti vuttepi āpattiṃ anāropetvāva taṃ bhaṇḍaṃ sasāmikaṃ vā asāmikaṃ vāti ¶ upaparikkhitabbaṃ. Sasāmikepi sāmikānaṃ sālayabhāvo vā nirālayabhāvo vā upaparikkhitabbo. Sace tesaṃ sālayakāle avahaṭaṃ, bhaṇḍaṃ agghāpetvā āpatti kāretabbā. Sace nirālayakāle, na pārājikena kāretabbo. Bhaṇḍasāmikesu pana bhaṇḍaṃ āharāpentesu bhaṇḍaṃ dātabbaṃ. Ayamettha sāmīci. Evaṃ vatthu oloketabbaṃ.

Kāloti avahārakālo. Tadeva hi bhaṇḍaṃ kadāci samagghaṃ hoti, kadāci mahagghaṃ. Tasmā taṃ bhaṇḍaṃ yasmiṃ kāle avahaṭaṃ, tasmiṃyeva kāle yo tassa aggho, tena agghena āpatti kāretabbā. Evaṃ kālo oloketabbo.

Desoti avahāradeso. Tañhi bhaṇḍaṃ yasmiṃ dese avahaṭaṃ, tasmiṃyeva dese yo tassa aggho, tena agghena āpatti kāretabbā. Bhaṇḍuṭṭhānadese hi bhaṇḍaṃ samagghaṃ hoti, aññattha mahagghaṃ. Evaṃ deso oloketabbo.

Agghoti (pārā. aṭṭha. 1.92) bhaṇḍaggho. Navabhaṇḍassa hi yo aggho, so pacchā parihāyati. Yathā navadhoto patto aṭṭha vā dasa vā agghati, so pacchā bhinno vā chiddo vā āṇigaṇṭhikāhato vā appaggho hoti, tasmā na sabbadā bhaṇḍaṃ pakatiaggheneva kātabbanti. Evaṃ aggho oloketabbo.

Paribhogoti bhaṇḍassa paribhogo. Paribhogenāpi hi vāsiādibhaṇḍassa aggho parihāyati, tasmā evaṃ upaparikkhitabbaṃ – sace koci kassaci pādagghanakaṃ vāsiṃ harati, tatra ¶ vāsisāmiko pucchitabbo ‘‘tayā ayaṃ vāsi kittakena kītā’’ti. ‘‘Pādena, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pana te kiṇitvāva ṭhapitā, udāhu taṃ valañjesī’’ti? Sace vadati ‘‘ekadivasaṃ me dantakaṭṭhaṃ vā rajanachalli vā pattapacanadāru vā chinnaṃ, ghaṃsitvā vā nisitā’’ti. Athassa porāṇo aggho bhaṭṭhoti veditabbo. Yathā ca vāsiyā, evaṃ añjaniyā vā añjanisalākāya vā kuñcikāya vā palālena vā thusehi vā iṭṭhakacuṇṇena vā ekavāraṃ ghaṃsitvā dhovanamattenāpi aggho bhassati. Tipumaṇḍalassa makaradantacchedanenāpi parimaddanamattenāpi, udakasāṭikāya sakiṃ nivāsanapārupanenāpi, paribhogasīsena ¶ aṃse vā sīse vā ṭhapanamattenāpi, taṇḍulādīnaṃ papphoṭanenāpi tato ekaṃ vā dve vā apanayanenapi, antamaso ekaṃ pāsāṇasakkharaṃ uddharitvā chaḍḍitamattenāpi, sappitelādīnaṃ bhājanantaraparivattanenapi, antamaso tato makkhikaṃ vā kipillikaṃ vā uddharitvā chaḍḍitamattenapi, guḷapiṇḍakassa madhurabhāvajānanatthaṃ nakhena vijjhitvā aṇumattaṃ gahitamattenapi aggho bhassati. Tasmā yaṃ kiñci pādagghanakaṃ vuttanayeneva sāmikena paribhogena ūnaṃ kataṃ hoti, na taṃ avahārako bhikkhu pārājikena kāretabboti. Evaṃ paribhogo oloketabbo.

Evaṃ imāni tulayitvā pañca ṭhānāni dhāreyya atthaṃ vicakkhaṇo āpattiṃ vā anāpattiṃ vā garukaṃ vā lahukaṃ vā āpattiṃ yathāṭhāne ṭhapeyyāti.

Evaṃ tattha vinicchayaṃ dassetvā idāni anāpattiṃ dassento ‘‘sakasaññissā’’tiādimāha. Tattha sakasaññissāti ‘‘mayhaṃ santakaṃ idaṃ bhaṇḍa’’nti evaṃ sakasaññissa parabhaṇḍampi gaṇhato gahaṇe anāpatti, gahitaṃ pana puna dātabbaṃ. Sace sāmikehi ‘‘dehī’’ti vutto na deti, tesaṃ dhuranikkhepe pārājikaṃ. Vissāsaggāheti (pārā. aṭṭha. 1.131) vissāsaggahaṇepi anāpatti. Vissāsaggāhalakkhaṇaṃ pana iminā suttena jānitabbaṃ –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetuṃ, sandiṭṭho ca hoti, sambhatto ca ālapito ca jīvati ca jānāti ca ‘gahite me attamano’’’ti (mahāva. 356).

Tattha sandiṭṭhoti diṭṭhamattakamitto. Sambhattoti daḷhamitto. Ālapitoti ‘‘mama santakaṃ yaṃ icchasi, taṃ gaṇheyyāsi, āpucchitvā gahaṇe kāraṇaṃ natthī’’ti vutto. Jīvatīti anuṭṭhānaseyyāya ¶ sayitopi yāva jīvitindriyupacchedaṃ na pāpuṇāti. Gahite ca attamanoti gahite tuṭṭhacitto. Evarūpassa santakaṃ ‘‘gahite me attamano bhavissatī’’ti jānantena gahetuṃ vaṭṭati. Anavasesapariyādānavasena cetāni pañcaṅgāni vuttāni. Vissāsaggāho pana tīhi aṅgehi ruhati. Kathaṃ? Sandiṭṭho, jīvati, gahite attamano, sambhatto, jīvati, gahite attamano, ālapito, jīvati, gahite attamanoti evaṃ.

Yo ¶ pana jīvati, na ca gahite attamano hoti, tassa santakaṃ vissāsabhāvena gahitampi puna dātabbaṃ. Dadantena ca matakadhanaṃ tāva ye tassa dhane issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabbaṃ. Anattamanassa santakaṃ tasseva dātabbaṃ. Yo pana paṭhamaṃyeva ‘‘suṭṭhu kataṃ tayā mama santakaṃ gaṇhantenā’’ti vacībhedena vā cittuppādamattena vā anumoditvā pacchā kenaci kāraṇena kupito, so paccāharāpetuṃ na labhati. Yo ca adātukāmo, cittena pana adhivāseti, na kiñci vadati, sopi puna paccāharāpetuṃ na labhati. Yo pana ‘‘mayā tumhākaṃ santakaṃ gahita’’nti vā ‘‘paribhutta’’nti vā vutto gahitaṃ vā hotu, paribhuttaṃ vā, ‘‘mayā pana taṃ kenacideva karaṇīyena ṭhapitaṃ, pākatikaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vadati, ayaṃ paccāharāpetuṃ labhati.

Tāvakāliketi ‘‘paṭidassāmi paṭikarissāmī’’ti evaṃ gaṇhantassa tāvakālikepi gahaṇe anāpatti. Gahitaṃ pana sace bhaṇḍasāmiko puggalo vā gaṇo vā ‘‘tuyhevetaṃ hotū’’ti anujānāti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce anujānāti, āharāpente dātabbaṃ. Saṅghasantakaṃ pana paṭidātumeva vaṭṭati.

Petapariggaheti ettha pana pettivisaye upapannāpi, kālaṃ katvā tasmiṃyeva attabhāve nibbattāpi, cātumahārājikādayo devāpi sabbe ‘‘petā’’tveva saṅkhyaṃ gatā, tesaṃ pariggahe anāpatti. Devatāya pana uddissa balikammaṃ karontehi rukkhādīsu laggitasāṭake vattabbameva natthi. Tañca kho ārakkhakehi apariggahite, pariggahitaṃ pana gahetuṃ na vaṭṭati (sārattha. ṭī. 2.131).

Tiracchānagatapariggaheti nāgasupaṇṇādīnaṃ tiracchānagatānaṃ pariggahe. Sacepi hi devo vā nāgasupaṇṇo vā manussarūpena āpaṇaṃ pasāreti, tato cassa santakaṃ koci dibbacakkhuko bhikkhu taṃ ñatvā gahetvā gacchati, vaṭṭati.

Paṃsukūlasaññissāti ¶ ‘‘asāmikaṃ idaṃ paṃsukūla’’nti evasaññissāpi gahaṇe anāpatti. Sace pana taṃ sasāmikaṃ hoti, āharāpente dātabbaṃ. Ummattakādīni pubbe vuttappakārāneva. Ādikammiko panettha dhaniyo ¶ . Avasesānaṃ pana rajakabhaṇḍikādicorānaṃ chabbaggiyādīnaṃ āpattiyeva.

Sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi idaṃ samuṭṭhātīti āha ‘‘adinnādānasamuṭṭhāna’’nti. Tathā hi sāhatthikaṃ kāyacittato samuṭṭhāti. Āṇattikaṃ vācācittato samuṭṭhāti. Sāhattikāṇattikaṃ kāyavācācittato samuṭṭhāti, tañca kho ‘‘bhāriyamidaṃ, tvaṃ ekapassaṃ gaṇha, ahaṃ ekapassa’’nti saṃvidhāya ubhayesaṃ payogena ekassa vatthuno ṭhānācāvane labbhati. ‘‘Kāyavacīkamma’’nti avacanaṃ pana kāyavācānaṃ īdise ṭhāne aṅgamattattā. Yāya pana cetanāya samuṭṭhāpito payogo sāhatthiko vā āṇattiko vā padhānabhāvena ṭhānācāvanaṃ sādheti, tassā vasena āpatti kāretabbā. Aññathā sāhatthikaṃ vā āṇattikassa aṅgaṃ na hoti, āṇattikaṃ vā sāhatthikassāti idaṃ virujjhati. ‘‘Adinnaṃ ādiyāmī’’ti saññāya abhāvena muccanato saññāvimokkhaṃ. Kāyena kataṃ kammaṃ kāyakammaṃ, kāyadvārena katanti attho. Vacīkammanti etthāpi eseva nayo. Tuṭṭho vā bhīto vā majjhatto vā naṃ āpajjatīti tivedanaṃ. Sesaṃ paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ.

Dutiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Tatiyapārājikavaṇṇanā

Santi sahatthe upasaggo. Tena saddhiṃ ussukkavacanametaṃ ‘‘sañciccā’’ti āha ‘‘sañcetetvā’’tiādi. Ussukkavacananti ettha ussukkavacanaṃ (sārattha. ṭī. 2.172) nāma pubbakālakiriyāvacanaṃ. Ayañhi samānakattukesu pubbāparakālakiriyāvacanesu pubbakālakiriyāvacanassa niruttivohāro. Idāni ‘‘saddhiṃ cetetvā’’ti iminā saṅkhepena vuttamevatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘pāṇo’’tiādimāha. Tattha ‘‘pāṇo’’ti saññāya saddhiṃyevāti ‘‘pāṇo’’ti saññaṃ avijahitvā eva, ‘‘pāṇo’’ti saññuppattiyā anantaranti vuttaṃ hoti. Evañca katvā kathaṃ ekakkhaṇe ekassa cittassa ubhayārammaṇabhāvoti edisī codanā anavakāsāti daṭṭhabbaṃ. Keci pana ‘‘ñātapariññāya ¶ diṭṭhasabhāvesu dhammesu tīraṇapariññāya tilakkhaṇaṃ āropetvā (sārattha. ṭī. 2.172) ‘rūpaṃ anicca’ntiādinā sabhāvena ¶ saddhiṃ ekakkhaṇe aniccādilakkhaṇajānanaṃ viya ‘pāṇo’ti saññāya saddhiṃyeva ‘vadhāmi na’nti jānātī’’ti vadanti. Apare pana ācariyā tatthāpi evaṃ na kathenti. Ettha ca manussaviggaho’’ti avatvā ‘‘pāṇo’’ti vacanaṃ ‘‘manusso aya’’nti ajānitvā kevalaṃ sattasaññāya ghātentassāpi pārājikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Cetetvāti cintetvā. Pakappetvāti abhivicāretvā, sanniṭṭhānaṃ karitvāti attho.

Idāni manussaattabhāvaṃ ādito paṭṭhāya dassetuṃ ‘‘manussaviggaha’’ntiādimāha. Tattha kalalato paṭṭhāyāti paṭisandhiviññāṇena saddhiṃ uppannakalalarūpato paṭṭhāya. Kalalarūpaṃ nāma itthipurisānaṃ kāyavatthubhāvadasakavasena samatiṃsa rūpāni, napuṃsakānaṃ kāyavatthudasakavasena vīsati. Tattha itthipurisānaṃ kalalarūpaṃ jātiuṇṇāya ekena aṃsunā uddhaṭatelabindumattaṃ hoti acchaṃ vippasannaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ –

‘‘Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

Evaṃvaṇṇappaṭibhāgaṃ, ‘kalala’nti pavuccatī’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.235; vibha. aṭṭha. 26; pārā. aṭṭha. 2.172);

Evaṃ parittakaṃ vatthuṃ ādiṃ katvā yāva maraṇakālā etthantare anupubbena vuḍḍhippatto attabhāvo manussaviggaho nāmāti vuttaṃ hoti. Idañca yebhuyyavaseneva vuttaṃ. Opapātikasaṃsedajāpi hi manussā pārājikavatthuyeva. Kalalakālepīti paṭhamasattāhepi. Tattha hi santativasena pavattamānaṃ kalalasaṅkhātaṃ attabhāvaṃ jīvitā voropetuṃ sakkā, na pana sabbapaṭhamaṃ kalalarūpaṃ. Paṭisandhicittena hi saddhiṃ tiṃsa kammajarūpāni nibbattanti. Tesu pana ṭhitesuyeva soḷasa bhavaṅgacittāni uppajjitvā nirujjhanti. Etasmiṃ antare gahitapaṭisandhikassa dārakassa vā mātuyā vā panassa antarāyo natthi. Ayañhi maraṇassa anokāso nāma. Bhesajjasampadānenāti gabbhapātanabhesajjadānena. Tato vā uddhampīti abbudapesikālādīsupi. Jīvitā viyojeyyāti santativikopanavasena jīvitindriyato apaneyya.

Imassa ¶ panatthassāti ‘‘sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyyā’’ti (pārā. 171) imassa atthassa. Āvibhāvatthanti pakāsanatthaṃ. Pāṇassa atipāto pāṇātipāto, pāṇavadho pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Sattoti khandhasantāno. Tattha hi sattapaññatti. Jīvitindriyanti ¶ rūpārūpajīvitindriyaṃ. Rūpajīvitindriye hi vikopite itarampi taṃsambandhatāya vinassatīti. Yāya cetanāyāti tasmiṃ pāṇe pāṇasaññino kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattāya yāya cetanāya. Manodvāre pana pavattāya vadhakacetanāya pāṇātipātabhāvo natthi. Sā cetanāti sā jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāya cetanāya pavattamānassa jīvitindriyassa nissayabhūtesu mahābhūtesu upakkamakaraṇahetu taṃmahābhūtapaccayā uppajjanakamahābhūtā nuppajjissanti (sārattha. ṭī. 2.172), sā tādisapayogasamuṭṭhāpikā cetanā pāṇātipāto. Laddhūpakkamāni hi mahābhūtāni itarabhūtāni viya na visadānīti samānajātikānaṃ kāraṇaṃ na hontīti.

Pāṇātipāto assa atthīti pāṇātipātī. Saṃsagge ayamīkāro. Tenāha ‘‘vuttacetanāya samaṅgipuggalo’’ti. Sako hattho sahattho, tena nibbatto payogo sāhatthiko. Nissajjanaṃ nissaggo, sova nissaggiyo. Evaṃ āṇattiko. Vijjāmayo mantaparijappanayogo. Iddhimayo kammavipākajiddhimayo.

Idāni yathāvutteyeva cha payoge vibhajitvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tatthāti tesu chasu payogesu. Sāhatthikoti ettha hattho upalakkhaṇabhāvena gahitoti āha ‘‘kāyena vā’’tiādi. Tattha kāyenāti hatthena vā pādena vā muṭṭhinā vā jāṇunā vā yena kenaci aṅgapaccaṅgena. Kāyekadeso hettha hatthādikāyo avayave samudāyopacāro yathā ‘‘gāmo daḍḍho’’ti. Kāyappaṭibaddhenāti kāyato amocitena asiādinā paharaṇena. Paharaṇanti kāyaviññattisahitāya vadhakacetanāya adhippetatthasādhanaṃ. Kāyena vā sattiādīnaṃ, kāyappaṭibaddhena vā usuyantapāsāṇādīnaṃ nissajjananti yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Tatthāti tesu sāhatthikanissaggiyesu ¶ . Uddissānuddissabhedatoti uddisitvā ca anuddisitvā ca pavattibhedena. Uddisanaṃ uddiso, so etassa atthīti uddisako, payogo, tasmiṃ. Bajjhati etenāti baddho, kammameva baddho kammabaddho, pāṇātipātoti attho. Atha vā bandhanaṃ baddho, kammunā baddho kammabaddho, so assa hoti, pāṇātipātakammamassa siddhanti vuttaṃ hoti. Ubhayatthāpīti uddisake, anuddisake cāti dvīsupi. Pacchā vā teneva rogena maratūti yojanā. Paharitakkhaṇeyevāti maraṇāya pahonakappahārassa laddhakkhaṇeyeva kammabaddho. Yadi avassaṃ tena maratīti adhippāyo. Sace pana maraṇādhippāyena pahāraṃ datvā tena amatassa puna aññena cittena pahāre dinne pacchāpi paṭhamappahāreneva marati, tadāva kammabaddho. Atha dutiyapahārena marati ¶ , natthi pāṇātipāto. Ubhayehi matepi paṭhamappahāreneva kammabaddho, ubhayehipi amate nevatti pāṇātipāto. Esa nayo bahūhipi ekassa pahāre dinne. Tatrāpi hi yassa pahārena marati, tasseva kammabaddhoti. Āṇāpanaṃ nāma vacīviññattisahitāya vadhakacetanāya adhippetatthasādhanaṃ.

Idāni imasmiṃ āṇattikapayoge saṅketavisaṅketabhāvajānanatthaṃ chabbidhaṃ niyamaṃ dassento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha tatthāti tasmiṃ āṇattikapayoge. Āṇattiniyāmakāti āṇattikapayogasādhikā. Etesu hi avirajjhitesuyeva āṇattikapayogo hoti, na aññathāti.

Puggaloti māretabbo puggalo. Tenāha ‘‘yaṃ hī’’tiādi. Āṇāpakassa āpattīti āṇāpakassa āṇattikkhaṇe āpatti, āṇattassa māraṇakkhaṇe. Āṇāpako muccatīti āṇattasseva kammabaddho, vatthuvisesena panettha kammaviseso ca āpattiviseso ca hotīti. ‘‘Purebhattaṃ mārehī’’ti āṇatto purebhattameva māretīti ‘‘ajja sve’’ti aniyametvā ‘‘purebhattaṃ mārehī’’ti āṇatto yadā kadāci purebhattaṃ māreti. Yo pana ‘‘ajja pubbaṇhe’’ti vutto majjhanhe vā sāyanhe vā sve vā pubbaṇhe māreti, visaṅketo hoti, āṇāpakassa natthi kammabaddho. Pubbaṇhe māretuṃ vāyamantassa majjhanhe ¶ jātepi eseva nayo. Etena nayena sabbakālappabhedesu saṅketavisaṅketatā veditabbā.

Evaṃ vatthukālesu saṅketavisaṅketataṃ dassetvā idāni okāsādīsu saṅketavisaṅketataṃ atidisanto ‘‘iminā nayenā’’tiādimāha. Tattha okāsoti (pārā. aṭṭha. 2.174) gāmo vā vanaṃ vā gehadvāraṃ vāti evamādiko. Āvudhanti asi vā usu vā satti vāti evamādi. Iriyāpathoti māretabbassa gamanaṃ vā nisajjā vāti evamādi. Kiriyāvisesoti vijjhanaṃ vā chedanaṃ vā bhedanaṃ vā saṅkhamuṇḍakaṃ vāti evamādi. Imesu yathā yathā vadhako āṇatto, tathā tathā kate āṇāpakassa āpatti, aññathā kate visaṅketo hoti. Tenāha ‘‘iminā nayenā’’tiādi. Tattha sabbatthāti okāsādīsu catūsu. Hoti cettha –

‘‘Yathāṇattivaseneva, āṇattena kate sati;

Āṇāpakassa āpatti, visaṅketoññathā kate’’ti.

Āṇattiyaṃ ¶ pana ayaṃ viseso – adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā āṇāpeti ‘‘evaṃ vijjha, evaṃ pahara, evaṃ ghātehī’’ti (pārā. 174) vuttāya pāḷiyā labbhatīti ñātabbo.

Opatanti etthāti opāto, āvāṭo, tassa khaṇanaṃ opātakkhaṇanaṃ. Apassenasaṃvidhānanti (pārā. aṭṭha. 2.177) apassenassa saṃvidhānaṃ. Niccaparibhogo mañco vā pīṭhaṃ vā apassenaphalakaṃ vā divāṭṭhāne nisīdantassa apassenakatthambho vā tatthajātakarukkho vā caṅkame apassāya tiṭṭhantassa ālambanarukkho vā ālambanaphalakaṃ vā, sabbampetaṃ apassanīyaṭṭhena apassenaṃ nāma, tasmiṃ apassene yathā apassayantaṃ vijjhati vā chindati vā, tathā katvā vāsipharasusattiārakaṇṭakādīsu aññatarassa satthassa ṭhapananti attho.

Upanikkhipanaṃ nāma samīpe nikkhipanaṃ. Manāpassa vā amanāpassa vā rūpassa upaharaṇaṃ samīpe ṭhapanaṃ rūpūpahāro, attanā vā yakkhapetādivesaṃ gahetvā tiṭṭhanaṃ. Ādisaddena saddūpahārādīnaṃ gahaṇaṃ. Etthāpīti thāvarapayogepi ¶ . Uddissānuddissabhedo veditabbo, yato tatthapi pubbe vuttanayeneva kammabaddho hoti. Ayaṃ pana viseso – mūlaṭṭhena opātādīsu paresaṃ mūlena vā mudhā vā dinnesupi yadi tappaccayā koci marati, mūlaṭṭhasseva kammabaddho. Yadipi tena, aññena vā tatra opāte vināsetvā bhūmisame katepi paṃsuhārakā vā paṃsuṃ gaṇhantā, mūlakhaṇakā vā mūlāni khaṇantā āvāṭaṃ karonti, deve vā vassante kaddamo jāyati, tattha ca koci otaritvā vā laggitvā vā marati, mūlaṭṭhasseva kammabaddho. Yadi pana yena laddhaṃ, so vā añño vā vitthatataraṃ vā gambhīrataraṃ vā karoti, tappaccayā ca koci marati, ubhayesampi kammabaddho. Yathā tu mūlāni mūlehi saṃsandanti, tathā tattha thale kate muccati. Evaṃ apassenasaṃvidhānādīsupi yāva tesaṃ pavatti, tāva yathāsambhavaṃ kammabaddho veditabbo.

Vijjāparijappananti āthabbaṇikehi, vijjādharehi ca mantaparijappanaṃ. Kammavipākajāya iddhiyāti sātisayakammanibbattāya kammavipākena sahajātāya iddhiyā, kammassa vā vipākabhāvena jātāya iddhiyā. Payojananti pavattanaṃ, karaṇanti attho, dāṭhāvudhādīnaṃ dāṭhākoṭanādīnamiva māraṇatthaṃ kammavipākajiddhivikārakaraṇanti vuttaṃ hoti.

Kammasādhano vāyaṃ hārakasaddo bahulaṃvidhānena tatthāpi ṇvupaccayassa sijjhanatoti āha ‘‘atha vā’’tiādi. Jīvitaharaṇakaṃ, upanikkhipitabbaṃ vā satthameva hārakanti (sārattha. ṭī. 2.172) vikappadvayena ¶ vuttanti āha ‘‘satthañca taṃ hārakañcāti satthahāraka’’nti. ‘‘Hārakasattha’’nti vattabbe visesanassa paranipātaṃ katvā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Pariyeseyyāti gaveseyya. ‘‘Yathā labhati, tathā kareyyā’’ti iminā pana adhippāyatthamāha, ‘‘upanikkhipeyyā’’ti iminā sikhāpattamatthaṃ. Itarathā hi ‘‘pariyeseyyā’’ti imassa ‘‘upanikkhipeyyā’’ti ayamattho adhippeto na siyā. Pariyiṭṭhamatteyevāti pariyesitamatteyeva. Yadi evaṃ atha kasmā pāḷiyaṃ ‘‘satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyāti asiṃ vā sattiṃ vā bheṇḍiṃ vā laguḷaṃ vā pāsāṇaṃ vā satthaṃ vā visaṃ vā rajjuṃ vā’’ti (pārā. 172) vuttanti āha ‘‘padabhājane panā’’tiādi. Assāti ‘‘satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyā’’ti imassa padassa. Byañjanānurūpato paripuṇṇaṃ katvā atthassa avuttattā ¶ ‘‘byañjanaṃ anādiyitvā’’ti vuttaṃ. Sasati hiṃsatīti satthaṃ, sasanti hiṃsanti etenāti vā satthaṃ. Ādisaddena ‘‘sattiṃ vā’’tiādipāḷisesaṃ saṅgaṇhāti. Tattha laguḷanti muggaro. Satthanti vuttāvasesaṃ yaṃ kiñci samukhaṃ veditabbaṃ.

Yo evaṃ maratīti yo satthaṃ vā āharitvā, visaṃ vā khāditvā, rajjuyā vā ubbandhitvā, sobbhādīsu vā patitvā, aññehi vā aggipavesanaudakapavesanādīhi upāyehi marati. ‘‘So dhanaṃ vā labhatī’’tiādinā nayenāti so dhanaṃ vā labhati, yasaṃ vā labhati, saggaṃ vā gacchati, dhammo vāssa hotīti iminā nayena. Kimanena veditabbanti āha ‘‘etenā’’tiādi. Tattha etenāti ‘‘maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyā’’ti etena vacanena. Nayidha evanti idha manussaviggahapārājike na evaṃ, na pariyāyakathāya muccatīti attho. Tenāha ‘‘saṃvaṇṇeyyā’’tiādi.

‘‘Satthaṃ vā āharā’’tiādināti ettha ādisaddena ‘‘visaṃ vā khāda, rajjuyā vā ubbandhitvā kālaṃ karohi, sobbhe vā narake vā papāte vā papatā’’tiādiṃ (pārā. 172) sabbaṃ maraṇūpāyaṃ saṅgaṇhāti. Ettha ca narako (pārā. aṭṭha. 2.172) nāma tattha tattha phalantiyā bhūmiyā sayameva nibbattā mahādarī, yattha hatthīpi patanti, corāpi nilīyitvā tiṭṭhanti. Papātoti pabbatantare vā thalantare vā ekato chinno. Pāpakenāti lāmakena. Dujjīvitenāti dukkhabahulattā dukkhena jīvitena. Mataṃ te jīvitā seyyāti tava maraṇaṃ jīvitā sundarataraṃ. Cittamassa atthīti citto. Tathā mano. Iti-saddo ‘‘sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto, sabbaṃ natthīti kho, kaccāna, ayaṃ dutiyo anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya ¶ nidassane daṭṭhabbo yathāvuttassa buddhiyaṃ viparivattamānassa maraṇassa nidassanato. Tenevāha ‘‘mataṃ te jīvitā seyyo’’tiādi.

Nanu cettha ‘‘mano’’ti idampi atthato cittameva, atha kasmā vuttanti āha ‘‘ettha cā’’tiādi. Cittassa atthadīpanatthaṃ vuttanti nāyaṃ cittasaddo ‘‘cittasaṅkappo’’tiādīsu (pārā. 171) viya vicittādiattho, atha kho viññāṇavacanoti tassa atthadīpanatthaṃ vuttaṃ. Iminā punaruttidosābhāvaṃ dasseti. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘tenevassā’’tiādi. Citto ¶ nānāppakārako saṅkappo assāti cittasaṅkappo. Vicittattho hettha cittasaddo ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave, tiracchānagatā’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.100) viya. Tenāha ‘‘vicittasaṅkappo’’ti. Etthāpi itisaddo āharitabboti ‘‘cittasaṅkappo’’ti imasmiṃ padepi adhikāravasena itisaddo āharitabbo. Idañhi ‘‘iti cittasaṅkappo’’ti evaṃ avuttampi adhikārato vuttameva hotīti. Saṅkappoti cettha ‘‘takko vitakko saṅkappo’’tiādīsu (dha. sa. 7) viya na vitakkasseva nāmaṃ, atha kho tassa ca aññesañcāti dassetuṃ ‘‘saṅkappoti cā’’tiādi āraddhaṃ. Saṃvidahanamattassāti saññācetanāvitakkasaṅkhātassa sabbassa saṃvidahanassa. Sāmaññattho hettha mattasaddo ‘‘brāhmaṇamattaṃ bhojetī’’tiādīsu viya. Tenāha ‘‘tañca saṃvidahana’’ntiādi. Iminā saṃvidahanaṃ nāmettha na vidhānanti dasseti. Adhippāyo nāma vitakko.

Uccāvacena kāraṇenāti (pārā. aṭṭha. 2.172) mahantāmahantena upāyena. Tattha maraṇavaṇṇasaṃvaṇṇane tāva jīvite ādīnavadassanavasena avacākāratā, maraṇe vaṇṇabhaṇanavasena uccākāratā veditabbā. Samādapane pana muṭṭhijāṇunippothanādīhi maraṇasamādapanavasena uccākāratā, ekato bhuñjantassa nakhe visaṃ pakkhipitvā maraṇādisamādapanavasena avacākāratā veditabbā.

Evaṃ asādhāraṇavinicchayaṃ vatvā idāni sādhāraṇavinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘vesāliya’’ntiādimāha. Opātakkhaṇanādīsu dukkaṭanti ettha sacepi jātapathaviṃ khaṇati, pāṇātipātassa pubbapayogattā payoge payoge dukkaṭaṃ. Manussaviggaho nāgasupaṇṇādisadiso tiracchānagato tiracchānagatamanussaviggaho, yakkho ca peto ca tiracchānagatamanussaviggaho ca yakkhapetatiracchānagatamanussaviggahā, tesaṃ. ‘‘Tathā’’ti iminā thullaccayaṃ atidisati. Idāni ‘‘iminā ¶ nayenā’’tiādinā apassenasaṃvidhānādīsupi yathāvuttaāpattibhedaṃ atidisati. Sabbatthāti apassenasaṃvidhānādīsu sabbesu payogesu.

Idāni anāpattiṃ dassetuṃ ‘‘asañciccā’’tiādimāha. Ettha ca ‘‘asañciccā’’ti (sārattha. ṭī. 2.179) idaṃ maraṇasaṃvattanikaupakkamassa asallakkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ ¶ , ‘‘ajānantassā’’ti idaṃ pana maraṇasaṃvattanikaupakaraṇassa ajānanaṃ sandhāya, ‘‘namaraṇādhippāyassā’’ti idaṃ upakkamaṃ jānantassāpi maraṇādhippāyassa abhāvaṃ. Tenāha ‘‘asañciccā’’tiādi. Acetetvāti asallakkhetvā, virajjhitvāti vuttaṃ hoti.

Musalussāpanavatthusmiṃ viyāti ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhattagge antaraghare āsanaṃ paññapento musale ussite ekaṃ musalaṃ aggahesi. Dutiyo musalo paripatitvā aññatarassa dārakassa matthake avatthāsi. So kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… kiṃcitto tvaṃ bhikkhūti. Asañcicca ahaṃ bhagavāti. Anāpatti bhikkhu asañciccā’’ti (pārā. 180) imasmiṃ vatthusmiṃ viya.

Visagatapiṇḍapātavatthusmiṃ viyāti ‘‘tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu visagataṃ piṇḍapātaṃ labhitvā paṭikkamanaṃ haritvā bhikkhūnaṃ aggakārikaṃ adāsi. Te bhikkhū kālamakaṃsu. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… kiṃcitto tvaṃ bhikkhūti. Nāhaṃ bhagavā jānāmīti. Anāpatti bhikkhu ajānantassā’’ti (pārā. 181) imasmiṃ vatthusmiṃ viya.

Bhesajjavatthusmiṃ viyāti ‘‘tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpakaṃ bhikkhuṃ etadavoca ‘‘iṅghāyya bhesajjaṃ jānāhi, yenāhaṃ vijāyeyya’nti. ‘Suṭṭhu bhaginī’ti tassā bhesajjaṃ adāsi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 187) imasmiṃ vatthusmiṃ viya. Idha ādikammikā aññamaññaṃ jīvitā voropitabhikkhū, tesaṃ anāpatti. Avasesānaṃ maraṇavaṇṇasaṃvaṇṇanakādīnaṃ āpattiyeva.

Atha kathaṃ dukkhavedananti, nanu rājāno coraṃ disvā hasamānāpi ‘‘gacchatha, naṃ ghātethā’’ti vadantīti? Saccaṃ hasamānā vadanti, so pana hāso tesaṃ aññavisayo, sanniṭṭhāpakacetanā ¶ dukkhasampayuttāva. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘sacepi hi sirisayanaṃ āruḷho rajjasampattisukhamanubhavanto rājā ‘coro deva ānīto’ti vutte ‘gacchatha naṃ mārethā’ti hasamāno bhaṇati, domanassacitteneva bhaṇatīti ¶ veditabbo. Sukhavokiṇṇattā, pana anuppabandhābhāvā ca dujjānametaṃ puthujjanehī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.179).

Tatiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Catutthapārājikavaṇṇanā

Anabhijānanti na abhijānaṃ. Yena hi yo dhammo adhigato, so tassa pākaṭo hotīti āha ‘‘sakasantāne’’tiādi. Uttarimanussānanti pakatimanussehi uttaritarānaṃ manussānaṃ, ukkaṭṭhamanussānanti attho. Dhammanti mahaggatalokuttarabhūtaṃ adhigatadhammaṃ. Atha vā uttarimanussadhammāti uttarimanussadhammo. Manussadhammo nāma vinā bhāvanāmanasikārena pakatiyā manussehi nibbattetabbo dasakusalakammapathadhammo. So hi manussānaṃ cittādhiṭṭhānamattena ijjhanato tesaṃ so bhāvitadhammo viya ṭhitoti tathā vutto, manussaggahaṇañcettha tesu bahulaṃ pavattanato. Jhānādikaṃ pana tabbidhuranti tatuttari, iti uttari manussadhammāti uttarimanussadhammo, taṃ uttarimanussadhammanti evampettha attho daṭṭhabbo. Samudācarantoti ārocento.

Kiñcāpi lokiyalokuttarā sabbāva paññā ‘‘ñāṇa’’nti vuccati, idha pana mahaggatalokuttarāva veditabbāti āha ‘‘mahaggatalokuttarapaññā jānanaṭṭhena ñāṇa’’nti. Kilesehi ārakattā parisuddhaṭṭhena ariyanti āha ‘‘ariyaṃ visuddhaṃ uttama’’nti. Ariyasaddo cettha visuddhapariyāyo, na lokuttarapariyāyo. Jhānādibhedeti ādisaddena ‘‘vimokkho, samādhi, samāpatti, ñāṇadassanaṃ, maggabhāvanā, phalasacchikiriyā, kilesappahānaṃ, vinīvaraṇatā cittassa, suññāgāre abhiratī’’ti (pārā. 198) ime saṅgaṇhāti. Viññussa manussajātikassāti ārocetabbapuggalanidassanaṃ. Etassa hi ārocite ārocitaṃ hoti, na devabrahmānaṃ, nāpi petayakkhatiracchānagatānanti. Āroceyyāti vadeyya, viññāpeyyāti vuttaṃ hoti. Vinā aññāpadesenāti ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī’’tiādinā (pārā. 220) nayena aññāpadesaṃ vināti ¶ attho. Idhevāti ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti imasmiṃyeva pade. ‘‘Tena vutta’’ntiādi nigamanaṃ.

Samanuggāhīyamānoti ¶ codiyamāno, yaṃ vatthu ārocitaṃ hoti, tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘kiṃ te adhigataṃ, kinti te adhigataṃ, kadā te adhigataṃ, kattha te adhigataṃ, katame te kilesā pahīnā, katamesaṃ tvaṃ dhammānaṃ lābhī’ti kenaci vuccamāno’’ti vuttaṃ hoti. Asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno.

‘‘Bhikkhubhāve ṭhatvā abhabbo jhānādīni adhigantu’’nti sikkhāpadātikkamassa antarāyakarattā vuttaṃ. Bhikkhubhāvo hissa saggantarāyo ceva hoti maggantarāyo ca (pārā. aṭṭha. 2.198). Vuttañhetaṃ ‘‘sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyupakaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 1.89; dha. pa. 311). Aparampi vuttaṃ ‘‘sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate raja’’nti (saṃ. ni. 1.89; dha. pa. 313). Bhikkhubhāvoti pārājikaṃ āpajjitvā ‘‘samaṇo aha’’nti paṭijānanato vohāramattasiddho bhikkhubhāvo. Dānādīhīti dānasaraṇasīlasaṃvarādīhi.

Ajānamevāti ettha evāti avadhāraṇatthe nipāto. ‘‘Ajānameva’’ntipi paṭhanti. Tattha pana ‘‘evaṃ jānāmi, evaṃ passāmī’’ti avacanti yojetabbaṃ. Vacanatthavirahatoti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’nti ādivacanassa (pārā. 209) atthabhūtena jhānādinā vajjitattā tucchaṃ udakādisuññaṃ bhājanaṃ viya. Musāti visaṃvādanapurekkhārassa paravisaṃvādako vacīpayogo, kāyapayogo vā. Tenāha ‘‘vañcanādhippāyato musā’’ti. Musā ca vañcanādhippāyo ca pubbabhāgakkhaṇe, taṅkhaṇe ca. Vuttañhi ‘‘pubbe vāssa hoti ‘musā bhaṇissa’nti, bhaṇantassa hoti ‘musā bhaṇāmī’’’ti (pārā. 200). Etañhi dvayaṃ aṅgabhūtaṃ, itaraṃ pana hotu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Abhaṇinti viññāpanaṃ akāsiṃ.

Aññatra adhimānāti adhigato māno, adhiko vā māno adhimāno, thaddhamānoti attho, taṃ vināti attho. Kassa panāyaṃ adhimāno uppajjati, kassa nuppajjati? Ariyasāvakassa tāva nuppajjati (pārā. aṭṭha. 2.196). So hi maggaphalanibbānapahīnakilesāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇena sañjātasomanasso ¶ ariyaguṇappaṭivedhe nikkaṅkho, tasmā sotāpannādīnaṃ ‘‘ahaṃ sakadāgāmī’’tiādivasena māno nuppajjati. Dussīlassa nuppajjati. So hi ariyaguṇādhigame nirāsova. Sīlavatopi pariccattakammaṭṭhānassa niddārāmatādimanuyuttassa nuppajjati, suparisuddhasīlassa pana kammaṭṭhāne appamattassa nāmarūpaṃ vavatthapetvā paccayapariggahena vitiṇṇakaṅkhassa tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre ¶ sammasantassa āraddhavipassakassa uppajjati. Tenāha ‘‘yvāya’’ntiādi. Tattha tilakkhaṇaṃ āropetvāti (sārattha. ṭī. 2.196) kalāpasammasanavasena aniccādilakkhaṇattayaṃ āropetvā. Sammasantassāti vipassantassa. Āraddhavipassakassāti udayabbayānupassanāya āraddhavipassakassa. Apatteti attano santāne uppattivasena apatte, anadhigateti vuttaṃ hoti. Pattasaññitāsaṅkhātoti ‘‘patto mayā uttarimanussadhammo’’ti evaṃsaññitāsaṅkhāto adhimāno uppajjati. Uppanno ca suddhasamathalābhiṃ vā suddhavipassanālābhiṃ vā antarā ṭhapeti. So hi dasapi vīsampi tiṃsampi vassāni kilesasamudācāraṃ apassanto ‘‘ahaṃ sotāpanno’’ti vā ‘‘sakadāgāmī’’ti vā ‘‘anāgāmī’’ti vā maññati. Samathavipassanālābhiṃ pana arahatteyeva ṭhapeti. Tassa hi samādhibalena kilesā vikkhambhitā, vipassanābalena saṅkhārā supariggahitā, tasmā saṭṭhimpi vassāni, asītimpi vassāni, vassasatampi kilesā na samudācaranti, khīṇāsavasseva cittācāro hoti. So evaṃ dīgharattaṃ kilesasamudācāraṃ apassanto antarā aṭṭhatvāva ‘‘arahā aha’’nti maññatīti. ‘‘Taṃ adhimānaṃ ṭhapetvā’’ti iminā ‘‘aññatrā’’ti padaṃ apekkhitvā ‘‘adhimānā’’ti upayogatthe nissakkavacananti dasseti.

Pāpicchatāyāti pāpā icchā etassāti pāpiccho, tassa bhāvo pāpicchatā, tāya, pāpikāya icchāyāti attho. Yā sā ‘‘idhekacco dussīlova samāno ‘sīlavā’ti maṃ jano jānātū’’tiādinā (vibha. 851) nayena vuttā, tāya asantaguṇasambhāvanicchāyāti vuttaṃ hoti. Iminā pana mandattā momūhattā samudācarantassa anāpattīti dasseti. Ayampīti pi-saddena na kevalaṃ purimā tayovāti dasseti.

Asantanti ¶ abhūtaṃ. Jhānādidhammanti jhānaṃ, vimokkho, samādhi, samāpatti, ñāṇadassanaṃ, maggabhāvanā, phalasacchikiriyā, kilesappahānaṃ, vinīvaraṇatā cittassa, suññāgāre abhiratī’’ti (pārā. 198) evaṃ vuttaṃ uttarimanussadhammaṃ. Yassa ārocetīti (pārā. aṭṭha. 2.215) vācāya vā hatthavikārādīhi vā aṅgapaccaṅgacopanehi viññattipathe ṭhitassa yassa puggalassa āroceti. Viññattipathaṃ pana atikkamitvā ṭhito koci ce dibbena cakkhunā (sārattha. ṭī. 2.215), dibbāya ca sotadhātuyā disvā ca sutvā ca jānāti, na pārājikaṃ. Yopi ‘‘kiṃ ayaṃ bhaṇatī’’ti saṃsayaṃ vā āpajjati, ciraṃ vīmaṃsitvā vā pacchā jānāti, ‘‘avijānanto’’icceva saṅkhyaṃ gacchati. Yo pana jhānādīni attano adhigamavasena vā uggahaparipucchādivasena vā na jānāti, kevalaṃ ‘‘jhāna’’nti vā ‘‘vimokkho’’ti ¶ vā vacanamattameva sutaṃ hoti, sopi tena vutte ‘‘jhānaṃ kira samāpajjī’’ti esa vadatīti yadi ettakamattampi jānāti, ‘‘jānāti’’cceva saṅkhyaṃ gacchati, tassa vutte pārājikameva. Seso pana ekassa vā dvinnaṃ vā bahūnaṃ vā niyamitāniyamitavasena viseso sabbo sikkhāpaccakkhānakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Pariyāyabhāsane pana ‘‘aha’’nti avuttattā paṭivijānantassa vuttepi thullaccayaṃ. Visaṃvādanādhippāyena musāvādapayogassa katattā appaṭivijānantassāpi dukkaṭanti āha ‘‘yo te vihāre vasati…pe… dukkaṭa’’nti. Anullapanādhippāyassāti ullapanādhippāyavirahitassa, abhūtārocanādhippāyavirahitassāti attho. Ummattakādayo pubbe vuttanayā eva. Idha pana ādikammikā vaggumudātīriyabhikkhū, tesaṃ anāpatti.

Catutthapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pārājikanigamanavaṇṇanā

Idhāti imasmiṃ bhikkhupātimokkhe. Uddiṭṭhapārājikaparidīpanamevāti uddiṭṭhānaṃ catunnaṃ pārājikānaṃ paridīpanavacanameva. Avadhāraṇaṃ pana na aññesampīti dassanatthaṃ. Tenāha ‘‘samodhānetvā panā’’tiādi. Tattha samodhānetvāti tattha tattha āgatāni ettheva samodahitvā, pakkhipitvā rāsiṃ katvāti attho. Pāḷiyaṃ āgatānīti uddesapāḷiyaṃ āgatāni ¶ . Bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni cattārīti ubbhajāṇumaṇḍalikā, vajjappaṭicchādikā, ukkhittānuvattikā, aṭṭhavatthukāti imāni bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇāni cattāri. Paṇḍakādīnañhi ekādasannaṃ abhabbabhāvo pārājikāpattisadisattā pārājikoti āha ‘‘ekādasanna’’ntiādi. Abhabbabhāvasaṅkhātehīti vatthuvipannatādinā pabbajjūpasampadāya naarahabhāvasaṅkhātehi. Paṇḍakatiracchānagataubhatobyañjanakā (pārā. aṭṭha. 2.233) hi tayo vatthuvipannā ahetukappaṭisandhikā, tesaṃ saggo avārito, maggo pana vārito. Abhabbā hi te maggappaṭilābhāya vatthuvipannattā. Pabbajjāpi nesaṃ paṭikkhittā, tasmā tepi pārājikāva. Theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, bhikkhunidūsako, lohituppādako, saṅghabhedakoti ime aṭṭha attano kiriyāya vipannattā abhabbaṭṭhānaṃ pattāti pārājikāva. Tesu theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, bhikkhunidūsakoti imesaṃ tiṇṇaṃ saggo avārito, maggo pana vāritova. Itaresaṃ pañcannaṃ ubhayampi vāritaṃ. Te hi anantarāva narake nibbattanakasattā. Yadā bhikkhunī vibbhamitukāmā hutvā kāsāvameva ¶ vā gihivatthaṃ vā gihinivāsanākārena nivāseti, tadā pārājikamāpannā nāma hotīti āha ‘‘gihibhāvaṃ patthayamānāyā’’tiādi. Sā hi ajjhācāravītikkamaṃ akatvāpi ettāvatā assamaṇī nāma hoti.

Dīghatāya lambamānaṃ aṅgajātametassāti lambī (sārattha. ṭī. 2.233). Na so ettāvatā pārājiko, atha kho yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ mukhe vā vaccamagge vā paveseti, tadā pārājiko hoti. Mudukatā piṭṭhi etassāti mudupiṭṭhiko, kataparikammāya mudukāya piṭṭhiyā samannāgato. Sopi yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ attano mukhamaggavaccamaggesu aññataraṃ paveseti, tadā pārājiko hoti. Parassa aṅgajātaṃ mukhena gaṇhātīti yo anabhiratiyā pīḷito parassa suttassa vā pamattassa vā aṅgajātaṃ mukhena gaṇhāti. Parassa aṅgajāte abhinisīdatīti yo anabhiratiyā pīḷito parassa aṅgajātaṃ kammaniyaṃ disvā attano vaccamaggena tassūpari nisīdati, taṃ attano vaccamaggaṃ pavesetīti attho. Etāni hi cattāri yasmā ¶ ubhinnaṃ rāgavasena sadisabhāvūpagatānaṃ dhammo ‘‘methunadhammo’’ti vuccati, tasmā ekena pariyāyena methunadhammaṃ appaṭisevitvāyeva kevalaṃ maggena maggappavesanavasena āpajjitabbattā methunadhammapārājikassa anulomentīti ‘‘anulomapārājikānī’’ti vuccanti.

Etthāha – mātughātakapitughātakaarahantaghātakā tatiyapārājikaṃ āpannā, bhikkhunidūsako, lambiādayo cattāro ca paṭhamapārājikaṃ āpannā evāti katvā kuto catuvīsatīti (sārattha. ṭī. 2.233)? Vuccate – mātughātakādayo hi cattāro idha anupasampannā eva adhippetā, lambiādayo cattāro kiñcāpi paṭhamapārājikena saṅgahitā, yasmā pana ekena pariyāyena methunadhammaṃ appaṭisevino honti, tasmā visuṃ vuttāti. Dutiyavikappe kaccitthāti ettha kacci atthāti padacchedo kātabbo.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ

Pārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.